22. novembrī notiek ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzstājas 20 runātāji un mākslinieki, tostarp uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, mūziķis Ralfs Eilands, ekonomists un pasniedzējs Arnis Sauka, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, komponists un pianists Platons Buravickis, režisors un scenārists Andris Gauja un citi.

TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši 149 runātāji un mākslinieki. Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts “Together” jeb “Kopā”, vēršot uzmanību uz to, ka kopā varam īstenot ko diženāku nekā katrs individuāli.

Visas dienas garumā foruma tiešraidi bez maksas iespējams vērot TEDxRiga mājaslapā 2019.tedxriga.com, kā arī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiešraide būs skatāma Latvijas reģionālajās un augstskolu bibliotēkās: Alūksnes pilsētas bibliotēkā, Bauskas Centrālajā bibliotēkā, Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā, Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā, Limbažu Galvenajā bibliotēkā, Madonas novada bibliotēkā, Ogres Centrālajā bibliotēkā, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, Saldus pilsētas bibliotēkā, Staiceles pilsētas bibliotēkā, Tukuma bibliotēkā, Valmieras bibliotēkā un Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Pārdaugavas pamatskolas, Latvijas Kultūras koledžas, RTU Arhitektūras fakultātes, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, Banku augstskolas, RISEBA un Biznesa augstskolas “Turība” bibliotēkās. Tāpat tiešraidi varēs vērot 15 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī vairākās kopstrādes telpās: Skola6 radošo industriju centrs, Teikums, TechHub Riga, People Work un OraculeTang Space.

BNS grupas uzņēmums Mediju monitorings no Kristiana Rozenvalda iegādājies Media Intelligence biznesu, tai skaitā vairākus pakalpojumus, arī ilgtermiņa klientu portfeli un darbiniekus. "Šī darījuma rezultātā esam nostiprinājuši savas līderpozīcijas Baltijas mediju monitoringa tirgū, kā arī būtiski spēcinājuši pozīcijas Latvijas tirgū," uzskata SIA Mediju Monitorings valdes priekšsēdētājs Gunārs Valdmanis.

G.Valdmanis informē, ka līdzšinējiem Media Intelligence klientiem būs iespēja arī turpmāk saņemt tos pašus pakalpojumus. Līdz gada beigām līgumus plānojam pārslēgt, bet respektējot līdzšinējās vienošanās. „Papildus piedāvāsim pārlūkot visu reģionālo presi, arī radio un TV,” klientu iespējas skaidro G.Valdmanis.

Līdzšinējā Media Intelligence direktore Sandra Niedre turpmāk strādās Mediju Monitorigs par mārketinga direktori.

K.Rozenvalds atzīst, ka mediju monitoringa bizness kļūst ļoti inovatīvs un no tehnoloģijām atkarīgs. Lai nezaudētu kvalitāti, attīstībai nepieciešami lieli ieguldījumi. Līdzšinējo sava uzņēmuma darbību K.Rozenvalds uzskata par veiksmīgu, taču nākotnē konkurēt ar lielajiem un globālajiem uzņēmumiem viņam būtu ļoti grūti.

Sākot ar 14.aprīli, biedrība Naudas plānošanas centrs (NPC) Latvijas iedzīvotājus aicina apmeklēt Finanšu veselības nedēļas, kuras norisināsies Latvijas lielākajās bibliotēkās, liecina sniegtā informācija medijiem.

Finanšu veselības nedēļu laikā interesentiem būs iespēja elektroniski aizpildīt finanšu veselības testu, lai pārbaudītu savu finanšu stāvokli un uzzinātu, vai ir iemesls satraukties par saviem naudas tērēšanas paradumiem. Finanšu veselības nedēļas ietvaros bibliotēkas apmeklētājiem būs iespēja arī saņemt informatīvus materiālus un uzzināt, kā plānot personīgo ģimenes budžetu, samazināt tēriņus un kā veidot uzkrājumus.

''Ikdienā dzīvojot un strādājot mazpilsētā, ļoti asi var izjust pat zināmā mērā depresīvo noskaņojumu, kas valda starp mums. Kā sabalansēt ienākumus ar izdevumiem, kā tikt pie ģimenes vajadzībām atbilstoša mājokļa, kā nomainīt veco, neejošo automašīnu pret jaunu, kā nesagumt zem parādu nastas - tā ir izdzīvošanas māksla un, kā jebkura māksla, tā ir jāapgūst no pamatiem. Domāju, ka Naudas plānošanas centrs varētu būt tā neatkarīgā organizācija, kas palīdzētu cilvēkiem ar padomu radušos jautājumu risināšanā,'' stāsta Valkas bibliotēkas direktore Ginta Dubrovska.

Gaismas pils ASV izmaksātu par 68 miljoniem latu mazāk nekā Latvijā, kas liecina par izšķērdību bibliotēkas būvniecībā un konkurences trūkumu, 8. jūlijā medijiem skaidroja ekonomists Kristaps Bergmanis. Jaunie trīs brāļi oponējot K. Bergmaņa viedoklim norāda, ka "autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm."

Opozīcijas politiķi, īpaši tie, kuriem vēlētāji nav devuši mandātu strādāt tautas labā, sabiedrības uzmanību sev pievērš ar vispopulistiskākajiem paziņojumiem, kas gan lielākoties izrādās cilvēku maldināšana. Tā nu ir gadījies arī kārtējiem citu vērtību sludinātājiem politikā – partijai Jaunie Demokrāti, kuras valdes loceklis Kristaps Bergmanis nule publicējis savas pārdomas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, cenzdamies pretendēt uz finanšu analīzi par būvdarbu izmaksām. Tiesa gan, nekas prātīgs no tā nav iznācis, jo autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm, norāda Elīna Bīviņa, v/a Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

«Tādēļ, ka ir grāmatas, kas ir izdotas, publicētas un kurām ir saistība ar nācijas pagātni un vēsturi. Kuras, visticamākais, neiznīcinās tāpēc, ka viņas ir tik vecas - pat XV-XVI gadsimtā nodrukātas. Tā ka kādam tās ir jāglabā,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kādēļ laikmetā, kad grāmatas lasīsim digitalizēti, mums bija jābūvē tik liela un dārga bibliotēka, atbildējis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«Es arī labi apzinos to, ka arvien vairāk sastapsimies ar tā saucamajām bibliotēkām bez grāmatām, kad bibliotēka ir, bet grāmatu tur nav, lai gan tā joprojām ir bibliotēka. Tur ir informācija, bibliotekārs, kurš pie datora palīdz cilvēkam atrast informāciju un lasīt šajā datorā, jo bieži ir informācija, kas drīkst būt pieejama tikai bibliotēkas telpās saistībā ar autortiesību ierobežojumiem un tā tālāk. Nacionālās bibliotēkas visā pasaulē turpinās pastāvēt, es teiktu, kaut kādā veidā kā muzeji,» turpinājis LNB direktors.

Jautāts, kas būs tas galvenais serviss pilsonim, ko piedāvās Latvijas Nacionālā bibliotēka, viņš atbildējis: «Galvenais būs tas, ka būs darba vieta, kur vienlaikus izmantot tradicionālos un elektroniskos resursus, gan nodarboties ar mentoru.»

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Starptautiskā biznesa un komunikācijas konsultāciju kompānija Hauska & Partner izveidojusi biroju Rīgā un uzsākusi darbību Latvijas tirgū, biznesa portālu Db.lv informēja kompānijas pārstāvis Māris Plūme.

Konsultāciju uzņēmums Latvijā izveidots uz sabiedrisko attiecību aģentūras RKT Publicitāte bāzes. Šobrīd tas ir jau piektais Hauska & Partner grupas reģionālais birojs Centrālajā un Austrumu Eiropā, taču pirmais bijušās PSRS teritorijā.

Austrijā bāzētā Hauska & Partner grupa ar aģentūru RKT Publicitāte asociētā partnera statusā sadarbojas jau divus gadus. Turpmāk Latvijas komanda, kuras profesionālajā attīstībā ieguldīti nozīmīgi resursi, būs pilnvērtīga starptautiskās konsultantu grupas sastāvdaļa. Latvijas uzņēmums ir pārņēmis Hauska & Partner korporatīvo identitāti un turpinās strādāt saskaņā ar grupas stratēģiju, piedāvājot saviem klientiem biznesa un komunikācijas konsultācijas.

Šodien Jūrmalā atklās divas jaunas kultūras infrastruktūras celtnes, kurā atradīsies Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Jūrmalas Centrālajā bibliotēka. Apvienojumā ar līdzās esošo 2015. gadā uzcelto Jūrmalas Mākslas skolu visas trīs ēkas un to iekšpagalms veido Dubultu Kultūras kvartālu.

Kūrortpilsēta ieguvusi jaunu, daudz plašāku mūzikas vidusskolas ēku, koncertzāli ar 400 skatītāju vietām, kā arī jaunu, modernu centrālo bibliotēkas ēku. Mūzikas vidusskolas telpās mācību gadu jau uzsākuši 520 skolas audzēkņi, kas ir par 60 vairāk nekā pagājušajā gadā. Skolā strādā 70 pedagogi.

Trīsarpus stāvu augstajā Mūzikas vidusskolas ēkā izvietotas 45 mācību klases. Iepriekšējā skolas ēkā bija 26 mācību klases. Katras klases arhitektoniskais risinājums ir aprēķināts, lai klases konfigurācija un tās apdares risinājumi nodrošinātu labu akustiku, neradot koncentrētus skaņas punktus, bet skaņa tiktu izkliedēta.

Mūzikas vidusskolas ēkā izbūvēta arī akustiskā koncertzāle, kam dots nosaukums «Dubultu koncertzāle», tajā ir 400 skatītāju vietas un skatuve 180 kvadrātmetru platībā. Koncertzāles apjoms ēkas vidusdaļā ir vairāk nekā 15 metru augstumā, un katra skatītāju rinda izvietota uz amfiteātra veida paaugstinājuma. Pirmajā stāvā ir kamerzāle ar amfiteātri 130 apmeklētāju vietām, plašs vestibils, mācību klases, bibliotēka ar lasītavu, ģērbtuves māksliniekiem, administrācijas telpas, kā arī mēģinājumu studija. Otrajā, trešajā un jumta stāvā izvietotas mācību klases un jumta terase.

images/article/958f0ead-993f-4f0f-bebd-35eb44c5537dnews logo11.jpg

Mūsdienu sabiedrībā informācijas apritei ir būtiska nozīme. Ikvienam sabiedrības indivīdam ir svarīgi regulāri saņemt aktuālo informāciju par notiekošo valstī, sabiedrībā, kultūrā un citās jomās.

Neskatoties uz dažādu ziņu portālu attīstību Internetā, laikraksti un žurnāli vēl joprojām ir viens no būtiskiem informācijas saņemšanas avotiem. Diemžēl, šī brīža ekonomiskā situācija un piegādātāju serviss ikvienam liek izvērtēt, cik daudz un kādus laikrakstu mēs labprātāk redzētu savā pasta kastītē.

Uzņēmums “Lursoft IT” (Lursoft) ir nācis soli tuvāk klientam un piedāvā lasīt vairāk kā 40 dažādu laikrakstu un žurnālu jaunākas publikācijas un arhīva rakstus Internetā, maksājot no 5 latiem mēnesī. News.lv ir lielākā Latvijas laikrakstu bibliotēka Internetā, kurā pieejami vairāk kā 40 Latvijā izdoti laikraksti un žurnāli, kā arī ziņu aģentūras BNS ziņas.

Latvijas Pasts laidis klajā jaunāko pastmarku sērijā Latvijas mūsdienu arhitektūra, un tā veltīta Ventspils Pārventas bibliotēkai kā izcilas arhitektūras paraugam, kas ieguvis atzinības balvas gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Pastmarka izdota pēc latvijas Arhitektu savienības priekšlikuma un pirmās dienas zīmogošana un pastmarkas prezentācija paredzēta 14. oktobrī Pārventas bibliotēkā.Jaunās pastmarkas tirāža ir 70 000 eksemplāru un nominālvērtība – 1 Ls, kas atbilst A klases ierakstītas vēstules nosūtīšanai Latvijas robežās. Uz pastmarkas, kuras dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva, redzama Pārventas bibliotēkas fotogrāfija, kā arī visu sešu bibliotēkas arhitektu vārdi.

Ventspils Pārventas bibliotēka ir viens no pēdējo gadu spilgtākajiem arhitektūras objektiem Latvijā, kas saņēmis augstākos arhitektūras apbalvojumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Pārventas bibliotēkas projekts atzīts par labāko 2009.gada arhitektūras darbu Latvijā, par labāko jaunbūvi Latvijā 2009.gadā un saņēmis balvu arī kā labākais sabiedriskais interjers Latvijā 2009.gadā. Pārventas bibliotēka 2009.gadā arī kolēģu vērtējumā saņēmusi ikgadējo Ventspils balvu Baltā dūna.

Uzsākts darbs pie apjomīga kultūras un izglītības projekta - Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar citām Latvijas institūcijām izveidos vismaz 2 000 000 digitālu failu, kas ietvers grāmatas, avīzes, žurnālus, kartes, fotogrāfijas, senos rakstus, notis un tamlīdzīgi. Līdz ar to ikvienam interesentam tiks radīta iespēja ērti un ātri atrast un izzināt sev nepieciešamo literatūru.

AS RIX Technologies sadarbībā ar digitālās bibliotēkas projekta ģenerāluzņēmēju SIA Microsoft Latvia līdz 2008.gada vasarai izstrādās portālu, kas būs pieejams publiskajiem lietotājiem un bibliotēku darbiniekiem, Db.lv informēja AS RIX Technologies valdes locekle Eva Butāne.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietni jau šobrīd izmanto vairāk kā 60% tās lasītāju, tāpēc nav šaubu par digitālās bibliotēkas pakalpojumu popularitāti, norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas vadības nodaļas vadītāja Inga Grīnfelde. Viņa piebilst, ka digitālā veidā lasītājiem ir vienkāršāk izmantot avotus, kā arī tos kompilēt.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Biznesa portāls Db.lv turpina apkopot uzņēmumu atbildes par to, kā un kam radusies ideja par to nosaukumu. Uzzini, kā radušies uzņēmumu Laima, Triāls, Zaļās gaismas investīcijas, RBSSKALS, Grindeks, LANGO, Citrus Solutions, ELVI un Rietumu banka nosaukumi.

Jautājumi:

1. Kad un kādā veidā radies Jūsu uzņēmuma nosaukums (ideja) un kurš ir tā autors?

2. Ko, ņemot vērā pieredzi biznesā, Jūs ieteiktu topošajiem uzņēmējiem, izvēloties sava uzņēmuma nosaukumu?

Laima pārstāvis Ingars Rudzītis:

1. 1870. gadā vācu uzņēmējs Teodors Rigerts Rīgā nodibināja pirmo saldumu fabriku, kuru nosauca savā vārdā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas, uzņēmums 1925. gadā mainīja nosaukumu uz AS Laima. Vārda izvēlei varētu būt divi pamatojumi. Protams, ka tas ir ļoti latvisks, folklorā balstīts vārds, kas jaunajā Latvijas valstī bija daudz piemērotāks. Vienlaikus, tas saistīts ar to, ka šokolāde mūsu smadzenēs aktivizē hormonus, kas rada laimes un labsajūtas sajūtu.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Ar šī gada 1. decembri Kuldīgas Galvenās bibliotēkas abonementā testa režīmā uzsākta automatizēta grāmatu izsniegšana un saņemšana. Lasītāja izvēlētās grāmatas tiek ieskenētas ar svītrkodu skeneri, līdzīgi kā preces veikalā, un dati saglabājas bibliotēkas informācijas (BIS) sistēmā.

Ar elektroniskā kataloga http://kuldiga.biblioteka.lv/Alise/ palīdzību ir iespēja pārliecināties, vai grāmata atrodas plauktā, vai ir izsniegta. Pēc lasītāju vēlmēm ir iespējams arī izdrukāt čeku, kur uzrādītas visas paņemtās grāmatas, to atdošanas datums, kā arī ziņas par pašu lasītāju un bibliotēku, informē Kuldīgas pašvaldība.

Bibliotēku automatizācijas process turpinās arī Kuldīgas rajonā. Ar nākamo gadu 21 (no 26) pagastu un pilsētu bibliotēkām strādās ar bibliotēku informācijas sistēmu ALISE. Katra bibliotēka savus lasītājus reģistrēs kopējā datu bāzē un Kuldīgas rajona kopkatalogam pievienos jaunieguvumus, kā arī veiks fonda rekataloģizāciju – grāmatu eksemplāru ziņu ievadīšanu elektroniskajā katalogā. Kad šis process būs pabeigts, arī pagastu bibliotēkas savus lasītājus varēs apkalpot automatizēti.

Bibliotēku nedēļas pasākumu programmas ietvaros šodien, 22.aprīlī, plkst. 15.00 Galvenās bibliotēkas pasākumu zālē Akmeņu ielā 2 (2.stāvā) tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde Latvijas grāmatu māksla, informēja Ventspils Galvenās bibliotēkas direktore Margarita Marcinkeviča.

Izstāde digitāldrukā un skaistāko iespieddarbu izlasē atspoguļo latviešu grāmatu mākslu no tās pirmsākumiem 16.gadsimtā līdz pat mūsdienām. Planšetes papildina Latvijas 21.gadsimta skaistāko grāmatu izstāde no Ventspils bibliotēkas krājumiem.

Materiālus izstādei atlasījuši un komentējuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki sadarbībā ar vienu no viszinošākajiem grāmatas vēstures speciālistiem, mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Valdi Villerušu, kurš 22.aprīlī Ventspils bibliotēkā piedalīsies izstādes atklāšanā.

Izstāde Latvijas grāmatu māksla līdz šim eksponēta Čehijas Nacionālajā bibliotēkā Prāgā, Lietuvas Martina Mažvida Nacionālajā bibliotēkā Viļņā un Horvātijas Nacionālajā un Universitātes bibliotēkā.

Failiem.lv datu glabāšanas platforma izturējusi atlasi un ir saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu blokķēdes risinājumu praktiskai ieviešanai.

Janvāra pēdējā nedēļā uzņēmums piedalījās inovāciju konkursa "Block.IS" otrajā kārtā Stambulā un iekļuva 23 Eiropas uzņēmumu finālistu vidū, iegūstot 50 000 eiro līdzfinansējumu blokķēdes risinājumu ieviešanai..

Eiropas Savienības inovāciju projekta "Horizon 2020" ietvaros saņemtais finansējums tiks izmantots Failiem.lv blokķēdes un failu tirdzniecības platformas pilnveidei un attīstīšanai, integrējot un papildinot datu glabāšanas platformu ar blokķēdes elementiem. Plānots, ka interneta lietotājiem sistēma būs pieejama kā atvērts failu katalogs - dokumentu bibliotēka un ļaus lietotājiem publicēt un dalīties ar dažādiem brīvpieejas un maksas failiem, izmantojot Ethereum blokķēdē saglabājamus Files.fm tokenus jeb digitālos žetonus.

Kultūras ministrijas (KM) lūgums tai piešķirt vairāk nekā 58 tūkst. Ls, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka spētu samaksu par krājuma Terra Mariana faksimilizdevumiem, tiks skatīts pēc tam, kad KM būs sagatavojusi priekšlikumus par citu KM 2009. gada budžeta izdevumu samazināšanu.

To šodien, skatot KM lūgumu piešķirt 58.33 tūkst. Ls, lai norēķinātos ar Vatikānu, par krājuma Terra Mariana faksimilizdevumiem, nolēma valdība.

Albums Terra Mariana glabājas Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā. Savulaik, 19. gadsimta beigās tas izgatavots tikai vienā eksemplārā un dāvināts pāvestam Leo XIII. Terra Mariana vēsta par kristīgās ticības izplatīšanos Latvijā un Igaunijā – kādreizējā Livonijā, ko mēdz saukt par Marijas zemi jeb Terra Mariana.

Albuma 70 pergamenta lapās atrodams bagātīgs vizuālais un tekstuālais materiāls par Livonijas pilīm, pilsdrupām, baznīcām, kapakmeņiem, senu dižciltīgu dzimtu ģerboņiem, zīmogiem, vēsturiskām personībām, kā arī seno sudraba un zelta monētu nospiedumi. Albums tiek uzskatīts par unikālu tā vēsturiskā, mākslinieciskā un kultūras satura dēļ.

Jaunais restorāns Kolonādes telpās Kolonāde. Mūsu stāsti produkciju iepirks no vietējiem ražotājiem, atklāj restorāna Bibliotēka Nr.1 restorāns un topošā restorāna šefpavārs Māris Jansons.

Kā jau ziņots, 14.februāra izsolē ar nosolīto 10 959 eiro nomas maksu mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa par Kolonādes nomas tiesībām uzvarēja SIA Pasākumu apkalpošana, kuras sastāvā ietilpst arī restorāns Bibliotēka Nr.1 restorāns.

«Esam gatavi šim izaicinājumam un darīsim visu, lai restorāns pēc iespējas ātrāk sāktu savu darbību. Ēdienkarte tiks veidota ciešā sadarbībā ar vietējām zemnieku saimniecībām, akcentējot tādus Latvijas lauku labumus kā medus, kazas siers, smiltsērkšķu sula, kā arī brieža, liellopa un strausa gaļa, arī interjers atspoguļos latviskās tradīcijas,» sacīja Jansons.

Restorāns «Bibliotēka No1» ir radījis jaunu zīmolu - «Klaips» - un atvēris pirmo gastrobāru Ādažos. Plānots, ka jaunā koncepta gastrobāri nākotnē tiks atvērti arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Gastrobāra izveidē investēti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Jaunā koncepta autors ir «Bibliotēka N^o1» vadītājs Oskars Skara, kas veidojis gan rekonstruētā restorāna, gan arī jaunā gastrobāra «Klaips» interjeru. Savukārt, jaunā koncepta ēdienkarti radījis «Bibliotēka N^o1» šefpavārs Kaspars Barsukovs.

«Mūsu komandas pārliecība ir, ka arī citās Latvijas pilsētās cilvēki ir pelnījuši daudzveidīgu, svaigu un kvalitatīvu ēdienu par atbilstošu cenu. Tāpēc esam radījuši jaunu zīmolu – gastrobārs «Klaips», kas demokrātiskā, bet ļoti stilīgā veidā turpina Bibliotēka N^o1 filozofiju par labāku dzīvi katru dienu,» paskaidro O. Skara.

Starptautiskās arhitektu savienības (International Union of Architects) 24. kongresā, kas norisinājās Japānas galvaspilsētā Tokijā, Ventspils Pārventas bibliotēka ieguvusi atzinības rakstu par videi draudzīgāko un visai sabiedrībai pieejamāko objektu, kā arī saņēmusi atzinību par augstvērtīgu dizaina risinājumu.

Skatei objektu izvirzījis Baltijas Arhitektūras centrs.

«Projekta izstrādes gaitā uzticējāmies un pieņēmām novatorisku ideju. Mēs zināmā mērā riskējām un esam gandarīti, ka neesam kļūdījušies, un mūsu kopīgā darba pūles ir novērtētas,» atzīst Ventspils pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone.

Kopš Pārventas bibliotēkas atklāšanas 2009. gada augustā Pārventas bibliotēkas projekts atzīts par labāko 2009. gada arhitektūras darbu Latvijā, par labāko jaunbūvi Latvijā 2009. gadā un saņēmis balvu arī kā labākais sabiedriskais interjers Latvijā 2009.gadā. Pārventas bibliotēka 2009. gadā arī kolēģu vērtējumā saņēmusi ikgadējo Ventspils balvu Baltā dūna.