Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Nemitīgi pieaugot baļķu cenām, kā arī ražošanas izmaksām, pēc daudzu kokzāģētāju teiktā, vienīgā iespēja ir dārgāku koksnes izstrādājumu ražošana, kas dod lielākus ienākumus. Šim secinājumam piekrīt arī SIA Komiss prezidents Nikolajs Perlovskis norādot, ka to pierāda arī Komisa 2004. gada rezultāti — 6.28 milj. Ls neto apgrozījums un apmēram 90 000 Ls (neauditētie dati) lielā tīrā peļņa ir lielāka nekā 2003. gadā, kaut arī pārstrādātās apaļkoksnes apjoms — 150 000 m3 un no tā saražotās zāģētās produkcijas apjoms — ap 75 000 m3 ir tāds pats kā 2003. gadā. «Šādi rezultāti sasniegti, pateicoties koksnes izstrādājumu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī pieaugošajām kokapstrādes procesā radušos atlieku — skaidu, šķeldas un mizu — realizācijas cenām,» veiksmes recepti atklāj SIA Komiss īpašnieks. Viņš norāda, ka pērn 70 % no saražotajiem zāģmateriāliem ir realizēti jau ēvelēti, 20 % — žāvēti un tikai apmēram 10 % — 7300 m3 — nežāvēti, kuru dziļākai pārstrādei neesot ekonomiskā izdevīguma. Lai arī pēc saražotās zāģētās produkcijas apjoma SIA Komiss ir viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā, tomēr savu nākotni uzņēmuma īpašnieks saista ar koksnes dziļāku pārstrādi. Uzņēmums ir izstrādājis savu nākotnes attīstības vīziju, kuras pamatā ir jaunas apmēram 5 milj. eiro vērtas baļķu zāģēšanas līnijas un kokskaidu granulu ražošanas līnija. Nodokļos kopumā pērn SIA Komiss samaksājis ap 522 879 Ls.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Lai arī pēc saražotās zāģētās produkcijas apjoma SIA Komiss ir viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem Latvijā, tomēr savu nākotni uzņēmuma īpašnieks Nikolajs Perlovskis saista ar koksnes dziļāku pārstrādi. Tāpēc arī investēts koksnes žāvētavās (kopumā sešās), kā arī Weinig ēvelēs (kopumā trīs), kā arī līmēšanas līniju. Par perspektīvāko N. Perlovskis uzskata grīdas dēļu, dažādu apdares līstu un citu koksnes produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, kas dod lielākus ieņēmumus, taču prasa mazāk koksnes. Tāpēc arī šogad SIA Komiss neto apgrozījums tiek lēsts ap 8 milj. Ls. Uzņēmuma modernizācijā N. Perlovskis ieguldījis ne tikai nopelnīto, bet arī izmantojis banku kredītu. Pēc uzņēmuma neauditētās bilances datiem pērn tīrā peļņa bija 110 000 Ls.

Kokapstrādes SIA Komiss darbību pērn ietekmēja janvāra vētra Latvijā un Zviedrijā, kā arī tās atbalsts koksnes izstrādājumu noieta tirgos un arī Skandināvijas celulozes un papīrfabriku streiks. Neraugoties uz to, ka vētra bija 2005. gada janvāra sākumā, tomēr janvārī — februārī skujkoku zāģbaļku cenas nekritās un tikai martā šīs cenas būtiski kritās, atceras SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka savukārt pagājušā gada rudenī baļķu cenas atkal atgriezās bijušajos augstumos. Turklāt no vētrā cietušās koksnes iegūtie zāģbaļķi nebija piemēroti daudzu konstrukciju materiāla sortimentu ražošanai, kas samazināja ne tikai uzņēmuma ienākumus, bet arī peļņu, skaidro N. Perlovskis. «Konstrukciju materiālu ražošanai egles zāģbaļķus nācās vairāk iepirkt no vētrā daudz mazāk cietušās Vidzemes, kā arī Krievijas,» uzsver N. Perlovskis. Viņaprāt, ja Latvijai būtu labākas attiecības ar Krieviju, tad no šīs mežiem bagātās valsts varētu importēt vēl vairāk Latvijas kokrūpniekiem tik ļoti nepieciešamo koksnes resursu. Turklāt vairāki ārvalstu koksnes izstrādājumu pircēji vētras dēļ samazināja iepirkuma cenas, kas atkal mazināja ienākumus. Savukārt papildu triecienu radīja celulozes ražotāju streiks Somijā, jo celulozes šķeldas iepircēji no pagājušā gada maija nogales līdz pat septembrim faktiski bija pārtraukuši iepirkt šo produktu. Tāpēc lielu daudzumu celulozes šķeldas Komiss bijis spiests pārdot kā dedzināmo šķeldu, kuras cena ir apmēram 2.5 reizes zemāka nekā celulozes šķeldai, norāda N. Perlovskis. Turklāt arī šobrīd celulozes šķeldas iepirkuma cenas esot par apmēram 30 % zemākas, nekā tās bijušas pirms vētras.

«2005. gadā plānojam uzstādīt jaunu apmēram 5 milj. eiro vērtu baļķu zāģēšanas līniju, kas ļaus palielināt pārstrādājamās koksnes apjomu līdz 200 000 m3 pašreizējo 150 000 m3 vietā,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš atzīst, ka līdz šim ir bijis zāģēšanas līniju oponents, jo tādu ekspluatācijai ir vajadzīgi lieli zāģbaļķu krājumi, kā arī samērā mazs lietderīgais iznākums, tomēr šobrīd situācija ir mainījusies, jo šādai līnijai vairs nav nepieciešama baļķu šķirošanas līnija. Tā kā realizēt iecerēts tikai žāvētu u ēvelētu produkciju, tad pieaugs koksnes pārstrādes procesā radušos skaidu apjoms, kas tiks izmantots kokskaidu granulu ražotnē. Šobrīd jau ir noslēgts līgums ar Igaunijas kokskaidu granulu ražotnes izgatavotāju, par rūpnīcas izgatavošanu un uzstādīšanu SIA Komiss par 2 milj. eiro. «Granulu rūpnīca tiem, kuriem ir savas skaidas, ir ļoti izdevīga, jo granulu ražošanas pašizmaksa ir ap 12.6 Ls, kamēr realizācijas cena ir ap 100 eiro/t, un pie šāda rentabilitātes līmeņa arī ļoti ātri atmaksājas,» norāda Komiss īpašnieks. Viņš uzsver, ka nākošgad rudenī jau būs uzstādīta gan granulu ražotne, gan arī jaunā zāģēšanas līnija.

«Šobrīd uzņēmumā ir apmēram 60 brīvu darba vietu, taču modernizējoties plānojam strādājošo skaitu samazināt vēl par apmēram 100, proti pašreizējo 250 vietā varētu palikt tikai 150 — 160,» uzsver SIA Komiss īpašnieks Nikolajs Perlovskis. Šobrīd tiek plānots uzstādīt modernu kokzāģēšanas līniju ar ikgadējo jaudu 90 000 — 100 000 m3 zāģmateriālu gadā. «Faktiski salīdzinājumā ar pašreizējo — ap 80 000 m3 zāģētās produkcijas gadā — kokzāģēšanas jauda tikai nedaudz pieaugs,» skaidro N. Perlovskis. Pērn saražota zāģētā produkcija nedaudz vairāk par 70 000 m3, kas gan ir mazāk pret 72 000 m3 2004. gadā. Lai arī pēc saražotās zāģētās produkcijas apjoma SIA Komiss ir viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem Latvijā N. Perlovskis gan norāda, ka faktiski visiem saražotiem zāģmateriāliem tikusi veikta dziļāka pārstrāde — žāvēšana, ēvelēšana. «Latvijā aug visas izmaksas — ir augsta inflācija —, gan darbaspēka, gan energoresursu, gan arī citas, tāpēc modernizācija un strādājošo skaita samazināšana ir zāles izmaksu pieaugumam,» norāda Komiss īpašnieks.

Kokapstrādes SIA Komiss, investējot 7 milj. eiro, plāno dubultot ienākumus, samazināt nodarbināto skaitu no pašreizējiem 400 līdz apmēram 120, nesamazinot darba algās izmaksāto naudu. «Faktiski ieguvēji būs visi, jo uzņēmums gūs lielākus ienākumus, bet strādājošie trīsreiz lielāku atalgojumu,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka šobrīd uzņēmumā strādājošo alga svārstās no 200 līdz 400 Ls mēnesī, kuru var palielināt, izpildot attiecīgu plānu vēl par 30 %. «2006. gadā viena uzņēmumā nodarbinātā vidējā alga nebūs mazāka par 500 Ls,» uzsver N. Perlovskis. Viņš atzīst, ka Komiss savis 13 darbības gados ir saskāries ar dardaspēka problēmu un arī pēdējā laikā izjutis brīvo darbaspēka kustību, kā rezultātā 30 strādājošo, no kuriem lielākā dala lentzāģu operatoru, ir devušies peļņā uz ārzemēm, visbiežāk pat ne savā specialitātē, piemēram, strādāt celtniecībā vai lauksaimniecībā, jo piesolītais atalgojums ir krietni lielāks nekā Latvijā.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu Reģistrs ir saņēmis 542 komercķīlu pieteikumus. 328 komercķīlas ir reģistrētas, 174 — dzēstas, bet 41 pieteikums ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 16 miljardi 747 miljoni latu, no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 9 miljardi 772 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 6 miljardi 974 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: «HANSABANKAS», AS; ķīlas devējs: Beleška Arūnas; parādnieks: «SENAMIESČIO KOMFORTAS», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – Ls 8 800 000; 2. Ķīlas ņēmējs: «HANSABANKAS», AS; ķīlas devējs: Barauskas Romualdas; parādnieks: «SENAMIESČIO KOMFORTAS», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – Ls 8 800 000; 3. Ķīlas ņēmējs: «NORDEA BANK FINLAND PLC.», publiska akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «NDX Development» SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - Ls 7 558 200; 4. Ķīlas ņēmējs: «VEREINSBANK RĪGA», akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «SEVERSTAĻLAT», akciju sabiedrība; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – Ls 6 200 000; 5. Ķīlas ņēmējs: «VEREINSBANK RĪGA», akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «KOMISS», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - Ls 3 860 000; 6. Ķīlas ņēmējs: «VEREINSBANK RĪGA», akciju sabiedrība; ķīlas devējs: Perlovskis Nikolajs; parādnieks: «KOMISS», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - Ls 3 860 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. SIA «HANZA LĪZINGS» — 61 ķīla; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 651 494; 2. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 60 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 29 646 373; 3. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 47 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 288 330; 4. Valsts akciju sabiedrība «Latvijas Hipotēku un zemes banka» - 30 ķīla; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls2 998 402; 5. Akciju sabiedrība «NORD/ LB Latvija» — 24 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 7 444 090 KOPĀ: 222 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 41 028 689

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Latvijas kokrūpnieki, jo īpaši kokzāģētāji, arvien vairāk izjūt baļķu trūkumu, kura pamatā ir ne tikai fakts, ka Latvijā esošās koksnes pārstrādes jaudas pārsniedz valstī pieejamos resursus, bet arī bažas par Krievijas apaļkoksnes importa nosacījumu maiņu ar šā gada 1. martu. Pērnā gada lietainais rudens un bezsala periods liedza izcirst ne vienu vien cirsmu Latvijas mežos, tas atstāja būtisku ietekmi ne tikai uz Latvijas kokrūpniekiem, to dīkstāvēm, bet arī mežizstrādātājiem un to apjomiem. To atzīst neviens vien kokrūpnieks, tostarp arī lieli kokzāģētāji. «Sarežģītie laika apstākļi — slapjais laiks pērn — Latvijā lika 2004. gadā aktīvi pievērsties egles zāģbaļķu importam ar kuģiem no Krievijas,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka pērnā gada nogalē izdevies ievest vairākus kuģus no Krievijas ar zāģbaļķiem, tāpēc arī neesot bijis vajadzības startēt valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rīkotajās apaļkoku sortimentu izsolēs. Tomēr perspektīvā — uz apaļkoku piegādēm 2005. gada II pusgadam SIA Komiss, pēc N. Perlovska teiktā, plānojot startēt. Viņš gan atzina, ka kokrūpnieku savstarpējā sāncensība cenu izsolē ir izdevīga mežu īpašniekam – apsaimniekotājam, bet nebūt nav izdevīga pašiem kokrūpniekiem. «Būtiskākais ieguvums no šīm apaļķoku sortimentu izsolēm ir tas, ka kokrūpniekam ir iespēja parādīt koksnes izstrādājumu pircējam šo līgumu kā garantu izstrādājumu ražošanai un savlaicīgai piegādei,» atzīst N. Perlovskis.

SIA Komiss šogad tiek lēsts apgrozījums nedaudz vairāk par 6.2 milj. Ls, taču precīzākus skaitļus SIA Komiss īpašnieks Nikolajs Perlovskis nemin, jo tas neesot atkarīgs tikai no uzņēmuma, bet arī no tā, vai kuģi no ostas nogādās kravu paredzētajā laikā konkrētam pircējam, jo šogad jau esot bijuši gadījumi, ka dažādu iemeslu dēļ kravu nogāde tiekot aizkavēta, kā rezultātā pircēji vēlāk samaksā par piegādāto. Turklāt uzņēmuma rīcībā esošās kokapstrādes jaudas atļāva pārstrādāt vairāk, taču tirgū trūka egles zāģbaļķu. «Apaļkoku deficīta pamatā ir ne tikai sarežģītie laika apstākļi, bet arī «liekās» kokzāģētavu jaudas, kuras nav segtas ar apaļkoku resursu ieguvi Latvijā, tāpēc daļu baļķu pērkam no Krievijas,» norāda N. Perlovskis.

Kā problēmu SIA Komiss prezidents Nikolajs Perlovskis min situāciju, ka Latvijā nevienā mācību iestādē neapmāca kokzāģēšanas speciālistus — lentzāģu operatorus. Viņš norāda, ka būtu gtavs pat maksāt (pusi sākumā un atlikušo daļu pēc speciālistu apmācības) mācību iestādei par sagatvotajiem speciālistiem ar nosacījumu, ka tiem uzņēmumā jānostrādā vismaz viens gads. «Ja mācību iestādē nav sagatavojusi uznēmuma nepieciešamos speciālistus atbilstošā kvalitātē vai tie nenenostrādā minimālo paraedzēto laiku uzņēmumā (izņemot gadījumu, kad darba devējs nepilda darba līguma nosacījumus) mācību iestāde zaudē pusi no samaksas par veikto apmācību,» skaidro N. Perlovskis. Viņaprāt šāda sistēma stimulētu mācību iestādes sagatavot profesionālus starādājošos un atbildēt ar saviem ienākumiem par kvaliaitīvu darbu. kā bvēl vienu problēmu N. Perlovskis min to, ka nodokļu nemaksātāji var maksāt lielāku atalgojumu nekā SIA Komiss, tādējādi pastāv liels risks, ka par uznēmuma naudu izskolotais speciālists dodas strādāt uz ciktu kompāniju, norāda N. Perlovskis. Viņš norāda, ka, maksājot nodokļus, uzņēmējs maksā arī par kvalificēta darbaspēka sagatavošanu, taču atdevi no pašreizējās izglītības sistēmas tikpat kā nejūtot. Pēc N. Perlovska domām būtu jāmaina bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanas sistēma, kā rezultātā pie šādiem pabalstiem varētu tikt tikai tie bezdarbnieki, kuri par tādiem kļuvuši gadījumos, kad uzņēmums ir likvidējies vai darbinieks atlaists štatu samazināšanas dēļ. Tas liegtu cilvēkam labprātīgi aiziet no darba un piesakoties par bezdarbnieku vēl saņemt vai pusi no algas šajā pabalstā, skaidro N. Perlovskis.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Kā lielu problēmu SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis min situāciju, ka Latvijā arvien vairāk tiek izjusts darbaspēka trūkums, turklāt valdība nekādus soļus neesot spērusi, lai šo būtisko problēmu risinātu. Vēl vairāk — N. Perlovskis ir pārsteigts par to, ka par nodokļu maksātāju naudu finansētie masu mediji reklamē Latvijas ekonomisko migrantu «panākumus» Irijā, tai pašā laikā noklusējot vairākus būtiskus faktus — proti, alga patiešām ir vairākas reizes lielāka, taču cik daudz šiem viesstrādniekiem paliek pāri (pēc savu dzīvošanas izdevumu samaksāšanas) ko atvest — atsūtīt uz Latviju? «Paradoksāli, ka Latvijas televīzijas un radio rīkojas Īrijas, nevis Latvijas interesēs, jo veicina šo darbaspēka aizplūšanu, nevis informē par redzamās «laimes» zemūdens akmeņiem,» norāda N. Perlovskis. Savu teikto viņš pamato ar to, ka arī no Komiss vairāki strādājošie devušies peļņā uz ārzemēm, visbiežāk pat ne savā specialitātē, piemēram, strādāt celtniecībā vai lauksaimniecībā, jo piesolītais atalgojums ir krietni lielāks nekā Latvijā, taču iekrātā nauda bijusi niecīga un daži atgriezušies strādāt uzņēmumā. Turklāt esot gadījumi, kad ārzemēs arī nesamaksā un tad, bez palīdzības cilvēki pat vairs nespējot atgriezties Latvijā. Kā iespējamo darbaspēka trūkuma slāpēšanas ieroci N. Perlovskis uzskata atļauju ārvalstu — lētāko valstu, it īpaši Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas — darbaspēka ieplūšanai Latvijā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2003. gadā 2002. gadā SIA Vika Wood 188 162 121 548 A/s Stora Enso Timber 181 596 83 000 SIA Nelss 174 329 110 256 SIA Gaujas koks 154 754 83 000 SIA BSW Latvia 128 000 119 000 SIA Kurekss 102 000 81 000 SIA Merex 80 000 120 000 SIA Komiss 72 000 72 000 SIA Staļi 61 590 80 500 SIA Swedwood Latvia Ltd 59 000 — SIA Piebalgas 36 172 31 026 SIA Tezei S 30 000 30 000 SIA Ošukalns 30 000 33 000 SIA Cord 23 028 18 493 SIA Kalna Rauduvītes 21 198 17 500 SIA Balvi Holm 21 000 22 800 SIA BaltPro* 20 000 15 000 SIA Smilte Impex 19 905 20 596 A/s Saldus MR 19 000 9 000 SIA Holzwerke Lubāna 18 800 21 265 A/s Strenču MRS 17 158 26 400 SIA CED 16 500 17 900 SIA Frip 16 160** 16 130 ** SIA Senten Auto 14 633 14 108 SIA Rēzeknes MRS 14 000 9 700 A/s Latvijas Finieris 13 800 16 499 SIA Verso DLH 13 500 16 200 SIA Latvia Timber International 13 000 19 500 SIA Mētra 12 836 16 839 SIA Tekers 12 000 18 500 SIA Lāns 11 795 9 895 SIA Silviko 11 310 11 020 SIA Holders Grupa 11 000 32 000 SIA Balt Lia 11 000 10 000 SIA Ciedrs 10 500 9 200 Z/s Ezergaiļi 10 000 10 000 * — līdz 2003. gada 1. septembrim SIA Riika Wood ** — saražtās zāģētās produkcijas apjoms aprēķināts pēc uzņēmuma sniegtajiem datiem par pārstrādātās apaļkoksnes apjomiem — SIA Swedwood Latvia Ltd kokzāģētava sāka darboties 2003. gadā Avots: Pašu uzņēmumu sniegtie dati

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošanas uzņēmums a/s Latfood 2008. gadā spējis palielināt eksporta apjomus uz kaimiņvalstīm par vairāk nekā 30 %, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn Azerbaidžānā eksports audzis par 5 – 10 %, bet šis tirgus esot ļoti sarežģīts. Pārdošanas apjomi šajā Āzijas valstī nav slikti, bet esam vēl ceļā uz to, ko gribētu, tā V. Blūms. Uzņēmumam izveidojušās iestrādes arī Krievijas tirgū, kurš arī esot smagnējs un sarežģīts. Līdz šim Krievijā lielākoties Latfood ir strādājis private label segmentā, ražojot noteiktu preču zīmju un dizaina produktus. Kāda būs turpmākā virzība šajā tirgū, vēl esot pāragri prognozēt.

Krīze uzņēmumu būtiski neesot ietekmējusi, jo dažos mēnešos realizācijas apjomi ir nedaudz zemāki nekā attiecīgā laika posmā aizpērn, bet citos – pat labāki. Finansiālo rezultātu ziņā Latfood 2008. gadu plāno pabeigt ar 10 – 15 % pieaugumu. Kā būs šogad, vēl esot grūti prognozēt un nav arī zināms, kas notiks ar cenām.

Jauns pētījums, kas ticis prezentēts Davosas ekonomiskajā forumā rāda, ka tikai 21% vadošo kompāniju vadītāju tic, ka šogad viņu vadītos uzņēmumus sagaida izaugsme.

Uzņēmumu vadītāji Davosā paredz dziļāku recesijuTas ir zemākais optimisma rādītājs, kāds ticis fiksēts kopš šāda aptauja starp par godu Davosas forumam tiek veikta. «Globālās recesijas izplatīšanās ātrums un intensitāte ir izmainījusi uzņēmumu vadītāju domāšanu, kas ir novedis pie vispārējas ticības trūkuma krīzes,» secina PricewaterhouseCoopers (PwC) vadītājs Semjuels A. Dipiaca (Samuel A. DiPiazza)

Skatoties atsevišķi pa valstīm, ASV optimistu skaits ir vien 13%, kamēr Vācijā 17%. Lielbritānijā optimistisko uzņēmumu vadītāju skaits ir samazinājies no 43% pērn uz 12% šobrīd. Francijā pat no 26% uz tikai 5%.

Recesija Baltijas valstīs būs daudz dziļāka nekā prognozēts iepriekš, jo jau tā vājo ekonomiku vēl papildu negatīvi ietekmēs globālā finanšu krīze, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

EK arī prognozē, ka Latvijas parāda rādītājs pieaugs no 9,5 % 2007.gadā līdz 43 % 2010.gadā. Latvijas budžeta deficīts šogad pieaugs līdz 6,5 %, bet 2010.gadā tas varētu sasniegt 7,5 % no IKP. EK šā gada inflāciju Latvijā prognozē 7 % apmērā.

Tekošā konta deficīts Latvijā 2008. gadā, pēc EK aplēsēm, būs 14,9 % no IKP, 2009. gadā deficīts būs 6,5 % no IKP, bet 2010. gadā – vien 5,5 % no IKP.

Tikmēr kaimiņvalstīm ekonomikas samazināšanās netiek lēsta tik strauja kā Latvijā. EK prognozē, ka Igaunijā 2008. gadā IKP samazinājies par 2,4 %, šogad samazinājums būs 4,7 %, bet jau 2010. gadā Igaunija piedzīvots IKP pieaugumu par 1,2 %. Lietuvā 2008. gadā IKP vēl uzrādīs pieaugumu par 3,4 %, bet 2009. gadā arī piedzīvos IKP samazinājumus – par 4 %, IKP kritumu par 2,6 % Lietuva piedzīvošot 2010. gadā.

Pēc negaidīti krasas ekonomiskās aktivitātes samazināšanās krīze eirozonā ir kļuvusi vēl dziļāka un pieņemsies sen nepiedzīvotā spēkā, prognozē Financial Times.

Speciālisti norāda, ka ekonomikai palēninoties pārsteidzoši ātros tempos, cerības, ka situācija stabilizēsies vēl šī gada sākumā, krietni samazinājušās.Mākoņi virs eirozonas satumst

Apvienotais eirozonas indekss, kas sedz pakalpojumu un ražošanas sektorus, kritis no 38.3 punktiem janvārī uz 36.2 - februārī.

Eirozonas ekonomika sarūk kopš pagājušā gada vidus, taču pagājušās nedēļas dati liecinot, ka lejupslīdes tempi, pērnā gada pēdējā ceturksnī eirozonas iekšzemes kopproduktam samazinoties, par 1.5 %, dramatiski palielinājušies. FT speciālisti uzskata, ka šie rādītāji liecina – eirozona ir ceļā uz spēcīgāko recesiju kādu tā piedzīvojusi kopš II pasaules kara.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.