Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

«Līdz šim darbojas deviņdesmito gadu «atrauga». Tagad jādomā, kā saglabāt to tirgus šarmu, ko pastiprina iespēja kaulēties. Jo, ja tirgū nevar kaulēties, tas vairs nav tirgus,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis tirgus valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.

Uz jautājumu: «Kā jūs plānojat panākt to, lai Centrāltirgus tēls kļūtu pievilcīgs pircējiem un arī pilsētas viesiem?» D. Liepiņš atbildējis:

Atbildot uz jautājumu: «Jau mēnesi esat tirgus vadītāja postenī. Kādi ir jūsu novērojumi?», D. Liepiņš stāstījis:

«Ir pilnīgs haoss loģistikā. Piemēram, amatnieki ir izmētāti dažādās tirgus vietās, nevis atrodas vienkopus. Par iespējām nākt un kaut ko jaunu piedāvāt tirgū interesējas arī, piemēram, pavārs un restorānu īpašnieks Elmārs Tannis. Viņš domā, ka šeit nav brīvu vietu. Taču – šābrīža tirgus noslogojums ir tikai 70%. Tātad – mēs gribam iegūt jaunus piedāvājumus. Taču šī iespēja nekādi nav reklamēta. Tādēļ esam nolēmuši individuāli strādāt ar plašsaziņu līdzekļiem, lai informētu, kas un kā ir pieejams Centrāltirgū. Taču mēs gribam izdarīt tā, lai Jelgavā, Ogrē vai Saldū, vai jebkurā citā pilsētā cilvēki zina, ka šeit var nākt un darboties. Nāc un nomā vietu, ja tev ir produkts, ko pērk.»

"Nosakot nekustamā īpašuma pārdošanas cenu vajadzētu vadīties pēc reāli veiktajiem darījumiem, nevis pārdošanas piedāvājumiem, jo abu doto rādītāju starpība varētu būt ap divdesmit procentiem un neatbilstošas cenas noteikšana var būt par veiksmīgas pārdošanas traucēkli jau no paša sākuma," norāda SIA Realia.

SIA Realia izplatītais paziņojums medijiem: "Ļoti liela kļūda, ko daudzi pārdevēji pie pašreizējās tirgus situācijas pieļauj, ir sava pārdodamā nekustamā īpašuma cenas izveide, balstoties uz pārdošanas piedāvājumiem.

Lai izvairītos no nepareizas domāšanas, pirmkārt, būtu nepieciešams izskaidrot šo divu jēdzienu nozīmi. Pārdošanas piedāvājuma cena, ir cena, par kuru nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā mākleris īpašumu tirgo. Darījuma cena ir cena, par kuru reāli tiks veikts vai jau ir veikts darījums ar konkrēto īpašumu. Lielākajiem nekustamā īpašuma birojiem šāda informācija ir pieejama un tie ir gatavi ar šo informāciju dalīties ar klientiem.

Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Konkurenti un piedāvājumu apkopotāji par šādu lēmumu pauž gan izbrīnu, gan nožēlu.

Kā iepriekš norādīja CityLife.lv un Cherry.lv, šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem». CityLife.lv un Cherry.lv akcentēja, ka šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Būvuzņēmēji kā izmēģinājuma trusīši, kas parāda, ar ko jārēķinās, paliekot bez Eiropas pienīgās krūts

DB šonedēļ publicētais Būvnieku TOP 30 iezīmē aprises visai skaudrai nozares nākotnei. Pērn aizvadīts gads ar treknu mīnusa zīmi – nozare sarāvusies mazāka gan naudas (teju simt miljonu mazāks apgrozījums), gan uzņēmumu un to darbinieku skaita ziņā. Savukārt šis gads vairs netiek dēvēts par sliktu vai vienu no sliktajiem, bet gan par nozares izdzīvošanas gadu. Līdzīgi kā cūkkopjus skar cūku mēris, būvniekiem jāsadzīvo ar citu slimību, kas plaši izplatījusies mūsu valstī. Sērgu varētu ārstēt ES struktūrfondu nauda, bet līdz ar tās kavēšanos, būv- uzņēmēju bizness nīkst žēlabās. Diemžēl uz šīs atkarības adatas celtnieki ir jau ilgāku laiku, bet paģiras ir visai smagas un šogad draud ar kārtējo apgrozījuma daudzmiljonu sarukumu. Skurbuma alku neprātā par salīdzinoši sīkiem projektiem ir gatavi cīnīties citkārt solīdi uzņēmumi, kuri tagad rāda zobus kā hiēnas pēc saules rieta. Pie kumosa paģiru lāpīšanai tiek izveicīgākie. Un tie arī izdzīvo.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Rīgas mērs Jānis Birks nolēmis 6. jūnijā pašvaldību vēlēšanu rezultātus sagaidīt, sēžot zālienā.

Lai pašvaldības policija nevarētu mēru sodīt, viņš uzdevis SIA Rīgas dārzi un parki direktoram Agnim Kalnkaziņam līdz 7. aprīlim izvēlēties vietas, kur sēdēt zālienā būs atļauts. „Tagad atliek izsludināt pilotprojektu, atļaujot zālienos arī cept desiņas un dzert alu no pudelēm,” mēra nodomus atklāja kāda no viņa padomniecēm, kas lūdza savu vārdu neminēt.

Pēc viņas teiktā, pastāv bažas, ka A.Kalnkaziņš varētu sabotēt J.Birka ieceri, izraugoties sēdēšanai nomaļus zālienus, piemēram, Spilves pļavās vai Getliņos.

Atkārtotajā iepirkumā piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iesnieguši deviņi būvuzņēmēji, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi"(VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 6,8 miljoniem eiro līdz 8,2 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), pirms aritmētisko kļūdu pārbaudes. Iepirkuma uzvarētāju VNĪ varēs paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas 2022.gada sākumā.

Augošo būvizmaksu dēļ četri būvnieki atsakās arī no Riga Makerspace projekta 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas...

Piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei ir iesnieguši SIA "Bildberg", "Eltex un Laguta", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", personu apvienība "Multicentrs BL", piegādātāju apvienība "BBA, Tilts, PMK", SIA "Pillar Contractor", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "Reaton, LTD" un SIA "Selva būve". Atkārtoti piedāvājumus ir iesnieguši četri būvuzņēmēji, kuri piedalījušies iepriekšējā iepirkumā.

Griškevičs norāda, ka šogad pieredzētais negaidīti straujais izejmateriālu cenu kāpums visus būvniecības procesa dalībniekus pārsteidzis nesagatavotus. Atkārtotais iepirkums ir iespēja būvuzņēmējiem iesniegt piedāvājumus, ņemot vērā izmaiņas tirgus situācijā. VNĪ vēlme ir sākt būvniecību visos trīs radošajos kvartālos iespējami drīz.

Pirmajā prototipēšanas darbnīcas izveides iepirkumā bija pieteikušies 11 būvuzņēmēji. Par iepirkuma uzvarētāju, ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez PVN, tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus atsauca arī citi pretendenti, kuri piedāvāja saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB", izvēli pamatojot ar izmaksu neatbilstību faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā iepirkumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nebija iespējams īstenot.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13 pielāgos kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Jau ziņots, ka 14.decembrī tika atvērti arī Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstības atkārtotā iepirkuma iesniegtie 12 piedāvājumi. Atkārtotajā iepirkumā septiņi no 12 būvuzņēmējiem bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 3,7 miljoniem eiro līdz 5,4 miljoniem eiro bez PVN.

Paralēli prototipēšanas kompleksa izveidei un Tabakas fabrikas pirmā posma attīstībai, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, VNĪ Šķirotavas apkaimē - Meirānu ielā 2, veido VSIA "Latvijas Nacionālās operas un baleta" kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu kompleksu, kurā šobrīd aktīvi norisinās būvniecības darbi.

Prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" attīstības projekta īstenošanai sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" un specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas, kā arī valsts budžeta līdzekļi, tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai ar ieguldījumiem būvniecībā.

Šogad pavasaris ieskrienas kūtri – ne tikai laikapstākļu, bet arī nekustamo īpašumu darījumu ziņā. Gaidīto darījumu skaita uzplaukumu joprojām bremzē augstais Euribor, liekot nesteigties ar lēmumu par īpašuma iegādi tiem, kas plāno piesaistīt bankas finansējumu.

Tādējādi tirgū lielāko aktivitāti uztur pircēji ar saviem līdzekļiem. Arvien vairāk pircēju nekautrējas kaulēties par cenu, un arī pārdevēji šajā jautājumā kļūst elastīgāki, situācijai daļēji atspoguļojoties “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības” indeksā: aprīlī pārdevēju skaits, kas prasa tirgus situācijai nesamērīgu cenu, samazinājies līdz 49%.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par aprīli:

Maksātspējīgie Latvijā no krīzes cietuši mazāk, tadēļ jaundibinātās lauku tūrisma saimniecības orientējas uz luksusa segmentu. Arī šogad asociācija Lauku ceļotājs savās rindās uzņēmusi 15 jaunas lauku tūrisma saimniecības, no kurām dažas ir arī pilnīgi jaunas, intervijā biznesa padomu žurnālam Saldo stāsta asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnate Ziemele.

Viņa gan norāda, ka šis gads lauku tūrismā būs vēl grūtāks nekā iepriekšējie. Nozare rēķinās ar apmēram 10% kritumu, kas galvenokārt saistīts ar iekšējā tūrisma samazināšanos.

«Pozitīvā ziņa tūristiem ir tā, ka piedāvājuma kvalitāte ir augusi, jo ir augusi konkurece,» norāda A.Ziemele. Savukārt par cenu esot jāmācās kaulēties: «Savā ziņā pie mums arī veidojas tāda kā Ēģiptes sabiedrība, kurā ir jāmācās kaulēties. Ja jūs paprasīsiet letes cenas, jums arī iedos, bet ja prasīsiet atlaidi, iespējams, varēsiet ar saimnieku sarunāt. Protams, ja viņam viss ir pilns, būs jūlijs, augusts, diez vai atlaidi dabūsiet, bet varbūt būs cits uzņēmums, kurš jums šo atlaidi iedos.»

«Šaubos, vai to dara tāds uzņēmējs, kuram patiesi rūp viņa bizness un labā slava. Ja to kāds arī mēģinājis, tas nav nekāds nopietns apdrošinātājs,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, lūgts komentēt runas, ka apdrošinātāji, izmantojot kādu ieganstu, mēģina kaulēties vai pat nemaksāt apdrošināšanas līgumā paredzēto summu, sacījis Jānis Lucaus, BTA valdes priekšsēdētājs.

«Katru dienu apdrošināšanas atlīdzībās mēs izmaksājam klientiem ap 200 000 eiro. Nevaru iedomāties, ka uzņēmumā varētu sākt kaulēties par dažiem desmitiem latu vai vispār kaut ko nemaksāt. Latvija jau ir maza. Ja kādā pilsētā vienreiz esi šādi sa­šmucējies, tad savu «bodīti» vari droši vērt ciet. Atgūt klientu uzticību jau ir daudz grūtāk un dārgāk,» skaidrojis apdrošinātāja vadītājs.

Intervijā viņš arī apliecinājis, ka Latvijā apdrošināšana kļūs dārgāka: «Pavisam noteikti kļūs dārgāka, tostarp arī OCTA. Neviens uzņēmējs nevar atļauties ilgstoši strādāt ar zaudējumiem. Tas ir bīstami arī klientiem – viņiem zūd uzticība tādam uzņēmējam.»

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Latvijā gāzes tirgus atvēršanas process nebūs viegls, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Latvijā gāzes tirgus atvēršana nebūt nebūs viegls process arī šoreiz. Ja mēs atceramies, jau 2001.gadā Latvijā tika uzsākts gāzes tirgus atvēršanas process. Katru reizi, kad tika pieņemts, kāds lēmums par gāzes tirgus atvēršanu, tas bija ar atliekošu raksturu un tā mēs esam nonākuši šobrīd jau līdz 2017.gadam, kad aprīlī beigsies privatizācijas līgums. Es no savas puses to redzu, ka tā ir tā «X» stunda, un mums jau šobrīd steigšus ir jāpieņem vajadzīgie lēmumi, lai līdz tam brīdim gāzes tirgus arī praktiski tiktu atvērts, lai šeit būtu iespējama konkurence un Latvijas patērētāji varētu maksāt zemāku cenu par gāzes piegādēm,» sacīja ministre.

Latvijas paviljona būvniecību World Expo par 3,1 miljonu eiro uzticēs Šveices būvuzņēmumam Adunic AG, kas kā ģenerāluzņēmējs patlaban būvē arī Vācijas un Austrijas paviljonus izstādē World Expo, šodien preses konferencē paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre informēja, ka decembrī bez rezultātiem beidzās Latvijas paviljona būvniecības iepirkums, kurā piedalījās divi pretendenti - RBSSkals Būvvadība un Itālijas uzņēmums Paolo Beltrami S.p.A ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA Baumeister. RBSSkals Būvvadības piedāvātā līgumcena bija 6,03 miljoni eiro, taču Paolo Beltrami S.p.A - 6,22 miljoni eiro.

Ministre norādīja, ka abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc par aizdomām par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos Ekonomikas ministrija (EM) vērsās Konkurences padomē (KP). KP atzina, ka ministrijas iesniegums ir saņemts un tas tiks izskatīts ierastajā kārtībā mēneša laikā.

«Lēnāka būvniecība valstij ir neizdevīgāka un radīs zaudējumus. Šāds samazinājums ir gandrīz divreiz mazāks, nekā plānots sākotnēji, līdz ar to var radīt valstij zaudējumus. ,» norāda LNB būvnieku Nacionālās Būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns.

«Lēnāka būvniecība valstij ir neizdevīgāka. To ir viegli izskaidrot: ir ražošanas izmaksas un plānotais kalendārais grafiks (racionāls resursa izlietojums, slodze) un ir būves pieskaitāmās izmaksas, tai skaitā laiks. Jo neracionālāks resursa izlietojums laikā, jo ilgtermiņā tas sanāk dārgāk,» norāda LNB ēkas būvnieku Nacionālās Būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns. Viņš gan piebilst, ka nezina, cik liels būs zaudējums, jo vēl nav skaidrs, kas būs turpmākajos gados.

Nākamā gada budžetā Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai atvēlēts tikai 21 miljons latu, lai gan iepriekš tika prognozēti 26 milj. Ls, bet līgumā ar būvniekiem - 38.5 milj. Ls, Db pastāstīja finanšu ministrs Einars Repše.

Latvijas Būvnieku asociācija prasīs mainīt Ministru kabineta noteikumus par ikgadējo valsts nodevu būvniekiem, informē asociācijā.

Latvijas Būvnieku asociācija uzskata, ka valsts nodevas aprēķins būvniecības pakalpojumu sniedzējiem par ikgadējas informācijas atjaunošanu Latvijas Būvkomersantu reģistrā nav taisnīgs un neveicina uzņēmējdarbības vides uzlabošanu būvniecības nozarē. Nodevas apjoms šobrīd svārstās no 100 līdz 5000 eiro atkarībā no būvkomersanta pašu spēkiem veikto būvniecības pakalpojumu apjoma. Daudzām lielajām būvkompānijām ir miljonos eiro mērāms apgrozījums, bet tajā skaitā pašu spēkiem veikto būvniecības pakalpojumu apjoms ir ļoti mazs, jo darbus šo kompāniju vietā veic apakšuzņēmēji. Rezultātā lielie maksā salīdzinoši ļoti mazu nodevu, un viss smagums gulstas uz nelielo būvuzņēmēju pleciem. Ilgtermiņā tas būtiski samazina būvnieku konkurētspēju un motivāciju uzturēt kvalificētu darbaspēku, uzskata būvnieki.

Būvniecībā iesaistīto pušu – pasūtītāju, būvnieku un arhitektu, projektētāju – atbildības robežas normatīvos nav definētas, tādējādi visa atbildība par padarīto vai nepadarīto tiek uzvelta arhitektiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane. Viņa uzskata, ka pašlaik sabiedrības acīs malā ir spējuši nostāties pasūtītāji, kaut arī viņi ir tie, kuri maksā un līdz ar to arī pasūta mūziku.

«Būvniecības likums analizē būvprojekta izstrādē iesaistīto pušu kvalifikāciju, bet nerisina pasūtītāju un būvnieku atbildības jautājumu. Šobrīd gan būvnieku, gan pasūtītāju prioritāte vēl aizvien ir maksimāli zemākā cena, bet kvalitāte un drošība bieži paliek otrajā plānā. Pašreizējie normatīvie akti pieprasa visu iesaistīto pušu – arhitektu, būvnieku – kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu, taču nerisina projektētāju, būvnieku un pasūtītāju atbildības jautājumus. Visur ir nepieciešami projektētāju, arhitektu, būvinženieru paraksti, visam ir jābūt saskaņotam būvvaldēs, visiem projektiem, izņemot privātmāju, jābūt veiktām ekspertīzēm, tā ir vēl viena projekta pārbaude. Visai būvniecībai jābūt saskaņotai, izņemot 25 m2 lielas nesaistītas ēkas. Ir tā, ka projektētājs ir atbildīgs par visu, kaut arī bieži vien pat nezina par atkāpēm vai izmaiņām, kuras īstenojis būvnieks pēc pasūtītāja iniciatīvas. Piemēri? Arhitekts ir izstrādājis būvprojektu, taču tā īstenošanas laikā celtnieki, lai samazinātu izmaksas, maina piedāvātos arhitekta risinājumus un «lūdz» saskaņot – parakstīt šīs izmaiņas. Kāpēc? Latvijā darbojas publisko iepirkumu likuma normas, kuras faktiski pieprasa iespējami zemāku – lētāku – cenu. Arhitekts pat nevar nosaukt materiālu, kurš ir jāizmanto, bet tikai tā tehniskās īpašības, izturības prasības utt., vienlaikus, ja kāds materiāls vai risinājums tiek nosaukts, tad nepieciešams to papildināt ar frāzi «arī, ja tiek atrasts līdzvērtīgs, bet ekonomiski lētāks». Šis lētākais risinājums vai materiāls arī bieži vien tiek atrasts un arhitektam tas faktiski piespiedu kārtā ir jāsaskaņo – jāakceptē. Tajā pašā laikā šos jaunatrastos risinājumus un materiālus nevar 100% apmērā izvērtēt īsajā laikā, kad jau notiek būvniecība. Šādu izvērtējumu varētu izdarīt, apturot celtniecību, taču tas nebūs pieņemams ne celtniekiem, ne pasūtītājam. Tādējādi projekta autoruzraugs – arhitekts – tiek iespiests šaurā rāmī.

No 77 Konkurences padomes (KP) 2021. gada 30. jūlija lēmumā minētajiem būvniecības projektiem, kuros konstatētas būvnieku karteļa vienošanās par mākslīgu cenu sadārdzinājumu, piecos objektos cietušais pasūtītājs ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pirmās aplēses rāda, ka iespējamais būvnieku valstij nodarīto zaudējumu apmērs tajos ir vismaz 4,8 miljoni eiro, informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

No KP sarakstā minētajiem 77 būvniecības līgumiem, kas noslēgti ar karteļa dalībniekiem, uz VNĪ ir attiecināmi 6 līgumi par 5 objektiem, kas slēgti laika periodā no 2016. gada – 2018. gadam.

Būvnieku kartelī 18 miljonu eiro finanšu korekcija 25 projektos 

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro...

No Konkurences padomes līdz šim publiskotās informācijas izriet, ka no 77 Konkurences padomes (KP) ziņojumā minētajiem projektiem VNĪ kā pasūtītājs ir šādos 5 objektos - ēkas atjaunošana Prokuratūras vajadzībām Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, KNAB ēkas atjaunošana Citadeles ielā 1, Rīgā (abiem būvuzņēmējs – SIA “Abora”), Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pulka ielā 8, Rīgā (būvnieks PS “ RERE meistari 1), Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē Strēlnieku laukumā 1, Rīgā (būvnieks SIA “Skonto būve”), kā arī 2019. gadā VNĪ ar “RERE būve 1” lauztais līgums par JRT būvniecību Lāčplēša ielā 25, Rīgā.

“Aizstāvēsim valsts intereses un rīkosimies, lai nodarītie zaudējumi tiktu atgūti no būvniekiem- karteļa dalībniekiem. Esam pieprasījuši KP papildus informāciju, izvērtēsim juridiskās iespējas un, tiklīdz tam būs tiesisks pamats, nekavējoties rīkosimies, lai atgūtu valstij piederošos līdzekļus,”, atklāj Valkers. “Neizslēdzam, ka valstij nodarīto zaudējumu summa varētu pieaugt, ja saņemot no KP pieprasīto papildus informāciju konstatēsim, ka faktiskais sadārdzinājums ir bijis lielāks,” skaidro Valkers.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Šobrīd aplēsts, ka karteļa darbības rezultātā slēgtajos būvniecības līgumos mākslīgi veiktais sadārdzinājums kopā veido vismaz 4,8 miljonus eiro no kopējās projektu izmaksu summas. Aprēķins balstīts uz likumā noteikto prezumpciju, kas paredz, ka karteļa vienošanās gadījumā pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem. Precīzu valstij nodarīto zaudējumu apmēru varēs noteikt, kad būs zināms arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izvērtējums un lēmumi.

“Patlaban VNĪ nav tiesiska pamata pārtraukt citu būvniecības līgumu izpildi. KP kā kompetentā institūcija ir veikusi plašu un visaptverošu izmeklēšanu attiecībā uz būvniecības dalībnieku neatļautām vienošanām, identificējusi visus iepirkumus, kuru rezultātus tas ir ietekmējis. Ja pēc papildus informācijas saņemšanas no KP konstatēsim, ka karteļa vienošanās vēsturiski varētu būt ietekmējusi plašāku iepirkumu loku, attiecīgi rīkosimies, jo tiesisks pamats reaģēšanai rodas konstatējot prettiesisku rīcību līguma slēgšanas tiesību iegūšanas vai līguma izpildes laikā”, norāda Valkers. “Uzņēmumā izveidota spēcīga korporatīvās pārvaldības, tai skaitā iekšējā pretkorupcijas un risku vadības sistēma un visi attiecīgie kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrībai būs nulles tolerance attiecībā uz jebkuru prettiesisku rīcību vai jebkādu vēsturisku amatpersonu iesaisti, ja KP izpētes gaitā atklātos kādi papildus apstākļi, par kuriem šobrīd nav zināms,” norāda Valkers.

Saskaņā ar publiski pausto informāciju, valdība būvnieku karteļa lietas lēmuma ietekmes uz esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts budžetu uzdevusi izvērtēt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām, papildus tai izteikts arī aicinājums izvērtēt publisko iepirkumu procedūru un nākt klajā ar uzlabojumiem tajā.

Latvijas Universitāte (LU) šobrīd cenšas izmanot visus iespējamos juridiskos līdzekļus, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem 1,7 miljonu eiro apjomā, kas tai var rasties teju gandrīz vai tikai tādēļ, ka tās vārds ir pieminēts Konkurences padomes (KP) lēmumā, ar kuru par iespējamu iesaistīšanos kartelī KP nolēma sodīt 10 Latvijas būvniecības uzņēmumus. Pagaidām LU cīņa rit diezgan smagi, būtībā cīnoties ar juridiskiem kāzusiem.

Jau vēstīts - laikā, kad Administratīvajā tiesā turpinās tiesvedība, kurā tiek apstrīdēts KP pieņemtais lēmums tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, atklātībā parādās jauni fakti, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu KP lēmumu, tostarp par iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām lietas būtībai.

Taču šajā kontekstā paralēli būvnieku un KP juridiskajam strīdam sava veida būtisks finansiāls apdraudējums radies LU, kas arī pieminēta KP lēmumā (gan īsti nav skaidrs reālais iemesls), un patlaban jau kļūst skaidrs, ka “būvnieku karteļa” lietas dēļ LU potenciāli jārēķinās ar aptuveni 1,7 miljonu zaudējumiem. Vismaz tā liecina tiesas materiāli. Proti, no atklātās tiesas sēdēs izskatāmās lietas ir zināms sekojošais - LU šā gada janvāra sākumā būvnieku karteļa lietā tiesai bija iesniegusi lūgumu pielaist to lietas izskatīšanā kā trešo personu.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem».

Kā akcentē CityLife.lv un Cherry.lv, šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv. CityLife.lv un Cherry.lv sasniedz gandrīz 60% no industrijas kopējā apgrozījuma.

Pēc CityLife.lv mārketinga vadītājas Ances Rancānes un Cherry.lv mārketinga vadītājas Annas Brūnas teiktā, «mazie portāli bieži kaitē industrijai kopumā, jo nespēj nodrošināt pienācīgu kvalitāti. Savukārt, piedāvājumus apkopojošajos portālos, piemēram, refresh.lv, salidzini.lv un gudriem.lv, cilvēki nezina, no kāda portāla piedāvājums tiek iegādāts».

Pagājušajā gadā pieņemts lēmums par to, ka publiskajam pasūtītājam ir iespējams indeksēt būvniecības līgumu summas, līdz ar to jaunajos VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līgumos šāda iespēja ir paredzēta, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jautāts, vai VNĪ nesaskata problēmas arī savā kā pasūtītāja pusē, neņemot vērā būvniecības izmaksu sadārdzinājumu un problēmas ar piegādēm, Griškevičs atzina, ka iespējas uzlabojumiem ir bijušas un arī ir.

Griškevičs skaidroja, ka VNĪ kā publiskais pasūtītājs aktīvi strādā ar iesaistītajām pusēm, ar atbildīgajām ministrijām, Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), kā procesu varam mainīt un uzlabot nākotnē, lai izvairītos un iespējami minimizētu situācijas, ka kāds objekts tiek apstādināts un netiek nodrošināta darbu nepārtrauktība.

"Mēs strādājam ar budžeta un nodokļu maksātāju naudu, tādēļ jebkuram risinājumam ir jābūt likumiskam un pamatotam - jebkuram sadārdzinājumam vai termiņa pagarinājumam ir jābūt objektīvi pierādāmam. Ja objektīvi tas nav pierādāms, tad mums elastības šajā ziņā nav. Būvnieki to ļoti labi zina, un, ja kaut kas tiek prasīts pārmērīgi, to nevar pierādīt ar neatkarīgu ekspertīzi, kas sadārdzinājumam saka vienu summu, bet būvnieks citu. Pārmērīgas prasības nav," teica Griškevičs.