SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%.

Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas grupu veido banka, līzinga kompānija SEB Unilīzings, atklātais pensiju fonds SEB Unipensija, ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība SEB Unifondi un dzīvības apdrošināšanas kompānija SEB Dzīvības apdrošināšana, kuru banka iegādājās 2005. gada vasarā. Uz 2006. gada septembra beigām SEB Unibankas grupā strādāja 1512 darbinieki.

Jāatgādina, ka SEB Unibanka Latvijas lielāko uzņēmumu Top 500, ko izveidojis laikraksts Dienas bizness, pēc neto apgrozījuma 2005.gadā ierindojusies 23.vietā.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Uzņēmums var nodarīt pāri darbiniekiem, ja izdevīgāku pakalpojumu saņemšanai bankās pārvietos viņu papildpensiju uzkrājumus. Patlaban Latvijā darbojas 5 atklātie pensiju fondi, kuri pieder bankām. No tiem lielākie ir trīs - SEB Unipensija, Parex atklātais pensiju fonds un Hansa atklātais pensiju fonds.

Praktiski visas bankas piedāvā uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus, ja tie tieši ar to banku piederošajiem pensiju fondiem noslēgs līgumu par papildu pensijas krāšanu darbiniekiem 3. pensiju līmenī. No vienas puses, bankas piedāvā bonusus, lai vispār aktivizētu 3. pensiju līmeni, kura apjomi atklātajos pensiju fondos krietni atpaliek no, piemēram, 2. pensiju līmeņa apjomiem. No otras puses, augošā tirgū ir svarīgi iegūt un nostiprināt pozīcijas, jo, 3. pensiju līmeņa apjomiem augot, par ko pārliecināti arī paši pārvaldītāji, tirgū varētu parādīties jauni spēlētāji, kuri arī varētu piedāvāt klientiem "zelta kalnus", pieļauj speciālisti. "Patlaban nopietnu tirgus spēlētāju nav daudz, bet konkurence starp tiem palielinās.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Šā gada sešos mēnešos SEB grupas uzņēmums SEB atklātais pensiju fonds ir uzrādījis lieliskus rezultātus un kļuvis par absolūto tirgus līderi privāto pensiju fondu industrijā. Šā gada sešos mēnešos SEB atklātajā pensiju fondā uzkrātais kapitāls sasniedzis 56% no kopējā atklāto privāto pensiju fondu tirgus un 36% no kopējā privāto pensiju fondu tirgus, kā arī klientu skaits pieaudzis līdz vairāk kā 68 tūkstošiem.

Uz 2008. gada 30. jūniju SEB atklātajam pensiju fondam savus uzkrājumus bija uzticējuši veidot jau vairāk kā 68 tūkstoši mūsu valsts iedzīvotāji un 689 uzņēmumi veidoja privātās pensijas uzkrājumus saviem darbiniekiem. Kopējais privāto pensiju kapitāls, kas nodots pensiju fonda pārvaldībā sasniedzis jau 27.8 miljonus latu. Jau šā gada maijā SEB atklātais pensiju fonds aktīvu apjoma ziņā apsteidza Pirmo slēgto pensiju fondu, ko veido Lattelecom un Latvenergo grupu uzņēmumu darbinieki, Db.lv informē Sanda Purviņa, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos SEB grupa Latvijā ir strādājusi ar 31.3 miljonus latu tīro peļņu, kas ir par 30.3 % mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina SEB bankas pārskats.

Kopējais noguldījumu apjoms bankā sasniedzis 1.3 miljardus latu, kas ir tieši tikpat cik pērn septembra beigās.

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfeļa apjoms šogad palielinājies par 6 %, sasniedzot 734.9 miljonus latu.

SEB grupas Latvijā kapitāla pietiekamības rādītājs septembra beigās veidoja 10.6 .

Sekojot līdzi notikumiem ekonomikā un piesardzīgi izvērtējot iespējamos attīstības scenārijus Latvijā, trešajā ceturksnī banka ir pārņēmusi SEB grupā praktizētu metodoloģiju uzkrājumu veidošanai izsniegtajiem kredītiem un palielinājusi veidoto uzkrājumu apjomu, skaidro SEB grupas Latvijā prezidents Ainārs Ozols.

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos ir strādājusi ar 44,9 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 86,4 miljoni latu.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: “Šā gada 9 mēneši ir bijuši salīdzinoši saspringts laiks visai Latvijas ekonomikai. Vēl joprojām vairāki procesi nav līdz galam sakārtoti, lai mēs varētu runāt par Latvijas sabalansētu attīstību turpmāk. Savus pienākumus ekonomikas stabilizēšanā ir veikusi arī SEB Unibanka. Jau no pagājušā gada SEB Unibanka ir atbalstījusi valdības centienus sabalansēt kreditēšanas apjomus, pastiprināti ievērojusi normatīvajos aktos iestrādātās prasības kredītņēmējiem, lai kredīta ņemšana būtu daudz atbildīgāks solis, nekā tas vairākos gadījumos ir bijis līdz šim. Tai pat laikā esam pārliecināti, ka kreditēšana kā līdzekļu piesaiste dzīves līmeņa uzlabošanai noteikti saglabāsies, kreditēšana kā finansējuma piešķiršana uzņēmējiem tiks attīstīta vēl vērienīgākos apmēros, uzsvaru liekot uz biznesa idejas un tās ietekmes uz tautsaimniecību, mūsu ekonomikas attīstības novērtēšanu. Kreditēšana Latvijā kopumā ieies citā attīstības fāzē. Jebkurā gadījumā - SEB Unibanka kreditēšanu ir uzskatījusi, uzskata un uzskatīs par vienu no būtiskākajiem sava biznesa virzieniem.”

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju.

Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38- 45 gadu vecumā.

LM ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā.

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

SEB Unibanka pēdējo 2 gadu laikā, īstenojot dubulta zīmola stratēģiju, ir veicinājusi SEB (Skandinaviska Enskilda Banken) zīmola atpazīstamību Latvijā ar mērķi pilnībā integrēties SEB grupā. Ņemot vērā to, ka SEB Unibanka biznesa līmenī savu integrāciju SEB grupā realizēja iepriekšējo gadu laikā, līdz nākošā gada aprīlim ir plānots pabeigt arī iesākto zīmola maiņu, kad SEB Unibanka juridiski kļūs par SEB banku, Db.lv informēja bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

1998. gadā, kad SEB grupa iegādājās AS Latvijas Unibanka, bankas nosaukums tika papildināts ar atzīmi SEB grupas banka, lai norādītu savu piederību SEB grupai.

SEB Unibankai nostiprinoties kā nozīmīgai SEB grupas daļai, 2004. gada nogalē tika pieņemts lēmums, ka 2005. gada aprīlī Unibankas zīmolam tiks pievienots SEB, kas vēl vairāk apliecinās bankas esamību SEB grupā.

Vairāki līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji šo divu gadu laikā ir iepazinuši SEB zīmolu, un tas ir labs pamats, lai SEB Unibanka tieši nākošā gada sākumā pabeigtu iesākto zīmola maiņu, no dubulta zīmola pārejot uz vienu - SEB zīmolu. Līdzīgi SEB Unibankai, arī pārējās SEB grupai piederošās Baltijas bankas - SEB Vilniaus bankas un SEB Eesti Uhispank plāno 2008. gada pavasarī veiksmīgi noslēgt savu integrāciju SEB.

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajā pusgadā ir strādājusi ar 28,0 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 55,2 miljoni latu, liecina SEB Unibankas grupas konsolidētie neauditētie bilances un peļņas - zaudējumu aprēķina dati.

Kopējā aktīvu vērtība uz šā gada 30. jūniju bija 3,2 miljardi latu, 2007. gada pirmajā pusgadā palielinoties par 15%. SEB Unibankas grupas kapitālu un rezerves šā gada 30. jūnijā veidoja 203,5 miljoni latu, Db.lv informēja AS SEB Latvijas Unibanka sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: "2007. gada pirmais pusgads SEB Unibankas grupas darbībā iezīmējies ar vēl ciešāku integrāciju SEB grupā, kas paver durvis vēl straujākai mūsu profesionālajai izaugsmei un ļauj mūsu klientiem piedāvāt dažādām finanšu situācijām piemērotus pakalpojumus tiem piemērotā laikā un vietā. Pirmā pusgada darbības rezultāti liecina, ka līdz šim paveikto mūsu klienti ir novērtējuši atzinīgi un uzskata mūsu pakalpojumus par būtisku viņu finanšu ikdienas sastāvdaļu. Vairāk kā 842 000 klienti - tas ir augstākā līmeņa novērtējums. Pagājušajā nedēļā nozīmīgu atzinību - Labākā banka Latvijā - saņēmām arī no starptautiskā biznesa žurnāla Euromoney. SEB Unibankas komandai tā ir nozīmīga atzinība par paveikto. 2007. gada laikā turpināsim iesākto darbu arī pie zīmola maiņas, kas tika uzsākts jau 2005. gada pavasarī, pilnībā pārejot uz vienu - SEB zīmolu. Līdzīgi SEB Unibankai, arī pārējās Baltijas bankas - SEB Vilniaus bankas un SEB Eesti Uhispank ir plānojušas 2008. gada pavasarī veiksmīgi noslēgt savu integrāciju SEB grupā. Bez tam, šā gada jūnijā SEB grupa ieguva tiesības veikt galīgo SEB Unibankas akciju atpirkšanu. Šobrīd 100% SEB Unibankas akciju pieder SEB grupai. Paralēli šiem procesiem sekosim līdzi arī Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai, kas ir svarīgs pamats mūsu valsts ilgtspējīgai labklājībai un stabilitātei. Kreditēšana tāpat kā līdz šim būs nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas ražo un eksportē. Kreditēšana arī turpmāk būs veids, kā Latvijas iedzīvotāji var iegādāties savu mājokli, ņemot vērā nosacījumu, ka šim procesam jābūt pārdomātam, neradot nevēlamas finansiālās svārstības mājsaimniecībām un uzņēmējiem, jo līdzšinējā pieredz rāda, ka izmaiņas finanšu tirgos var būtiski ietekmēt kā ģimenes budžetu, tā arī kompāniju finanšu plānus."

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Pēc aktīvu apjoma un dalībnieku skaita trīs lielākie 2. pensiju līmeņa plāni pagājušā gadā atkal cieta zaudējumus un to gada ienesīgums bija negatīvs iepretim pozitīvam ienesīgumam 2010. gadā.

Pērn šiem plāniem bijis sliktāks rezultāts arī, salīdzinot ar 2009. gadu, bet labāks nekā 2008. gadā, kad pensiju plāni krīzes dēļ uzrādīja būtiskus mīnusus, liecina manapensija.lv dati.

Lielākā pensiju plāna Swedbank Dinamika (aktīvo pensiju plānu kategorijā) 2011.gada ienesīgums bija -4,41% iepretim 10,38% ienesīgumam 2010. gadā. Savukārt kopš darbības sākuma 2003. gadā Dinamikas ienesīgums pērn sasniedza 2,65%, kas ir par teju procentpunktu mazāks nekā iepriekšējā gadā un ir zemāks nekā aktīvo pensiju plānu vidējais ienesīguma rādītājs, kas bija 3,39%.

Pensiju plānā Dinamika kopējais iesaistīto dalībnieku skaits 2011. gada 30. decembrī bija 364,5 tūkstoši, kas ir par 8882 dalībniekiem jeb 2,5% vairāk nekā 2010. gada 30.decembrī. Šī pensiju plāna neto aktīvu apjoms gada laikā pieaudzis par 513 tūkstošiem latu jeb 0,2%, 2011. gada beigās sansiedzot 269,8 miljonus latu. Tas nozīmē, ka 2011. gada beigās uz vienu dalībnieku bija uzkrāti vidēji 740,25 lati (attiecīgi pirms gada tie bija 757,3 Ls).

Pensiju sistēmas Baltijas valstīs nereti tiek uzskatītas par ļoti līdzīgām, taču līdzīgas sistēmas ne vienmēr nozīmē arī līdzīgu rezultātu. Atšķirību ir samērā daudz un tās ir būtiskas – sākot ar veikto pensiju iemaksu apmēru un atšķirīgām nodokļu politikām, beidzot ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vēlmi plānot savus uzkrājumus vecumdienām.

Ar 2% obligātajām valsts iemaksām pensiju 2.līmenī pārtikušām vecumdienām nesakrās

Pirmā būtiskā atšķirība pensiju sistēmās ir tā, ka Igaunijā un Latvijā pensiju 1. un 2. līmenī kopā tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, kamēr Lietuvā - 26,3%. Tomēr vidējā vecuma pensija ir visaugstākā Igaunijā, proti, aptuveni 390 eiro mēnesī, Latvijai – 295 eiro un Lietuvai - 265 eiro mēnesī.

Svarīgi atzīmēt, ka iemaksas pensiju 2.līmenī Igaunijā ir 6%, no kuriem 2% iemaksā pats klients no savas bruto algas. Latvijā kopējais pensijas iemaksas apmērs ir tāds pats - ir 6%, kas pilnībā ir finansēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču Lietuvā iemaksas ir noteiktas pēc tā dēvētās “2%+2%+2%” formulas. Proti, vismazākā iemaksa 2% apmērā tiek veikta, kad pats cilvēks neizvēlas piemaksāt papildus 2% no savas bruto algas. Taču gadījumā, ja klients izvēlas novirzīt 2% no savas bruto algas papildus valsts nodrošinātajiem 2%, valsts papildus piemaksā 2%, tādējādi kopējām iemaksām sasniedzot 6%.

Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

SEB grupas Starptautiskais dzīvības apdrošināšanas un pensiju biznesa vadības centrs (SEB Life International), sākot ar 2007. gada septembri, pārceļ savu darbību uz Rīgu, atverot biroju Antonijas ielā 9, līdzās SEB Dzīvības apdrošināšanas un SEB Unipensijas birojiem.

Līdz šim centrs atradās Dublinā, Īrijā, kur savu darbību joprojām turpinās viena no SEB grupas dzīvības apdrošināšanas kompānijām, bet turpmāk tās darbība tiks koordinēta Rīgā, tāpat kā viss starptautiskais SEB grupas dzīvības apdrošināšanas un pensiju bizness. SEB Life International vadītāja posteni saglabā Pīters Nilsons, kurš šajā amatā veiksmīgi darbojies jau 6 gadus un kurš pārceļas uz dzīvi Rīgā. Pārējie centra darbinieki tiks atlasīti galvenokārt no Latvijas speciālistu vidus.

Centra darbības pārcelšanu oficiāli atklāja SEB grupas Dzīvības apdrošināšanas divīzijas vadītāju konference, kas notika Rīgā, no 5. līdz 7. septembrim un uz kuru ieradās SEB grupas dzīvības apdrošināšanas un pensiju kompāniju vadība no visām grupas biznesa valstīm.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.