Grupas Satellites LV jaunākais ieraksts – divi CD Vadu un Bezvadu - varētu šķist izšķērdība vai pārgalvība, tomēr latviešu eksperimentālajai mūzikai šāds ieraksts bija nepieciešams jau sen.
Jāpiebilst, ka grupa nemitīgi atradusies muzikālos meklējumos, tāpēc arī katrs ieraksts ir atšķirīgs, tomēr saglabājot rokrakstu. Par vēlmi meklēt un eksperimentēt liecina arī grupas biedru darbošanās blakus projektos, piemēram, grupas Kuba un Raadio, kā arī grupas līdera Jāņa Žildes soloalbums Stāvi.
Satellites LV vienmēr izcēlušies ar vēlmi eksperimentēt, atrast ko jaunu (tiesa, kas nereti pasaulē jau labu laiku pastāv, bet pie mums vēl nav bijis) un neatkārtoties. Arī jaunākā veikuma neapšaubāmā kvalitāte ir tieši mūzika, kurā elektronika kopīgā balsī sadziedas ar «dzīvajiem» instrumentiem.
Turpretī nav saprotama grupas vēlme izteikties. Lai arī vēstījums dziesmu tekstos nereti ir veiksmīgs, šad tad aktualizējot būtiskas mūslaiku problēmas, piemēram, grāmatu lasīšanu (Grāmatas) vai arī apgalvojot, ka esam atkritumu civilizācija (Atkritumu civilizācija). Tomēr teksti vairumā gadījumu ir neveikli, muļķīgi, lieki un frivoli.
Atsevišķos tekstos vispār nav saprotams, ko mūziķi centušies pateikt, kā, piemēram, šajā «Šis nav grāvējs, nav rīkļu rāvējs, šis ir vienkāršs, parast primitīvs hits» (Grāvējs), vai pseidodzejiski spārnotā frāze «Pārpildītas izgāztuves aizklāj sauli», ko pēkšņi pārtrauc neloģisks izsauciens: «Sadursmes ar policiju!» (tas viss dziesmā Atkritumu civilizācija). Vai tiešām mūziķi, kas ļoti labi spēlē instrumentus, nevar atturēties no vārsmošanas, kas ir pilnīgi lieka, jo nekā nepasaka?! Ļausim runāt mūzikai.
































