Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Saeimas vadītāja un Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netika pārvēlēta Saeimā tādēļ, ka tautas sašutumu izraisīja viņas mersedesa un to pavadošā apsardzes džipa «maukšana» pa šoseju pilnīgā «bezjēgā» ar ātrumu, kas pārsniedz 150 km/h, padzenot malā pārbiedētos valsts iedzīvotājus, konkrēti sievieti ar diviem bērniem, kas «vilkās» apmēram uz 100 km/h. Pēc tam melošana un izlocīšanās, piesedzoties ar valsts noslēpumu un Drošības policiju.

Vēl pēc tam bija ūjināšana pensionāriem un citas ar emocionālo inteliģenci nesavienojamas lietas. Tomēr kritums no augstākā punkta Solvitas karjerā sākās tieši pēc šī bēdīgā gadījuma uz Rīgas un Bauskas šosejas. Malā, «lumpeņi», kungi brauc! Apmēram tāda bija mediju reakcija, tā to uztvēra valsts iedzīvotāji. Jā, arī Solvitai Āboltiņai bija «šeptīgs» vīrs, arī viņa tika dēvēta par vienu no ietekmīgākajiem «pelēkajiem kardināliem» Latvijā. Taču nevis valdošās politikas fiasko, interešu konflikti, vai milzu emigrācija nepareizas valsts politikas rezultātā bija tas, kas nogāza Vienotības līderi. Viņu nogāza augstprātība, kas uz āru izlauzās «ūjināšanā» un ātrā braukšanā ar eskortu.

2010. gads dzērienu ražošanas nozarei bijis notikumiem bagāts. Industrija saskārās ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem – plāniem paaugstināt nodokļus, ieviest PET depozīta sistēmu, aizliegt alus reklāmu elektroniskajos medijos u.c., kas ietekmēs nozares darbību arī 2011. gadā.

Pirmais notikums – sliktā graudu raža, ko ietekmēja karstā un sausā vasara. Šobrīd mēs tā «efektu» vēl īsti neizjūtam, taču būtiski to izjutīsim 2011. gadā, kad pieaugs izejvielu iepirkumu un produktu iepakojuma cenas. Galveno alus izejvielu cenu pieaugums varētu būt no 10% līdz 15%. Minēto iemeslu dēļ 2011.gads dzērienu industrijai var kļūt par vienu no grūtākajiem gadiem. Sliktā graudu raža noteikti radīs papildu spiedienu arī uz produktu cenām.

Otrais notikums – negaidītais akcīzes nodokļa paaugstinājums bezalkoholiskajiem dzērieniem. Šis valdības un Saeimas solis tiešām radīja neizpratni dzērienu ražotāju vidū, jo par šo jautājumu netika uzsāktas savlaicīgas diskusijas. Šķiet, idejas autori tā arī neaizdomājās, kā nodokļu paaugstināšana ietekmēs ne vien uzņēmumus, kas ražo un izplata bezalkoholiskos dzērienus, bet arī ar saistītās nozares un ekonomiku kopumā. Turklāt tieši patērētāji visdrīzāk būs tie, kas uz «saviem pleciem» iznesīs šo papildu nodokļa slogu. Pieņemtais lēmums nozīmē, ka divu gadu laikā akcīzes nodoklis ir pieaudzis par 160% (no 2 latiem līdz ieplānotajiem 5,2 latiem par 100 litriem)! Kā tas ietekmēs nodokļu ieņēmumus? Piemēram, 2009. gadā šo dzērienu patēriņš samazinājās par apmēram 27%, kā rezultātā samazinājās arī ieņēmumi no akcīzes nodokļa un gaidītais rezultāts netika sasniegts. Domāju, ka līdzīga situācija sagaidāma nākamajā gadā.

Analizējot 22 aizvadītā gada publiski izskanējušus notikumus eksperti izvēlējās desmit nozīmīgākos un, izvērtējot 80 speciālistu viedokli, apkopojuši 2019. gada desmit lielākās krīzes Latvijā.

Kā krīzi nr.1 eksperti pērn izceļ ASV piemēroto sankciju ietekmi uz Ventspils ostu un šis notikums speciālistu aptaujā ieguvis atzīmi 8.36.

Otrajā vietā izvirzījies notikums, kad Zviedrijas televīzija ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem caur "Swedbank" filiālēm Baltijas valstīs (6.89), bet trešajā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības maiņa (6.58).

Tālāk seko "Rail Baltica" pārvaldības, vadības un organizācijas problēmas (6.56), saindēšanās ar "Baltic Restaurants Latvia" piegādāto pārtiku Siguldas izglītības iestādēs un universālveikalā "Stockmann" (6.39), drošības apdraudējums un evakuācija Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (5.83), LNT Ziņu dienesta likvidēšana (5.78), "PNB Bankas" atzīšana par maksātnespējīgu (5.69), Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas (5.69), bet topu noslēdz nesaskaņu turpināšanās "Olainfarm" vadībā (4.64).

Grupa Prāta Vētra, kas 17.jūlijā uzstāsies Positivus festivālā Salacgrīvā, īpaši gatavojas savam vienīgajam šā gada koncertam Latvijā. Festivāla organizatori esot saņēmuši grupas idejas skatuves uzbūvei, un tehniskajā ziņā tā būšot krietni iespaidīgāka nekā iepriekšējos festivālos redzētā.

Informēja Positivus festivāla sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Andžāne.

Jūnija vidū Prāta Vētra plānojot klajā laist jaunu singlu.

Prāta Vētra savu vienīgo koncertu šovasar izvēlējusies sniegt Positivus festivālā. Kā galvenie mākslinieki Prāta Vētra uzstāsies festivāla pirmajā dienā, 17.jūlijā. Grupas uzstāšanās sāksies ap plkst. 23:00 uz festivāla galvenās - TELE2 skatuves.

Gaismas tehnikas apjoms, ko savā šovā izmantos gan Prāta Vētra, gan festivāla otrās dienas galvenais mākslinieks MOBY, būšot krietni lielāks un iespaidīgāks nekā iepriekšējos Positivus festivālos redzētais.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Šodien un rīt Salacgrīvā notiks lielākais mūzikas un mākslas festivāls Baltijas valstīs – Positivus, kura ietvaros piesātinātā divu dienu programmā varēs baudīt ne tikai lielisku mūziku, bet arī kino, teātri, dejas mākslu u.c. saistošas izklaides un atpūtas aktivitātes. Festivāla aktualitātes, uzstāšanos un intervijas ar māksliniekiem pārraidīs Radio SWH.

Uz galvenajam skatuvēm, kam šogad dots TELE2 un CĒSU ALUS nosaukums, uzstāsies spožākās pašmāju un ārzemju zvaigznes, no kurām galvenās ir MOBY, PRĀTA VĒTRA, SINEAD O’CONNOR, PETER DOHERTY, THE WHIP, EBONY BONES un THE TIGER LILLIES.

Positivus festivālā viesosies arī TWO DOOR CINEMA CLUB, THE LEISURE SOCIETY, SONS OF NOEL AND ADRIAN, THE HAPPY ENDINGS, JURGA, INSTRUMENTI, DZELTENIE PASTNIEKI, THE HOBOS, ZIG ZAG, THE MUNDANE, BEDWETTERS, DAHLING, DUN DUN un LAIME PILNĪGA.

Plašu pašmāju mākslinieku programma būs I LOVE YOU terasē, kur uzstāsies HOSPITĀĻU IELA, S.P.B., SATELLITES LV, EL MARS, VOCEKS VOISKA, GAUJARTS, MARTIN CONFUSED, MARIPOSSA, MONA DE BO un ACID RAIN.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Ja jūs ieguldāt naudu reklāmai internetā, jums ir ļoti svarīgi saņemt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāds komunikācijas kanāls nodrošina visvairāk konversiju (konversija = produkta pasūtījums, atgriezeniskās saiknes formas aizpildīšana utt.)?

2. Kāda ir konversijas vērtība no katra komunikācijas kanāla?

3. Kādi komunikācijas kanāli uzskatāmi par konversiju veicinošajiem kanāliem (assisted channels)?

Atbildes uz šiem svarīgajiem jautājumiem var sniegt Google Analytics. Taču, ja pieļaut virkni kļūdu, izdarīt reklāmas efektivitātes analīzi kļūs neiespējami. Šodien es pastāstīšu par 5 izplatītākajām kļūdām, kas tiek pieļautas Google Analytics izmantošanā.

Latvijā radītā mūzikas mācību lietotne "Solfeg.io" tiek izmantota jau vairāk nekā 7000 skolās 117 valstīs un platformā reģistrējušies vairāk nekā desmit tūkstoši skolēnu.

"Solfeg.io" vienmēr ir bijusi radīta ar mērķi iedvesmot jauniešus mācīties mūziku arī mājās. "Tagad, kad skolas vairumā valstu ir pārgājušas uz mājmācību, mūsu produkts spēj demonstrēt savu patieso vērtību un arvien vairāk skolotājiem digitālie rīki kļūst par nepieciešamību," norāda Toms Rusovs, "Solfeg.io" līdzīpašnieks.

Šobrīd risinājums skolām nodrošina arī tiešsaistes mūzikas apmācību, kam ir izveidoti speciāli stundu plāni un mājas darbi. Arvien populārākas kļūst arī "Solfeg.io" robotizētās nodarbības, kur virtuālais asistents māca tādus tematus kā ģitārspēle, klavierspēle un citus.

Pēdējā laikā interese par "Solfeg.io" ir ievērojami kāpusi. Marta pēdējās divās nedēļās vien reģistrējās 800 jaunas skolas, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekš reģistrējās mēneša laikā. Tāpat martā platformā reģistrējās gandrīz 3000 jauni skolnieki.

Vai iepērkoties Tu pievērs uzmanību marķējumam uz pārtikas produktu iepakojuma? Un ne tikai zīmolam priekšpusē, bet arī pārējai informācijai uz produkta marķējuma? Ražotāji arvien biežāk veido produkta iepakojumu un reklāmu tā, lai produkts izceltos un piesaistītu patērētāja uzmanību. Pielietotās mārketinga metodes kļūst arvien radošākas un spilgtākas, tiek izdomāti orģināli nosaukumi un pievienotas pievilcīgas frāzes. Izvietojot dažādas uzturvērtības un veselīguma norādes uz savu produktu iepakojumiem, ražotāji vēlās informēt patērētājus par produkta kvalitāti un labajām īpašībām, tomēr Valsts zinātniskā institūta “BIOR” eksperts Jānis Ruško uzsver – visām norādēm ir jābūt zinātniski pamatotām un jāatbilst Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajiem kritērijiem.

Noskaties video un uzzini, ko nozīmē uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produkta iepakojuma!

Kas tad ir uzturvērtības un veselīguma norādes?

Uzturvērtības un veselīguma norādes var atvieglot Tavu izvēli piedāvāto pārtikas produktu klāstā, kā arī palīdzēt vieglāk atpazīt produktus ar labvēlīgu uzturvērtību un zinātniski pierādītu ietekmi uz veselību. Ražotājiem norāžu izmantošana ir brīvprātīga, bet, ja ir vēlme tās izvietot uz savas produkcijas, tām ir jāatbilst visiem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un labās prakses piemēriem.

Uzturvērtības norādes pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķi labvēlīgas uzturīpašības, piemēram, "Kalcija avots", "Olbaltumvielu avots", “Bez cukura” vai “Mazkaloriju”.

No 14. decembra pārtikas produktu marķējumā un reklāmā drīkst izmantot tikai Eiropas Komisijas (EK) apstiprināto veselīguma norāžu sarakstā iekļautās veselīguma norādes, kuras Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir atzinusi par zinātniski pamatotām.

Kā informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), vairāk nekā 1600 veselīguma norādes EK ir noraidījusi un tās izmantot pārtikas produktu marķēšanai, noformēšanai un reklāmai nav atļauts. Aptuveni 2 000 veselīguma norāžu ir piemērots pārejas periods. Šīs, pagaidām sarakstā neiekļautās, bet arī nenoraidītās norādes var turpināt izmantot arī pēc 14. decembra.

Veselīguma norāde ir jebkurš paziņojums, kas liecina par saikni starp pārtiku un veselību un kas tekstuālā, ilustrētā, grafiskā vai simboliskā veidā tieši vai netieši norāda uz pārtikas produkta pozitīvo ietekmi uz veselību, ziņo PVD. Veselīguma norāžu izvērtēšanu EK uzsāka pirms četriem gadiem, kad Eiropas Savienības dalībvalstis iesniedza sarakstus ar vairāk nekā 44 tūkstošiem veselīguma norāžu. Veselīguma norāžu izvērtēšanas mērķis ir patiesa, uzticama un zinātniski pamatota informācija patērētājiem par pārtikas produktiem, kurus tie iegādājas. PVD inspektori, veicot pārtikas preču marķējumu kontroli, pārbauda, vai marķējumā iekļautās veselīguma norādes ir atļauts izmantot.

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Par tradīciju jau kļuvis maija sākumā Liepājas Pāvila draudzes organizētais dažādu konfesiju kristiešu kopā sanākšanas pasākums Nāc un elpo brīvi!. Šogad festivāla atklāšana notiks Pāvila draudzes dievnamā, bet festivāla apmeklētājiem esot sagādāts arī pārsteigums - lielkoncerts Liepājas Olimpiskajā centrā.

Festivāla atklāšanas pasākums notiks 1.maijā plkst.18:00 Liepājas baptistu Pāvila dievnamā Kuršu ielā 19. Pasākumu atklās muzikāls projekts Liepaja Worship band, kas ir dziedošu jauniešu apvienība, kurā kopā muzicē jaunieši no Pāvila un Ciānas draudzēm.

2.maijā plkst.20:00 Liepājas Olimpiskajā centrā notiks lielkoncerts, kurā ar savu dalību klausītājus priecēšot tādas grupas un mūziķi kā Valdis Indrišonoks, Revival, Vējš un Jorspeis.

Kristīgās mūzikas festivāls Nāc un elpo brīvi! 2009 norisināsies no 1.maija līdz 4.maijam. Visi festivāla pasākumi, koncerti un semināri būs bez maksas.

Latvijā radītā mūzikas mācību lietotne Solfeg.io piedāvā skolēniem ar tehnoloģiju palīdzību apgūt latviešu tautasdziesmas etnogrupu Tautumeitas, Auļi un Raxtu Raxti mūsdienīgā skanējumā. Lietotnes saturs paredzēts gan skolas mācību stundām, gan ikvienam muzicēt gribošajam bez vecuma ierobežojuma.

Solfeg.io lietotne sniedz iespēju mācīties muzicēt ikvienam, neatkarīgi no priekšzināšanām mūzikā. Līdzās populārās mūzikas skaņdarbiem Solfeg.io piedāvās apgūt arī Tautumeitu, Auļu un Raxtu Raxtu tautasdziesmu aranžijas.

«Tautumeitas» līdere Asnate Rancāne norāda, ka lietotne ļauj skolēniem uzskatāmi parādīt, kā top muzikāls skaņdarbs: «Tā ir brīnišķīga inovācija. Es kā bijusī solfedžo skolotāja esmu pārliecināta, ka skolēniem jaunā tehnoloģija palīdzēs ne tikai teorētiski, bet arī praktiski pieredzēt, kā veidojas dziesma. Tas ir liels palīgs arī skolotājam - nav jāmeklē dziesmas notis vai jāizraksta uz tāfeles - lietotnē var redzēt gan ritmu, gan melodiju, gan atsevišķi dzirdēt visus instrumentus. Tas ir ļoti ērti.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmums dibināts 2000. gada 6. novembrī, pamatdarbība – poligrāfijas pakalpojumu sniegšana. «Esam salīdzinoši jaunu cilvēku komanda. Inovatīvi, balstīti uz attīstību, katru gadu investējam jaunās tehnoloģijās un cilvēkresursu izglītošanā. Komanda ir tā, kas mūsu uzņēmumam ir lielākais un nozīmīgākais pamatlīdzeklis. Es esmu viņu rokās kā instruments, kas tikai piepalīdz attiecīgās situācijās,» stāsta E. Lasmanis.

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) ir vērojama liela interese par Aivara Hermaņa režisētās izrādes Brodskis/Barišņikovs biļetēm, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja JRT pārstāve Daiga Bināne, internetā, kur bijusi pieejama puse no visām biļetēm, tās izpirktas 10 līdz 15 minūšu laikā. «Kāda no tām, iespējams, nopirkta vēlāk, ja cilvēkam nebija iespējams pabeigt maksājumu,» stāstīja Bināne.

JRT foajē no rīta bija vērojama rinda, kurā stāvēja aptuveni simts cilvēku. Rindas galā stāvošie uz JRT kasi bija atnākuši, jo biļetes internetā vairs nav bijušas pieejamas. Citus iedvesmojuši vairāki jaunieši, kuri pie teātra durvīm pavadījuši nakti teltī, lai būtu pārliecināti, ka viņi iegūs biļetes uz izrādi.

«Cilvēki mūsdienās biežāk stāv rindā pēc jaunā iPhone. Tam jāmainās,» ilgo stāvēšanu rindā motivēja jaunieši. Viņi piebilda, ka tie cilvēki, kas tagad stāv rindā, iespējams, biļetes nedabūs, bet pašiem tās viņiem jau bija rokā. JRT pārstāve norādīja, ka kasē biļetes vēl ir. Viņasprāt, tās varētu pietikt visiem rindā stāvošajiem interesentiem.

Par spīti ierobežotiem līdzekļiem šā gada budžetā Liepājas teātris laidis klajā mūzikas disku Piafa, kurā dziesmas dzied titullomas atveidotāja tāda paša nosaukuma izrādē Agnese Jēkabsone. Tirāža ir 1000 disku.

13. septembrī Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvoja muzikāls dzīvesstāsts Piafa Lauras Grozas-Ķiberes režijā. Titullomā iejutās aktrise Agnese Jēkabsone, kura par savu tēlojumu un Piafas dziesmu izpildījumu saņēmusi daudzus komplimentus. «Sasitīšu degunu, bet to disku mēs uztaisīsim!» jau pirms pirmizrādes solīja Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins

Diskā iekļautas 10 dziesmas, ko aktrise izpilda izrādes laikā. Tām aranžiju veidojis Kārlis Auzāns, kurš ir arī ieraksta muzikālais producents.

«Ideja par šo dziesmu versiju iemūžināšanu CD formātā man radās pēc pirmās noklausīšanās, kurā Agnese izdziedāja visus desmit izrādes skaņdarbus. Šāda interpretācija un kvalitāte mani gan pārsteidza, gan iepriecināja. Uzskatu, ka Agneses sniegums ir unikāls un ka šis ieraksts ir tas, kas mums visiem paliks kā vienreizēja reminescense par izrādi, kurā dzirdamas Edītes Piafas dziesmas mūsdienu jaunās aktieru un mūziķu paaudzes izpildījumā,» par ieceri radīt disku stāsta K. Auzāns.

Piedāvājam fotoieskatu bērnu un jauniešu lieluzveduma Tiltiem pāri norisē «Nāciju Grand Prix Rīga 2017» un 3. Eiropas koru olimpiādes pasākuma laikā «Arēnā Rīga», kas risinājās ceturtdien.

Tiltiem pāri ir multimediāls muzikāls bērnu un jauniešu koru lieluzvedums par dažādām, atšķirīgām pasaulēm un tiltiem, kas mūs savieno.

Koncertā labākie bērnu un jauniešu kori no Igaunijas, Čehijas, Anglijas, Krievijas, Baltkrievijas un Zviedrijas mūzikā pavēra durvis uz savu tautu kultūru, savukārt Rīgas mūzikas skolu apvienotā simfoniskā orķestra izpildījumā varēja dzirdēt Ādolfa Skultes Bolero no baleta Brīvības sakta un Valta Pūces skaņdarbu Perpetum mobile diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā.

Rīgā, Lielajā ģildē no 25. līdz 27.decembrim notiks līdz šim nebijis muzikāls Ziemassvētku šovs Vecīši nāk, kur 16 dažādu stilu un raksturu Ziemassvētku vecīši ar vieglu un pozitīvu smaidu izdzīvos svētku tradīcijas un apvienosies kopīgā korī.

Tas ir sludinājums, uz ko jau atsaukušies Latvijas populārākie «vecīši» - tautā iemīļotie dziedātāji - Mārtiņš Freimanis, Intars Busulis, Jānis Stībelis, Ivo Fomins, Andris Ērglis, Lauris Reiniks, Atis Auzāns, Žoržs Siksna, Nauris Puntulis, Normunds Pauniņš, Normunds Ķietis, Guntis Veits, Dainis Porgants, Roberto, Kaspars Antess un Kaža. Arī kora vadītājs, izturējis sīvu atlasi, jau apstiprināts. Tas ir jaunais diriģents, dziedātājs un aktieris Intars Rešetins.

Jaunā muzikālā Ziemassvētku šova Vecīši nāk seši koncerti notiks Lielajā Ģildē 25., 26. un 27.decembrī.

Mūzika, kas pastāvējusi visos laikos, allaž ir dalījusies divās daļās – tā, kas ir bez maksas, un tā, par kuras klausīšanos vai atskaņošanu jāmaksā. Modernlifeblogs.com publicēti daži fakti, kas varētu raisīt diskusijas par to, cik daudz par mūziku varētu nākties maksāt nākamgad.

Deviņdesmito gadu laikā pasaulē failu dalīšanās programmatūra Napster vērā vaļā durvis mūzikas satura bezmaksas ielādei. Lai arī Napster darbības juridiskais pamats tika apšaubīts, tas dažādās formās veiksmīgi darbojās vairākus gadus. Patlaban pasaulē plašu rezonansi izraisījis gan pirātisma apkarošanas akts (SOPA), gan pretviltošanas tirdzniecības līgums (ACTA), arī lokālā - Latvijas mērogā - tiek spriests par autoratlīdzību piemērojamību un «bezmaksas mūzikas» klausīšanos.

Moderlifeblogs.com izveidojis laika skalu, kurā redzama viena muzikāla skaņdarba vidējās cenas maiņa ASV, laikam ritot. Tā, piemēram, aprēķināts, ka septiņdesmitajos gados, viens muzikāls skaņdarbs vinila platē maksāja aptuveni 1,45 ASV dolārus, deviņdesmitajos gados kompaktdiskā viens mūzikas «gabals» maksāja 1,30 ASV dolārus, 2000. gadā iTunes un Amazon vienu muzikālu darbu bija iespējams nopirkt par 0,99 ASV dolāriem, bet 2010. gadā, pateicoties mūzikas pieejamībai internetā un tā saucamajai «mūzikas straumēšanai», viena audioceliņa cena samazinājās līdz aptuveni 0,40 ASV dolāriem. Saskaņā ar Moderlifeblogs.com tiek prognozēts, ka maksa par mūziku turpinās sarukt.

Valdības veidošana pēc zināma pārtraukuma ir uzticēta partijas Jaunais laiks pārstāvim - Valdim Dombrovskim.

Šajā brīdī vairs nav vietas diskusijām par to, cik pareiza vai nepareiza ir bijusi Valsts prezidenta Valda Zatlera izvēle, vai arī - cik gudri vispār bija mainīt valdību.

Šajā sakarā par apsveicamu jāatzīst Dombrovska paustā ideja raidījumā Kas notiek Latvijā? Par nepieciešamību veikt ēku siltināšanu, kas gan stimulētu ekonomiku, gan arī samazinātu tēriņus iedzīvotājiem. Jautājums ir vien par to, vai, samazinot valsts budžeta tēriņus par minētajiem 700 milj., izdosies attiecīgajam mērķim atrast pietiekami lielu naudas summu. Taču, dzirdot viena otra politiķa retoriku, jautājums paliek atklāts - vai Dombrovskim izdosies izveidot valdību, kas gūs Saeimas vairākuma atbalstu?

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".