Piektdien par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Progresīvie" pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Par Kleinbergu nobalsoja 34, bet pret viņu bija 22 deputāti. Domes sēdē kopumā piedalījās 56 no 60 deputātiem.

Par Kleinbergu balsoja partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotā saraksta" deputāti.

Savukārt pret viņa ievēlēšanu mēra amatā balsoja partijas "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Stabilitātei" un apvienība "Jaunlatvieši".

Piektdien domes sēdē Kleinberga vadītā koalīcija saņēma kritiku no opozīcijas pārstāvjiem.

Deputāte Inna Djeri (SV/AJ) kritizēja koalīcijas pārstāvjus, norādot, ka ar viņas pārstāvēto politisko spēku neviens neesot runājis un koalīcijas izveidošana notikusi slēgtās telpās.

Rīgas domei vajag plašu koalīciju, nevis 34 balsu sastiķēšanu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers.

Viņaprāt, patlaban pietrūkst sarunu par ekonomisko izaugsmi un tam nepieciešamajiem darbiem galvaspilsētas "pacelšanai". Viņaprāt, rīdzinieki nobalsojuši par to, ka Šleseram jākļūst par mēru.

"Redzam, ka 34 balsis ir sastiķēšana. Redzam, kur valsts nonākusi ar 50, plus, divām piepirktām balsīm [Saeimā]," norādīja politiķis.

Viņš ir pārliecināts, ka Rīgas domē jāveido plašāka koalīcija, un tāpēc jāsēžas visiem kopā tiem, kam ir vismaz viena ideja, kā nodrošināt ekonomisko attīstību galvaspilsētā.

"Ja netiks izveidota spēcīga, plaša koalīcija, ar 34 balsu sastiķēšanu nepietiks," prognozē politiķis.

Viņaprāt, "Progresīvo" mēra amata kandidātam Viesturam Kleinbergam neizdosies kļūt par mēru, jo to nepieļaus Nacionālā apvienība (NA), tā kā tas NA būtu "nāves spriedums".

"Progresīvie" pirmdien plāno sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem par koalīcijas veidošanu Rīgas domē, teica "Progresīvo" saraksta līderis un Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka vēlētāji ir izteikuši savu viedokli, atbalstot "valstiski domājošās partijas", un tagad šīm partijām ir jāķeras pie darba un jāveido vienota, darboties spējīga koalīcija.

Politiķis teica, ka aicinās uz sarunām visas valstiski orientētās partijas un mudinās tās strādāt atklāti, bez intrigām un aizmuguriskās sarunām vēlētāju labā. Līdzīga sastāva koalīcija pirms pieciem gadiem izveidojās Mārtiņa Staķa (P) vadība, taču savstarpējo domstarpību rezultātā tā sabruka.

Kleinbergs pauda pateicību vēlētājiem, kuri bijuši pietiekami mobili un parādījuši, ka rīdzinieki spēj nobalsot par spēkiem, kas ved Rīgu rietumu virzienā.

Gan pašreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), gan vicemērs Edvards Ratnieks (NA) jau ir atzinuši, ka iniciatīva sākt koalīcijas veidošanas sarunas ir "Progresīvajiem".

Četri politiskie spēki - "Progresīvie", "Nacionālā apvienība" (NA), "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotais saraksts" (AS) - vienojušies veidot koalīciju Rīgas domē, šodien pēc tikšanās ar AS teica "Progresīvo" mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Visi potenciālie partneri pauduši gatavību strādāt Kleinberga vadībā. Līdz ar to sarunas turpinās visiem politiskajiem spēkiem kopā, padziļināti runājot par darba saturu un atbildības jomu sadalījumu.

"Esam veiksmīgi noslēguši pirmo sarunu kārtu. Nopietnu pretrunu nav, un visi esam gatavi strādāt vienā komandā. Protams, ir jautājumi, par kuriem vēl jāvienojas, taču galvenais ir izvairīties no aizkulišu spēlēm," norāda Kleinbergs.

Nākamā sarunu kārta varētu notikt ceturtdien vai piektdien, visiem partiju pārstāvjiem saskaņojot laikus.

Kā pēc tikšanās teica AS līderis Māris Sprindžuks, esot runāts par sasniedzamajiem mērķim, par to, lai apturētu lejupslīdi un Rīga attīstītos.

Ekonomikas ministrija (EM) kā otrs lielākais AS "Rīgas siltums" akcionārs rosina nekavējoties sasaukt jaunu ārkārtas akcionāru sapulci, lai lemtu par EM ierosinājumu atsaukt visu uzņēmuma padomi, informēja EM.

Ministrija norāda, ka 6.oktobra "Rīgas siltuma" akcionāru sapulces darba kārtības jautājumā par padomi un tās uzdevumiem akcionāriem balsošanai un lēmuma pieņemšanai tika izvirzīts tikai viens lēmuma projekts - EM ierosinājums atsaukt "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju Jevgeniju Belezjaku un padomes priekšsēdētāja vietnieku Gati Sniedziņu, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

No pārējiem akcionāriem netika pieteikti alternatīvi priekšlikumi jautājumā par padomi un tās uzdevumiem, kas tiktu virzīti balsojumam.

EM kā viena no "Rīgas siltuma" akciju turētājām 3.septembrī nāca klajā ar ierosinājumu sasaukt "Rīgas siltuma" ārkārtas akcionāru sapulci, kurā aicināja visus akcionārus lemt par "Rīgas siltuma" padomi. EM vērtējumā "Rīgas siltuma" padome nebija pietiekami ambicioza un neizrādīja sākotnējo iniciatīvu aktīvai iesaistei, lai "Rīgas siltuma" tarifs netiktu paaugstināts.

Šodien Rīgas domes sēdē galvaspilsētas mēra amata tika pieteikts tikai viens kandidāts - "Progresīvo" politiķis Viesturs Kleinbergs, kurš ir jaunās domes koalīcijas virzīts mēra amata kandidāts.

Savukārt opozīcija savus kandidātus mēra amatam neizvirzīja.

Kleinbergs uzrunā deputātiem atzina, ka jaunā koalīcija veidota no dažādiem partijām, ar dažādām programmām un ideoloģijām, taču šī koalīcija strādāšot rīdzinieku labā. "Rīdziniekiem nav svarīgas politiskās spēles un ideoloģiskās cīņas. Rīdzinieki grib redzēt sakārtotas ielas, drošus tiltus," teica Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas domes koalīcijai ir trīs skaidri virsmērķi - droša, noturīga un krīzēm gatava Rīga, pilsēta, kas ir draudzīga izglītībai, sportam un kultūrai, kā arī galvaspilsēta, kas ir spējīga ieņemt vadošu vietu Baltijas reģionā.

Kleinbergs sola izstrādāt desmit gadu plānu ielu un ietvju sakārtošanai, tiltu remontiem, ūdens transporta attīstībai, pieejamu mājokļu piedāvājumu u.c. Viņš solīja remontēt skolas un bērnudārzus, veicināt latviešu valodas apguvi un īpašu uzmanību veltīt kultūras attīstībai.

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē vislielāko balsu skaitu ieguvusi Aināra Šleresa partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas "Progresīvie" (P) un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Apkopojot datus no visiem vēlēšanu iecirkņiem, LPV ieguvusi 18,17% balsu, kas sarakstam dod 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" nobalsojuši 16,62% vēlētāju, kas viņiem dod 11 deputāta mandātus, par "Nacionālo apvienību" - 14,2% vēlētāju, kas tai dod 10 mandātus, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša "Jaunā vienotība" ieguvusi 12,9% vēlētāju atbalsta. Līdz ar to JV iegūs deviņas deputāta amata vietas.

"Suverēnā varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" kopīgais saraksts ieguvis 12,13% balsu un attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem.

Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kuru atbalstījuši 6,94% vēlētāju, un "Apvienotas saraksts", kuru atbalstīja 6,29% vēlētāju, kas ļauj iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

Pēc lielākās daļas iecirkņu saskaitīšanas Rīgā pašlaik vislielākais vēlētāju atbalsts ir Aināra Šleresa partijai "Latvija pirmajā vietā" (LPV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Kopumā domē iekļuvuši septiņi saraksti un balsu sadalījums gaidāms sadrumstalots, līdz ar to vairākuma koalīcijas izveidei būs jāvienojas vismaz trīs dažādiem sarakstiem.

Apkopojot datus par 152 no kopumā 164 iecirkņiem, LPV patlaban ieguvusi 18,16% balsu, kas sarakstam pašlaik dotu 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" atbilstoši pašreizējiem rezultātiem nobalsojuši 16,6% vēlētāju, par "Nacionālo apvienību" - 14,16% vēlētāju, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša "Jaunā vienotība" ieguvusi 12,93% vēlētāju atbalsta. Šīs partijas atbilstoši pašreizējiem rezultātiem iegūtu attiecīgi 11, 10 un 9 mandātus.

"Suverēnā varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" kopīgais saraksts pagaidām ieguvis 12,17% balsu, attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem. Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kurai pašlaik redzams 6,94% atbalsts, un "Apvienotas saraksts" - 6,29%, kas ļautu iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

Partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), "Jaunās vienotības" (JV) un Apvienotā saraksta (AS) veidotā koalīcija vienojusies atjaunot trīs vicemēru amatus Rīgas domē.

Katram no politiskajiem spēkiem būs viens vicemērs.

Kā šodien pēc politisko spēku tikšanās žurnālistus informēja politiķis Viesturs Kleinbergs (P), panāktā vienošanās paredz, ka "Progresīvie" vadīs Finanšu un administrācijas lietu komiteju un Satiksmes un transporta lietu komiteju.

NA vadīs Drošības, Kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju, Mājokļu un vides komiteju, kā arī Īpašumu komiteju.

JV vadīs Izglītības un Sociālo jautājumu komiteju.

Savukārt AS bez vicemēra amata tiks arī Attīstības komiteja.

Kā informēja Kleinbergs, nākamajā nedēļā no pirmdienas, 16.jūnija, tiks sākts darbs pie koalīcijas memoranda un rīcības plāna izstrādes. Viņš cer, ka ceturtdien, 19.jūnijā, partijas varēs parakstīt sadarbības memorandu.

"Apvienotā saraksta" (AS) līderis, Rīgas domē ievēlētais līdzšinējais Saeimas deputāts Māris Sprindžuks velētos pretendēt uz vicemēra amatu, to viņš apliecināja intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Vaicāts, vai pašvaldībai būtu vajadzīgi divi vai trīs vicemēri, viņš teica, ka tas vēl ir sarunu jautājums, tomēr, viņaprāt, nav būtiski vai tie ir divi vai trīs.

Tomēr Sprindžuks vēlētos pretendēt uz vienu no tiem. Tas varētu būt vicemēra amats Rīgas metropoles jautājumos, viņš teica.

"Man ir pamats domāt, ka koalīcijas partneri atsauksies," sacīja politiķis.

LETA jau vēstīja, ka iniciatīvu veidot jauno valdošo koalīciju ir uzņēmušies "Progresīvie", runājot ar "Nacionālo apvienību" (NA), "Jauno vienotību" (JV) un AS. Kopā šādai koalīcijai būtu 34 balsis no 60.

Pirmdien notika "Progresīvo" pirmā tikšanās ar NA, otrdien "Progresīvie" tikās ar JV, bet trešdien plānota tikšanās ar AS.

Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara (JV) apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Par Čudara apstiprināšanu nobalsoja kopumā 52 deputāti no koalīcijas, kā arī Oļegs Burovs (GKR), Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs. Pārējie deputāti nebalsoja.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms balsojuma Saeimas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plaša nozaru ministrija, kur vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, pašvaldībām, reģionu attīstību un vēlēšanu procesu. Šādos apstākļos nepieciešams cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Viņa uzsvēra, ka Čudars vairāk nekā desmit gadus vadījis Salaspils pašvaldību, kas apliecina gan izpratni par pašvaldību darbu, gan spēju ilgtermiņā vadīt un attīstīt to. Papildus tam viņš ir bijis klimata un enerģētikas ministrs, pieredzējis Saeimas deputāts un izglītots jurists, kurš labi orientējas valsts pārvaldē un likumdošanas procesā. Siliņa pauda pārliecību, ka Čudars spēs sākt darbu bez nepieciešamības pēc ieskriešanās perioda.

Rīgas dome 17.decembra sēdē nolēma aizliegt galvaspilsētā naktīs lietot pirotehniku.

Par uguņošanas aizliegšanu nobalsoja koalīcija - "Progresīvie", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Apvienotais saraksts", bet pret aizliegumu balsoja "Solidaritātei" un ""Suverēnā vara, apvienība "Jaunlatvieši"".

Aizliegums noteikts saistošajos noteikumos par laika ierobežojumu uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošana Rīgas pašvaldības teritorijā ārpus telpām būs aizliegta no 1. jūnija līdz 31. augustam no plkst. 23 līdz plkst. 7, bet no 1. septembra līdz 31. maijam - no plkst. 22 līdz 7.

Pirotehnikas lietošanas aizliegums neattieksies uz publiskiem pasākumiem, kas būs saskaņoti ar Rīgas pašvaldību, kā arī uz Jaungada dienu no pusnakts līdz plkst. 1.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Personu apvienība SIA “RR Nord” personā, ir iesniegusi Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pretenziju ar prasību samaksāt vairāk nekā 2,4 miljonus eiro par zaudējumiem un neapmaksātiem darbiem, kas radušies Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanas laikā, kā arī Rīgas domei vienpusēji izbeidzot būvdarbu līgumu.

Būvnieki uzsver, ka Rīgas dome 2022. gadā prettiesiski vienpusēji atkāpās no līguma, lai gan lielākā daļa darbu objektā jau bija paveikta. Līguma laušana tika pamatota ar formāliem iemesliem, kas neatbilst līguma noteikumiem un faktiskajai situācijai, savukārt par būvprojektā konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem pašvaldība bija informēta jau iepriekš.

“Pašvaldības lēmumi un bezdarbība ir radījuši situāciju, kurā uzņēmējam gadiem ilgi netiek samaksāts par paveiktu darbu, vienlaikus mēģinot pārlikt atbildību par pašvaldības pašu pieņemtajiem lēmumiem. Uzskatām arī, ka Rīgas domes lēmums decembrī atbrīvot no amata Pilsētas attīstības departamenta direktori izgaismo ilgstošas un sistemātiskas problēmas pašvaldības projektu un procesu vadībā, par kurām domes amatpersonas tika brīdināta jau iepriekš,” norāda SIA “RR Nord” pārstāvis Jānis Dzintars.

Rīgas Svētā Pētera baznīcā svinīgi atklāts atjaunotais baznīcas pulkstenis. Pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma tas atkal rāda pareizu laiku Rīgas augstākā dievnama tornī.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas pulkstenis bija pirmais publiskais laika rādītājs Rīgā. Kopā ar pulksteni noteiktās stundās skanēja darba zvans – skaņas signāls, kas visā pilsētā paziņoja darba dienas sākumu un beigas un bija nozīmīgs sabiedriskās kārtības elements.

“Pagātnē baznīcas pulkstenis bija inovācijas un labklājības simbols. Šodien atjaunotajam pulkstenim ir ne tikai praktiska, bet arī emocionāla un kultūrvēsturiska vērtība, kas atgādina par Rīgas vēsturi, attīstību un gadsimtu gaitā piedzīvotu laiku. Esam gandarīti un sakām vislielāko paldies visiem ziedotājiem un atbalstītājiem, kas šo lielo darbu kopīgi ļāva paveikt,” saka Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma valdes priekšsēdētājs Stefans Meisners.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) uzdevis no 3.septembra pašvaldībai nodrošināt zemniekiem iespēju nogādāt ražu Rīgas ostā.

Kleinbergs uzskata, ka Ārtelpas un mobilitātes departamenta lēmums bija kļūdains, tāpēc uzdevis no 3.septembra nodrošināt, ka graudu transports var nokļūt Rīgas ostā visu diennakti, lai zemniekiem netiek kavēta ražas piegāde.

Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka uzdevis situāciju atrisināt no 3.septembri, jo jaunā mācību gada pirmajās dienās būs būtisks transportlīdzekļu skaita palielinājums Rīgas ielās. Savukārt pēc tam zemniekiem ir jādod iespēja nokļūt ostā un nogādāt tur ražu, teica Kleinbergs.

LETA jau ziņoja, ka "Zemnieku saeima" kritizēja Rīgas pašvaldības lēmumu neatļaut lauksaimniecības smagajam transportam ar graudiem un rapsi līdz Rīgas ostai pa noteiktiem maršrutiem pārvietoties visu diennakti, aģentūru LETA informēja biedrībā.

Rīgas domē ir izveidota tāda institūciju, ko saīsināti dēvē RITA. Paskatoties, kā tā darbojas un kādi ir tās panākumi, kādi no tās darbības ir ieguvumi vai zaudējumi galvaspilsētai, vienīgais šīs abreviatūras atšifrējums, kas nāk prātā, ir Rīgas investīciju un tūristu atbaidītājs.

Šo institūciju, ko Rīgas domes mājas lapā dēvē par Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, vada kāds Fredis Bikovs, pret kuru šā gada februārī tika ierosināta disciplinārlieta pēc auditā atklātiem pārkāpumiem. Auditā tika pārbaudīta RITA publisko iepirkumu sistēma un līdzfinansējuma programmu atbilstība normatīvajiem dokumentiem.

Bikovam tika pārmestas divas lietas. Pirmkārt, nav laikus sagatavota RITA vidējā termiņa darbības stratēģija, par ko atbildīgs aģentūras vadītājs. Otrkārt, konstatēti pārkāpumi saistībā ar vairākiem zemsliekšņa iepirkumiem. Tātad – stratēģijas investīciju un tūristu piesaistei nav, bet šmugulīgi iepirkumi tiek veikti uz nebēdu. Diezgan labs pamats investīciju un tūristu atbaidīšanai.Un tas arī rezultējies.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušajam namam sola citādu likteni nekā ēkai Āgenskalnā, Melnsila ielā, kas pēc 2020. gadā notikušā gāzes sprādziena arvien stāv pussagruvusi un netiek atjaunota.

Abi gadījumi ir līdzīgi - abos namos pašvaldībai piederošos dzīvokļos notika spēcīgi gāzes sprādzieni, kas daļēji sagrāva ēkas. Melnsila ielas iedzīvotāji vēlas panākt, lai Rīgas pašvaldība atjaunotu ēku tajā apjomā un veidolā, kāda tā bijusi pirms sprādziena, taču dome tam nav piekritusi un par šo jautājumu jau vairākus gadus notiek tiesvedība.

Kleinbergs šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka pagaidām pašvaldība ir apzinājusi būvinženiera izmaksas, bet lēmums par šo pakalpojumu apmaksu būs jāpieņem Bauskas ielas nama īpašnieku kopībai, jo dome viena to apmaksāt nedrīkstot.

Līdzīgi arī lēmumu par mājas remontu nevarot pieņemt viens pats Rīgas mērs, tomēr viņš sola, ka Bauskas ielas namā neatkārtosies tāda pat situācija kā Melnsila ielā. Katrā ziņā mērs rosināšot diskusiju un meklēšot risinājumus, solīja pilsētas vadītājs.

Valdība otrdien izskatīja un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības Rīgā projekta īstenošanas alternatīvām, sākot sagatavošanās posmu iespējamas publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta īstenošanai.

Uzklausot šo informatīvo ziņojumu, valdība gan nav uzņēmusies nekādas finansiālās saistības.

Ziņojumu izstrādājusi vadības grupa, kas izveidota ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pagājušā gada 20. decembra rīkojumu.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai PPP projektos, arī uz privātas zemes.

Valdības sēdē otrdien par PPP finansējumu projekta īstenošanai atzinīgi izteicās vairāki ministri. Tostarp finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka "drošajiem pieder pasaule" un daudzas lietas nenotiek tikai tādēļ, ka netiek meklēti risinājumi.

Informatīvajā ziņojumā padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Šodien Jelgavā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā par organizācijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Gintu Kaminski.

Par Kaminski nobalsoja 69 delegāti, bet pret bija 17.

Kaminskis LPS vadītāja vietu ieņems jau trešo sasaukmu - viņš organizāciju vada kopš 2017.gada. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās Kaminskis no Latvijas Zemnieku savienības saraksta tika ievēlēts Dobeles novada domē, bet tur palika opozīcijā.

Par Kaminska vietniekiem no valstspilsētām tika ievēlēts Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"), bet no novadiem - Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP). Baiks vietnieka amatā nomainīja pēc pēdējām vēlēšanām amatu zaudējušo bijušo Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS).

LPS kongresā notiek arī valdes vēlēšanas. LPS valdē iepriekšējā pašvaldību sasaukuma laikā darbojās arī Bauskas novada domē nepārvēlētais Aivars Okmanis (NA), Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Balvu novada domes priekšsēdētāja amatu zaudējušais Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Jelgavas domes opozīcijas deputāte Rita Vectirāne (ZZS), Rīgas vicemērs, mēra amatu pēc vēlēšanām zaudējušais Vilnis Ķirsis (JV), Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (Reģionu apvienība), Limbažu novada domes vadītāja amatu zaudējušais Dagnis Straubergs (Reģionu apvienība), Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvis Salvis Roga, amatu zaudējušais Līvānu novada domes vadītājs Andris Vaivods (LA), Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Gladkins (Valmierai un Vidzemei), Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva (P), Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (LA) un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).

Rīgas pašvaldības uzņēmumi grib iziet ārpus galvaspilsētas tirgus, uzsvēra Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Rīgas domē aģentūru LETA informēja, ka šodien norisinājās Rīgas kapitālsabiedrību forums, kas veltīts galvaspilsētas kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem. Šogad uzmanība tika pievērsta gan paveiktajiem darbiem, gan arī mērķiem un uzdevumiem, kas veicinās attīstību ilgtermiņā.

"Mūsu kapitālsabiedrībām ir ambīcijas, mēs gribam augt un iziet ārpus Rīgas tirgus. Tāpat ir svarīgi pastāstīt par sevi plašākai sabiedrībai," uzsvēra Lange.

Viņš arī norādīja, ka pēc domes vēlēšanām no 60 deputātiem 39 ir jauni, tāpēc pašvaldībai ir svarīgi iesaistīties diskusijās un atbildēt uz stratēģiski svarīgiem lēmumiem, kam būs ietekme ilgtermiņā.

Ņemot vērā, ka darbu jaunajā Rīgas domes sasaukumā ir sākuši daudzi jauni deputāti, forumā kodolīgi tika prezentēta visu 12 kapitālsabiedrību darbība un iezīmēti galvenie attīstības virzieni. Otrajā daļā foruma dalībnieki aktīvi piedalījās darba grupu diskusijās par aktuāliem jautājumiem - lielākajiem izaicinājumiem kapitālsabiedrību pārvaldībā, korporatīvās pārvaldības principu piemērošanu publiskas personas kapitālsabiedrībās, darbības paplašināšanās iespējām un nepieciešamību, kapitāla tirgus jautājumiem, klientu apmierinātību, sociāli atbildīgu darbību u.c.

Jūrmalas dome šodien nolēma grozīt saistošos noteikumus un palielināt maksu par iebraukšanu pilsētā.

Dienas iebraukšanas maksa no esošajiem trim eiro tiks palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas tiks aptuveni dubultotas - no 10 eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

Pusgada caurlaide turpmāk maksās 180 eiro esošo 107 eiro vietā, bet gadu derīga caurlaide - 270 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā.

Mainīta arī nodevas samaksas kārtība - nodevas samaksu dienas caurlaides maksas aparātos nevarēs veikt skaidrā naudā, bet tikai ar maksājumu karti. Saglabāta iespēja ar skaidru naudu norēķināties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ēkā Jomas ielā 1/5 Majoros.

Tiek apsvērti vairāki varianti jauna nacionālā futbola stadiona būvniecībai, liecina darba grupas sagatavotais ziņojums, kas nodots saskaņošanai.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos, arī uz privātas zemes.

Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Nacionālais futbola stadions taps Lucavsalā

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par...

Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.

Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.

Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.

Tikpat augstu novērtēta iecere par jauna stadiona būvniecību PPP partnerībā uz privātas zemes, piemēram, privāta stadiona "Skonto" iegādi un tā turpmāko attīstību sadarbībā ar LNSC, Rīgas pašvaldību un LFF.

Savukārt "BTA Daugavas stadiona" pārbūve, lai arī potenciāli lētāka, nav ilgtspējīgs risinājums - dizaina, struktūras un uzturēšanas ierobežojumu dēļ tā atpaliek no pārējām alternatīvām un saņēmusi viszemāko punktu skaitu, norādīts ziņojumā.

Alternatīvu izvērtēšanai izmantoti dati no LFF piesaistītā arhitektūras biroja "SEP" un tā starptautiskā konsultanta uzņēmuma "Populous" izstrādātā ziņojuma, kas noteicis optimālo stadiona sākotnējo izmēru - vismaz 15 000 sēdvietu, kā arī analizējis iespējamo būvniecības, uzturēšanas izmaksu un ieņēmumu potenciālu.

Darba grupa norāda, ka šo finansējuma deficītu potenciāli var segt, izmantojot valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA "Hattrick" programmas finansējumu, balstoties uz Rīgas domes un LFF apliecinājuma vēstulēm.

Ziņojumā arī norādīts, ka futbola infrastruktūras attīstība sniegtu papildu ekonomisku pienesumu - futbols Latvijā var ģenerēt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgriežas ar 55 miljonu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt LFF un futbolu klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

IZM kopā ar LNSC līdz 2026.gada maijam būs jāsagatavo aprēķini un pilna dokumentācija par to, kā visizdevīgāk stadiona projektu īstenot, izriet no valdības sēdes protokollēmuma projekta. Stadionu plānots uzbūvēt līdz 2030.gada otrajai pusei.

Kā vēstīts, pagājušā gada aprīlī Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā nacionālā futbola stadiona projektam. Savukārt 2024.gada decembrī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi futbola stadiona projekta publiskās un privātās partnerības risinājumu izstrādei.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Rīgas mēra pienākumu izpildītājs, vicemērs Edvards Ratnieks (NA) piektdien apturējis lēmumprojekta virzīšanu par pašvaldībai piederošās SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārdošanu, informēja politiķa padomniece Inese Ozoliņa.

Ratnieks aicina nesasteigt šādu rīdziniekiem būtisku lēmumu un uzdevis turpināt rūpīgi izvērtēt arī citus scenārijus.

"Šis jautājums vēl nav pietiekami izdiskutēts, lai to varētu virzīt tālāk. Šobrīd priekšlikums to virzīt kotēšanai biržā ar 51% uzņēmuma akciju ir tikai viens no iespējamiem scenārijiem, ko virza pats RNP ar piesaistīto ekspertu," skaidro Ratnieks.

Viņaprāt, ir kvalitatīvi jāizvērtē visi iespējamie scenāriji, lai tas būtu pašvaldības un rīdzinieku interesēs.

"Šobrīd pirmšķietami rodas sajūta, ka šis ir uzņēmuma interesēs," norāda Ratnieks.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domē sagatavots lēmumprojekts, kas paredz pārdot pašvaldībai piederošo RNP.

Decembra beigās iedzīvotājiem varētu atvērt Mūkusalas ielas krasta promenādi, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Krasta promenādes pārbūves darbi noslēdzās būvniecības līgumā noteiktajā termiņā šī gada decembrī.

Pašlaik notiekot ekspluatācijā nodošanas process.

Tiklīdz objekts tiks nodots ekspluatācijā un būvdarbu veicējs izpildīs visas saistības, tā promenāde būs pieejama iedzīvotajiem.

Plānots, ka objekts tiks atvērts lietošanai līdz decembra beigām.

Kā ziņots, Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija tika sākta 2023. gada decembrī un ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai.

Veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, pašvaldības mērķis ir attīstīt Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.