Pagājušajā piektdienā, 24. martā, Rīgā vērienīgi tika svinēti Panorama Residence augstceltņu kompleksa trešā torņa spāru svētki. Kopumā šajā 31 stāva ēkā būs pieejams 221 dzīvoklis, no kuriem viens būs īpaši ekskluzīvs penthausa dzīvoklis - pa visu 30.stāvu un ar 360 grādu īpaši gleznainu panorāmas skatu uz visām debespusēm. Trešā torņa dzīvokļu plānojums veidots, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas prasības pret dzīvokļa lielumu, tādēļ būs pieejami visdažādākajām vēlmēm un gaumēm piemēroti mājokļi. Ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šā gada beigās.

“Mums, protams, vēl ir gana daudz darbu jāpaveic, tostarp inženiertehniskie darbi, kā arī jāpabeidz trešā torņa fasādes apdares darbus. Taču šodien ar pilnu pārliecību varu teikt, ka projekts tiks īstenots sekmīgi, jo mēs ticam visai mūsu projekta komandai. Mums tiešām izdevās sakomplektēt lielisku komandu gan būvlaukumā, gan ārpus tā, un katra speciālista ieguldījums ir vērtīgs un pamanāms. Tāpat esam ļoti gandarīti par mūsu finanšu partnera – Rietumu bankas – uzticēšanos mūsu idejai un darbu kvalitātei,” pasākumā uzsvēra Panorama Nordic valdes loceklis Pāvels Počtarenko, piebilstot, ka par projekta realizācijas sekmīgo gaitu liecina gan trešā torņa spāru svētki, gan uzsāktie sagatavošanās darbi ceturtā torņa būvniecības uzsākšanai.

Biznesa portālam db.lv šodien tika dota ekskluzīva iespēja paviesoties Rīgā topošajā daudzfunkcionālajā kompleksā Z-Towers.

Z-Towers būs izvietoti 336 dzīvojamie apartamenti, A klases biroju telpas 10 000 m2 platībā, stāvvietas 700 vieglajām automašīnām, kā arī Podium daļa piecos līmeņos.

Patlaban Dienvidu un Ziemeļu torņos ir rezervēti dzīvokļi no 7. līdz 14. stāvam. Kopskaitā – vairāki desmiti. Aktīvu tirdzniecību paredzēts uzsākt nākamā gada janvārī, mārketinga kampaņu izvēršot gan Eiropā, gan NVS valstīs. Dzīvokļu cena ir atkarīga no stāva, skata, kas paveras pa logu, kā arī no apdares līmeņa. Pagaidām pircēji ir ārzemnieki - no Londonas un Maskavas.

Kā pastāstīja Z-Towers attīstītājas AS Towers Construction Management valdes loceklis Oļegs Alainis, projekts patlaban ir noslēguma stadijā. «Esam pabeiguši torņu konstrukciju montāžas darbus. Arī ēkas fasādes ir nobeiguma stadijā, pašlaik ir uzstādītas visas fasādes daļas, kuru montāžai bija nepieciešams - izmantot sarežģīto torņa celtni. Līdz ar to torņa celtnis vairs nav nepieciešams un ir uzsākta tā demontāža. Ja metroloģiskie apstākļi ļaus, esam plānojuši torņa celtņa demontāžu pabeigt jau maijā. Secīgi pēc tam tiks pilnībā pabeigti arī pēdējie stiklošanas darbi, lai ēkas būtu pilnībā noslēgtas un vairs nebūtu pakļautas ārējo klimatisko apstākļu ietekmei. Savukārt, tas ļaus būtiski paātrināt atlikušo būvdarbu un iekšējās apdares izpildes procesus.»

Foto: Avis

Lai arī mūsdienu dzīvē automašīna ir neatņemama sastāvdaļa, jo sniedz pārvietošanas iespējas un brīvības sajūtu, tomēr tā var sastādīt arī nozīmīgu daļu no ikdienas izdevumiem. Kā pārvietoties ekonomiskāk un kā, ar mazām izmaiņām ikdienas braukšanas paradumos, radīt ievērojamas ietaupījumu iespējas, uzzini, lasot rakstu!

Auto, kas atbilst tavām vajadzībām

Ja ikdienā ar auto pārvietojas tikai viens cilvēks un netiek pārvadātas lielāku gabarītu mantas, izdevīgāk būs braukt ar nelielu pilsētas auto, kam ir ekonomisks degvielas patēriņš. Visai elastīgs variants ir tā saucamie pilsētas krosoveri, piemēram, Toyota Yaris Cross, kas noderēs piepilsētniekiem ar darbu pilsētā.

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas, kursējot starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru, risinātu transporta problēmu Rīgā.

Pirmā prāmja būvniecību plānots pabeigt sešu mēnešu laikā. Pasažieru prāmis būs 24metrus garš un 6 metrus plats. Katrā prāmī būs vietas 130 pasažieriem un 50 velosipēdiem. Viena brauciena izmaksas tiek lēstas 4,50 eiro apmērā, par velosipēda pārvadāšanu papildus jāmaksā nebūs.

«Ideja radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sākām domāt, kā savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja teritorijas. Izpētot situāciju, secinājām, ka šim projektam diemžēl nav komerciāla pamatojuma, jo šo divu reģionu transporta izolācijas gados ir zaudētas visas sociālās saites. Pirms vairāk nekā 90 gadiem, kad Daugavgrīvas šoseja vēl neeksistēja, komunikācijai bija pieejams tikai upju transports, apkaimes iedzīvotāji abos Daugavas krastos bija ļoti tuvi, strādāja un atpūtās kopā, veidoja ģimenes. Pētījuma rezultātā sapratām, ka pilsētai nav nepieciešams tikai savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja krastus, bet gan vajadzīga jauna transporta sistēma, kas ļautu savienot abus upes krastus visā pilsētas garumā. Tā sākās darbs pie maršruta izstrādes un izpētes, tika nolemts sadalīt pilsētu ziemeļu un dienvidu daļās, kurām būtu kopīgi krustošanās punkti Vanšu tilta rajonā,» stāsta SIA BIC valdes priekšsēdētājs Igors Mitrofanovs.

Iegāza remontdarbu plānošana un kontrole; darbu izpildītāji norāda, ka aizkavēšanās notikusi no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ

Gan kājāmgājēju, gan autobraucēju neapmierinātību jau vairākus mēnešus raisa Rīgas ielu remontu radītie satiksmes sarežģījumi un reizēm pat cilvēku dzīvībai bīstamie apstākļi. Iedzīvotāji sociālajos medijos ik dienas ironizē par Rīgas domes nespēju pieskatīt darbu organizāciju un kvalitāti. Dome vaino darbu veicējus, bet tie norāda, ka radušies dažādi šķēršļi, kāpēc darbi iekavējušies, kā arī atzīmē, ka darba grafiks ir saspringts un termiņi noteikti teju neiespējami. Līdz ar to iesaistītajām pusēm ir arī atšķirīgs viedoklis par to, vai vainojams ir regulējuma trūkums vai tā ieviešana dzīvē.

FOTO: Parīzē velosipēdu joslas vaino sastrēgumos

Tāpat kā paēdušais neēdušo nesaprot, arī pie auto stūres sēdošajiem vienmēr būs savs redzējums par tiem trakajiem, kuri uz motocikliem skrien tiem garām satiksmē. Ikdienas situācijā joprojām nākas saskarties ar viedokli, kur konfliktos starp moto un auto vadītājiem kā visiem pieņemams un pašsaprotams tiek izmantots apgalvojums «tas jau mocis, noteikti atkal pārsniedza ātrumu un skrēja kā traks». Jāatceras, ka dinamika nav tas pats kas ātrums, un nevajadzētu pēc definīcijas pieņemt, ka ar motocikliem brauc tikai psihopāti. Mana pieredze rāda, ka ļoti daudz palīdz spēja «iekāpt otra zābakos».

Jā, motocikls straujāk paātrinās, tas ir izmēros mazāks un lielākoties arī skaļš. Tas nozīmē, ka, no malas skatoties, mums rodas iespaids par vienu traki ātru satiksmes dalībnieku, kaut arī tas nebūt nepārkāpj noteikumus. Šis ir brīdis, kad motociklu nevar likt vienā «maisā» ar auto, kas vienkārši nevar tik strauji pārvietoties. Tāpēc te ir jautājums, vai pats autovadītājs vienmēr ir pietiekami novērtējis situāciju un savu spēju veikt manevru. Ja tā padomā, tad līdzīgs ir iespaids par jaudīgākiem auto – tie taču arī pārvietojas daudz straujāk un dinamiskāk, radot iespaidu, ka pārkāpj noteikumus.

Jau vairākus gadus notiek ļoti laba un patīkama sadzīvošana uz ceļa. Neizbēgami, vienmēr būs kādi atsevišķi gadījumi, kad motobraucēji pārvērtē savas iespējas braukt dinamiski un rada nepatīkamas situācijas ne tikai sev, bet arī pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šādu pārgalvju rīcība bojā kopējo iespaidu par visiem motobraucējiem, nenoliedzami, taču vērtēt pēc atsevišķām situācijām visus nebūtu korekti. Šis ir arī iemesls, kādēļ rodas stereotipi par motobraucējiem!

Reuters fotogrāfs Lūkass Džeksons (Lucas Jackson) paviesojies pie strādniekiem, kuri montē jaunā One World Trade Center dzelzs «skeletu» Manhetenā, un piedzīvoto iemūžinājis gan fotogrāfijās, gan aprakstījis savā blogā.

One World Trade, agrāk pazīstams kā Brīvības tornis, vairākus pēdējos gadus klusām audzis augstāks un augstāks. Šobrīd tam pietrūkst dažu stāvu, lai kļūtu par augstāko celtni Ņujorkā.

Tā kā ēkas interjers vēl nav pabeigts, ātrākais veids, kā strādniekiem nokļūt uz savu darbavietu ēkas augšā, ir izmantot liftu sistēmas un tērauda kāpnes.

Fotogrāfs raksta, ka ar kravas liftu uzvests līdz 39. stāvam, bet ar citu liftu - līdz aptuveni 90. stāvam. Tad lifti nomainīti ar kāpnēm, pa kurām viņš nokļuvis uz 92. un 93. stāvu, kur, kad vien laika apstākļi ļauj, tiek montēts ēkas dzelzs «skelets». Vienas no šīm kāpnēm esot divus stāvus garas un nedaudz ļodzīgas, tādēļ fotogrāfs priecājies, ka viņam nav bail no augstuma.

Ekonomikas un kultūras augstskola iegādājusies daļu ēkas Pērnavas ielā 62 un, noslēdzoties apjomīgiem remontdarbiem, pārceļas uz jaunām telpām.

Augstskola šī gada semestri noslēgs jaunajās mājās, kurās izvietotas auditorijas, laboratorijas, bibliotēka un citas telpas. Jaunā augstskolas māja atrodas Grīziņkalnā - Rīgas apkaimē, kas aktīvi attīstās, vienlaikus saglabājot arī vēsturiskās koka ēkas.

Ēkas daļu Pērnavas ielā 62 augstskola iegādājās jau 2019. gadā. Kopumā projektā investēti vairāk nekā trīs miljoni eiro.

Iekštelpu dizaina risinājumu izstrādē piedalījušies studiju programmas “Interjera dizains” studenti un absolventi, kā arī programmas direktore Ksenija Miļča. Visi ēkā izvietotie apgaismojuma risinājumi ir energoefektīvi un videi draudzīgi.

Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore Dr.oec., asociētā profesore Oksana Lentjušenkova uzsver: “Jaunā ēka ir ļoti pārdomāts un ilgstoši plānots solis. Tā vienlaikus ir gan dāvana mācībspēkiem, darbiniekiem un studentiem augstskolas 25. gadu jubilejā, ko svinēsim jau nākamgad, gan ieguldījums Latvijas tautsaimniecības un Rīgas attīstībā, sekmējot Grīziņkalna pievilcību un vēl vienas radošas telpas attīstību, kura pulcēs jaunus talantus.”

Kopš Covid-19 pandēmijas medicīnas sistēmas sagatavošanā citām krīzēm nekas daudz nav izdarīts, turklāt tiek pieļautas stratēģiskas kļūdas, nespējot pabeigt tik elementāras lietas kā universitāšu slimnīcu infrastruktūras izbūve, kas ir ārkārtīgi svarīga krīžu pārvarēšanai, tā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja pandēmijas laika valsts galvenais infektologs Uga Dumpis.

Vaicāts, cik medicīnas sistēma šobrīd ir gatava krīzēm no visdažādākajiem aspektiem, piemēram, cita vīrusa pandēmijai vai karam, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, profesors Dumpis secināja, ka neko daudz neesam izdarījuši.

Viņš uzsvēra, ka ir notikusi apstāšanās kritiskajā būvniecībā, proti, universitātes slimnīcas par Eiropas naudu nav spējušas uzcelt absolūti nepieciešamu infrastruktūru, piemēram, uzņemšanas nodaļu Stradiņa slimnīcā, reanimācijas nodaļas.

"Mēs stāvam uz vietas. Vismaz - nokavējuši visus termiņus," viņš teica, atgādinot, ka viens no lielajiem Covid-19 pandēmijas atzinumiem bija, cik ārkārtīgi svarīga krīžu pārvarēšanai ir infrastruktūra.

Viesnīcu tīkls Marriott Ņujurkas prestižā rajona Manhetenas centrā atvēris jaunu, 68 stāvus augstu viesnīcu, kas jau nodēvēta par augstāko valstī, ziņo Relaxnews.

Viesnīca atrodas netālu no Centrālā parka un Taimskvēra stikla debesskrāpī. Ēkas arhitekts ir Nobutaka Ašihara (Nobutaka Ashihara), savukārt tās būve izmaksāja 320 miljonus ASV dolāru.

Faktiski augstceltnē atrodas divas viesnīcas – kompānijas Courtyard ar 378 istabām un Residence Inn ar 261 istabu. Courtyard numuriņi izvietoti no sestā līdz 33. stāvam, bet Residence Inn istabas atrodas no 37. līdz 65. stāvam. Residence Inn minimālais viesnīcu rezervācijas laiks ir piecas dienas. Abām viesnīcām ir kopīga sporta zāle ar pieeju āra terasei 35. stāvā.

Numuriņa cena vienai naktij Courtyard viesnīcā ir, sākot no 229 ASV dolāriem, bet Residence Inn – no 191 ASV dolāra.

Jauna daudzdzīvokļu nama izveidē klusajā centrā Stabu ielā nekustamo īpašumu attīstītājs Baltic Investment Group kopumā investēs 3,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Topošā septiņstāvu ēka šobrīd ir uzcelta līdz ceturtajam stāvam. Plānots, ka jūlijā būvniecība sasniegs mājas augstāko stāvu un gaidāmi spāru svētki. Tam sekos nākamā celtniecības posma darbi - tiks uzstādīts jumta segums un logi, veikti iekšējās un ārējās apdares darbi, ierīkotas inženierkomunikācijas.

Jaunās ēkas būvniecība notiek vecu namu ielokā. Arī tagadējo būvdarbu vietā senāk bijusi māja, vēlāk tā kļuva par neapbūvētu vietu, tad - degradētu teritoriju, līdz zemi ar tehnisko projektu iegādājās attīstības grupa Baltic Investment Group, kas 2018.gada janvārī sāka mājas āra konstrukcijas būvniecību.

«Daudzdzīvokļu mājai Stabu ielā 100 ielas pusē būs seši stāvi, savukārt pagalma pusē - septiņi. Māja tiek būvēta ar ventilējamu fasādi un vienotu fasādes stiklojumu no pirmā līdz sestajam stāvam, kas nodrošina augstu energoefektivitāti. Vēl tiks uzstādīti alumīnija logu rāmji un trīsstikla pakešu logi, kas ir vislabākais risinājums skaņas un siltuma izolācijai,» sacīja Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

No sestdienas bērnu preču veikals muki.lv turpmāk būs ne vien centrā, bet arī Kalnciema ielā Pārdaugavā

«Jaunajā Pārdaugavas veikalā zem viena jumta būs gan muki.lv, gan Sajust konceptveikali, jo telpu izmērs to atļauj un veiksmīgais telpas plānojums ļaus veikalus nosacīti nodalīt, lai atšķirīgās mērķauditorijas netraucētu viena otru, bet tiem pircējiem, kas labprāt iegriežas abos veikalos, vairs nebūtu jāskrien divi kvartāli uz otru veikalu, kā tas iznāca līdz šim. Sajust veikalu Skolas ielā esam pārcēluši šurp, jo diemžēl skaitļos tas īsti neattaisnoja sevi un vairāku apsvērumu dēļ izlēmām par tā pārcelšanu. Arī tāpēc, ka ļoti daudzi pircēji dublējas un viņiem ērtāk būs veikt pirkumus vienuviet. Vēl svarīgi ir tas, ka mēs esam divi – es un Jurģis. Mēs vienmēr cenšamies saviem pircējiem būt pieejami, lai cilvēki zina, ka var mūs sastapt veikalā uz vietas, uzdot specifiskus jautājumus, pakonsultēties vai vienkārši aprunāties. Ja veikali būtu vairāk nekā divi, no šī principa nāktos atkāpties. Tagad sadalīsim teritorijas – viens vienā veikalā, otrs otrā, jo mums arvien ļoti patīk satikt savu pircēju, būt ar viņiem tiešā kontaktā, uzklausīt un iedziļināties, kur tas nepieciešams,» stāsta Iveta Sondore, kura kopā ar vīru Jurģi Straumi pirms pieciem gadiem atvēra muki.lv veikalu centrā.

Toyota Corolla ir leģendārs auto, kas savu īpašnieku mīlestību spējis iekarot teju 50 gadu garumā, mainoties līdzi laikam un tendencēm, bet vienlaikus saglabājot un paaugstinot savu kvalitāti un uzticamību. Taču šobrīd izaicinājumu Corolla, šķiet, met jaunais Toyota modelis – Yaris. Un ir pamatotas cerības, ka Yaris savā ziņā varētu atkārtot Corolla uzvaras gājienu autopasaulē

Corolla vēsture sākās 1966. gadā, kad pasaules autotirgū debitēja pirmā šī modeļa automašīna. Kopš tā laika šis uzticamais un drošais auto ticis pilnveidots, lai atbilstu un pārsniegtu miljoniem autovadītāju cerību visā pasaulē. Šobrīd Corolla cienītājiem ir pieejams jau 11. paaudzes modelis, kas atkal veidots tā, lai saviem saimniekiem radītu gan emocionālu, gan praktisku gandarījumu. Arī Toyota Yaris jau drīz pēc nobraukšanas no konveijiera ir ieguvis nedalītu autobraucēju atzinību visā pasaulē. Taču šī nav sacensība starp pieredzi un jaunību! Katram no šiem spēkratiem ir savs lietojums. Katram – savi plusi un izaicinājumi. Viss ir atkarīgs no tā, kādām vajadzībām izvēlaties savu auto.

Kamēr līdz Soču Olimpisko spēļu sākumam atlikušas mazāk nekā simts dienas un šīs ziemas olimpiādes norisei Krievijas valdība tērēs rekordlielas summas, daļa Soču iedzīvotāju to visu raksturo, sakot: «gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr». Viņi uzskata – olimpiādes būvdarbiem atvēlētās finanses 50 miljonu ASV dolāru apjomā varēja tērēt prātīgāk, vēsta Reuters.

Summu, kas atvēlēta darbiem, lai Olimpiskās spēles varētu notikt Sočos, vietā, kur «jūra tiekas ar kalniem», labāk vajadzējis atvēlēt skolām, ceļu sakārtošanai un veselības sistēmai – jomām, kur investīcijas ir nepieciešamas, citējot vietējo iedzīvotāju pausto, savā blogā raksta ziņu aģentūras fotogrāfs Toms Pīters (Tom Peter). Viņš reportāžas tapšanas laikā kopumā viesojies Soču apkaimē 145 kilometru posmā gar Melnās jūras krastu. Fotogrāfam izdevies uzzināt vietējo mājokļu īpašnieku, celtnieku, oficiantu, pārdevēju, taksistu, ekologu un zemnieku viedokli par gaidāmo notikumu.

Lai arī lielai daļai vietējo iedzīvotāju pacietības mērs esot pilns, Sočiem jau piecus gadus grimstot cementa putekļos un sastrēgumos, kas radušies būvdarbu dēļ, kā arī dažkārt jaucot nost vietējo mājas, daļa satikto krievu uzskata, ka Krievija var atļauties 50 miljardus ASV dolāru investīcijas novirzīt olimpiādei un tieši tas arī bija jādara.

Skanstes tuvākās nākotnes metamorfozes varētu dot grūdienu visa Rīgas centra attīstībai kopumā, tā atdzīvināšanai, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā uzskata pilsētplānotāji, attīstītāji, kuri savam biznesam ir izvēlējušies šo Rīgas apkaimi.

Pašlaik, aprakstot galvaspilsētas attīstību, nereti tiek lietots salīdzinājums ar maizes izstrādājumu – baranku, kura pati ir apjomīga, bet ar tukšu vidu.Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags akcentē, ka laikā no 2000. līdz 2017.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 16%, bet vēsturiskajā centrā – pat par 40%.

Savukārt Pierīgā ir pretēja tendence – iedzīvotāju skaits šajā laikā ir pieaudzis par 5%. Tostarp, piemēram, Garkalnes novadā tas ir palielinājies par 140%, Mārupē par 116%, bet Babītē un Ikšķilē - par vairāk nekā 50%. Rīga kļūst tukšāka, bet attīstās galvaspilsētai tuvējie novadi. Tas gan, viņaprāt,nav ilgtspējīgi, jo cilvēki stundas pavada braucot, tas ir nelietderīgi iztērēts laiks, ko varētu izmantot citādi,rodas vides piesārņojums, ir sastrēgumi, galu galā –šie cilvēki dzīvo noslēgtu dzīvi. Pretī ir pilsētas centrs ar kultūras dzīvi, ērtībām, savstarpējo komunikāciju.Pašlaik ekonomiski aktīvi cilvēki neapsver iespēju dzīvot centrā, šī ideja nav populāra, jo vide tur nav draudzīga un ērta. Skanste varētu dot pozitīvu impulsu visa Rīgas centra attīstībai kopumā, pauž M. Vanags.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 14,404 miljardi eiro, kas ir par 251,6 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija par 989,4 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn veidoja 13,558 miljardus eiro, kas ir par 247 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 11,194 miljardus eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro jeb 3,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,364 miljardu eiro apmērā, kas ir par 130,8 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija 846,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardu eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos bija par 506,1 miljonu eiro jeb 6,5% lielāki nekā 2023.gada septiņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,788 miljardus eiro, kas ir par 112,7 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 6,476 miljardus eiro, kas ir par 192 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,312 miljardu eiro apmērā, kas ir par 79,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 480,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,2 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Novērtējot Pārdaugavas šarmu un attīstības potenciālu, Liene Zemīte Āgenskalnā izveido kafejnīcu Lapsas māja, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viņas kafejnīca tur darbojas kopš pagājušā gada novembra. Iepriekš Liene piecus gadus bija līdzdarbojusies kafejnīcā Kūkotava Rīgas centrā, no kuras atvadījusies pērn vasarā. Lienei bija skaidrs, ka turpinās darboties ēdināšanā, tomēr konkrētu plānu nebija, jo īpaši tajos nepavisam neietilpa jaunas kafejnīcas atvēršana vēl tajā pašā gadā. Kādu brīdi viņa bija paredzējusi atpūsties, taču ieraudzīja labu telpu piedāvājumu – sludinājumu, ka Endija Bērziņa kafejnīcas Pastarella telpas tiek iznomātas. Līdz ar to vietas izvēle ir nejauša. «Protams, ir atšķirība starp Āgenskalnu un Rīgas centru. Cilvēku plūsma centrā ir daudz lielāka un tur ir vairāk tūristu. Centrā ir vairāk neapmierinātu klientu, kam nekas nav labi un kuri mēdz izgāzt savas dusmas. Te ir mierīgāk – cilvēki atnāk pasēdēt, iedzert kafiju, apēst kādu kūku,» saka Liene. Kopumā viņa nevar sūdzēties par apmeklētāju trūkumu.

Uzlabotā KIA Sportage pamatmotīvs ir vienkāršs – turpināt iesākto, lai joprojām būtu viens no Eiropas krosoveru saimes pamanāmākajiem modeļiem

Neapšaubāmi, KIA Sportage Eiropā, tostarp Latvijā, ir radījis paliekošu nospiedumu starp savas klases modeļiem. Tas ir atpazīts un novērtēts produkts, un tas nav gatavs atdot ne kripatiņas grūtā cīņā izkarotās pircēju auditorijas. Mājīgs un ģimenisks auto. Salonā vietas ir tikpat cik iepriekš, pietiekami daudz gan priekšā, gan aizmugurē sēdošajiem, vienīgi ar bagāžnieka izmēru Sportage starp sev līdzīgiem modeļiem nebūs līderos. Brauciena laikā nekas nekaitina un nekā nepietrūkst. Vadības panelis ar liela izmēra pogām un kloķīšiem. Tas patiks daudziem. Auto ir perfekti pielāgots dažādiem gadalaikiem un labi jutīsies gan lielpilsētas sastrēgumos, gan uz ātrgaitas šosejas. Sava veida Šveices nazis ar universālā kareivja funkcijām un ļoti plašu pielietojumu. Garš standartaprīkojuma un arī papildaprīkojuma saraksts, kā arī rūpnīcas septiņu gadu garantija joprojām ir efektīgi labumi, lai KIA Sportage rindas turpinātu augt.

Lai veicinātu Siguldas novada iedzīvotāju mobilitāti un rosinātu novadniekus izmantot videi draudzīgus pārvietošanās veidus, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics nosūtījis vēstuli Satiksmes ministrijai un AS "Pasažieru vilciens" ar lūgumu izveidot vēl divus ekspresvilciena reisus maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis, kas kursētu no rīta un vakarā.

Decembrī esošo ekspresvilciena maršrutu Cēsis-Rīga-Cēsis plānots pagarināt līdz Valmierai, kā rezultātā tiks veicināta starpnovadu iedzīvotāju, darbspēka un studentu kustība. Tomēr pasažieru skaita palielināšanās iezīmēs vēl lielāku nepieciešamību pēc papildreisa, informē Siguldas novada pašvaldības pārstāve Sindija Brikmane.

Patlaban ekspresvilciena reiss maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis darbdienu rītos no Siguldas atiet plkst. 7.38, bet pēcpusdienās no Rīgas uz Cēsīm - plkst. 17.30, Siguldā iebraucot plkst. 18.16. Kopš ekspresvilciena reiss ir atklāts, tam ir krietni palielinājies ne tikai pasažieru skaits, bet ir papildināts arī vagonu skaits, jo iedzīvotāji novērtē iespēju sasniegt galamērķi ievērojami ātrākā un ērtākā veidā.

Bijušajai supermodelei, kura kļuvusi par uzņēmēju, Kozetei Gomesai (Cozete Gomes) pieder astoņas kompānijas un viņai neesot laika sēdēt Brazīlijas pilsētas Sanpaulu satiksmes sastrēgumos. Tādēļ viņa vienkārši lidojot pāri tiem, raksta AFP.

Brazīlijas biznesa galvaspilsētā, kas ir mājvieta 20 miljoniem cilvēku, miljonāri, kuriem apnikuši mūžīgie sastrēgumi uz ceļiem, lai pārvietotos pa pilsētu, izmantojot privātos helikopterus.

«Man helikopters ir nepieciešams instruments,» Gomesa stāstījusi AFP. «Es to izmantoju savās ikdienas aktivitātēs, uzņēmējdarbībai, lai tiktos ar cilvēkiem. Tas padara manu dzīvi daudz vieglāku,» viņa skaidrojusi, pārvietojoties ar sešvietīgo lidaparātu.

Sanpaulu ir reģistrēti 420 helikopteri.

Ar bagātību 125 miljonu ASV dolāru apmērā 41 gadu vecā Gomesa esot daļa no Sanpaulu superbagātnieku elites, kuriem vai nu pieder helikopteri, vai arī kuri var atļauties tos īrēt par 1300 ASV dolāriem stundā.