Mazais bizness

Sākam biznesu: Hokejists Karsums kārdina ar maizi

Anda Asere, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

SIA Klaips.lv ienāk tirgū ar maizi, kam ir zems ogļhidrātu un augsts olbaltumvielu saturs; galvenokārt tā domāta veselīga dzīvesveida piekritējiem

«Pats galvenais, ar ko šī maize atšķiras no citām, kas pieejamas Latvijā, ir ļoti zems ogļhidrātu daudzums. Šīs maizes recepti izstrādājis vācu diētas ārsts Dietlefs Pape, kurš nodarbojas ar liekā svara un diabēta problēmām. Šis produkts ir izstrādāts tieši tam un Vācijā arī tiek popularizēts kā novājēšanas produkts, kas nepārtop liekajā svarā,» saka Igors Jekimovs, SIA Klaips.lv vadītājs.

Uzņēmums pieder uzņēmējam Artim Teterim un hokejistam Mārtiņam Karsumam.

SIA Klaips.lv ar maizes ražošanu nodarbojas jau divus gadus. Sākumā maizi pēc uzņēmuma pasūtījuma cepa konditoreja De Gusto, taču tās kapacitāte ir ierobežota. Sākotnēji uzņēmums maizi tirgoja tikai šajā konditorejā, vēlāk – arī veikalos Sky. Kad tirdzniecības vietām pievienojās arī veikali Klēts un apjomi pieauga, Igors saprata, ka nepieciešams izveidot savu ceptuvi, kur varētu ražot tik daudz produkcijas, cik vien nepieciešams.

Visu rakstu Kārdina ar maizi, bagātu ar olbaltumvielām lasiet 5. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Maiznīca Flora Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem

Monta Glumane, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorāns Bibliotēka No1 piesaka jaunu zīmolu Klaips

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «Bibliotēka No1» ir radījis jaunu zīmolu - «Klaips» - un atvēris pirmo gastrobāru Ādažos. Plānots, ka jaunā koncepta gastrobāri nākotnē tiks atvērti arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Gastrobāra izveidē investēti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Jaunā koncepta autors ir «Bibliotēka No1» vadītājs Oskars Skara, kas veidojis gan rekonstruētā restorāna, gan arī jaunā gastrobāra «Klaips» interjeru. Savukārt, jaunā koncepta ēdienkarti radījis «Bibliotēka No1» šefpavārs Kaspars Barsukovs.

«Mūsu komandas pārliecība ir, ka arī citās Latvijas pilsētās cilvēki ir pelnījuši daudzveidīgu, svaigu un kvalitatīvu ēdienu par atbilstošu cenu. Tāpēc esam radījuši jaunu zīmolu – gastrobārs «Klaips», kas demokrātiskā, bet ļoti stilīgā veidā turpina Bibliotēka No1 filozofiju par labāku dzīvi katru dienu,» paskaidro O. Skara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieka saldēto produktu segments strauji aug

Anda Asere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki iecienījuši skābmaizi un sklandraušus, kas izņemti tikko no krāsns; maizes ceptuve Suitu maize paplašinās, palielina sortimentu un izceptās produkcijas apjomu

Maizes ceptuvē Suitu maize, kurā top suitu saldskābmaize jeb skābmaize un pēc senām receptēm cep Kurzemes sklandraušus, saimnieko Mareks Reķis. Viņš darbu bankā nomainījis pret sirdij tīkamāku, taču fiziski grūtāku nodarbi – maizes cepšanu.

Pirmā suitu maizes ceptuve Rīgā atvērta pirms pāris gadiem Biķernieku ielā. «Tur kļuva par šauru, jo palielinājās pieprasījums, mēs izaugām. Pirms gada atvērām ceptuvi Teikā, Brīvības ielā, taču šobrīd šķiet, ka drīz izaugsim arī no šīs vietas,» lēš M. Reķis, kura uzņēmumā bez viņa strādā vēl divi palīgi. Ceptuvē un veikalā ieguldīti aptuveni pieci tūkstoši eiro, investīcijas jau ir atpelnītas. Viņš suitu maizes cepšanas gudrības un prasmes iemācījies no savas mammas Rutas Sokolovskas, kurai Alsungā pieder uzņēmums SIA Suitu maize. «Lai arī pēc izglītības esmu baņķieris, pusgadu nostrādāju bankā un sapratu, ka finanšu iestādē vairs nekad nestrādāšu. Negribu sēdēt pie datora visu dienu. Ceptuvē ir fiziski smags darbs slapju muguru. Mīklu ar rokām nemīcu, bet tāpat sanāk noskrieties – kā plkst. 8 atnāku uz darbu, tā 10 - 11 stundas no vietas, - pa dienu sanāk vesela maratona distance,» secina M. Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes veikaliņš Black Rooster (Melnais Gailis) Ņujorkā piedāvā iegādāties ar rokām ceptu tumšo rudzu maizi, kas gatavota pēc senām latviešu receptēm, vēsta portāls latviesi.com.

Maize tiek cepta uz vietas no rudzu miltiem un uzglabājas pat vairākas nedēļas. Maize tiek pārdota arī citos Ņujorkas veikalos.

Black Rooster savā mājaslapā norāda, ka «visas valstis, kas atrodas pie Baltijas jūras, cep maizi, izmantojot rudzu miltus. Latvijā tiek cepta visaugstākās kvalitātes rudzu maize, par ko liecina augstās balvas pārtikas izstādēs un lielais eksports uz kaimiņvalstīm».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus uzņēmums SIA Bee Bite sācis izgatavot bišu maizes pastilu, padarot šo produktu ērtāk lietojamu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Bee Bite pieder mammai un meitai – Zintai un Anetei Spēlmanēm. Anetes tētis un Zintas vīrs Aigars ir bitenieks, viņš arī atzīts par 2014. gada bitenieku. «Visu mūžu esam saistītas ar medu. Mammai gribējās izdomāt, kā realizēt bišu maizi, jo žēl, ka par šo labo produktu pie mums zina samērā maz. Ziedputekšņus cilvēki jau ir iepazinuši, bet bišu maizi pagaidām lieto salīdzinoši maz cilvēku. Turklāt, ja šobrīd kāds to vēlas iegādāties, ir jāiet uz specializētajiem veikaliņiem,» saka Anete. SIA Bee Bite piedāvā vairākus produkta variantus – tīras bišu maizes pastilas un arī ar brūkleņu un upeņu piedevu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Cepumi Bēnes PB maizes ceptuvē

Žanete Hāka, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv apciemo Auces novada Bēnes pagasta uzņēmumu SIA Bēnes PB ceptuvi, kur top gan maize, gan kulinārijas izstrādājumi.

Bēnes PB dibināta 1921.gadā, taču laikam ejot ir mainījies nosaukums un ceptuve, stāsta uzņēmuma ražošanas vadītāja Žanna Veršakova. Uzņēmumam ir savs veikalu tīkls, un ražošana vienmēr bijusi kā papildinājums tirdzniecībai, viņa stāsta. Patlaban Bēnes PB pieder 31 veikals, tajā ietilpst Aibes un Elvi tirdzniecības vietas.

Ceptuvē ražoto produkciju tirgo visā Kurzemes reģionā, līdz pat Rīgai. Tālāk produkciju vest nav izdevīgi, viņa stāsta, taču uzņēmums nākotnē plāno paplašināt piegādes diapazonu.

Uzņēmums ražo maizi un konditorejas izstrādājumus. Ž. Veršakova atzīst, ka lielajos veikalu tīklos uzņēmuma produkcija nav pieejama, jo mazajiem ražotājiem ir grūti tajos tikt, turklāt Ukrainas un Krievijas konflikts situāciju ir pasliktinājis, jo vietējiem cepumu ražotājiem jākonkurē ar Ukrainas cepumiem, kas ir lētāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Maize uzņēmumā SIA Dona

Žanete Hāka, 04.12.2015

Uzņēmumā kopā ražo aptuveni 60 maizes veidus – gan klasiskās, gan ar sēklām, gan augļiem, gan ķiplokiem, gan ziedputekšņiem un medu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Dona ražotnē!

SIA Dona strādā kopš 1993. gada – sākotnēji ražotne bija pavisam maza un tajā bija tikai viena lielā krāsns, stāsta kompānijas komercdirektore Valda Golubova. Tolaik uzņēmumā ražoja rudzu un saldskābo maizi.

Uzņēmumā kopā ražo aptuveni 60 maizes veidus – gan klasiskās, gan ar sēklām, gan augļiem, gan ķiplokiem, gan ziedputekšņiem un medu. Maizi uzņēmums pārdod visā Latvijā, un kompānijas pārstāvju novērojumi liecina, ka cilvēki no to piedāvāto produktu klāsta vairāk pērk plaucēto maizi. Kopējais pieprasījums pēc maizes gan patlaban stāv uz vietas. Kā stāsta V. Golubova, plaucētā maize patlaban veido aptuveni 70% no kopējiem uzņēmuma pārdošanas apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozare nākamgad var sarukt uz pusi

Sandris Točs, speciāli DB, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2015. gads nozarē ir nodzīvots ražens un grūts. Bet labāk smags un darbīgs nekā bada maizē, par ko ir bažas 2016. gadā,»

To intervijā DB saka SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Tagad sākas nākošais Eiropas līdzfinansējuma periods. Vai nenotiek kavēšanās ar projektu uzsākšanu?

Visi ar Eiropas līdzfinansējumu īstenotie objekti Skonto būvei beidzas 2015.gada beigās. Bet tagad sākas nākošais Eiropas finansējuma periods, kurā valsts institūcijas kavējas, jo mājasdarbi nav izdarīti un attiecīgā dokumentācija nav sagatavota. Tāpēc 2016.gads izskatās gauži bēdīgs un liess visai būvindustrijai Latvijā. Mēs principā neredzam objektus 2016.gadā, šajā gadā nozare neredz Eiropas līdzekļu apguvi. Vienīgā nozare, kas ir izdarījusi savu mājasdarbu, ir ceļu nozare. Pārējās jomās mēs neredzam pat vietas, kur būtu tenderi izsludināti. Tāpēc 2016.gads būvniecības nozarei būs izdzīvošanas gads. Un ko tas velk līdzi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas maiznieks nopelna par 45% vairāk

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā «Latvijas maiznieks» pagājušajā gadā strādāja ar 28,72 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45% - līdz 680 649 eiro, liecina informācija portālā «Firmas.lv»

Pērn sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzņēmums realizēja projektu, kura rezultātā paplašināja un nodeva ekspluatācijā ražošanas ēku.

«Latvijas maiznieks» vadība arī atzīmējusi, ka pērn kompānija nodarbināja vidēji 274 darbiniekus.

2018.gadā «Latvijas maiznieks» tika sertificēts pēc LVS EN ISO 50001:2012 enerģētikas pārvaldības vadības standartam ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot energoresursus, kā rezultātā optimizēt uzņēmuma izdevumus, paaugstināt konkurētspēju, kā arī samazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi. Tajā pašā laikā viņš atturējās pagaidām prognozēt konkrētu apgrozījuma pieauguma apmēru šajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par skaistām acīm un labu sirdi nemaksā

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā galvenā problēma ir nevis bezdarbs, bet kvalificētu darbinieku trūkums. Šie vārdi pieder labklājības ministram Jānim Reiram, kurš tos teica, atklājot nodarbinātības konferenci. Šķiet, šī ir tā retā reize, kad uzņēmēji kāda ministra vārdiem var no sirds piekrist. Tikai vieglāk jau no tā nekļūst. Atslēgas vārds ir «kvalificēti», un tas izskaidro to, kādēļ it kā neiet kopā oficiālā statistika.

Proti, reģistrēto bezdarbnieku vēl joprojām ir vairāk, nekā brīvo darba vietu, taču šie skaitļi nav nekāds mierinājums. Jo liela daļa bezdarbnieku ir ar neatbilstošu izglītību un prasmēm, līdz ar to par nopietniem pretendentiem uz brīvajām darba vietām nav uzskatāmi. Tajā pašā laikā ministra teiktajam dusmīgi komentētāji oponē, teikdami, ka trūkst labi atalgotu darba vietu, tādēļ kvalificēti speciālisti aizbrauc. Bet vai tiešām tā ir? Pērn darba alga ir augusi teju par 8%, un decembrī tā bija 1013 eiro bruto, Rīgā sasniedzot 1152 eiro. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, aplūkojot darba samaksu pa darbības veidiem (pēc NACE kodiem), no 19 darbības veidiem trešajā daļā vidējā alga pārsniedz 1000 eiro. Zemākā vidējā alga Latvijā pēc darbības veidiem ir 667 eiro bruto, un tā ir izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur ir liels mazkvalificēta roku darba īpatsvars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Saldētie produkti uzņēmumā Cannelle Bakery

Žanete Hāka, 29.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery ražotnē, kur top saldēti kulinārijas izstrādājumi.

Uzņēmuma pirmsākumi rodami 1993.gadā, kad uzņēmuma īpašnieki bija Pakuļu ģimene, kuri biznesu attīstīja no nulles. Viņi sākotnēji Skrundā cepa maizi un pēc tam blakus ceptuvei atvēra veikalu. Ar laiku uzņēmums attīstījās un uzbūvēja ražotni, kur cepa arī maizi, taču aizvien lielāku lomu ieņēma tieši konditorejas izstrādājumi, stāsta SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

2004.gadā Pakuļu ģimene iegādājās ražotni Saldū, kur iepriekš atradās maizes kombināts. Kopš tā laika Skrundā ražoja cepumus un konditorejas izstrādājumus, bet Saldū – maizi un barankas.

«Mēs uzņēmumu iegādājāmies 2012.gadā, un jau kopš sākuma bija doma apvienot abas ražotnes, jo labāk investēt vienā vietā, nevis divās. Vērtējām situāciju, kā paplašināt ražotni, Skrundā nebija šādu iespēju, jo cehs bija daudz mazāks nekā ēka Saldū, līdz ar to tika nolemts visu ražošanu koncentrēt Saldū. Pērnais gads tika aizvadīts, uzlabojot un remontējot šīs ražotnes telpas,» stāsta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Paralēlā Latvija

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis nav komentārs no sērijas – vaimanoloģija no iedomātā portāla visslikti.lv. Skaitļi par plaisu starp reģioniem un Rīgu runā paši un ļauj secināt, ka paralēlā Latvija sākas aiz Rīgas robežām. Tur vidējā alga «uz rokas» cilvēkam ir gandrīz 300 eiro zemāka nekā vidējā darba samaksa valstī. Algas plaisa ir gandrīz minimālās algas apjomā. Tur, atkarībā no reģiona, jauno darba vietu skaits pērn ir bijis pat piecas reizes mazāks nekā Rīgā.

Saeimas aprīlī tapušajā ziņojumā par darbaspēka nodrošinājumu Latvijā ir cipari, aiz kuriem reģionos stāv pagasti, ciemi, skolas, dzimtas un ģimenes. Saeimas statistikas dati rāda, ka pērn Rīgā ir radušās 3080 jaunas darba vietas, bet Zemgalē – tikai 589. Ekonomikas un Finanšu ministrijas ziņo, ka Latvijas IKP ir labi rādītāji un valstī ir izdevusies nodokļu sistēma, jo ieņēmumi valsts budžetā aug.

Situāciju salīdzinu ar vēža pacientu, kuram nesaka viņa slimību, jo vēlas viņu pasargāt. Tā darīja padomju laikā, kad uzskatīja, ka pacienta psihe ir pārāk trausla, lai viņam teiktu taisnību. Tā dara arī šodien, ja tuvinieki domā, ka taisnība slimo sagraus. Jautājums, kādēļ ilgtspējīgā valsts attīstības programmā mānīt sevi ar veiksmes stāstiem par reģioniem, ja lauki kļūst tukšāki. Varbūt vienkārši pateikt taisnību un netērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu. Pateikt, ka ārpus Rīgas un dažām lielākajām valsts pilsētām Latvija ir un būs vasarnīcu rajons. Citādi situācija izskatās kā pasakā par kailo karali, kur pavalstnieki majestātei melo, ka ir tapis skaists tērps, un tikai bērns atļaujas pateikt taisnību, ka karalis ir kails.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīgrandes bitenieks Krists Ēberliņš saimnieko moderni un plāno attīstību

Dienvidkurzemes lielākais fasētā medus un biškopības produktu ražotāja – Ēberliņu dravas – īpašnieks Krists Ēberliņš šogad sagaida labu medus ražu. Tā sviešana sākās ap Jāņiem, un, kā atzīst pats bitenieks, medus raža gaidāma laba par spīti vēlajam pavasarim un vēsajiem laika apstākļiem. Šogad viss process dabā aizkavējies par divām nedēļām. Pavisam bitenieks rūpējas par 360 bišu saimēm, kas izvietotas Nīgrandes apkārtnē un tuvējos pagastos – Saldus novada Zaņas pagastā, Skrundas novada Nīkrāces, kā arī Aizputes novada Lažas pagastā. Darba apjoms ir liels, dažbrīd ceļš līdz dravai jāmēro teju stundu. Biškopība ir ļoti laikietilpīga nozare un prasa daudz roku darba, īpaši sezonas karstākajā laikā. Tas arī ir lielākais izaicinājums nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Investē 20 tūkstošus eiro zīmola Izcep pats izveidē

Lelde Petrāne, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Latvijas Maiznieks maizes sērijas Izcep pats izveidē un ieviešanā investējis 20 tūkstoši eiro. Tas ir nākamais solis, ko Latvijas Maiznieks īsteno pēc 2018. gada 5,5 miljonu investīcijām jaunā ražošanas līnijā Daugavpils ražotnē.

Maizes sērijā Izcep pats ietilpst trīs dažādas maizes šķirnes.

Divas sērijā iekļautās maizes ir ciabattas – gaišā ciabatta ar olīvām un tumšā, bet jaunums ir Gaišā rudzu maize ar sēklām.

«Lai mājās izceptu maizi, nepieciešamas noteiktas prasmes, aprīkojums un pareizās sastāvdaļas. Tas īpaši attiecināms uz rudzu maizi, jo tās gatavošanas procesā nepieciešams plaucējums un ieraugs, ko nav tik viegli pagatavot,» stāsta Māris Daude, A/S Latvijas Maiznieks mārketinga un pārdošanas vadītājs.

Maize Izcep pats jācep cepeškrāsnī 10 līdz 15 minūtes 185 – 190 grādos. Uz katra iepakojuma izlasāma instrukcija.

Jaunā zīmola produktu ražošanā izmantotas lielākoties Latvijā audzētas izejvielas, un ciabattas sastāvā nav cukura – tam pircēji mūsdienās pievērš aizvien lielāku uzmanību, norāda uzņēmumā. Gaišajai rudzu maizei ar sēklām Izcep pats ir pievienoti diedzēti graudi, kas tai piešķir saldenu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

25 gadi biznesā: Ģimenes maiznīca Roga-Agro

Sandra Dieziņa, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25 gadu laikā Salaspils AS Roga-Agro nostiprinājusi pozīcijas maizes tirgū un šogad spēcinās rudzu audzēšanas tradīciju

Maiznīca savu darbību sākusi tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils. Ceptuve tika būvēta ar mazu jaudu tikai rupjmaizes un saldskābmaizes cepšanai. Saimnieks Valdis Circenis atklāj, ka tolaik viņa mamma kļuva par ceptuves vadītāju un līdz ar to darbā iesaistījās visa ģimene. Bijuši vēl citi līdzīpašnieki, no kuriem laika gaitā atpirktas kapitāldaļas. No 1993. gada V. Circenim pilnībā nācās iesaistīties maizes biznesā. Atgūtie senču īpašumi Vidzemē ļāva arī uzsākt rudzu un kviešu audzēšanu, ko vēlāk Roga-Agro sāka pārstrādāt savās dzirnavās Salaspilī. «Bija laiks deviņdesmito gadu vidū, kad graudi maksāja gandrīz neko, bet milti bija ļoti dārgi,» atceras V. Circenis. Vēlāk sistēma mainījās un arī Roga-Agro saimnieks lēma izaudzētos graudus nodot pārstrādes uzņēmumiem, bet maizes ražošanai vajadzīgos miltus iepirkt. Šogad gan saimnieks pastiprinātu uzmanību pievērsīs rudzu audzēšanai, to darot savās saimniecībās z/s Jaunstrūkas un z/s Irbītes, kur ik gadu daļā no aptuveni 1500 ha lielās platības audzē graudaugus un rapsi. Abas saimniecības, ko V. Circenis saimniekošanā pārņēmis no tēva, arī dibinātas tieši pirms 25 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā maiznīcā-veikalā-kafejnīcā darbiniekiem piedāvāts atalgojums no 800 eiro «uz rokas».

Pirmais darbības mēnesis maznīcas «Liepkalni» maiznīcai-veikalam-kafejnīcai Igaunijā bijis apmierinošs, bet grūts, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja «Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs.

«Igaunijas veikalu atklājām 5. janvārī. Pirmais mēnesis ir bijis apmierinošs, bet grūts. Sākums jau vienmēr ir grūts,» saka D. Čākurs atzīmējot, ka ziema jebkura veida tirdzniecības biznesam nav viegls laiks un lielāka aktivitāte gaidāma sākot no Lieldienām.

Lielākā rosība netālu no Pērnavas, Rīgas-Tallinas šosejas malā esošajā veikalā-kafejnīcā vērojama brīvdienās - sestdienās un svētdienās. Klientu vidū esot arī ļoti daudz latviešu.

Atalgojums - sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru