Nekustamais īpašums

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

«Ja nevajag, tad nevajag. Labāk lai stāv vecs grausts, nekā tur kaut ko izveidotu,» ironiski secina D.Čākurs, kurš vērsies gan pie kultūras pieminekļu sargiem, gan LVC, taču pretimnākšanas nekādas.

Tikmēr savu laimi objekta reanimēšanā var izmēģināt kāds cits, jo īpašums nopērkams par 580 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu kompānijas Ober-Haus mājaslapā.

Pārdošanā ir zeme ar kopējo platību 3.21ha un ēka 3310.8 m2. «Objekts atrodas Vidzemes šosejas malā, stratēģiskā vietā ar intensīvu transporta kustību. Atrodas 40km no Rīgas un 10km attālumā no Siguldas. Ērta piebraukšana gan ar personīgo transportu, gan sabiedrisko transportu,» teikts sludinājumā.

Kā perspektīva šī vieta norādīta tirdzniecības objektam, ēdināšanas pakalpojumiem, ražošanai.

Sludinājumā piebilsts, ka tikai ēkai ar monolīto kupolu ir piešķirts vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, pārējās ēkas un teritorija nav apgrūtinātas.

«Ja pie kafejnīcas ieejas nav iespējams piebraukt, tad tur vispār nav par ko runāt,» piebilst D.Čākurs. Tiesa, viņš pieļauj niecīgu iespēju vēl kādreiz atgriezties pie šīs vietas atjaunošanas plāniem: «Par visiem 100% nesaku nē, bet par kādiem 90% gan. Ja nu gadījumā būs kāda pretimnākšana tomēr, tad iespējams».

Atgādinām, ka attīstības plānu ietvaros Liepkalni arī izsludināja ideju konkursu ar mērķi iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai. Tajā tika iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, kas paredzēja galveno ēku ar sēnes formas kupolu atjaunot, atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem, rekonstruējot un saglabājot vasaras terasi ar koka grīdu ēkas dienvidrietumu pusē.

Iecere paredzēja, ka galvenajā ēkā varētu būt iespēja paēst un tur atrastos tirdzniecības vietas, tostarp «Liepkalnu» un citu Latvijas ražotāju produkcijai. Apkārtējā teritorijā bija paredzēts izbūvēt multifunkcionālu laukumu atpūtai - stāvlaukumu automašīnām, kā arī treileru parku. Projekta otrajā kārtā bija iecerēts izveidot minigolfa laukumu un uzbūvēt jaunu moteļa ēku galvenās ēkas pagalma pusē, teritorijā tuvāk Siguldai.

Savulaik slavenais restorāns »Sēnīte« iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Restorāns »Sēnīte« Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, SIA «Restorāns Sēnīte« likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA «AVE Astra» un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība «Turība». Pastarpināti caur uzņēmumu «AVE Astra» «Sēnītes» īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības «Turība» prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan «Turībā», gan «Rīgas piena kombinātā», «Laimā», «Baltijas lāsē» u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par restorāna Sēnīte ēkas atjaunošanu uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc šosejas atjaunošanas Sēnīte paliks bez piebraucamā ceļa

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd VAS «Latvijas valsts ceļi» atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu «Sēnīte» paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei, liecina Liepkalnu paziņojums Facebook.

2016.gada 25.oktobrī, kafejnīcai – restorānam «Sēnīte», kurš atrodas Inčukalna novadā, tika piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Sēnīte atrodas pie viena no galvenajiem valsts autoceļiem Vidzemes pusē.

«Jau sākotnēji SIA «Liepkalni» ieskatā restorāna «Sēnīte» lielākā vērtība ir tā vēsture un kultūras pieminekļa statuss. Tomēr, lai šo objektu būtu iespējams atbilstoši attīstīt mūsdienu prasībām un saglabāt vēsturiskās piekļuves iespējas, nepietiek tikai ar mūsu vēlmi šajā graustā atkal ieviest dzīvību, bet ir arī nepieciešams valsts institūciju atbalsts, lai šis kultūrvēsturiskais piemineklis spētu atgūt tā iepriekšējo izskatu,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus, informēja uzņēmuma īpašnieks ir Dagnis Čākurs.

Pēc viņa sacītā, iespēju robežās uzņēmums turpina ražot arī ārkārtējās situācijas apstākļos, bet dīkstāvei nācies pieteikt 37 cilvēkus, kuri bija nodarbināti uzņēmuma struktūrvienībās, kas ražo specifiskāku sortimentu ar ārkārtējā situācijā kritušos apgrozījumu. Kopējais uzņēmumā nodarbināto skaits ir apmēram 150.

Uzņēmumam pašam piederošās tirdzniecības vietas turpina strādāt arī ārkārtējā situācijā, arī produkcijas piegādes uz Igauniju nav apstājušās - preču plūsma turp turpinājusies visu šo laiku, taču ir piedzīvots apgrozījuma kritums.

Čākurs atturējās prognozēt, vai uzņēmuma darbību kā pozitīvi ietekmēs plānotā robežu atvēršana starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka uzņēmumam ir ražotne un veikals Igaunijā, netālu no Pērnavas virzienā uz Rīgu, "Via Baltica'' ceļa malā. Daudz kas ir atkarīgs no pieprasījuma un tā, vai Igaunijas tirgus ekonomiski atdzīvosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Liepkalni» no šīs nedēļas sākuma apkalpo rīdzinieku pasūtījumus tiešsaistē, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ieva Zariņa.

Šobrīd pasūtījumus iespējams saņemt tikai tirdzniecības centrā A7, Rīgā, bet ar laiku plānots, ka produktu saņemšanas punktu skaits tiks paplašināts. Kopumā uzņēmumam ir piecas maizes un konditorejas izstrādājumu ražotnes. Ja pasūtījumu veic līdz darba dienas plkst. 15, tad to iespējams saņemt jau, sākot no nākamās dienas plkst 10, taču, veicot pasūtījumu, ir iespējams arī norādīt precīzu laiku.

Tiešsaistē iespējams pasūtīt kliņģerus, kūkas, pīrādziņus, rauga un kārtainās mīklas izstrādājumus un tortes.

Par šāda pakalpojuma piedāvāšanu uzņēmumam bijusi ideja jau pērn un līdz šim analizēts, kā to nodrošināt. I.Zariņa norāda, ka šāds pakalpojums primāri domāts individuālajiem pasūtījumiem. Pasūtījumus var veikt ne tikai telefoniski, bet arī elektroniski - uzņēmuma mājaslapā. Savukārt, pasūtījuma apmaksa tiek veikta uz vietas veikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā top gatavās maltītes Maxima pārtikas fabrikā

Ilze Žaime, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkls Maxima prezentējis jaunāko pārtikas ražotni Maxima Pārtikas Fabrika, kuras izveidē iepirkšanās un izklaides centrā Akropole investēti 320 000 eiro.

Šajā pārtikas fabrikā nodarbināti 32 darbinieki, tai skaitā konditori un suši meistari, kā arī kulinārijas izstrādājumu speciālisti.

«Pagaidām strādājam uz jaudas robežas, lai gan nākotnē mēs vēlētos ražot vairāk» min Pārtikas ražošanas departamenta direktors Vilnis Cīrulis. «Maxima Pārtikas Fabrika» koncepts ir radīts tā, lai pilnībā nodrošinātu «Maxima XXX» veikala Akropolē klientu pieprasījumu pēc gatavām maltītēm un konditorejas izstrādājumiem.

Fabrika nodrošina plašu maltīšu klāstu: otros ēdienus, grila maltītes, piedevas, dažāda veida svaigi gatavotus salātus, sviestmaizes, konditoreju, uzkodas, kā arī izvērstu suši sortimentu - kopumā 11 veidus. Db.lv jau vēstīja, ka tieši Akropoles veikalā tiek piedāvāti arī svaigi cepti burgeri un beļģu vafeles dažādās garšu variācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru