Citas ziņas

Segliņš: ar aizlienētajiem miljoniem jāsilda ekonomika nevis banku sektors

, 28.07.2009

Jaunākais izdevums

Sabiedrībai ir jāzina, kur un kā tiks tērēti aizlienētie miljoni. Nesaprotu, kāpēc 600 miljoni būtu jātērē banku sektora stabilizēšanai nevis ekonomikas sildīšanā, raidījumam Labrīt Latvija! norāda tieslietu ministrs Mareks Segliņš, ziņo Apollo.

«Iepriekš naudu zviedru bankas cilvēkiem burtiski meta pakaļ. Un cilvēcīgi ļāvās kārdinājumam un aizņēmās, bet tagad mums jāaizņemas, lai stabilizētu banku darbību, kuras pat nav mūsu bankas,» norāda M. Segliņš., ziņo Apollo.Mareks Segliņš. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Segliņš nenožēlo, ka nepiedalījies valdības ārkārtas šovā

Katrīna Iļjinska, Valdis Vikmanis, Db, 22.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nenožēlo, ka nepiedalījās valdības ārkārtas sēdē, kas notika pagājušonedēļ, tā intervijā raidījumam Labrīt Latvija! norādīja tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

«Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

Mareks Segliņš. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Runājot par politiskām attiecībām, M. Segliņš teica: «Ir jāatzīst, ka attiecības ar Jauno laiku ir sarežģītas, taču šobrīd strīdēties par niekiem nav vajadzīgs, tas kaitē sabiedrībai.»

M. Segliņš norādīja, ka krimināllietu izskatīšanu gan vienkāršot nedrīkst. «Kriminālprocesos parasti tiek izskatītas fundamentālas lietas, un nedrīkst, piemēram, vienkāršotā kārtībā cilvēku likt cietumā tikai tāpēc, ka jātaupa nauda,» tā viņš, piebilstot, ka šajos gadījumos jābūt ļoti uzmanīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Patiesība izrādījās skarba – valsts augstākās amatpersonas acīmredzot labi zināja īstos gaidāmā budžeta mazinājuma apmērus, bet baidījās tos atklāti un godīgi paust sabiedrībai. Tāpēc varu piekrist viedoklim, ka vēlēšanu rezultātus lielā mērā var uzskatīt par nozagtiem,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Viņš norāda: «Es un citi ministri jūtas kā stūrī iedzīti, jo divās dienās pēc būtības nevar izdarīt neko pietiekami saprātīgu un izsvērtu, vien pielikt lineālu un nogriezt. Un es saprotu, ka nevaru nebalsot par šiem budžeta grozījumiem, jo pretējā gadījumā es būšu valsts grāvējs, lata devalvators. Un TP nobalsos par šiem grozījumiem, lai neiestātos kaut kas vispār neprognozējams.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Būt politiķim un premjeram nav tas pats, kas tikai aizbraukt uz Briseli un baudīt statusu. Tev ir jābūt arī drosmei pateikt, ja ir slikti. Vai tagad ir labāk, kad tauta saprot, ka ir vilkts aiz vēlēšanām? Bet nepārprotami – TP atbalsīs grozījumus un Dombrovski!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministre Baiba Rozentāle ir neērta Valdim Dombrovskim, bet viņai nevar pārmest nepietiekamu aktivitāti, uzskata Tautas partijas vadītājs Mareks Segliņš.

«Premjeram Baiba Rozentāle ir ļoti neērts cilvēks, jo tik aktīvu ministri... Lai Dievs dod, ka mums būtu vairāk šādu ministru,» M.Segliņš izteicās telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņš arī norādīja, ka protesta akcija Bauskā bija nesankcionēta, tāpēc B.Rozentāle uz to nedevās, bet šonedēļ viņa dosies uz Bausku un tiksies ar pašvaldības vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Segliņš: Jakāna atstādināšana nedrīkst kļūt par iemeslu valdības krišanai

, 23.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzintara Jakāna atstādināšanai no VID ģenerāldirektora amata nebūtu jākļūst par iemeslu valdības koalīcijas izjukšanai, laikā, kad valdība spriež par budžetu.

Šādu cerību intervijā Latvijas Radio paudis Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. Viņš arī aicina saprast, kas īsti ir noticis un kādi bijuši Dz. Jakāna atstādināšanas iemesli, pirms valdībā lemj par jauna VID ģenerāldirektora amata vietas izpildītājas apstiprināšanu. M. Segliņš atzina, ka pagaidām viņam trūkst informācijas par notikušo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partija (TP) atbalstīs premjeru Valdi Dombrovski, jo cita ceļa nav, norāda TP priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš, piektdien raksta Latvijas Avīze.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Būt politiķim nozīmē ne tikai baudīt statusu, bet spēju pieņemt pat tik smagus lēmumus, kas var maksāt politisko karjeru, Nav citas domas – mēs atbalstīsim valdību šais budžeta grozījumos! TP atbalstīs Dombrovski, jo cita ceļa vispār nav. Var nepatikt, sarūgtināt un likt dusmoties, kā šos grozījumus virzīja, bet atbalsts viņam būs, kaut neviens ar to populāri nekļūsim,» uzsvēra M.Segliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka viņu var uzskatīt par pļāpīgu politiķi, bet labāk «pļāpāt» nekā vienā jaukā brīdī uztaisīt actiņas – «re, kā nu šonedēļ atkal mums sanāca! Arī par sliktiem lēmumiem, kurus nāksies pieņemt, ir cilvēki jāinformē iepriekš,» piebilda M.Segliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ivara Godmaņa valdība nebaudīja Saeimas vairākuma atbalstu un nebija spējīga pieņemt 2009. gada valsts budžeta grozījumus, tādēļ Tautas partija (TP) uzņēmās nepateicīgo pienākumu to gāzt.

To šodien TP kongresā paziņoja TP līdzšinējais priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Savā ziņojumā viņš sūrojās par to, ka tauta slīgstot nabadzībā un bezcerībā, un par to atbildība esot jāuzņemas arī TP. Sabiedrība nezinot cik bieži TP Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdēs nākot klajā ar priekšlikumiem, kuri atduroties pret koalīcijas partneru neizlēmību, augstprātību un neuzticēšanos, sacīja M. Segliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespēja pateikt, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka arī viņam sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina alga, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā.

To LTV raidījumā Labrīt Latvija teica Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.«Mums valsts sektorā attiecībā uz algām bija dažas kļūmes, ko es pats arī nespēju izskaidrot un pamatot saviem tuvākajiem. Tie ir 20-30 cilvēki, kas saņēma 8, 9 vai 10 tūkst. Ls lielas algas. Nespēja pateikt šiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka jums, mīļie, sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina algas, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā,» skaidroja M. Segliņš.

M. Segliņš pauda pārliecību, ka rītdien, 21. novembrī par Tautas partijas priekšsēdētāju atkal tiks ievēlēts tās dibinātājs Andris Šķēle. «Šķēle spēj organizēt cilvēkus ar savu iekšējo autoritāti, nevis tukši pļāpāt,» sacīja M. Segliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atklātās valdības sēdes ir liekuļošana. Tās noved pie tā, ka patiesās sarunas notiek pie pusdienu galda.»

Tā, atbildot uz Latvijas Radio raidījuma Krustpunktā klausītāja jautājumu, kādēļ valdība par nākamā gada budžetu lemj slēgtās sēdēs, sacīja Tautas partijas (TP) līderis Mareks Segliņš.

Jāatgādina, ka vēl šonedēļ viņš uzsvēra, ka nenožēlo, ka nepiedalījies valdības ārkārtas šovā. «Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Viņš tāpat norādīja, ka būtiskākie jautājumi tiek pārrunāti tieši slēgtajās sēdēs vai, piemēram, pie pusdienu galda, vēsta apollo.lv. «Mēs liekuļojam ar tām atklātajām valdības sēdēm, liekuļojam» viņš piebilda. Tieslietu ministrs kā iemeslu minēja to, ka atklātā sēdē valdības ministri nereti baidās paust patiesu viedokli, lai pēc kāda laika plašsaziņas līdzekļos netiktu atspoguļots, ka, piemēram, kāds ministrs iestājies par kādas iestādes slēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ēnu banku sektors ASV aizdevējiem var atņemt 11 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ēnu banku sektors tradicionālajiem tirgus spēlētājiem varētu atņemt vismaz 11 miljardus ASV dolāru no gada peļņas, jo nākamo piecu gadu laikā konkurence starp šiem sektoriem pastiprināsies, atsaucoties uz Goldman Sachs, raksta Bloomberg.

Nebanku aizdevēju, piemēram, aktīvu pārvaldnieku un tādu kompāniju kā LendingClub un CommonBond darbība un attīstība patlaban pastiprina konkurenci ar lielajām bankām. Tāpat stingrais banku sektora regulējums, ieskaitot kapitāla noteikumus un tehnoloģisko attīstību, veicina ēnu banku sektora izaugsmi.

«Mēs sagaidām, ka konkurences aina nākamo 5-10 gadu laikā mainīsies un tirgū ienāks jauni spēlētāji, bet dažas darbības banku sektorā pamazām izzudīs,» uzskata Goldman Sachs analītiķi.

Pērn bankas nopelnīja aptuveni 150 miljardus dolāri, taču mēs lēšam, ka aptuveni 11 miljardi dolāru jeb 7% no peļņas nākamo 5 gadu laikā varētu atņemt jaunie aizdevēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Latvijas banku sektors pagājušajā gadā nopelnījis 311 miljonus eiro

LETA, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors 2014.gadā nopelnījis 311 miljonus eiro, šodien Saeimas deputātiem un viņu «ēnām» stāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Ar peļņu pērn strādāja 13 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja ap 80% no banku sektora aktīviem. FKTK priekšsēdētāja ieskatā ir būtiski, ka no banku sektora 80% dalībnieku ir pelnoši, jo tas nozīmē, ka sektoram ir interese strādāt arī turpmāk.

Gadu iepriekš, 2013.gadā, banku sektors nopelnīja 246 miljonus eiro. Tādējādi gada laikā peļņa augusi par 26%. 2014.gads ir trešais gads pēc kārtas, kad banku sektors kopumā strādāja ar peļņu. Ar zaudējumiem Latvijas banku sektors strādāja 2009., 2010. un 2011.gadā.

Kapitāla atdeves rādītājs ROE 2014.gadā bija 11,1%, gadu iepriekš - 8,6%.

Gada laikā banku sektors audzis par 5,6%, un 2014.gada beigās banku un ārvalstu banku filiāļu aktīvu apjoms sasniedza 30,815 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais septembris ir aiz tuvējiem kalniem, bērni veiksmīgi palaisti skolās un dārziņos, un maciņš arī pie reizes krietni patukšīts. It kā jau ierasta lieta - augustā un septembrī lielāko daļu no ģimenes budžeta rezervēm investēt nākotnē - bērnu izglītībā, ar naivu cerību, ka vecumdienās būs kāds, kas pīrāgus pie gultas pienesīs. Tomēr jautājums palicis – kurā vietā mājo tā valsts garantētā un Latvijas konstitūcijā iegrebtā bezmaksas pamatizglītība?

Man (kā mātei) kādā veselā saprāta kaktiņā nemitīgi gruzd jautājums – kas tad īsti ir bezmaksas izglītība, ja jau bērnu palaižot uz skolu, pat obligātās mācību grāmatas ir jāpērk par savu naudu. Kā tas var būt, ka ir skolas, kuru bibliotēkās mācību gada sākumā visiem skolniekiem var izniegt mācību grāmatas, bet citās skolās tās jāiegādājas pašiem vecākiem?

Saprotams, jāatbalsta vietējie ražotāji, t.i. grāmatizdevēji, jāsilda ekonomika, radot mākslīgu apriti – un kas var būt izdevīgāks, kā to darīt uz bērnu rēķina? Vecāki no daudz kā atteiksies, lai tikai viņu čabulīši būtu apģērbti un izskoloti. Bet vai tas ir normāli, turklāt kāpēc vecākiem pārsvarā ir jāsilda dažādu kilbloku (Zvaigznes ABC īpašniece) personiskā ekonomika? Kāpēc skolas mācību grāmatām jābūt ar centimetru bieziem vākiem un greznām reprodukcijām? Lai, tos sējumus staipot, atvase jau bērnībā traumētu mugurkaulu? Un vecāki - ģimenes budžetu, maksājot par katru šādu izdevumu daudzus latus! Kāpēc nevar speciāli skolniekiem izdot vienkāršākas grāmatas, kuru cena ir saprāta robežās? Cik ir reālā vienkāršākas grāmatas pašizmaksa, parādīja publicists Lato Lapsa, kas savu pagaidām pēdējo grāmatu par specdienestiem («Cits ķēķis») lika pārdot par pašizmaksu, tās cena (aptuveni 400 lpp!) bija lats ar santīmiem...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekami uzraudzītais tā dēvētais ēnu banku sektors pasaules finanšu sistēmā ir sasniedzis milzīgu apjomu un rada būtiskus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, trešdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF aplēses liecina, ka ēnu banku sektors pasaulē kontrolē aktīvus aptuveni 60 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Ēnu banku sektors ir legāls, bet tas netiek pienācīgi uzraudzīts un tas aptver dažādus kolektīvos investīciju fondus, naudas tirgus fondus, aktīvu pārvaldīšanas fondus Ķīnā, kā arī dažādas finanšu kompānijas attīstības ekonomikās, kas pieņem naudu no investoriem un aizdod to kā bankas.

Ēnu sektors zemu procentu likmju apstākļos pēdējo sešu gadu laikā ir piedzīvojis strauju izaugsmi, investoriem meklējot lielāku ienesīgumu laikā, kad tradicionālās bankas pēckrīzes periodā pastiprina savus nosacījumus un uzraudzību.

SVF savā ziņojumā norāda, ka ēnu finanšu sektors rada ievērojamus riskus, jo tas lielā mērā balstās uz īstermiņa finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arčers: Jābankrotē vēl daudzām zemas kvalifikācijas būvfirmām

NOZARE.LV, 20.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābankrotē vēl ļoti daudzām zemas kvalifikācijas būvfirmām, kuras «treknajos gados» saradās kā sēnes pēc lietus, tikai tad būvniecības nozare sāks atkopties no krīzes, sacīja būvfirmas SIA Arčers valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis.

Viņš to pamato ar statistiku un likumsakarībām starp tirgus pieprasījumu un dalībnieku skaitu - pagājušajā gadā kopējie būvniecības apjomi valstī bija 757 miljoni latu, un tas ir pat zem 2005.gada līmeņa, kad kopējie būvniecības apjomi bija 818 miljoni latu. 2005.gadā šo apjomu paveica 1253 būvfirmas, bet 2010.gadā mazāku apjomu paveica 4348 aktīvās būvfirmas.

«Te arī ir atbilde uz jautājumu, vai būvniecībai klāsies labi un kad nozarei klāsies labi. Tik drīz labi nebūs. Labā ziņa ir tā, ka pagājušā gada otrajā pusē kritums būvniecībā ir apstājies un sākusies neliela augšupeja. Tiesa, šī augšupeja pagaidām ir izsniegtajās būvatļaujās, un tā nav un arī nebūs strauja. Reālajā dzīvē šo kāpumu varbūt izdosies pamanīt šī gada otrajā pusē, labākajā gadījumā,» skaidroja Purmalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopbudžeta ieņēmumi iekasēti tuvu plānotajam apjomam

Žanete Hāka, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: banku sektors vēl neatgūsies

BNS, 30.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors tuvākajos gados vēl neatgūs krīzes laikā ciestos zaudējumus, aģentūrai BNS sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Paredzams, ka banku sektora peļņas apmērs līdz gada beigām būtiski nemainīsies,» teica Dravniece un atzina, ka banku sektoram kopumā krīzes radīto zaudējumu atgūšana tuvākajos gados nav gaidāma.

Viņa arī paskaidroja, ka zaudējumu absorbēšanai nepieciešamais laiks katrai bankai būs atšķirīgs – kādai pietiks ar dažiem gadiem, savukārt citai tas prasīs arī vairākus gadus.

Dravniece norādīja, ka 2011.gada 11 mēnešos banku gūtās peļņas apmērs sasniedza 75,5 miljonus latu pretstatā 327 miljonu latu zaudējumiem pērn attiecīgajā laika periodā. «To ietekmēja iepriekšējo gadu galvenā zaudējumu iemesla, tas ir, izdevumu uzkrājumiem nedrošiem parādiem, samazinājums (par 31%), savukārt iepriekš izveidoto uzkrājumu samazināšanas ienākumi šogad ir divkārt lielāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, jo līdz ar uzņēmumu maksātspējas pakāpenisku uzlabošanos bankas varējušas atbrīvot daļu iepriekš izveidoto uzkrājumu,» sacīja Dravniece.

Komentāri

Pievienot komentāru