Nodokļi

Rungainis rosina samazināt darbaspēka nodokļus, bet par nemaksāšanu bargi sodīt

LETA, 06.08.2011

Jaunākais izdevums

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis rosina valstī samazināt darbaspēka nodokļus un palielināt sodus par to nemaksāšanu.

Intervijā laikrakstam Diena Rungainis pauž viedokli, ka darbaspēka nodokļu nesamazināšana ir noziegums pret latviešu tautu. Viņaprāt, darbaspēka nodokļu samazināšana būtu otrais solis pēc naudas došanas partijām.

Pēc Rungaiņa domām, darbaspēka nodokļi ir jāsamazina no pašreizējiem 47-48% uz pusi. Vienlaikus ir jāpalielina sods par nodokļu nemaksāšanu - jāliek cietumā uzņēmumu vadītāji un grāmatveži, kuri krāpjas. "Pašlaik puse no Latvijas ekonomikas nemaksā nodokļus. Ir jāpanāk situācija, ka nodokļus nemaksā tikai 8-12 procentu, kas ir noziedznieki burtiskā nozīmē: kontrabanda, prostitūcija, narkotikas utt. Kamēr vēl būs 35-40%, kas nodokļus nemaksā, mēs te neko jēdzīgu neuzbūvēsim," uzskata Rungainis.

Savukārt pirmais darbs, pēc investīciju eksperta domām, būtu - visām tām partijām, kuras iekļūst Saeimā, valsts maksā septiņus miljonus latu gadā proporcionāli iegūto vietu skaitam. Igauņi maksā savējām 6 miljonus eiro, izpētījis eksperts.

Šāda rīcība, pēc Rungaiņa domām, dos iespēju politikā iesaistīties normāliem cilvēkiem. "Šobrīd politika nepiedāvā karjeras iespēju jauniem, izglītotiem cilvēkiem, jo viņi redz, ka politikā neko nemaksā, atliek zagt. Es nedomāju, ka mēs kā tauta esam tiktāl deģenerējušies, lai viens perspektīvs, jauns cilvēks uzskatītu, ka savu dzīvi viņš veidos zogot," klāsta investīciju baņķieris.

Viņaprāt, jāsaglabā arī partijām tiesības saņemt ziedojumus ar adekvātiem ierobežojumiem un caurredzamību. Taču papildu valsts finansējums nepieciešams tāpēc, ka partijas ziedojumus nesavāc pietiekami. "Tas ir apburtais loks: mēs sakām, ka politika ir slikta, tāpēc mēs tai neziedosim ne santīmu, bet tā ir slikta tāpēc, ka tur nav naudas un normāli cilvēki neveido karjeru politikā," skaidro Rungainis.

Rungainis vērtē, ka kopumā mums ir trīs risināmie jautājumi: demogrāfija, izglītība un industrializācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd izskatās, ka Latvija turpina lēni drāzties iekšā sienā – valsts zaudē iedzīvotājus, bet izglītības sistēma ražo nepietiekami kvalificētus cilvēkus – lieliskus gultu klājējus, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Raidījumā Dienas rīts Ģ. Rungainis uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmas saražotie cilvēki varbūt ir lieliski gultu klājēji un sēņu lasītāji, bet nav matemātiķi, fiziķi un ķīmiķi.

Tāpat viņš norādīja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums apstiprina Latvijas statusu kā valsts ar vieniem no zemākajiem nodokļiem, bet nākotnē vajadzētu nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu, kā arī risināt demogrāfijas jautājumus. «Ilgtermiņā valsts, kas zaudē 1,2% iedzīvotāju gadā nevar cerēt uz ekonomikas attīstību. Līdz ar to jābūt politikai, kas to reversē. Šobrīd izskatās, ka turpinām lēni drāzties iekšā sienā,» sacīja Ģ. Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Rungainis: Emigrācija nav nāves spriedums

Dienas Bizness, 08.09.2011

«Uzskatu, ka mūsu pensionāri ir dzīvesgudri, un tikai nelielai boļševiku varzai, tieši tā – boļševiku varzai, ir problēmas ar mani. Pensionāriem vajag parādīt cēloņsakarības, parādīt, ka nav cita risinājuma,» tā Ģirts Rungainis

Foto: Dienas mediju arhīvs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šā procesa rezultātā mēs sasparosimies. Bet šī mana domāšana ir cerība, tā balstās uz to, ka neviens process nevar turpināties bezgalīgi un mēs tomēr iemācīsimies atbildēt uz jautājumu: vai mums ir vajadzīga Latvija un kāpēc?»

To intervijā Playboy stāsta Investīciju baņķieris, Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis. «Demogrāfiski Latvijā visu izšķirs tas, cik te būs 20 līdz 40 gadu vecu sieviešu, jo demogrāfijas pamatprincips ir vienkāršs: nedzimušas meitenes nevar dzemdēt bērnus. Tuvākos piecus gadus te vēl būs daudz sieviešu, kas ar zināmiem nosacījumiem būtu gatavas laist pasaulē vēl vienu vai divus bērnus. Latviešiem tas ir ļoti būtiski. Ilgtermiņā nacionālais jautājums nav problēma, jo mums tomēr izdosies lēnām atbrīvoties no komunistu un čekistu ietekmes, un krievu valodā runājošie Latvijā vairojas vēl vājāk par latviešiem. Jautājums, vai mūsu bērnu dzīves laikā Latvija pārstās būt latviska vienkārši tāpēc, ka latvieši šeit būs mazākumā, izšķirsies jaunās Saeimas laikā – tas būs atkarīgs no tā, kādus lēmumus tā pieņems.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rungainis: lielākajai daļai pašvaldību ir jātaisās ciet

Dienas Bizness, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem.»

«Mēs šobrīd redzam šo kaitīgo situāciju gan Rīgā, gan daudzās citās pašvaldībās, ka pašvaldības mēģina radīt kaut kādus uzņēmumus ar lozungu «Radīt darba vietas». Pašvaldības nekādas darba vietas nevar radīt. Lielākajai daļai pašvaldību Latvijā ir jātaisās ciet, ir jānotiek koncentrācijai,» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savu viedokli klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Rungainis uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiedalās uzņēmējdarbībā tikai ārkārtējos gadījumos. «Pašvaldības un valsts uzdevums nav piedalīties uzņēmējdarbībā, izņemot tad, ja ir kādas problēmas, kas nevar tik atrisinātas kādā citā veidā,» sacīja Rungainis.

Rungainis apgalvoja, ka darbaspēka problēmas risināt ar šādām metodēm nevar. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem drīzāk ir jāpārvietojas uz dzīvi vietās, kur darbaspēks ir vajadzīgs. «Cilvēkiem ir jābrauc un jāpārvietojas, kā tas visos laikos ir bijis. Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem. Jo darba vietas tiek radītas tur, kur tās ir izdevīgi radīt,» viņš norādīja. «Darba vietas rada kapitāls, cilvēki, uzņēmēji, tirgotāji. Viņiem ir nauda, līdzekļi, viņi rēķina, ko darīt ir visizdevīgāk. Un darbaspēks ierodas un strādā šajās darba vietās,» skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: ātro kredītu radītās problēmas aizliegumi nerisinās

LETA, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizliegumi vai nozares pārregulēšana nerisinās ātro kredītu radītās problēmas - nepieciešams atrast līdzsvaru starp sabiedrības un indivīdu interesēm, savu uzskatu pauž Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, nepieciešams paaugstināt minimālās aizņemšanās vecumu augstas atlīdzības kredītiem, rēķinot visas izmaksas, piemēram, virs 24%, līdz 25 gadiem, kā arī ierobežot kopējo maksimālo likmi līdz 48% gadā.

«Ja, kā apgalvo pietuvinātie, slikto kredītu apjoms līderiem ir ap 8%, tas industrijas rentabilitāti normalizētu no fantastiskas uz vienkārši lielisku,» žurnālā Kapitāls norāda Rungainis. Tāpat nepieciešams ierobežot reklāmas iespējas, kā arī nodrošināt bezmaksas «atdzišanas» periodu starp kredīta apstrādes sākumu un naudas saņemšanu ar piedāvājumu atteikties no kredīta 24 vai 48 stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rungainis: nodokļu nemaksātāji jāpadara par zagļiem un sabiedrības padibenēm

Dienas Bizness, 13.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības apziņā nodokļu nemaksātāji ir jāpadara no glamūrīgiem shēmotājiem par zagļiem un sabiedrības padibenēm, tādu risinājumu cīņai pret ēnu ekonomiku iesaka investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Sabiedrības uzskatu maiņa, padarot darbību nelegālajā ekonomikā un nodokļu nemaksāšanu par kaunpilnu nodarbi, skaidra, saprotama un efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana, kā arī burkāns un pātaga uzņēmējiem nodokļu maksāšanā - šie trīs darbības virzieni Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Finanšu ministrijas (FM) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) organizētajā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā: Kā iedegt gaismu? prezentācijās un diskusijās tika minēti kā galvenie veidi cīņai ar ēnu ekonomiku, informē Baiba Melnace, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: Mūsu nauda ir brīnišķīga, bet ekonomiski un monetāri - eiro surogāts

Nozare.lv, 27.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu naudiņa ir brīnišķīga. Tā ir skaista, aizsargāta labāk nekā eiro, tā ir mūsu nostalģija un lepnums, bet ekonomiski un monetāri tā ir eiro surogāts, ar kuru iegūstam gandrīz visus eiro sliktumus, bet negūstam ne tuvu visus labumus,» - šādu viedokli žurnālam Kapitāls pauž IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš norāda: ja neesam gatavi dzīvot ar latu kā brīvi peldošu valūtu un visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām - nestabilitātēm, spēcīgām valūtas svārstībām, pārredzamā nākotnē - augstākiem procentu maksājumiem un valsts parāda apkalpošanas izmaksām, lielākiem investīciju un uzkrājumu riskiem, augstākām valūtas maiņas izmaksām, zemākām depozītu garantijām, nestabilāku un mazāk kreditētspējīgu banku sistēmu -, tad «ātrāk jāizdzer rūgtās zāles līdz galam - jāpieņem eiro ne tikai «de facto», bet arī «de iure»».

Rungainis norāda, ka eiro nav mūsu ekonomiskās attīstības stadijai atbilstoša un ērta valūta un reti kad būs. Ar eiro ieviešanu nāksies domāt par jaunu administratīvi regulējošu mehānismu ieviešanu, kas mazinātu ekonomikas pārkaršanas riskus nākotnē, kā arī par atbalsta mehānismiem, lai veicinātu eksportspējīgu un importu aizvietojošu ražošanu citām metodēm, jo nebūs visefektīvākās - konkurētspēju regulējoša valūtas kursa. Vienlaikus viņš atzīmē, ka šāda instrumenta darbību mēs Latvijā tā arī nekad neesam redzējuši, tādējādi vieglāk atteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ir galvenā problēma, kas traucē Latvijai veiksmīgi piesaistīt investīcijas un cilvēkkapitālu, Latvijas Universitātes (LU) forumā Latvijas attīstības ārējie faktori sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš vērsa uzmanību, ka pilsētai, lai tā veiksmīgi piesaistītu investīcijas un cilvēkkapitālu, jābūt tādai, kāda šobrīd Rīga nav. Piemēram, Rīga šobrīd ir politiskā pretfāzē» ar valsti un tā vienkārši nav pievilcīga, uzskata Rungainis. Viņš uzskaitīja vairākus mērķus, kas Rīgai būtu jāsasniedz, lai kļūtu par pievilcīgu pilsētu.

«Ir jābūt mērķim Rīgai būt vienai no desmit pilsētām, kur ir labākie dzīvošanas apstākļi. Rīgai jābūt arī Top10 «gourmet» galamērķim, vienam no Top10 Eiropas izglītības centriem, lai piesaistītu jaunus un izglītotus cilvēkus, nevis pabalstu meklētājus. Tāpat Top10 kultūras galamērķim. Svarīgi, lai lidosta Rīga iekļūst 40 Eiropas lielāko lidostu vidū. Ja būs spēcīga lidosta, Rīga attīstīsies un veidosies,» pārliecināts Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: Rimšēviča izredzes ieņemt augstu amatu ECB ir iznīcinātas

Lelde Petrāne, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija sekmīgi attīstītos, būtu jāpārtrauc «slaucamās govs Rīgas» badināšana, savā slejā žurnālā Kapitāls raksta investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Pievēršoties valsts depopulācijas problēmai, Rungainis aicina izvairīties no «apdzīvoto vietu uzsēdināšanas uz žēlastības dāvanu adatas».

«Mums ir cilvēki vietās, kur nav un nebūs darba, jo radīt šīs darbavietas tur ir un vienmēr būs pārāk dārgi. Mums ir darbs tur, kur trūkst cilvēku. Mums trūkst cilvēku ar iemaņām un specialitātēs, kas radītu augstāku pievienoto vērtību. Mums ir par daudz cilvēku specialitātēs, kas Latvijā - ar pašreizējo un vēlamo ekonomikas struktūru - nav un nebūs vajadzīgas,» situāciju raksturo investīciju baņķieris.

Viņš norāda, ka loģiski būtu vairot cilvēku skaitu tajās vietās, kur vajag un var vairāk pelnīt, nevis piesaistīt cilvēkus bezcerīgās vietās, uzsēdinot šos cilvēkus un apdzīvotās vietas uz žēlastības dāvanu adatas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rungainis: problēma nav politiķos, bet gan iedzīvotāju galvās

NOZARE.LV, 11.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu jau pāraudzis to stadiju, lai uzskatītu, ka visā vainojami politiķi, un domāju, ka fundamentāli problēma meklējama Latvijas vairākuma iedzīvotāju galvās, izglītībā un attieksmē,» norāda investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Patlaban nereti publiski izskan cerības, ka rudenī prognozējamās Saeimas vēlēšanas varētu kaut ko mainīt Latvijas politikā, tomēr Rungainis uzskata, ka problēma nav tik daudz politiķos, bet gan vēlētāju vairākumā, kas nav pietiekami kritiski un prasīgi.

«Tas ir mācību process, kas mums visiem ir pietiekami sāpīgs, jo no mūsu dzīves perspektīvas tas notiek pārāk lēni,» biznesa portālam Nozare.lv sacīja sacīja Rungainis, gan uzsverot, ka viņš nav politologs, tomēr, viņaprāt, politiskās situācijas maiņa vispirms prasa sabiedrības izglītošanos, kritiskāku pieeju politiķiem un viņu solījumiem.

«Tikmēr, kamēr būs pietiekami daudz vēlētāju, kuri uzskatīs, ka, slikti apsaimniekojot visiem piederošos valsts īpašumus un naudas plūsmu un daļēji to kompensējot ar 5,5% iedzīvotāju darbu, valsts var attīstīties, atliks vien teikt - prātiņ, nāc mājās! Problēma nav politiķos, bet cilvēkos, kuri pavelkas uz kaut kādu sviestu,» atklāts bija Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviācijas sektora pienesums tautsaimniecībai ir 105,5 milj. Ls, bet tas prasa arī arvien jaunus valsts ieguldījumus, šodien raksta Dienas bizness

Prestižā Oksfordas ekonomistu un IATA (Starptautisko aviācijas transporta asociācijas) veiktā pētījumā par Latvijas aviācijas ietekmi uz tautsaimniecību secināts, ka šis sektors 2010. gadā ir radījis 105,5 milj. Ls pienesumu ekonomikai, kas atbilst 0,8% no IKP. Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs Eiropā. Šo pētījumu šodien prezentēs ļoti augstā līmenī, pieaicinot gan vairāku Latvijas ministriju pārstāvjus, gan IATA viceprezidentu Rafaelu Švarcmani, Lidostas Rīga vadītāju Arni Luhsi un airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu, kā arī citus ekspertus. Aviācijas un ekonomikas ekspertus šajā pētījumā minētie cipari īpaši nepārsteidz – tie bija zināmi jau iepriekš. Lai arī vārdā netiek minēts uzņēmums vai institūcija, kas šo pētījumu Oksfordas ekonomistiem ir pasūtījis, ir noprotams, ka tas lielā mērā kalpo nacionālā aviopārvadātāja airBaltic interesēm un ļauj pamatot esošos un nākošos valsts ieguldījumus airBaltic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: jau tagad jāsāk vērtēt darbaspēka nodokļu samazinājuma ietekme uz ekonomiku

Nozare.lv, 31.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tagad ir jāsāk rēķināt un plānot, kā darbaspēka nodokļu samazināšana par diviem procentpunktiem no nākamā gada ietekmēs valsts budžetu un ekonomiku kopumā, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore (LDDK) Līga Menģelsone.

Db.lv jau ziņoja, ka patlaban valdībā notiek diskusijas par iespēju jau nākamgad par diviem procentpunktiem samazināt darbaspēka nodokļus, norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš skaidroja, ka samazināt nodokļus pirms 2013.gada nav iespējams budžeta konsolidācijas dēļ. Savukārt nākamgad neliels nodokļu samazinājums būtu iespējams, ja tiktu izpildītas budžeta prognozes. Par to jau sāktas sarunas ar finanšu ministru Andri Vilku (V), kurš, tāpat kā koalīcijas partneri, uzskata, ka šāds pasākums varētu tikt īstenots.

Menģelsone uzsvēra, ka politiskā griba ir parādīta, un var teikt, ka politiķi ir sapratuši - augsti darbaspēka nodokļi veicina ēnu ekonomiku un traucē investīciju piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vienas stundas darbaspēka izmaksas sasniegušas 7,50 eiro

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 45 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 7,50 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 9,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8 %, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija vērojams kritums attiecīgi par 0,4 % un 0,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2 %, būvniecībā – par 12,9 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7 %, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikroblogošanas vietnē Twitter sākuši birt ironijas pilni ieraksti saistībā ar vietnē latvija.lv pieejamo pakalpojumu Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru, kuru uz laiku, iespējams, lielā apmeklējuma dēļ rotāja uzraksts: «Atvainojiet, valsts informācija sistēma īslaicīgi nav pieejama. Lūdzu pamēģiniet vēlreiz vēlāk!»

Par portāla latvija.lv izstrādi 2011. gadā tika slēgts 424,6 tūkst. Ls vērts līgums ar IT uzņēmumu RIX Technologies.

Portālā autentificējoties internetbankā vai ar e-parakstu, iespējams piekļūt saviem iepriekšējo gadu atalgojuma un sociālo maksājumu datiem un tādējādi uzzināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķināto pensijas prognozi, kas daudziem raisījusi izbrīnu un šoku. Par Latvijas iedzīvotāju intereses pieaugumu vēsta arī paša @PortalsLV tvīts, kurā norādīts, ka šis ir «šodienas visvairāk apspriestais e-pakalpojums».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: kamēr Citadele pieder valstij, tās vērtība tikai samazinās

Nozare.lv, 28.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr AS Citadele banka atrodas valsts īpašumā, tās vērtība tikai samazinās neatkarīgi no ekonomiskās situācijas, šādu viedokli pauda investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Rungainis uzskata, ka Citadele pēc iespējas ātrāk būtu jāpārdod, jo neesot pamata domāt, ka tuvākā pusgada vai cita termiņa laikā tās vērtība varētu palielināties.

«Bankas reitings tika samazināts, slikto kredītu radītie zaudējumi pieaug, un tas neliecina par bankas vērtības pieaugumu. Katrā gadījumā atrašanās valsts īpašumā to neveicina,» piebilst Rungainis.

Viņš norāda, ka uz labāku ekonomisko situāciju, kas varētu veicināt pārdošanas cenas pieaugumu, nevajadzētu likt lielas cerības, jo līdz ar situācijas uzlabošanos aktīvāku darbību varētu atsākt citas bankas, tādējādi izkonkurējot Citadeles piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgū investoriem jāpievērš uzmanība vecākiem cilvēkiem – vientuļniekiem; vērtējums par nākamās krīzes iespējamo laiku atšķiras, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no biznesa iespējām nekustamā īpašuma investoriem meklējama faktā, ka Eiropas iedzīvotāji noveco, konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajos īpašumos Latvijā 2014 norādīja investīciju kompānijas Northern Horizon vadītājs Larss Ohnemuss. Viņš arī aicināja domāt par to, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo vieni, tāpēc mainās pieprasītāko īpašumu izmērs un iekārtojums. Nākamā krīze nekustamo īpašumu tirgū, viņaprāt, esot gaidāma 2017.–2018. gadā.

Maciņš briedīs

«Vairums no mums joprojām par laimīgo ģimeni domā šādi – divi pieaugušie un divi bērni, bet šī aina vairs nepastāv. Ziemeļeiropas valstīs jau tagad vairāk nekā 40% cilvēku dzīvo vieni, neprecējušies,» klāstīja L. Ohnemuss, skaidrojot, ka attiecīgi mainās arī pieprasījums pēc īpašumiem – pieprasīti ir mazāki dzīvokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti: Baltkrievijas rubeļa devalvācija Latviju būtiski neietekmēs

LETA, 23.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušās Baltkrievijas rubeļa devalvācijas sekas uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs pārāk jūtamas, jo Baltkrievija nav starp Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākajiem partneriem, bet pieprasījums pēc Baltkrievijas precēm Latvijā nav pārāk augsts, uzskata eksperti.

Baltkrievijas rubeļa devalvācija teorētiski nozīmēs, ka Baltkrievijas preces paliks konkurētspējīgas, taču praksē šo preču konkurētspēju nosaka pieprasījums pēc tām un tas Latvijā nav īpaši augsts, aģentūrai LETA sacīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

«Līdz ar to nekāda būtiska iespaida uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs. Rubeļa devalvācija nozīmēs to, ka Baltkrievijā daudziem cilvēkiem ievērojami pasliktināsies dzīves līmenis un Baltkrievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pastiprināsies vēlme meklēt iespējas pārvietot savu biznesu vai strādāt ārpus savas valsts. Cits jautājums ir par to, cik lielas viņiem būs iespējas šīs vēlmes īstenot,» sacīja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru