Transports un loģistika

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai piešķir 19 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Valdības sēdē, 5.septembrī, nolemts piešķirt papildu finansējumu 19,046 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem radušos zaudējumus par 2016.gadu un pilnā apmērā nosegtu AS Pasažieru vilciens izdevumus par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 2017.gadā, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

«Papildu finansējums nepieciešams, jo jau sākotnēji tika piešķirts mazāks, prognozētajiem aprēķiniem nepietiekams bāzes finansējums,» norāda ministrijā.

Lielākā daļa finansējuma – 13,022 miljoni eiro tiks novirzīta, lai segtu Pasažieru vilciena maksu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu 2017.gadā. Savukārt 6,024 euro paredzēti, lai segtu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu radušos zaudējumus 5,024 miljonu eiro apmērā un zaudējumus par personu, kurām noteikti braukšanas maksas atvieglojumi pārvadāšanu viena miljona eiro apmērā 2016. gadā.

Ministrijā skaidro, ka nepieciešamā valsts finansējuma apmērs sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai ir palielinājies, jo autobusos pārvadāto maksājoš pasažieru skaits turpina samazināties . 2016. gadā reģionālo maršrutu autobusos tika pārvadāti 29,84 miljoni pasažieru, kas ir par 6% mazāk, salīdzinot ar 2015. gadu. Maksājošo pasažieru skaita samazināšanās iemesli ir dažādi – kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās; privāto automobiļu skaita pieaugums; nelegālo pārvadātāju aktivitāte, kas diemžēl joprojām novērojama atsevišķos maršrutos; citas pārvietošanās alternatīvas, piemēram, iespēja pieteikties par līdzbraucēju ne tikai kaimiņam vai draugam, bet arī nepazīstamiem cilvēkiem, kuri publicējuši paziņojumu par braucienu sociālajos tīklos. Līdz ar pasažieru skaita izmaiņām veidojas arī ieņēmumu samazinājums, tomēr ieņēmumu kritums nav tik straujš, pateicoties tarifu vienādošanai vietējās nozīmes maršrutu autobusos.

Būtiski, ka 2017. gada pirmajā pusgadā Autotransporta direkcijai izdevies mazināt pasažieru skaita kritumu, līdz ar to mazinājies arī ieņēmumu kritums. Šā gada pirmajos sešos mēnešos pasažieru skaits, salīdzinot ar analogu periodu pērn, samazinājies par nepilniem 3%. Kurzemes plānošanas reģionā pasažieru skaits pat ir pieaudzis par 9%. Tas izdevies, pateicoties pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai vairākos Latvijas novados un autobusu vidējā vecuma samazināšanai; abonementa biļetes ieviešanai vairāk nekā 500 maršrutu; reisu izpildes laika samazināšanai aptuveni 200 maršrutu; skolēnu pārvadājumu integrēšanai reģionālajā maršrutu tīklā; nelegālo pārvadātāju darbības ierobežošanai un atsevišķos maršrutos pat pilnīgai izskaušanai.

Papildu finansējums nepieciešams arī tādēļ, ka valstī pēdējo gadu laikā turpina pieaugt personu ar I un II grupas invaliditāti skaits. Tādējādi palielinās arī to pasažieru skaits, kuriem valsts pilnā apmērā kompensē braucienus gan reģionālās, gan arī pilsētas nozīmes maršrutos. Piemēram, deviņu republikas nozīmes pilsētu sabiedriskajā transportā pārvadāto personu ar invaliditāti skaits pērn pieaudzis par 4%, palielinot zaudējumu apmēru par 7%. Straujāku valstij radīto zaudējumu pieaugumu veicināja 2015. gadā paaugstinātā braukšanas maksa vairāku pilsētu sabiedriskajā transportā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mazapdzīvotās teritorijās ieviesīs sabiedriskā transporta pakalpojumu pēc pieprasījuma

Rūta Cinīte, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē valdība otrdien nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļa.

«Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos,» skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālā padome ibilst valdības 5.septembra sēdes lēmumam par ietaupīto līdzekļu pārdali no budžeta apakšprogrammas Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā uz Satiksmes ministrijas budžeta programmas 31.00.00 Sabiedriskais transports apakšprogrammām, proti, par ietaupīto 19 046 489 eiro pārdali, lai kompensētu izdevumus par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu AS Pasažieru vilciens, kā arī zaudējumus pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem, informē padomē.

Padome iebilst pret lēmumu pārdalīt ietaupītos līdzekļus, jo šāda rīcība samazina maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2017. gadam par 19 046 489 eiro. Padome uzskata, ka lēmums par finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai, samazinot izdevumus iemaksām Eiropas kopienas budžetā 2017. gadā, rada neatbilstību ar Fiskālās disciplīnas likumu.

Lai novērstu neatbilstību, Padome rekomendē Ministru kabinetam izstrādāt pasākumus, kuri pilnībā kompensētu lēmumu piešķirt papildu 19 046 489 eiro Satiksmes ministrijas sabiedriskā transporta apakšprogrammu vajadzībām.

Vienlaikus Padome norāda, ka 2017. gada jūlijā konstatētā neatbilstība arī vēl nav atrisināta. Šī neatbilstība izveidojās, atdalot nodokļu reformas likumprojektu nosūtīšanu izskatīšanai Saeimai atsevišķi no vidēja termiņa budžeta ietvara, tādējādi pārkāpjot vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktos valsts budžeta maksimālo izdevumu apmērus 2018. un 2019. gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilcienam kompensē infrastruktūras izmantošanas maksu 14,2 miljonu eiro apmērā

Rūta Lapiņa, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē, 12.decembrī lēma piešķir līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem pārvadātāju izdevumu kompensēšanai par pasažieru pārvadāšanu reģionālās nozīmes maršrutos, abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojuma radīto zaudējumu kompensēšanu «Latvijas pasts» un «Pasažieru vilciens» par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļa.

Ministru kabinets lēma, ievērojot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un Ministru kabineta noteikumus kas paredz kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, piešķirt līdzekļus 14,209 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto izdevumu kompensēšanu AS «Pasažieru vilciens» par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

Pārvadātājiem par pasažieru pārvadāšanu reģionālās nozīmes maršrutos 2017. gadā, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto izdevumu kompensēšanu, piešķirti 4,24 miljoni eiro.

Vienlaikus valdība uzdeva iesniegt grozījumus kārtībā, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, lai nodrošinātu no valsts budžeta piešķirto līdzekļu ekonomiju sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, paredzot vairākus konkrētus uzdevumus, t.sk pārskatīt peļņas aprēķina formulu pārvadājumos ar autobusiem samazinot nobraukuma koeficientu par kilometru, kā arī pārvadājumos ar sliežu transportu samazinot nobraukuma koeficientu par sastāva (vilciena), nevis vagona nobrauktajiem kilometriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Mudinās autovadītājus pārsēsties sabiedriskajā transportā

Lelde Petrāne, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA «Autotransporta direkcija» sadarbībā ar AS «Pasažieru vilciens» uzsāk informatīvu kampaņu «Pamēģini sabiedrisko!», lai motivētu Latvijas iedzīvotājus pārsēsties no privātā automobiļa sabiedriskajā transportā, tādējādi ne vien mazinot satiksmes sastrēgumus, bet arī ietaupot resursus un saudzējot vidi.

Šobrīd Latvijā vidējais braucēju skaits vienā vieglajā automobilī ir no 1,6 līdz 1,9 personām. Uz 1000 iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Līdz ar to veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS datiem kā galvenos argumentus par labu sabiedriskā transporta izmantošanai Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min izdevīgāku cenu, jo sabiedriskā transporta biļete izmaksā daudz lētāk nekā degviela, automobiļa remonts, apdrošināšana, nodokļi utt.; blakus dzīvesvietai vai darbam esošas pieturvietas; piemērotu transporta kustības grafiku un citu transporta līdzekļu neesamību. Savukārt biežāk izplatītākie iemesli, kāpēc tomēr atteikties no sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ir iedzīvotāju rīcībā esošais privātais vai darba automobilis (SKDS aptaujas, 2017–2019).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem

LETA, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim.

Šāds priekšlikums izriet no piektdien, 4.oktobrī, valdības ārkārtas sēdē iesniegtā FM sagatavotā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekta.

Protokola projektā norādīts, ka pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vidzemes plānošanas reģions: Reģionā par vismaz 150 plānots samazināt sabiedriskā transporta reisu skaitu

LETA, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pagarina konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 maršrutos

Dienas Bizness, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcija pagarinājusi pieteikšanos konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs, biznesa informācijas portālu db.lv informēja Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Pretendenti savu piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme Autotransporta direkcijai varēs iesniegt līdz 2017. gada 14. jūlijam. Direkcijā skaidro, ka konkursa termiņš pagarināts, jo veikti grozījumi tā nolikumā.

Pārvadātājs, kas uzvarēs konkursā, pakalpojuma nodrošināšanu uzsākts 2018. gada 1. janvārī, un līgums ar pārvadātāju tiks slēgts līdz 2020. gada beigām.

Konkursa nolikumā ir precizēts iesniedzamo dokumentu saturs, veikti atsevišķi tehniskie labojumi un precizēta iepirkumi komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība jautājumā, kas skar uzvarētāja noteikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nosaka sabiedriskā transporta biļešu tarifus un paredz dotāciju apjomus pārvadātājiem, arodbiedrība prasa lielākas algas šoferiem, bet uzņēmēji protestē, jo neredz iespēju algas palielināt valsts noteikumu dēļ.

Dienas Bizness jau rakstīja par Sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021. - 2030. gadam, kas paredz par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu mugurkaulu padarīt dzelzceļu, investējot dzelzceļa elektrifikācijā un samazinot autobusu dotētos pārvadājumus vilcieniem paralēlajās līnijās. Autotransporta direkcijas prognoze šoferu algām jau pieminētajā koncepcijā 2030. gadā sasniedz 6,05 eiro stundā. Šādi dati tiek sniegti auditorkompānijai PriceWaterhouseCoopers, kas veica pētījumu un prognozes, proti, viņu uzdevums nebija prognozēt reālās algas, bet strādāt ar uzdotu valsts standartu. Rezultātā jau jūnijā uzsākamais sabiedriskā transporta pakalpojumu atklātais konkurss, kas noteiks pārvadātājus Latvijā turpmākajiem 10 gadiem, izskatās apdraudēts. Risks ir, ka, nepalielinot algas, autobusu vadītāju vienkārši nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izvēlēti sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa uzvarētāji vēl četrās lotēs

Db.lv, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Diskusija par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju lomu

Rūta Kesnere, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīga ir nevis īpašuma forma, bet pakalpojuma kvalitāte un efektivitāte

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vietu un lomu veselības aprūpē uzsvēra diskusijas dalībnieki: veselības ministre Anda Čakša, RSU profesors Ģirts Briģis, Latvijas veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, SIA ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons un SIA Deloite Latvija partneris Igors Rodins.

Es gribētu sākt diskusiju ar lūgumu profesoram Briģim raksturot veselības aprūpes pakalpojumu tirgu, ar ko tas atšķiras no citiem pakalpojumiem un vai arī šajā tirgū darbojas princips – jo lielāka konkurence, jo labāk pacientiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Rīgas pašvaldības uzņēmumu pērn strādājuši ar peļņu; vērienīgākie zaudējumi Rīgas Centrāltirgum.

Rīgas pašvaldībai pilnībā pieder 13 kapitālsabiedrības. Lielākoties to darbība ir saistīta ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu pilsētas iedzīvotājiem. Kopumā uzņēmumu rādītāji ir salīdzinoši labi, un zaudējumus pērn piedzīvojuši četri no 13 uzņēmumiem – korupcijas skandālu epicentrā nonākusī pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, AS Rīgas Centrāltirgus un SIA Rīgas veselības centrs. Savukārt lielākā peļņa bijusi SIA Rīgas meži un SIA Rīgas ūdens. Šo uzņēmumu peļņa pērn bija vairāk nekā divi miljoni eiro katram.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem ir SIA Rīgas satiksme. Pērn uzņēmums pārvadājis 142,7 milj. pasažieru – par 0,5% mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt uzņēmuma neto apgrozījums veidoja 152,4 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,7 milj. eiro jeb 1,1% mazāk. Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem pērn veidoja 44,5 milj. eiro. Kopumā neto apgrozījuma 29,2% veidoja ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, 8,2% – autostāvvietu pakalpojumi un 62,6% – valsts un Rīgas pašvaldības finansējums zaudējumu segšanai. Ieņēmumu struktūras izmaiņas esot saistītas ar laika biļešu ieviešanu 2016. gadā un braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanu Rīgas bērnudārzu darbiniekiem, skolu tehniskajiem darbiniekiem, Kultūras ministrijas pakļautībā esošo Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas transporta simulācijas modelis nav pietiekami aktuāls

Elīna Pankovska, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajās nedēļās pārvadātāji gaida, kad Autotransporta direkcija izsludinās konkursu, kas meklēs uzņēmumus sabiedriskā transporta organizēšanai Latvijā no 2021. līdz 2030. gadam. Jaunā sabiedriskā transporta koncepcija paredz būtiskas pārmaiņas sabiedriskā transporta organizēšanā, tādēļ daļa Latvijas pasažieru pārvadātāju māc bažas, vai koncepcija un konkurss nepiedzīvos izgāšanos

Secinājumus par jauno sabiedriskā transporta koncepciju ir gatavs izdarīt Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs: «Man šķiet, ka tā būs kārtējā reforma, no kuras ieguvums būs krietni mazāks, nekā cerēts.» Viņaprāt, Autotransporta direkcija (ATD) nav izmantojusi iespēju diskutēt ar pārvadātājiem, kas pārzina reālo situāciju, un izdarīt labākus uzlabojumus sabiedriskā transporta organizēšanā. Pēc ATD atbildēm Dienas Biznesam noprotams, ka pārvadātāju vēlme izprast situāciju tiek uztverta kā noteikumu diktēšana.

No autobusiem uz vilcienu

ATD un Satiksmes ministrija (SM) maijā prezentēja jauno sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajiem 10 gadiem, galveno lomu piešķirot dzelzceļam, un šis ir viens no valsts mērķiem, kas pārvadātājos rada neizpratni. «Koncepcijas mērķis vilcienu padarīt par sabiedriskā transporta mugurkaulu nav ekonomiski pamatots, jo viena kilometra izmaksa vilcienam ir daudz augstāka nekā autobusam. Ekonomiskā pamatojuma nav nekāda. Turklāt ir lielas šaubas, ka vilcienus izdosies ieviest, jo sākām reizē ar igauņiem. Viņi jau sen brauc, bet mums vēl nav redzams gals. Var jau nodrošināt vairāk vilcienu reisu, bet tas nenozīmē, ka pasažieri pārsēdīsies uz vilcienu. Tagad tiek mēģināts ar varu pārsēdināt uz vilcienu, nerēķinoties ar pasažieri,» iebilst U. Kolužs. LARPA valdes priekšsēdētājs secina, ka, īstenojot koncepciju, pārvadājumu apjoms samazināsies un daudzviet transports būs mazāk pieejams, nekā tas būtu vajadzīgs, un nelīdzēs arī plānotā bezmaksas transporta ieviešana, jo tā tiks attiecināta uz pārāk mazu reisu un maršrutu apjomu. «Uzskatu, ka visus vietējos pārvadājumus vajadzēja ieviest kā bezmakas. Tas aktivizētu cilvēkus pārvietoties ar sabiedrisko transportu un dotu iespēju iedzīvotājiem nepamest laukus,» iesaka U. Kolužs. Viņš norāda uz problēmu, kas, apspriežot koncepciju, vispār palikusi ēnā – Latvijas ceļu sliktais stāvoklis. «Lielā daļā maršrutu autobusi kursē pa ceļiem, kas ir uz izjukšanas robežas,» norāda LARPA valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompensācijām pasažieru pārvadātājiem ir rasti līdzekļi 18 miljonu eiro apmērā, taču šogad būs nepieciešami vēl līdzekļi, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Šobrīd ir atrasti 18 miljoni eiro pasažieru pārvadājumiem, bet līdz gada beigām varētu būt vajadzīgi vēl," teica satiksmes ministrs, piebilstot, ka par kompensācijām pasažieru pārvadātājiem tiks lemts valdības nākamajā sēdē otrdien, 17.novembrī.

Linkaits arī norādīja, ka pasažieru pārvadātāji šogad turpinās ciest zaudējumus, jo pārvadājumu skaits samazinās, tostarp, piemēram, oktobrī salīdzinājumā ar septembri pārvadāto pasažieru skaits saruka par 18%, bet pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas kritums turpinās.

"Līdz ar to būs nepieciešamas papildu dotācijas, lai mēs sistēmu varētu uzturēt pietiekami neskartu," pauda ministrs, vienlaikus piebilstot, ka pasažieru pārvadātājiem arī ārkārtējās situācijas laikā ir jānodrošina, lai sabiedriskais transports kursētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru