Nekustamais īpašums

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

«Ja nevajag, tad nevajag. Labāk lai stāv vecs grausts, nekā tur kaut ko izveidotu,» ironiski secina D.Čākurs, kurš vērsies gan pie kultūras pieminekļu sargiem, gan LVC, taču pretimnākšanas nekādas.

Tikmēr savu laimi objekta reanimēšanā var izmēģināt kāds cits, jo īpašums nopērkams par 580 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu kompānijas Ober-Haus mājaslapā.

Pārdošanā ir zeme ar kopējo platību 3.21ha un ēka 3310.8 m2. «Objekts atrodas Vidzemes šosejas malā, stratēģiskā vietā ar intensīvu transporta kustību. Atrodas 40km no Rīgas un 10km attālumā no Siguldas. Ērta piebraukšana gan ar personīgo transportu, gan sabiedrisko transportu,» teikts sludinājumā.

Kā perspektīva šī vieta norādīta tirdzniecības objektam, ēdināšanas pakalpojumiem, ražošanai.

Sludinājumā piebilsts, ka tikai ēkai ar monolīto kupolu ir piešķirts vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, pārējās ēkas un teritorija nav apgrūtinātas.

«Ja pie kafejnīcas ieejas nav iespējams piebraukt, tad tur vispār nav par ko runāt,» piebilst D.Čākurs. Tiesa, viņš pieļauj niecīgu iespēju vēl kādreiz atgriezties pie šīs vietas atjaunošanas plāniem: «Par visiem 100% nesaku nē, bet par kādiem 90% gan. Ja nu gadījumā būs kāda pretimnākšana tomēr, tad iespējams».

Atgādinām, ka attīstības plānu ietvaros Liepkalni arī izsludināja ideju konkursu ar mērķi iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai. Tajā tika iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, kas paredzēja galveno ēku ar sēnes formas kupolu atjaunot, atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem, rekonstruējot un saglabājot vasaras terasi ar koka grīdu ēkas dienvidrietumu pusē.

Iecere paredzēja, ka galvenajā ēkā varētu būt iespēja paēst un tur atrastos tirdzniecības vietas, tostarp «Liepkalnu» un citu Latvijas ražotāju produkcijai. Apkārtējā teritorijā bija paredzēts izbūvēt multifunkcionālu laukumu atpūtai - stāvlaukumu automašīnām, kā arī treileru parku. Projekta otrajā kārtā bija iecerēts izveidot minigolfa laukumu un uzbūvēt jaunu moteļa ēku galvenās ēkas pagalma pusē, teritorijā tuvāk Siguldai.

Savulaik slavenais restorāns »Sēnīte« iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Restorāns »Sēnīte« Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, SIA «Restorāns Sēnīte« likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA «AVE Astra» un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība «Turība». Pastarpināti caur uzņēmumu «AVE Astra» «Sēnītes» īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības «Turība» prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan «Turībā», gan «Rīgas piena kombinātā», «Laimā», «Baltijas lāsē» u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru