airBaltic kopā ar Samsonite izstrādājis visvieglāko rokas bagāžas koferi pasaulē, iegādājoties to, pasažieriem, lidojot ar airBaltic, veselu gadu nebūs jāmaksā par bagāžas pārvadāšanu.

To, demonstrējot jauno koferi, sola airBaltic prezidents Bertolds Fliks. «Jaunais koferis nav pats lētākais piedāvājums tirgū, bet vieglākais gan. To būs iespējams iegādaties visās airBaltic biļešu kasēs, lidostā un internetā. Šī kofera iegāde atmaksājas tiem, kas ceļo vismaz divas reizes gadā,» norāda B. Fliks. Jaunā kofera izmēri atļauj to ņemt līdzi lidmašīnas salonā. Tā cenu un precīzu svaru B. Fliks neminēja, taču jaunais koferis tiek dāvināts katram no North Hub services starptautiskās aviācijas konferences runātājiem.

Jau tuvākajās nedēļās pārvadātāji gaida, kad Autotransporta direkcija izsludinās konkursu, kas meklēs uzņēmumus sabiedriskā transporta organizēšanai Latvijā no 2021. līdz 2030. gadam. Jaunā sabiedriskā transporta koncepcija paredz būtiskas pārmaiņas sabiedriskā transporta organizēšanā, tādēļ daļa Latvijas pasažieru pārvadātāju māc bažas, vai koncepcija un konkurss nepiedzīvos izgāšanos

Secinājumus par jauno sabiedriskā transporta koncepciju ir gatavs izdarīt Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs: «Man šķiet, ka tā būs kārtējā reforma, no kuras ieguvums būs krietni mazāks, nekā cerēts.» Viņaprāt, Autotransporta direkcija (ATD) nav izmantojusi iespēju diskutēt ar pārvadātājiem, kas pārzina reālo situāciju, un izdarīt labākus uzlabojumus sabiedriskā transporta organizēšanā. Pēc ATD atbildēm Dienas Biznesam noprotams, ka pārvadātāju vēlme izprast situāciju tiek uztverta kā noteikumu diktēšana.

No autobusiem uz vilcienu

ATD un Satiksmes ministrija (SM) maijā prezentēja jauno sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajiem 10 gadiem, galveno lomu piešķirot dzelzceļam, un šis ir viens no valsts mērķiem, kas pārvadātājos rada neizpratni. «Koncepcijas mērķis vilcienu padarīt par sabiedriskā transporta mugurkaulu nav ekonomiski pamatots, jo viena kilometra izmaksa vilcienam ir daudz augstāka nekā autobusam. Ekonomiskā pamatojuma nav nekāda. Turklāt ir lielas šaubas, ka vilcienus izdosies ieviest, jo sākām reizē ar igauņiem. Viņi jau sen brauc, bet mums vēl nav redzams gals. Var jau nodrošināt vairāk vilcienu reisu, bet tas nenozīmē, ka pasažieri pārsēdīsies uz vilcienu. Tagad tiek mēģināts ar varu pārsēdināt uz vilcienu, nerēķinoties ar pasažieri,» iebilst U. Kolužs. LARPA valdes priekšsēdētājs secina, ka, īstenojot koncepciju, pārvadājumu apjoms samazināsies un daudzviet transports būs mazāk pieejams, nekā tas būtu vajadzīgs, un nelīdzēs arī plānotā bezmaksas transporta ieviešana, jo tā tiks attiecināta uz pārāk mazu reisu un maršrutu apjomu. «Uzskatu, ka visus vietējos pārvadājumus vajadzēja ieviest kā bezmakas. Tas aktivizētu cilvēkus pārvietoties ar sabiedrisko transportu un dotu iespēju iedzīvotājiem nepamest laukus,» iesaka U. Kolužs. Viņš norāda uz problēmu, kas, apspriežot koncepciju, vispār palikusi ēnā – Latvijas ceļu sliktais stāvoklis. «Lielā daļā maršrutu autobusi kursē pa ceļiem, kas ir uz izjukšanas robežas,» norāda LARPA valdes priekšsēdētājs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Neatkarīgais inovāciju pētnieks civilajā aviācijā Airlinetrends.com savā pārskatā par aizejošo gadu pieminējis gan Latvijas aviokompāniju airBaltic, gan Igaunijas lidsabiedrību Estonian Air.

Latvijas aviokompānija pārskatā pieminēta saistībā ar savu piedāvājumu iegādāties speciālu ceļojumu koferi, ko ražojusi kompānija Samsonite. 12 mēnešus pēc kofera iegādes par tā pārvadāšanu, izmantojot airBaltic pakalpojumus, somas īpašniekiem nav jāmaksā. Ierasti airBaltic par šāda kofera, kas ir papildus rokas bagāžai, prasa maksu 20 līdz 30 eiro apmērā.

Tajā pat laikā lidsabiedrība Estonain Air izpelnījusies atzinību par savu lojalitātes programmu sociālajos tīklos. Šogad oktobrī Estonian Air kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas aizsāka lojalitātes programmu sociālajā portālā Facebook, apbalvojot savus klientus un «fanus», kas bijuši aktīvi kompānijas atbalstītāji tiešsaistē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un biedrība Business against shadow economy (Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku jeb BASE) sagatavojušas savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam, paredzot atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, ieviest taksometru ikmēneša nodokli, izskaust pirātismu un ieviest «čeku loteriju».

Dokumentā apkopoti LTRK, LDDK un BASE biedru priekšlikumi, kā arī valsts iestāžu priekšlikumi, kurus atbalsta minētās uzņēmēju biedrības. Ceturtdien notiekošajā ikgadējā ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā konferencē tiks uzklausīti viedokļi par minētajiem priekšlikumiem un pēdējie ieteikumi pirms ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Nodokļu jomā uzņēmēji rosina izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto, nodrošinātu nodokļu politikas kvalitatīvu un pilnīgu realizāciju un paredzētu nodokļu politikas instrumentiem sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus. Tāpat jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība, jāmazina darbaspēka nodokļu slogs tādā veidā, kas nepalielina administratīvo slogu, kā arī jāpārskata valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Labklājības ministrijas (LM) jaunais aprēķinātais minimālā ienākuma līmenis ir 129 eiro vienam ģimenes loceklim, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Saskaņā ar LM izstrādāto koncepciju šāds minimālais ienākumu līmenis vai nu no pašvaldības, vai no valsts budžeta būs jānodrošina ikvienam iedzīvotājam.

Saskaņā ar koncepciju minimālo ienākumu līmeni izmantos, rēķinot, piemēram, minimālos pabalstus, nosakot ienākumu neapliekamo minimumu, kā arī dažādu pabalstu apmēru.

Kā skaidroja Augulis, noteikt jaunu minimālā ienākuma līmeni bijis nepieciešams, jo neviens no līdzšinējiem dažādiem minimālajiem līmeņiem nav sociāli ekonomiski pamatots. LM minimālo ienākuma līmeni aprēķinājusi, ņemot vērā esošo ekonomikas situāciju.

Koncepcijas ieviešana gan nav paredzēta uzreiz, bet no 2017.gada. «Neplānojam rītā uz pusdienas laiku,» sacīja Augulis. Iespējams, ka pašreiz aprēķinātā summa - 129 eiro - līdz 2017.gadam vēl mainīsies, visticamāk, pieaugs, sacīja Augulis.

Latvijā arvien lielākam iedzīvotāju skaitam ir pieejams Latvijā un Eiropā ātrākais internets privātpersonām ar stabilu un jaudīgu interneta pieslēgumu, turklāt iedzīvotāji ir arī gatavi izteikt savu viedokli elektroniskajā vidē.

Tā Db norāda Lattelecom E-darījumu biznesa daļas direktors Alvis Ēglis, atgādinot, ka liela interese bija par tautas skaitīšanu internetā, kas parādīja virkni nepilnību vai iepriekš neparedzētu notikumu attīstības gaitu, no kurām noteikti būtu jāizvairās turpmāk.

«Svarīgi šobrīd atrast līdzekļus, veidus un metodes, kas padarītu e-parakstu interesantu ne tikai e-pakalpojumu sniedzēju acīs, bet arī plašākai sabiedrībai ir jāskaidro e-paraksta iespējas, ieinteresējot cilvēkus lietot to,» viņš uzskata.

«Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sevi e-vēlēšanās redz kā tehniskās platformas nodrošinātāju,» norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, jo centrs neredz pamatu risinājumam, kas strādātu bez e-paraksta.

Kesko Senukai Latvia iekodies aptuveni 10% tirgus pīrāgā, taču uzņēmuma ambīcijas ir tuvākajos gados ieņemt līdera pozīciju.

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas) DB pauž pārliecību, ka klientu skaits Latvijā ir pietiekams, lai veidotu veiksmīgu uzņēmējdarbību mazumtirdzniecībā un turpinātu attīstīties. Kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no lielākajām izaicinājumiem.

Fragments no intervijas

Latvijā ar K Senukai veikaliem esat atgriezušies kopš 2016. gada. Kopš pārņēmāt K Rauta tīklu, pirmo reizi 2018. gadā uzņēmumam ir peļņa, neskatoties uz lielajām investīcijām. Apgrozījums kāpis par 64%. Kā tas izdevās?

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais kopš darbības sākuma Latvijā. Vēlos piebilst, ka uzrādījām nozarē straujāko apgrozījumu kāpumu, pārsniedzot 90 miljonus eiro, un būtiski audzējām tirgus daļu. No brīža, kad pārņēmām K Rauta tirdzniecības tīklu, esam to padarījuši par veiksmīgu biznesu. Pirmkārt, mainījām veikala koncepciju – K Rauta bija iecienīts veikals būvniekiem, savukārt mēs saredzējām tirgū iespējas aug ar daudz plašāku sortimentu. Radījām koncepciju ģimenēm, ieviešot daudzus jaunus produktu segmentus, preču klāstu sievietēm, bērniem. Tāpat arī sākām piedāvāt daudz zīmolu produktu, kurus līdz tam varēja iegādāties tikai specializētajos veikalos. Otrkārt, ieviesām jaunu pieeju No padoma līdz risinājumam tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā, sākot piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu un konsultācijas ar profesionālu darbinieku komandu. Redzam, ka klients izvēlas doties uz to veikalu, kur var saņemt visvairāk pievienotās vērtības – ne tikai preces, bet arī konsultācijas, pakalpojumus, līzingu un izdevīgas akcijas.

Ministru kabineta komiteja šodien noraidīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto koncepcijas projektu par vienota fizisko personu reģistra izveidi.

Šādi valdības komiteja lēma, ņemot vērā, ka koncepcija varētu radīt papildu administratīvo slogu, kā arī tās ieviešanai vajadzētu samērā lielu finansējumu.

Ārlietu ministrijai bija iebildumi par personu datu aktualizāciju, jo jau patlaban esot problēmas ar valstspiederīgo iedzīvotāju datu aktualizāciju ārvalstīs, tāpēc ministrija uzskata, ka problēmas būs arī ar ārvalstnieku datu aktualizāciju.

Savukārt Finanšu ministrija pauda uzskatu, ka nav lietderīgi dublēt uzdevumus ar citām iestādēm.

Noraidīt koncepcijas projektu ieteica arī IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, skaidrojot, ka minētā reģistra izveide nebūs ministrijas prioritāte, līdz ar to arī finansējums netiks prasīts kā prioritārai vajadzībai.

Sabiedriskā medija koncepciju pienācis laiks pabeigt, bet pēc tam tā jāsāk īstenot nekavējoties. Tāpat ir nepieciešama pakāpeniska pāreja uz abonomentu maksām, vai arī sabiedriskā medija nodokli, uzskata Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Raidījumā Dienas Rīts viņš pastāstīja, ka pie jauna sabiedriskā medija koncepcijas strādāts jau veselu gadu un ir pienācis brīdis koncepciju nobeigt. Padomē pašlaik darbojas ekspertu grupa, kas nākamajā nedēļā prezentēs darba rezultātus. Tad arī tiek plānots pieņemt lēmumu par koncepciju.

A. Dimants arī norādīja, ka sabiedriskās televīzijas un radio attīstības iespējas nav izmantotas – tā, piemēram, abās raidorganizācijās tiekot veidoti portāli, bet vajadzētu vienu, kopīgu. «Mans redzējums – koncepciju jāsāk īstenot nekavējoties. Pirmo reizi Latvijā izveidojot sabiedrisko mediju. Nākošais uzdevums – izdarīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kurā jānorāda, ka mums ir sabiedriskais medijs,» klāstīja A. Dimants.

Šā gada sākumā SIA BaltHaus struktūrvienība BH Consulting™ veica presē izvietoto 92 jauno projektu reklāmu analīzi, kurus publicējis 61 attīstītājs. Pētījumā gaitā tika noskaidrots, ka apmēram 50% no jauno projektu reklāmām satur vismaz vienu būtisku kļūdu.

Analizējot jauno projektu reklāmu presē, BH Consulting™ eksperti konstatējuši, ka nekustamā īpašuma nozarei reklāmas kvalitātes jautājums ir Ahileja papēdis, kā rezultātā nolemts, ka pētījuma rezultāti jāpadara publiski pieejami.

Apmēram 17% no izanalizētas reklāmas ir pielaista vienlaicīgi divu kļūdu kombinācija, no tādām 3 būtiskām kļūdām kā: slikta projekta vizualizācija, argumentu neesamība un ar informāciju pārpildīts reklāmas laukums. Šīs kļūdas jauno projektu reklāmā pārsvarā raksturīgas attīstītājiem ar nelielu realizēto projektu skaitu. Tikai 10% no visas jauno projektu reklāmas presē, nesatur nevienu no zemāk minētajām sešām kļūdām.

Vai esat redzējuši, ka uz ielas notiek remontdarbi vienā un tajā pašā vietā ik pēc pāris gadiem?

Pirmajā remontdarbu laikā notiek ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, pēc tam tiek uzliets jauns asfalts.

Nākamajā gadā tiek izbūvēta siltumtrase, pirms tam uzlaužot jauno asfaltu, lai pēc tam to atkal ieklātu. Sabiedrība uz to noskatās un padomā: varēja taču vienā gadā veikt darbus. Ieekonomētu neērtības un finanses.

Līdzīga situācija šobrīd ir ar jauno sabiedriskā transporta koncepciju. Jau tuvākajās nedēļās pārvadātāji gaida konkursa nolikumu, kas meklēs uzņēmumus sabiedriskā transporta organizēšanai Latvijā no 2021. līdz 2030. gadam. Plānots, ka finansiāli vērienīgais iepirkums noslēgsies novembrī un uzņēmumi kopā ar pārvadājumu lotēm iegūs desmit gadus ilgas saistības.

2020. gadā aizsardzības budžetam vajadzētu būt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), paredz Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Valsts aizsardzības koncepcijas projekts, ko šodien kopā ar Militāro draudu analīzi skatīs valdība slēgtā sēdē.

Pašreizējais aizsardzības budžets ir aptuveni 1% no IKP. Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi, katru gadu aizsardzībai būtu nepieciešams piešķirt par 15 miljoniem latu vairāk nekā patlaban, šodien preses brīfingā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.

AM politiskais direktors Jānis Garisons, prezentējot jauno koncepciju, norādīja, ka tas ir nozīmīgs plānošanas dokuments, kas iezīmē rāmi turpmākai NBS attīstībai. Dokumentā noteiktas vadlīnijas, kādiem jābūt NBS, kādus uzdevumus jāveic, kā tālāk plānot armijas attīstību.

Koncepcija izriet no militāro draudu analīzē identificētajiem draudiem. Dokumentā netiekot izslēgtas arī tiešas konfliktsituācijas, lai gan to iespējamība esot visai zema.

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā "Talsu restorāns" vadītājs Guntis Jansons domā, ka viesmīlības biznesam šis laiks ir jauna iespēja.

"Droši varu apgalvot, ka šī gada nenoteiktība ir vienlaikus pluss un arī mīnuss jebkurai jaunai iniciatīvai un iestrādnei. Restorāns sācis darbu nesen un gada pirmajā pusē aktīvie ierobežojošie pasākumi mūs neskāra tādā mērā, lai restorāna projekts tiktu apdraudēts. Tiesa gan – ieviest un realizēt šo "Talsu restorāna" koncepciju mēs būtu varējuši jau pavasarī, bet pandēmija koriģēja laika plānu," teic Guntis Jansons, "Talsu restorāns" un tirdzniecības centra "Talsu centrs" valdes loceklis.

Viņa skatījumā pluss ir apstāklis, ka cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, jo ceļošana un jo sevišķi lielāku ceļojumu plānošana ir riskanta, tādēļ domā, ka viesmīlības biznesam Latvijā un arī Talsu novadā šis laiks ir jauna iespēja.

Valdība atbalstījusi Cilvēkresursu attīstības koncepciju, kas paredz pārmaiņas valsts pārvaldē, ilgtermiņā attīstot profesionālu un efektīvu pārvaldības modeli, informē Valsts kanceleja.

Koncepcijas stratēģija paredz paaugstināt valsts pārvaldes galveno resursu – cilvēku – motivāciju, uz klientu orientētas valsts pārvaldes modeļa attīstību un praksē ieviest «vienas pieturas aģentūras» principu.

Koncepciju izstrādājusi Valsts kanceleja sadarbībā ar augsta līmeņa ekspertiem. «Izstrādātās koncepcijas mērķis ir atalgojuma sistēmas un jebkādu materiālo stimulu sasaiste ar darba mērķiem un rezultātu, izskaužot «trekno gadu» nepamatotās prēmijas un piemaksas. Lai veicinātu atklātu un pieejamu valsts pārvaldību, plānots reformēt valsts pārvaldes darbinieku atlases procesu, nosakot atklātu konkursu uz jebkuru amatu valsts un pašvaldību iestādēs, tādejādi nodrošinot labāko speciālistu atlasi un mazinot korupcijas risku,» skaidroja Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ja Rīgas domes amatpersonām izdosies ieviest izstrādāto šķietami «jauno» atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, valstij tas var izmaksāt 100 miljonus latu.

Koalīcijas padomē plānots prezentēt jau iepriekš noraidīto, bet tagad kosmētiski uzlaboto «jauno» koncepciju par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Rīgā.

Paredzēts, ka maksājumus par atkritumu savākšanu iekasē nevis operatori kā līdz šim, bet RD institūcija. Tas ir arī viens no jaunievedumiem jaunajā koncepcijā, jo iepriekš noraidītā koncepcija paredzēja, ka maksājumus iekasēs RD. A. Kļaviņš atzina, ka vēl neesot zināms, kurš RD uzņēmums pārņems pilsētas atkritumu saimniecību savā pārziņā, bet par loģiskāko variantu uzskata funkciju nodošanu Getliņi EKO, jo tad atkristu nepieciešamība pēc jaunas institūcijas veidošanas. Taču, visticamāk, likt šķēršļus šai idejai varētu bažas par ekspremjera Andra Šķēles biznesa interesēm, veidojot pilnsabiedrību Ekodoktrīna Getliņi un būvējot atkritumu dedzināšanas rūpnīcu. «Es nezinu, kādas A. Šķēles intereses Getliņos enerģētikas jomā, bet atkritumu saimniecību varētu sakārtot,» uzskata A.Kļaviņš.

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pakāpeniski atcelt ierobežojumus vakcinētām personām, vienlaikus ministri vēl diskutēs par konkrētiem pasākumiem, kurus varētu attiecināt uz vakcinētām personām.

VM rosināja nodrošināt "drošu, godīgu un kontrolētu ierobežojumu atcelšanu" vakcinētām personām vairākos soļos.

Pirmais solis paredz ieviest vakcinētajiem tādus pašus izņēmumus kā personām, kas pārslimojušas Covid-19. Otrajā solī paredzēts ieviest individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas atvieglojumus slēgtos un kontrolētos kolektīvos.

Trešais solis paredz ieviest atvieglojumus individuālu pakalpojumu sniegšanai. Savukārt ceturtais solis paredz ieviest plašākus atvieglojumus pulcēšanās ierobežošanai, pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.

No VM provizoriskā plāna izriet, ka jau šonedēļ varētu ieviest izņēmumus pašizolācijas ievērošanai vakcinētām personām, iebraucot no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību.

«Darba tirgus atvēršana ir absolūta nepieciešamība,» atzīst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Izmaiņas kavējas

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis Db uzsvēra, ka normatīvo aktu grozījumus, kas nepieciešami, lai ieviestu koncepciju, valdība varētu pieņemt līdz šī gada beigām. «Tie ir arī politiski iemesli, kāpēc normatīvo aktu izstrāde kavējas. Ir politiķi, kas uzskata, ka nevajag atvērt darba tirgu. Mēs gan uzskatām, ka tas būtu jādara,» tā I. Godmanis. «Par darba tirgus atvēršanu mēs, protams, diskutēsim valdībā, var būt dažādi modeļi darba tirgus atvēršanai. Atsevišķās profesijās darba tirgu varētu atvērt, bet noteikti jākvotē viesstrādnieku skaits,» uzskata premjers Aigars Kalvītis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Deviņpadsmit gadu laikā Reaton no kooperatīva pārtapis kompānijā, kas attīsta savu biznesu vairākos virzienos, plāno paplašināt delikatešu tirgotavu Gastronome tīklu un kļūt par vadošo interjera priekšmetu tirgotāju Latvijā. Par uzņēmuma biznesa principiem intervijā Db stāsta Reaton, ltd. prezidents Boriss Gluhmans.

Nesen iznākušajā 800 Latvijas miljonāru sarakstā saistībā ar jūsu vārdu minēts, ka gatavojaties tālāk attīstīt deliaketešu tirgus Gastronome koncepciju. Kā tieši?

Tur gan ir minēts arī, ka Reaton gatavojas startēt biržā, bet nezinu, no kurienes šāda informācija, jo es neko tādu neesmu teicis. Nedomāju, ka Latvijā ir pietiekoši atraktīva birža, vismaz priekš Reaton. Savukārt, kas attiecas uz Gastronome paplašināšanu, jā, tas tiek plānots!

Tas nozīmē, ka Rīgā vai citās Latvijas pilsētās plānojat atvērt jaunas delikatešu tirgotavas Gastronome?

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Drošības apsvērumu dēļ aicina noraidīt Satiksmes ministrijas piedāvāto interneta vēlēšanu koncepciju. Uz šādu soli vēstulē augstākās valsts amatpersonas aicina gan Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Pirms kāda laika premjers bija izteicies, ka paudīs atbalstu interneta vēlēšanu projektam tādā gadījumā, ja procesu atbalstīs vismaz viena nozares profesionālā asociācija. Jāatgādina, ka iepriekš ir bijuši nozares jautājumi, kuros LATA un LIKTA nevarēja vienoties kopīgā dejā, taču šobrīd asociāciju pozīcijas ir vienotas. Interesanti, ka LIKTA biedru vidū ir arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas savukārt aktīvi iestājas par interneta vēlēšanu projektu. LIKTA neslēpj, ka drošības aspektu analīzei ir jābūt pirms koncepciju izstrādes, riskiem ir jābūt publiski apspriestiem, tostarp ar akadēmisko vidi, neizslēdzot pat hakerus.