Šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju.

Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38- 45 gadu vecumā.

LM ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā.

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

Sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka tiks izslēgtas visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu, paredz otrdien valdībā konceptuāli atbalstītais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu.

No izdienas pensiju profesiju loka plānots izslēgt prokurorus, tiesnešus (paredzot speciālo pensiju), diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus (paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā), kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba (dienesta) pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus, paredz VK priekšlikums. Tas būs saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.

Tai pat laikā Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātajām personām, kuras 2027.gada 1.janvārī jau atrodas dienestā vai darba attiecībās (izņemot personas, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju), pakāpeniski palielināt izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo vecumu un darba stāžu.

No 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma, šodien pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.

Premjere uzsvēra, ka jāatrod veids, kā izdienas pensiju sistēmu padarīt vienlīdzīgāku attiecībā pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pienākas un pienāktos vecuma pensijas. Piemēram, vecuma pensijās šobrīd atvietojuma līmenis, pēc Siliņas teiktā, ir vidēji 40% no atalgojuma, kas tika saņemts, savukārt izdienas pensiju saņēmējiem tie ir vidēji 80-90%.

4. janvārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumu Nr. 272 Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā 3. punktu, 2000. gada 30. novembra likuma Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā 3. pantu un 2006. gada 25. maija likumu Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā atzina par neatbilstošiem Satversmes 91. pantam un spēkā neesošiem no 2007. gada 1. jūnija, Db.lv informēja Satversmes tiesa.

Ar apstrīdētajām normām grozīts Militārpersonu izdienas pensiju likuma pants, kurš noteic to, kuras militārpersonu dienesta atalgojuma sastāvdaļas ņemamas vērā, aprēķinot izdienas pensiju. Līdz apstrīdēto grozījumu pieņemšanai tika ņemta vērā amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu, kā arī citas piemaksas. Savukārt saskaņā ar grozījumiem piemaksas izdienas pensijas aprēķināšanā nav ņemamas vērā.

Satversmes 91. pants noteic visu cilvēku vienlīdzība likuma un tiesas priekšā.

Pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza Valsts cilvēktiesību birojs, kurš uzskatīja, ka ar apstrīdētajiem grozījumiem nepamatoti sašaurinātas militārpersonu sociālās garantijas.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Ministrijām sadarbojoties ar Valsts kanceleju, pašlaik tiek vērtēts jautājums par izdienas pensijas vecuma celšanu, 23.septembrī pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Atbildot uz jautājumu, vai tiek vērtēta izdienas pensiju vecuma celšana, Ašeradens norādīja, ka pieņemts Ministru kabineta protokollēmums, kurā paredzētas vairākas lietas.

Panākta vienošanās un tiek gatavotas izmaiņas, kas attieksies uz amatpersonām, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, proti, karavīriem būs iespēja turpināt dienestu, saņemot izdienas pensiju.

Ašeradens paskaidroja, ka pašlaik, pienākot izdienas pensijas vecumam, izdienas pensijas saņēmēji pamet dienestu. Vienlaikus viņi sāk strādāt citās drošības struktūrās, kurās nav šādu izdienas pensiju.

"Ja viņi ir spējīgi izpildīt savus pienākumus, kādēļ viņi nevarētu palikt un turpināt darbu dienestā," piebilda Ašeradens.

Labklājības ministrija (LM) informē, ka spēkā esošā likumdošana pieļauj situācijas, kad cilvēks var vienlaikus saņemt gan izdienas pensiju, gan bezdarbnieka pabalstu. Ja cilvēks ir bijis sociāli apdrošināts, iestājoties sociālā riska gadījumam, viņam ir tiesības saņemt attiecīgo pabalstu vai pensiju. Piemēram, cilvēkam, kurš strādājis Iekšlietu ministrijā un veicis iemaksas bezdarba apdrošināšanai, izbeidzot darba attiecības, ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no speciālā budžeta līdzekļiem. Vienlaikus šis cilvēks var saņemt arī izdienas pensiju, ko piešķir un izmaksā no ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem.

Savukārt, ja cilvēkam ir piešķirta izdienas pensija, bet viņš turpina darba attiecības citā profesijā viņš netiek apdrošināts bezdarba gadījumam un, izbeidzot darba attiecības, arī nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.

"Sistēmā iestrādātais kontroles mehānisms nodrošina, ka nav iespējams vienlaikus saņemt izdienas pensiju un nepamatotu bezdarbnieka pabalstu. Tomēr neviens likums un neviena sistēma nav pasargāta no atsevišķiem gadījumiem, kad negodīgi cilvēki apzināti vēlēsies likumu apiet un gūt nepelnītu personisko labumu," norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.

LM speciālisti skaidro, ka situācija, kad cilvēkam vienlaikus tiek maksāta izdienas pensija un nepamatoti piešķirts kāds valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts varētu teorētiski būt iespējama tikai gadījumos, kad cilvēks apzināti rīkojies prettiesiski, slēpis informāciju un maldinājis atbildīgās institūcijas par savu situāciju.

Satversmei neatbilst Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku izdienas pensiju samazinājums darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, atzinusi Satversmes tiesa.

Tiesa norāda, ka izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas. Tiesa arī atzinusi, ka apstākļos, kad iekšlietu sistēmā dienošo personu atalgojums tiek būtiski samazināts, būtu pieļaujams arī saprātīgs izdienas pensiju apmēra samazinājums.

Tomēr šobrīd paredzētais samazinājums ir ļoti būtisks, jo tas ir vairāk nekā divu trešdaļu apmērā, turklāt netiek ņemts vērā, cik lielus ienākumus persona gūst kā sociāli apdrošinātā persona.

Ieturējumi no pensijām esot jāizbeidz ne vēlāk kā no šā gada 1.jūnija, bet neizmaksātā pensijas daļa ir jāatmaksā pensionāriem ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.jūlijam.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par tiesnešu izdienas pensijas piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likumu, un tie nosaka, kādi dokumenti tiesnesim jāiesniedz, lai varētu pārliecināties par konkrētās personas tiesībām saņemt izdienas pensiju, kā arī lai noteiktu izmaksājamās izdienas pensijas apmēru.

Saskaņā ar noteikumiem izdienas pensiju tiesnesim piešķirs Tiesu administrācija (turpmāk - TA), pamatojoties uz izdienas pensijas saņēmēja iesniegumu. Iesniegumam būs jāpievieno dokumenti, kas apliecina izdienas stāžu, vidējo izpeļņu, kā arī Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijas atzinums, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ. Ņemot vērā dokumentos iekļauto informāciju, tiks noteikts, vai personai ir tiesības uz izdienas pensiju, kā arī aprēķināts pensijas apmērs. Minētie dokumenti nebūs jāiesniedz zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesim, tā kā šī informācija TA jau ir pieejama, jo šī iestāde kārto tiesnešu, tiesu uz zemesgrāmatu nodaļu darbinieku personāllietas.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonām, kurām ir tiesības uz izdienas pensiju, izdienas stāžā ieskaitīs arī dienestu Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. To paredz KNAB amatpersonu izdienas pensiju likuma izmaiņas, kas trešdien, 11.novembrī, konceptuāli atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, KNAB amatpersonām ieskaita laiku, kas nodienēts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs.

Tikmēr padomju laikā iekšlietu struktūrās nodienētais laiks izdienas stāžā patlaban tiek ieskaitīts prokuroriem, Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem, militārpersonām un citām personām, kuras atrodas salīdzināmos apstākļos ar KNAB amatpersonām, konstatējusi Satversmes tiesa. Tādējādi spēkā esošais regulējums neatbilst valsts pamatlikumam un ir grozāms, un KNAB sagatavojis likumprojektu, lai neatbilstību novērstu.

Patlaban KNAB nestrādā neviena persona, kura būtu dienējusi Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas iestādēs un kurai tuvāko trīs gadu laikā būtu piešķiramas tiesības uz biroja amatpersonas izdienas pensiju, norāda likumprojekta autori. Tādējādi likuma izmaiņas tuvākajos gados neradīs papildu izmaksas no valsts budžeta.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Aizsardzības ministrijas (AM) iekšējās kontroles procedūras nav pietiekamas, lai izdienas pensiju aprēķinos nodrošinātu savlaicīgu kļūdu atklāšanu un novēršanu, līdz ar to ir pieļautas nepareizi aprēķinātu atvaļināto militārpersonu izdienas pensiju izmaksas, norāda Valsts kontrole.

"Ministru kabineta noteikumos paredzētās informācijas apmaiņas procedūras starp AM un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) nav pietiekami efektīvas, tāpēc AM laikus neiegūst informāciju par vecuma pensiju apmēru izmaiņām un izdienas pensiju aprēķinos tiek pieļautas kļūdas.

Informācijas aprite starp AM un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) ir nepilnīga. Pārbaudot AM pabalstu izmaksu sarakstus, konstatēti trīs gadījumi, kad pabalsti nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem izmaksāti mirušām personām, pārskaitot tos uz kredītiestāžu kontiem," akcentē Valsts kontrole.

Valsts kontrole (VK) revidējamā laika posmā ir atklājusi, ka AM, pārkāpjot Militārpersonu izdienas pensiju likumu, vairāku mēnešu garumā nepamatoti ir veikusi ieturējumus visas izmaksājamās izdienas pensijas apmērā, tādējādi attiecīgajai privātpersonai radot nelabvēlīgas sekas.

Uzņēmums var nodarīt pāri darbiniekiem, ja izdevīgāku pakalpojumu saņemšanai bankās pārvietos viņu papildpensiju uzkrājumus. Patlaban Latvijā darbojas 5 atklātie pensiju fondi, kuri pieder bankām. No tiem lielākie ir trīs - SEB Unipensija, Parex atklātais pensiju fonds un Hansa atklātais pensiju fonds.

Praktiski visas bankas piedāvā uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus, ja tie tieši ar to banku piederošajiem pensiju fondiem noslēgs līgumu par papildu pensijas krāšanu darbiniekiem 3. pensiju līmenī. No vienas puses, bankas piedāvā bonusus, lai vispār aktivizētu 3. pensiju līmeni, kura apjomi atklātajos pensiju fondos krietni atpaliek no, piemēram, 2. pensiju līmeņa apjomiem. No otras puses, augošā tirgū ir svarīgi iegūt un nostiprināt pozīcijas, jo, 3. pensiju līmeņa apjomiem augot, par ko pārliecināti arī paši pārvaldītāji, tirgū varētu parādīties jauni spēlētāji, kuri arī varētu piedāvāt klientiem "zelta kalnus", pieļauj speciālisti. "Patlaban nopietnu tirgus spēlētāju nav daudz, bet konkurence starp tiem palielinās.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izdienas pensiju saņēmējiem izsniegs bezmaksas apliecības, lai pensijas saņēmēji vieglāk varētu apliecināt savu statusu.

Izdienas pensijas saņēmējiem apliecības tiks izsniegtas no šā gada 1. marta, un tās būs derīgas līdz brīdim, kad cilvēks būs sasniedzis pensijas vecumu.

Līdz šim izdienas pensijas saņēmējiem apliecības neizsniedza. To vietā, lai apliecinātu izdienas pensijas saņēmēja statusu, VSAA cilvēkam izsniedza izziņu A4 formāta lapas formātā.

Izdienas pensijas saņēmēja apliecības varēs saņemt ne tikai tie izdienas pensijas saņēmēji, kuri pensijā dodas šogad, bet arī tie 4,5 tūkstoši cilvēku, kuriem izdienas pensijas saskaņā ar nolikumiem piešķirtas līdz 2011. gadam, kā arī 740 bijušie Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, kuriem izdienas pensija piešķirta 2011. gadā.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Sociālo un darba lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja - Jevgenija Stalidzāne (LPP)

Komisijā izskatīti 98 likumprojekti

Nozīmīgākie Sociālo un darba lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

8.Saeimas laikā Sociālo un darba lietu komisija ir risinājusi virkni jautājumu, kas skar gan labklājības, gan veselības jomu. Tie skar nodarbinātības veicināšanu un profesionālās orientācijas sistēmas attīstību valstī, kā arī invalīdu nodarbinātību un profesionālās orientācijas sistēmas darbības efektivitāti un nelegālās nodarbinātības samazināšanu.

Ir izskatīta arī ar Eiropas struktūrfondu finansējamo projektu īstenošanas gaita, darba tirgus attīstības prognoze un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitika; pieņemtas jaunas invaliditātes mazināšanas politikas pamatnostādnes; izdarīti grozījumi likumdošanā, lai vasaras periodā skolēniem būtu iespēja strādāt. Tika sekots Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto pasākumu skolēniem vasaras brīvlaikā rezultātiem.