Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

Kokapstrādes SIA Komiss darbību pērn ietekmēja janvāra vētra Latvijā un Zviedrijā, kā arī tās atbalsts koksnes izstrādājumu noieta tirgos un arī Skandināvijas celulozes un papīrfabriku streiks. Neraugoties uz to, ka vētra bija 2005. gada janvāra sākumā, tomēr janvārī — februārī skujkoku zāģbaļku cenas nekritās un tikai martā šīs cenas būtiski kritās, atceras SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka savukārt pagājušā gada rudenī baļķu cenas atkal atgriezās bijušajos augstumos. Turklāt no vētrā cietušās koksnes iegūtie zāģbaļķi nebija piemēroti daudzu konstrukciju materiāla sortimentu ražošanai, kas samazināja ne tikai uzņēmuma ienākumus, bet arī peļņu, skaidro N. Perlovskis. «Konstrukciju materiālu ražošanai egles zāģbaļķus nācās vairāk iepirkt no vētrā daudz mazāk cietušās Vidzemes, kā arī Krievijas,» uzsver N. Perlovskis. Viņaprāt, ja Latvijai būtu labākas attiecības ar Krieviju, tad no šīs mežiem bagātās valsts varētu importēt vēl vairāk Latvijas kokrūpniekiem tik ļoti nepieciešamo koksnes resursu. Turklāt vairāki ārvalstu koksnes izstrādājumu pircēji vētras dēļ samazināja iepirkuma cenas, kas atkal mazināja ienākumus. Savukārt papildu triecienu radīja celulozes ražotāju streiks Somijā, jo celulozes šķeldas iepircēji no pagājušā gada maija nogales līdz pat septembrim faktiski bija pārtraukuši iepirkt šo produktu. Tāpēc lielu daudzumu celulozes šķeldas Komiss bijis spiests pārdot kā dedzināmo šķeldu, kuras cena ir apmēram 2.5 reizes zemāka nekā celulozes šķeldai, norāda N. Perlovskis. Turklāt arī šobrīd celulozes šķeldas iepirkuma cenas esot par apmēram 30 % zemākas, nekā tās bijušas pirms vētras.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

«2005. gadā plānojam uzstādīt jaunu apmēram 5 milj. eiro vērtu baļķu zāģēšanas līniju, kas ļaus palielināt pārstrādājamās koksnes apjomu līdz 200 000 m3 pašreizējo 150 000 m3 vietā,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš atzīst, ka līdz šim ir bijis zāģēšanas līniju oponents, jo tādu ekspluatācijai ir vajadzīgi lieli zāģbaļķu krājumi, kā arī samērā mazs lietderīgais iznākums, tomēr šobrīd situācija ir mainījusies, jo šādai līnijai vairs nav nepieciešama baļķu šķirošanas līnija. Tā kā realizēt iecerēts tikai žāvētu u ēvelētu produkciju, tad pieaugs koksnes pārstrādes procesā radušos skaidu apjoms, kas tiks izmantots kokskaidu granulu ražotnē. Šobrīd jau ir noslēgts līgums ar Igaunijas kokskaidu granulu ražotnes izgatavotāju, par rūpnīcas izgatavošanu un uzstādīšanu SIA Komiss par 2 milj. eiro. «Granulu rūpnīca tiem, kuriem ir savas skaidas, ir ļoti izdevīga, jo granulu ražošanas pašizmaksa ir ap 12.6 Ls, kamēr realizācijas cena ir ap 100 eiro/t, un pie šāda rentabilitātes līmeņa arī ļoti ātri atmaksājas,» norāda Komiss īpašnieks. Viņš uzsver, ka nākošgad rudenī jau būs uzstādīta gan granulu ražotne, gan arī jaunā zāģēšanas līnija.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gada septembrī palielinājās par 0,3% jeb 1 milj. latu, salīdzinot ar 2007.gada augustu, bet salīdzinājumā ar 2006. gada septembri tā pieaugusi par 16,2% jeb 46,9 milj. latu, sasniedzot 336,7 milj. latu.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gada septembrī bija par 1,3% jeb 8,4 milj. latu mazāka nekā 2007.gada augustā, bet salīdzinājumā ar 2006. gada septembri – par 8,5% jeb 49,7 milj. latu lielāka, sasniedzot 633,3 milj. latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007.gada septembrī bija par 11,1% jeb 96,7 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada septembrī, un tā vērtība veidoja 970,0 milj. latu.

2007. gada septembrī salīdzinājumā ar 2006. gada septembri Latvijas eksportā svarīgāko preču – koka un koka izstrādājumu apjoms pieauga par 23,3%. Palielinājās arī tādu nozīmīgu preču eksports kā lauksaimniecības un pārtikas preces – par 39,9%, mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu - par 38,5%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu - par 28,6%. Tai pašā laikā par 16,4% samazinājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports, minerālproduktu eksports– par 13,6%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 4,8%.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Latvijas eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gada decembrī samazinājās par 10.8% jeb 39.8 milj. latu, salīdzinot ar 2007.gada novembri, bet salīdzinājumā ar 2006. gada decembri tā palielinājās par 12.9% jeb 37.4 milj. latu, sasniedzot 328.0 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gada decembrī bija par 8.4% jeb 54.3 milj. latu mazāka nekā 2007.gada novembrī, bet salīdzinājumā ar 2006. gada decembri samazinājums veidoja 6.2% jeb 39.5 milj. latu, sasniedzot 593.0 milj. latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007.gada decembrī bija par 0.2% jeb 2.1 milj. latu mazāks nekā pagājušā gada decembrī, un tā vērtība sasniedza 921.0 milj. latu.

Eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā sasniedza 4025.2 milj. latu, kas ir par 732.0 milj. latu jeb 22.2% vairāk salīdzinājumā ar 2006.gadu.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā bija par 1342.5 milj. latu jeb 21.0% lielāka nekā 2006.gadā, sasniedzot 7721.0 milj. latu.

Vienam no Latvijas eksporta balstiem - meža nozarei -2008. gads būs smagu pārbaudījumu laiks, ko rada straujais izmaksu pieaugums ar pieprasījuma kritumu noieta tirgos. Ekju finanšu direktors Uldis Nāzars.

Tādas prognozes izsaka ne viens vien nozares uzņēmējs. Tas nozīmē, ka nozarē straujāk nekā agrāk notiks strukturālas pārmaiņas, tiek pieļauts, ka vairāki Latvijas mērogiem vidēji un pat lieli spēlētāji veiks reorganizāciju (ražošanas optimizāciju), pārtraucot ražot koksnes izstrādājumus, kuri nedod peļņu, bet sliktākajā gadījumā pat pārtrauks savu darbību vismaz šajā nozarē. Tiesa, kā kopējos meža nozares ražošanas un ienākumu ciparus ietekmēs šīs prognozes, vēl neviens īsti paredzēt neuzņemas, jo ir taču kompānijas (piem., SIA Bolderaja Ltd utt.), kuras ieguldījušas lielus līdzekļus un izveidojušas modernas lieljaudas ražotnes, kas arī kompensēs ienākumu kritumu, ko radīs citu ražotāju ienākumu kritums.

«Šobrīd uzņēmumā ir apmēram 60 brīvu darba vietu, taču modernizējoties plānojam strādājošo skaitu samazināt vēl par apmēram 100, proti pašreizējo 250 vietā varētu palikt tikai 150 — 160,» uzsver SIA Komiss īpašnieks Nikolajs Perlovskis. Šobrīd tiek plānots uzstādīt modernu kokzāģēšanas līniju ar ikgadējo jaudu 90 000 — 100 000 m3 zāģmateriālu gadā. «Faktiski salīdzinājumā ar pašreizējo — ap 80 000 m3 zāģētās produkcijas gadā — kokzāģēšanas jauda tikai nedaudz pieaugs,» skaidro N. Perlovskis. Pērn saražota zāģētā produkcija nedaudz vairāk par 70 000 m3, kas gan ir mazāk pret 72 000 m3 2004. gadā. Lai arī pēc saražotās zāģētās produkcijas apjoma SIA Komiss ir viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem Latvijā N. Perlovskis gan norāda, ka faktiski visiem saražotiem zāģmateriāliem tikusi veikta dziļāka pārstrāde — žāvēšana, ēvelēšana. «Latvijā aug visas izmaksas — ir augsta inflācija —, gan darbaspēka, gan energoresursu, gan arī citas, tāpēc modernizācija un strādājošo skaita samazināšana ir zāles izmaksu pieaugumam,» norāda Komiss īpašnieks.

Kokapstrādes SIA Komiss, investējot 7 milj. eiro, plāno dubultot ienākumus, samazināt nodarbināto skaitu no pašreizējiem 400 līdz apmēram 120, nesamazinot darba algās izmaksāto naudu. «Faktiski ieguvēji būs visi, jo uzņēmums gūs lielākus ienākumus, bet strādājošie trīsreiz lielāku atalgojumu,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka šobrīd uzņēmumā strādājošo alga svārstās no 200 līdz 400 Ls mēnesī, kuru var palielināt, izpildot attiecīgu plānu vēl par 30 %. «2006. gadā viena uzņēmumā nodarbinātā vidējā alga nebūs mazāka par 500 Ls,» uzsver N. Perlovskis. Viņš atzīst, ka Komiss savis 13 darbības gados ir saskāries ar dardaspēka problēmu un arī pēdējā laikā izjutis brīvo darbaspēka kustību, kā rezultātā 30 strādājošo, no kuriem lielākā dala lentzāģu operatoru, ir devušies peļņā uz ārzemēm, visbiežāk pat ne savā specialitātē, piemēram, strādāt celtniecībā vai lauksaimniecībā, jo piesolītais atalgojums ir krietni lielāks nekā Latvijā.

Kaut arī koksne ir resurss, kas dabiski atjaunojas un kura lietojuma veidi nosacīti ir neizsmeļami, tomēr ražotāji jau izsenis konkurē par pieejamo koksnes daudzumu. Šī konkurence ir tieši tas, kas spiež domāt par jaunām izmantošanas metodēm, jo pieprasījums pasaulē ir un tendence atgriezties pie vecā, labā koka materiāla kļūst arvien izteiktāka. Zinot ražotāju prasmes un Latvijas mežu nozares potenciālu dot vairāk izejmateriāla, būtu īstais laiks ielekt šajā attīstības un inovāciju vilcienā.

Neapšaubāmi meži Latvijā ir liela bagātība, taču tikai ar modernām tehnoloģijām, bieži pieminēto produkcijas pievienotās vērtības palielināšanu vien nepietiks. Šajā situācija ir skaidrs, ka Latvijas straujai un veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams arī nodrošināt lielāku pieeju izejmateriālam – koksnei. Pozitīvus signālus šīs situācijas risināšanā ļauj nojaust pirms mēneša Latvijas darba devēju konfederācijas rīkotā diskusija «Mežu nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem», kurā eksperti nonāca pie secinājuma, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas mežus ir vēlams izmantot intensīvāk un no tiem var droši iegūt vairāk koksnes.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju - palielinājās par 0,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,5%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu sezonālo faktoru ietekmē bija kartupeļiem (+8,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+3,3%). Cena kāpa arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3%), kā arī olīveļļai (+4,5%). Akciju noslēgumu rezultātā cena pieauga kafijai (+0,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%), kā arī makaronu izstrādājumiem (+2,4%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-3,6%) un svaigi augļi (-0,9%). Akciju ietekmē lētāka bija mājputnu gaļa (-1,8%) un maize (-0,7%).

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada novembrī, salīdzinot ar 2013. gada novembri1, palielinājās par 0,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 3,1%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%.

Salīdzinot ar 2013. gada novembri, lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada novembrī bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2014. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,1%. Cenu kāpums tika novērots tējai un kafijai, dārzeņiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, saldumiem un medum, kā arī augļiem. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukvielām, kartupeļiem.

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.