Militārajā poligonā “Sēlija” atklāta kaujas šaušanas mācību zona, iezīmējot nozīmīgu posmu Latvijas aizsardzības infrastruktūras attīstībā.

Mācību zonas atklāšana notika līdz ar pirmās kārtas izbūves noslēgumu, kas nodrošina sākotnējās operacionālās spējas. Pirmās kārtas laikā izbūvēta loģistikas atbalsta zona vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukums, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zona. Kopumā pārņemti un attīstīti 15 590 hektāri jeb aptuveni 61% no plānotās poligona teritorijas. Pirmās kārtas attīstības izmaksas sasniedz aptuveni 36.5 miljonus eiro.

“Apmācību zonas atklāšana militārajā poligonā “Sēlija” ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un karavīru kaujas gatavības paaugstināšanā. Šis kļūs ne tikai par lielāko poligonu Baltijā, bet arī par unikālu militāro poligonu visās Ziemeļvalstīs, kur iespējams veikt dronu testēšanu. Tā ir mērķtiecīga investīcija mūsu drošībā un apliecinājums apņēmībai aizstāvēt Latviju,” norāda A. Sprūds.

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Eiropas Investīciju banka (EIB) tuvākajā laikā Lietuvai varētu piešķirt 2-3 miljardu eiro aizdevumu infrastuktūras projektiem, arī militārajiem, otrdien paziņoja premjerministrs Gintauts Palucks.

Kā viņš teica žurnālistiem, EIB kredīti ļaus Lietuvai lielu daļu savu un aizņemto līdzekļu izmantot bruņojuma iegādei.

"Tuvākajā laikā varam sagaidīt divu līdz trīs miljardu eiro ieguldījumu visos infrastruktūras objektos. Tas savukārt atbrīvotu mūsu budžeta līdzekļus, un mēs varētu tieši investēt lietās, kurās EIB neieguldītu, proti, modernu ieroču iegādē, aizsardzības rūpniecībā un tamlīdzīgi," Palucks teica Viļņā.

Premjerministrs precizēja, ka EIB infrastruktūras projektu īstenošanas laikā sniegs aizdevumu līdz trīs miljardu eiro apmērā.

Viņš arī sacīja, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka "plāno palielināt investīcijas Lietuvā" un ka jau ir organizētas pirmās sarunas ar citām starptautiskajām un finanšu institūcijām.

Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzes Šauļos, kas atrodas valsts ziemeļos, infrastruktūrā līdz 2030.gadam plānots ieguldīt aptuveni 300 miljonus eiro, paziņoja Aizsardzības ministrija.

Kā informēja ministrijā, īpaša uzmanība tiek pievērsta militārās infrastruktūras attīstībai un uzlabošanai, ņemot vērā valsts un NATO sabiedroto vajadzību pieaugumu, savukārt Šauļos esošā Gaisa spēku aviācijas bāze ir stratēģiski nozīmīgs objekts, kurā sabiedrotie kopš 2004.gada rīko mācības un veic NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā.

"Šauļu reģionā vien mēs šobrīd strādājam pie gandrīz 30 infrastruktūras projektiem, kas kalpos ne tikai Lietuvai, bet arī NATO vēl vairākus gadu desmitus. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzturēt augstus kvalitātes standartus gan mums pašiem, gan mūsu sadarbības partneriem. Mums ir iespēja izveidot NATO ļoti nozīmīgu lidostu, tāpēc mums tā ir jāattīsta racionāli un attiecīgi jāiegulda līdzekļi," klāstīja aizsardzības ministres vietniece Orijana Mašale.

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns ceturtdien parakstīja kopumā ap 950 miljonu eiro vērtus līgumus ar Lietuvas būvkompāniju "Conres LT" un "Fegda" kopuzņēmumu "Rudina" un Igaunijas celtniecības kompānijas "Merko Ehitus" meitasuzņēmumu Lietuvā "Merko statyba" par Vācijas brigādes vajadzībām būvētās Rūdninku militārās pilsētiņas otrās kārtas celtniecību.

"Rudina" būvēs projekta daļu 348,36 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet "Merko statyba" būvēs atlikušās divas projekta daļas attiecīgi 280,43 un 322,8 miljonu eiro vērtībā.

Projekta kopējā vērtība sasniegs ap 1,4 miljardiem eiro, norādīja Kauns.

"Mēs esam gandarīti, ka plānotās augstākās summai, kas bija 1,8 miljardi eiro, vietā mēs esam ietaupījuši naudu, ja tā var teikt, un mums būs 1,4 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka konkurss tika veikts konkurētspējīgā vidē, kā tam arī jābūt," ceturtdien līguma parakstīšanas ceremonijā teica Kauns.

Kā informēja Aizsardzības ministrija, projekta kopējās izmaksas ietver ne tikai infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, bet arī tās uzturēšanu un apkalpošanu 12,5 gadu garumā, kā arī finansēšanas izmaksas.

Azerbaidžānas – Armēnijas miera sarunām, kurām pamatu lika vairāki ASV centieni kopš pērnā gada vidus, tostarp Dž. D. Vensa nesenā vizīte Baku, ir arī virkne atmiņu un notikumu, kas seko šim miera līgumam.

Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktam bija vairāk nekā 30 gadu un vietā pieminēt nupat Rīgā notikušo piemiņas koncertu Hodžali upuriem 1992. gada 26. februārī. Pianiste Narmina Nadžalfi un vijolniece Aziza Salahova spēlēja skaisti un šis ir ikgadējs piemiņas brīdis kopš slaktiņa pie Hodžali un tas būs ikgadējs arī pēc tam, kad Dienvidkaukāza valstis parakstīs īstu miera līgumu. Otrs notikums uz šo miera sarunu fona ir vairāku cilvēku sodīšana par kara noziegumiem Karabahā, kas ir Azerbaidžānas teritorija. Piemēram, Baku militārā tiesa piesprieda 20 gadu cietumsodu Rubenam Vardanjanam, kurš vispirms bijis Krievijas Federācijas pilsonis, bet kopš 2022. gada Armēnijas pilsonis.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess ir neizpratnē, kāpēc joprojām kaut daļēji nav izbūvēti "Rail Baltica" sliežu ceļi, kas ir vissvarīgākais projekta posms no militārā viedokļa, jo vajadzības gadījumā ļautu NATO spēkiem iespējami ātri ierasties Baltijas valstīs.

"Būtu taču jāapzinās vajadzība ar to pasteigties. Esmu tiešām pārsteigts, ka "Rail Baltica" joprojām nav pabeigts. Daļa šī projekta jau varēja būt realizēta, un no militārā skatupunkta svarīgā daļa ir paši sliežu ceļi - izbūvējiet taču tos pirmos," uzsvēra atvaļinātais ģenerālleitnants Hodžess.

"Pēc tam varam uztraukties par skaistām dzelzceļa stacijām, bet tā nav prioritāte. Prioritāte ir nodrošināt NATO spēkiem spēju iespējami ātri pārvietoties, iespējami ātri ierasties Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tieciet vispirms ar to galā," viņš mudināja.

Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā norādīja, ka pēdējos gados situācija loģistikas jomā Eiropā ir uzlabojusies, tomēr "spēku pārvietošana īsā laikā, piemēram, no Bavārijas uz Lietuvu, joprojām ir izaicinājums".

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir parakstījusi ar Latvijas Universitāti (LU) līgumu par finansējumu 25 miljonu eiro apmērā, lai finansētu Akadēmiskā centra Rīgā attīstības programmas trešo posmu.

Šī projekta mērķis ir apvienot lielāko daļu universitātes darbību vienā universitātes pilsētiņā un nodrošināt modernus pakalpojumus studentiem un pētniekiem.

Projekta ietvarā ir paredzēts uzbūvēt divus jaunus objektus — Veselības māju un Sporta māju. Veselības mājā būs izvietotas mācību un pētniecības telpas universitātes medicīnas, bioloģijas, fizikas un ķīmijas zinātņu fakultāšu vajadzībām, kā arī poliklīnika. Savukārt Sporta mājā būs sporta infrastruktūra, ko universitātes studenti varēs izmantot studiju programmu apguvei un brīvā laika aktivitātēm.

Atbilstīgi universitātes stratēģijai “Zaļā Universitāte” ir paredzēts, ka jaunās ēkas sasniegs augstākos energoefektivitātes standartus un pārspēs gandrīz nulles enerģijas ēku standartus. Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) ir palīdzējis izstrādāt biznesa un finanšu plānu universitātes Akadēmiskā centra paplašināšanai.

Eiropas Padomes Attīstības banka (EPAB) un Latvijas Universitāte (LU) noslēgušas 15 miljonu eiro aizdevuma pamatlīgumu, lai atbalstītu LU Akadēmiskā centra attīstības trešo posmu Rīgā.

Šīs iniciatīvas mērķis ir apvienot lielāko daļu Universitātes funkciju vienotā pilsētiņā un izveidot mūsdienīgu infrastruktūru studentiem un pētniekiem.

EPAB aizdevums nodrošinās jaunu objektu celtniecību, attīstot veselībai un sportam paredzēto infrastruktūru. Veselības aprūpes infrastruktūra paredzēta visaptverošu pakalpojumu sniegšanai, tostarp primārajai aprūpei, sekundārajai aprūpei un rehabilitācijai. Tajā atradīsies arī Sporta zinātnes centrs. Sporta infrastruktūra ietvers daudzfunkcionālas, transformējamas zāles dažādām sporta aktivitātēm, kā arī peldbaseinu un trenažieru zāli. Šīs telpas būs pieejamas ne tikai LU studentiem un darbiniekiem, bet arī plašākai sabiedrībai.

Viesmīlības uzņēmums Latvijā Tiamo grupa Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā atvēris lielāko zīmola “O!Bistro” kafejnīcu ar gandrīz 200 sēdvietām.

Līdz gada beigām kopējās “Tiamo grupas” investīcijas šajā kafejnīcā varētu sasniegt 300 000 eiro, attīstot konditorejas cehu un pilnveidojot ēdamtelpu.

Kafejnīca RTU telpās ir sestā un lielākā no zīmola “O!Bistro” kafejnīcām.

RTU rektors Tālis Juhna uzskata, ka līdz ar jaunās kafejnīcas atvēršanu universitātes studentu pilsētiņa kļūs vēl mājīgāka un draudzīga: “Mums ir svarīgi, lai studenti un kolēģi universitātē justos kā mājās. Tāpēc, attīstot RTU studentu pilsētiņu Ķīpsalā, domājam par to, lai šeit būtu pieejamas gan modernas laboratorijas un mūsdienīgas telpas studijām un darbam, gan arī omulīgas vietas, kur atpūsieties, satikt studiju biedrus, kolēģus un baudīt veselīgas maltītes. Esmu pārliecināts, ka jaunā kafejnīca noteikti kļūs par šādu vietu.”

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien savā vakara videouzrunā paziņoja, ka vēlas Ukrainas aizsardzības rūpniecības paplašināšanu ar Rietumu investīciju palīdzību.

Zelenskis sacīja, ka viņš lūdz starptautiskos partnerus, kuriem nav savu ražošana jaudu, ieguldīt līdzekļus Ukrainas aizsardzības nozarē, lai kopīgi ražotu ieročus un stiprinātu fronti karā pret Krieviju.

Lūgums izteikts saistībā ar Ukrainas lielo atkarību no Rietumu ieroču piegādēm un Kijivas ilgo gaidīšanu uz jaunu ASV palīdzību, kas aizkavējās politiska strīda dēļ ASV Kongresā.

Zelenskis sacīja, ka ASV ieroču piegāžu aizkavēšanās par sešiem mēnešiem ir izraisījusi lielas problēmas frontē un Kijiva cer tās apspriest Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē piektdien.

Tagad, kad ir pieņemti politiskie lēmumi, nākamais solis ir radīt skaidrību par attiecīgajiem ieročiem un loģistiku, sacīja Zelenskis.

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) izstrādās izmaiņas regulējumā, lai samazinātu kopējo laiku, kas ir nepieciešams militārās ražotnes izveidei, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam.

Tostarp paredzēts nodrošināt atvieglotas iespējas industriālo zonu un rūpniecisko teritoriju izveidei ar atbilstošu zemes lietošanas mērķi, tādējādi vienkāršojot būvniecības sākšanas procesu. Atvieglojumi arī paredzēti būvniecības procesa publiskošanai.

Tāpat paredzēts precizēt atsevišķus nosacījumus, piemēram, projektam būs jāatbilst konkrētai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībai un tam būs jāsaņem AM vai Ministru kabineta apstiprinājums. Tāpat projektam būs jābūt nacionāli nozīmīgam, par kritērijiem nosakot, piemēram, noteiktu minimālo investīciju apmēru un jaunu darbavietu skaitu.

Papildus tam, EM pilnveidos "zaļā koridora" saņemšanas nosacījumus, lai paātrinātu divējāda un militāra lietojuma produktu un tehnoloģiju izstrādi. "Zaļais koridors" ļauj uzņēmumiem daudz īsākā laikā saņemt nepieciešamo dokumentāciju plānoto aktivitāšu īstenošanai. Stratēģijā teikts, ka šis mehānisms racionalizēs regulatīvos un administratīvos procesus, paātrinot inovācijas un samazinot laiku, kas nepieciešams produktu izstrādei un ienākšanai tirgū.

Lietuvas Aizsardzības ministrija ir identificējusi vairāk nekā 20 militārās mobilitātes projektu, kuru īstenošanai būtu nepieciešami četri miljardi eiro, un lielākā daļa līdzekļu tiktu atvēlēta autoceļa "Via Baltica" projektam, ceturtdien paziņoja ministrijā.

"Eiropas Savienības (ES) budžeta veidošanai un plānošanai ir jābalstās uz kara laika domāšanu. Lietuva ir apzinājusi vairāk nekā 20 militārās mobilitātes infrastruktūras projektus četru miljardu eiro vērtībā, no kuriem "Via Baltica" projektam būtu jāsaņem lielākā daļa," Viļņā šonedēļ notikušajā Bukarestes devītnieka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu satiksmes ministru sanāksmē sacīja Lietuvas aizsardzības ministres vietniece Orijana Mašale.

"Šie projekti vēl vairāk uzlabos militārā aprīkojuma pārvietošanos un nodrošinās atbilstību ES un NATO prasībām," viņa sacīja, piebilstot, ka efektīva militārā mobilitāte "nav greznība, bet absolūta nepieciešamība" Eiropas drošībai.

Eiropas Investīciju banka (EIB) plāno izsniegt Lietuvai aizdevumu 540 miljonu eiro apmērā militārās bāzes būvniecībai dienvidos no tās galvaspilsētas Viļņas, tādējādi uzsverot Eiropas kolektīvo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības infrastruktūru un atturēšanas spējas.

Jaunajā Rūdninku bāzē tiks izvietota Vācijas brigāde, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ātrās reaģēšanas spējas reģionā.

Rūdninku militārā objekta būvniecību 35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju ir paredzēts sākt 2026.gadā. Projekta teritorijas platība būs 170 hektāri, un tā satvarā tiks izbūvēti ceļi 11 kilometru garumā un aptuveni 150 ēku, tostarp medicīnas centri, dzīvojamā un mācību infrastruktūra, noliktavas, angāri un helikopteru laukumi.

"Šis ir izšķirošs solis, lai sniegtu mūsu atbalstu Eiropas drošībai," teica EIB grupas priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo Luksemburgā, kur viņa tikās ar Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžus. "Finansējot plaša mēroga militāro infrastruktūru, mēs apliecinām gatavību apmierināt reģiona mainīgās vajadzības aizsardzības jomā. Tas atspoguļo EIB pieaugošo lomu stabilitātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā."

Latvija var kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā, ja vien īstenos atbilstošu konsekventu politiku, pārskatīs ieviestās prasības darbībai šajā sfērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) un nakts redzamības iekārtu izstrādes un ražošanas SIA Baltic Photonics valdes loceklis Edgars Zandmanis. Viņš norāda, ka vienam atsevišķam uzņēmumam ir grūti diskutēt ar lēmējiem par pieņemto risinājumu ietekmi uz projektu realizācijas ātrumu un bieži vien būtībā nav iespēju pat argumentēt savu pozīciju, taču šādas iespējas ir nesen dibinātajai uzņēmēju asociācijai, vēl jo vairāk, ja tās darbības lauks nav tikai Latvija, bet gan Eiropas Savienība, tās struktūras, sadarbojoties ar citu valstu attiecīgām uzņēmēju organizācijām.

Fragments no intervijas

Garantiju apmērs saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai tiks palielināts no līdzšinējiem pieciem miljoniem eiro līdz 25 miljoniem eiro, kā arī precizēti šo garantiju finansēšanas avoti un apjomi, paredz valdības otrdien veiktie grozījumi noteikumos.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka jaunais garantiju slieksnis ļaus uzņēmējiem īstenot apjomīgākus investīciju projektus, piesaistīt finansējumu jaunu tehnoloģiju ieviešanai, paplašināt ražošanas jaudas un stiprināt konkurētspēju.

Tāpat lielāks atbalsta apjoms veicinās kreditēšanu un palīdzēs pāriet no plānošanas pie reālu projektu īstenošanas, paātrinot tautsaimniecības izaugsmi.

Grozījumi paredz arī paplašināt atbalsta saņēmēju loku - turpmāk atbalstu varēs saņemt ne tikai kredītiestādes un to meitassabiedrības, kas reģistrētas Latvijā, bet arī no citām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kā arī alternatīvā finansējuma pakalpojumu sniedzēji, tostarp finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Aizvadītajā nedēļā, 21. janvārī, Rīgā norisinājās pasākums “Latvijas-Ukrainas drošības un aizsardzības industrijas sadarbības forums”, ko organizēja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) ciešā sadarbībā ar LR Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pasākums kļuva par vērienīgu un nozīmīgu platformu abu valstu aizsardzības nozaru vadībai, pētniekiem un uzņēmējiem, tos pārstāvošajām biedrībām, lai praktiski veicinātu inovāciju ieviešanu un kopīgu ražošanas jaudu attīstību. Abu valstu sadarbības forumu ar svinīgām uzrunām atklāja LR Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, DAIF Latvija padomes loceklis Aleksandrs Orlovs, "Tech Forces in Ukraine" direktors Vadym Yunyk un LR Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, akcentējot nepieciešamību pāriet no militārā atbalsta uz ilgtermiņa industriālo aliansi.

Galvenā uzmanība tika veltīta tam, kā Ukrainas kaujas laukā gūtā unikālā pieredze var kalpot par pamatu jaunu, pret apdraudējumiem noturīgu tehnoloģiju izstrādei. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība apvienot spēkus kopīgos konsorcijos, kas ļautu efektīvāk izmantot valsts sniegtos atbalsta mehānismus un starptautiskos finanšu instrumentus.

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Biznesa un inovāciju veiksmes stāsts bieži sākas ar spēju atrast savu nišu - problēmu, kuru citi vēl nav pamanījuši vai spējuši atrisināt, uzskata Gatis Vectirāns, militāro tehnoloģiju ražošanas uzņēmuma NATRIX līdzdibinātājs.

Biznesa veiksmes pamatā, īpaši inovāciju attīstībā aizsardzības nozarē, ir nevis vienkārša pieprasījuma apmierināšana, bet gan spēja izprast problēmātikas būtību. Ja izdodas ieraudzīt šo mazo caurumiņu sienā un paredzēt tā neizbēgamu paplašināšanos, risinājuma izstrāde kļūst ievērojami vienkāršāka - atliek izveidot komandu, piesaistīt investorus un sākt īstenot ideju. Konkurences priekšrocība rodas tad, ja esi gatavs piedāvāt risinājumu ātrāk par citiem, jo esi laicīgi pamanījis un sapratis tirgus vajadzību, atzīmē NATRIX platformas radītājs.

Darbā vajadzīga brīvība

Bērnībā vēlējos kļūt par šefpavāru vai mākslinieku, atminas G.Vectirāns. “Man ļoti patika darboties virtuvē un gatavot, bet skolā labākās atzīmēs parasti saņēmu tieši zīmēšanā, tāpēc profesijas izvēle man bija liela dilemma. Pēc ilgām pārdomām, tomēr lēmu par labu mākslai un radošajai industrijai. Mākslas pamatus un spēju domāt ārpus kastes apguvu Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolā, pēc tam iestājos Kultūras koledžā, kur studēju kultūras menedžmentu, bet bakalaura un maģistra grādu ieguvu Latvijas mākslas akadēmijā (LMA). Vienlaikus manā dzīvē vienmēr klātesoša bija arī militārā sfēra. Jau kopš vienpadsmit gadu vecuma biju iesaistīts tēva vadītajā jaunsargu kustībā, kā ietekmē militārā fona klātbūtne vienmēr caurstrāvoja arī manu radošo dzīvi. Tur arī meklējami pirmie impulsi NATRIX bezpilotu kaujas platformas idejas izstrādei,” atzīst G.Vectirāns, kurš pirmo darba pieredzi ieguva jau vidusskolas laikos.

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.

Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.

Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols

Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.