Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Nemitīgi pieaugot baļķu cenām, kā arī ražošanas izmaksām, pēc daudzu kokzāģētāju teiktā, vienīgā iespēja ir dārgāku koksnes izstrādājumu ražošana, kas dod lielākus ienākumus. Šim secinājumam piekrīt arī SIA Komiss prezidents Nikolajs Perlovskis norādot, ka to pierāda arī Komisa 2004. gada rezultāti — 6.28 milj. Ls neto apgrozījums un apmēram 90 000 Ls (neauditētie dati) lielā tīrā peļņa ir lielāka nekā 2003. gadā, kaut arī pārstrādātās apaļkoksnes apjoms — 150 000 m3 un no tā saražotās zāģētās produkcijas apjoms — ap 75 000 m3 ir tāds pats kā 2003. gadā. «Šādi rezultāti sasniegti, pateicoties koksnes izstrādājumu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī pieaugošajām kokapstrādes procesā radušos atlieku — skaidu, šķeldas un mizu — realizācijas cenām,» veiksmes recepti atklāj SIA Komiss īpašnieks. Viņš norāda, ka pērn 70 % no saražotajiem zāģmateriāliem ir realizēti jau ēvelēti, 20 % — žāvēti un tikai apmēram 10 % — 7300 m3 — nežāvēti, kuru dziļākai pārstrādei neesot ekonomiskā izdevīguma. Lai arī pēc saražotās zāģētās produkcijas apjoma SIA Komiss ir viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā, tomēr savu nākotni uzņēmuma īpašnieks saista ar koksnes dziļāku pārstrādi. Uzņēmums ir izstrādājis savu nākotnes attīstības vīziju, kuras pamatā ir jaunas apmēram 5 milj. eiro vērtas baļķu zāģēšanas līnijas un kokskaidu granulu ražošanas līnija. Nodokļos kopumā pērn SIA Komiss samaksājis ap 522 879 Ls.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

«2005. gadā plānojam uzstādīt jaunu apmēram 5 milj. eiro vērtu baļķu zāģēšanas līniju, kas ļaus palielināt pārstrādājamās koksnes apjomu līdz 200 000 m3 pašreizējo 150 000 m3 vietā,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš atzīst, ka līdz šim ir bijis zāģēšanas līniju oponents, jo tādu ekspluatācijai ir vajadzīgi lieli zāģbaļķu krājumi, kā arī samērā mazs lietderīgais iznākums, tomēr šobrīd situācija ir mainījusies, jo šādai līnijai vairs nav nepieciešama baļķu šķirošanas līnija. Tā kā realizēt iecerēts tikai žāvētu u ēvelētu produkciju, tad pieaugs koksnes pārstrādes procesā radušos skaidu apjoms, kas tiks izmantots kokskaidu granulu ražotnē. Šobrīd jau ir noslēgts līgums ar Igaunijas kokskaidu granulu ražotnes izgatavotāju, par rūpnīcas izgatavošanu un uzstādīšanu SIA Komiss par 2 milj. eiro. «Granulu rūpnīca tiem, kuriem ir savas skaidas, ir ļoti izdevīga, jo granulu ražošanas pašizmaksa ir ap 12.6 Ls, kamēr realizācijas cena ir ap 100 eiro/t, un pie šāda rentabilitātes līmeņa arī ļoti ātri atmaksājas,» norāda Komiss īpašnieks. Viņš uzsver, ka nākošgad rudenī jau būs uzstādīta gan granulu ražotne, gan arī jaunā zāģēšanas līnija.

Kokapstrādes SIA Komiss, investējot 7 milj. eiro, plāno dubultot ienākumus, samazināt nodarbināto skaitu no pašreizējiem 400 līdz apmēram 120, nesamazinot darba algās izmaksāto naudu. «Faktiski ieguvēji būs visi, jo uzņēmums gūs lielākus ienākumus, bet strādājošie trīsreiz lielāku atalgojumu,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka šobrīd uzņēmumā strādājošo alga svārstās no 200 līdz 400 Ls mēnesī, kuru var palielināt, izpildot attiecīgu plānu vēl par 30 %. «2006. gadā viena uzņēmumā nodarbinātā vidējā alga nebūs mazāka par 500 Ls,» uzsver N. Perlovskis. Viņš atzīst, ka Komiss savis 13 darbības gados ir saskāries ar dardaspēka problēmu un arī pēdējā laikā izjutis brīvo darbaspēka kustību, kā rezultātā 30 strādājošo, no kuriem lielākā dala lentzāģu operatoru, ir devušies peļņā uz ārzemēm, visbiežāk pat ne savā specialitātē, piemēram, strādāt celtniecībā vai lauksaimniecībā, jo piesolītais atalgojums ir krietni lielāks nekā Latvijā.

«Šobrīd uzņēmumā ir apmēram 60 brīvu darba vietu, taču modernizējoties plānojam strādājošo skaitu samazināt vēl par apmēram 100, proti pašreizējo 250 vietā varētu palikt tikai 150 — 160,» uzsver SIA Komiss īpašnieks Nikolajs Perlovskis. Šobrīd tiek plānots uzstādīt modernu kokzāģēšanas līniju ar ikgadējo jaudu 90 000 — 100 000 m3 zāģmateriālu gadā. «Faktiski salīdzinājumā ar pašreizējo — ap 80 000 m3 zāģētās produkcijas gadā — kokzāģēšanas jauda tikai nedaudz pieaugs,» skaidro N. Perlovskis. Pērn saražota zāģētā produkcija nedaudz vairāk par 70 000 m3, kas gan ir mazāk pret 72 000 m3 2004. gadā. Lai arī pēc saražotās zāģētās produkcijas apjoma SIA Komiss ir viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem Latvijā N. Perlovskis gan norāda, ka faktiski visiem saražotiem zāģmateriāliem tikusi veikta dziļāka pārstrāde — žāvēšana, ēvelēšana. «Latvijā aug visas izmaksas — ir augsta inflācija —, gan darbaspēka, gan energoresursu, gan arī citas, tāpēc modernizācija un strādājošo skaita samazināšana ir zāles izmaksu pieaugumam,» norāda Komiss īpašnieks.

Kokapstrādes SIA Komiss darbību pērn ietekmēja janvāra vētra Latvijā un Zviedrijā, kā arī tās atbalsts koksnes izstrādājumu noieta tirgos un arī Skandināvijas celulozes un papīrfabriku streiks. Neraugoties uz to, ka vētra bija 2005. gada janvāra sākumā, tomēr janvārī — februārī skujkoku zāģbaļku cenas nekritās un tikai martā šīs cenas būtiski kritās, atceras SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka savukārt pagājušā gada rudenī baļķu cenas atkal atgriezās bijušajos augstumos. Turklāt no vētrā cietušās koksnes iegūtie zāģbaļķi nebija piemēroti daudzu konstrukciju materiāla sortimentu ražošanai, kas samazināja ne tikai uzņēmuma ienākumus, bet arī peļņu, skaidro N. Perlovskis. «Konstrukciju materiālu ražošanai egles zāģbaļķus nācās vairāk iepirkt no vētrā daudz mazāk cietušās Vidzemes, kā arī Krievijas,» uzsver N. Perlovskis. Viņaprāt, ja Latvijai būtu labākas attiecības ar Krieviju, tad no šīs mežiem bagātās valsts varētu importēt vēl vairāk Latvijas kokrūpniekiem tik ļoti nepieciešamo koksnes resursu. Turklāt vairāki ārvalstu koksnes izstrādājumu pircēji vētras dēļ samazināja iepirkuma cenas, kas atkal mazināja ienākumus. Savukārt papildu triecienu radīja celulozes ražotāju streiks Somijā, jo celulozes šķeldas iepircēji no pagājušā gada maija nogales līdz pat septembrim faktiski bija pārtraukuši iepirkt šo produktu. Tāpēc lielu daudzumu celulozes šķeldas Komiss bijis spiests pārdot kā dedzināmo šķeldu, kuras cena ir apmēram 2.5 reizes zemāka nekā celulozes šķeldai, norāda N. Perlovskis. Turklāt arī šobrīd celulozes šķeldas iepirkuma cenas esot par apmēram 30 % zemākas, nekā tās bijušas pirms vētras.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu Reģistrs ir saņēmis 542 komercķīlu pieteikumus. 328 komercķīlas ir reģistrētas, 174 — dzēstas, bet 41 pieteikums ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 16 miljardi 747 miljoni latu, no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 9 miljardi 772 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 6 miljardi 974 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: «HANSABANKAS», AS; ķīlas devējs: Beleška Arūnas; parādnieks: «SENAMIESČIO KOMFORTAS», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – Ls 8 800 000; 2. Ķīlas ņēmējs: «HANSABANKAS», AS; ķīlas devējs: Barauskas Romualdas; parādnieks: «SENAMIESČIO KOMFORTAS», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – Ls 8 800 000; 3. Ķīlas ņēmējs: «NORDEA BANK FINLAND PLC.», publiska akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «NDX Development» SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - Ls 7 558 200; 4. Ķīlas ņēmējs: «VEREINSBANK RĪGA», akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «SEVERSTAĻLAT», akciju sabiedrība; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – Ls 6 200 000; 5. Ķīlas ņēmējs: «VEREINSBANK RĪGA», akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «KOMISS», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - Ls 3 860 000; 6. Ķīlas ņēmējs: «VEREINSBANK RĪGA», akciju sabiedrība; ķīlas devējs: Perlovskis Nikolajs; parādnieks: «KOMISS», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - Ls 3 860 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. SIA «HANZA LĪZINGS» — 61 ķīla; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 651 494; 2. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 60 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 29 646 373; 3. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 47 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 288 330; 4. Valsts akciju sabiedrība «Latvijas Hipotēku un zemes banka» - 30 ķīla; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls2 998 402; 5. Akciju sabiedrība «NORD/ LB Latvija» — 24 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 7 444 090 KOPĀ: 222 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 41 028 689

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Latvijas kokrūpnieki, jo īpaši kokzāģētāji, arvien vairāk izjūt baļķu trūkumu, kura pamatā ir ne tikai fakts, ka Latvijā esošās koksnes pārstrādes jaudas pārsniedz valstī pieejamos resursus, bet arī bažas par Krievijas apaļkoksnes importa nosacījumu maiņu ar šā gada 1. martu. Pērnā gada lietainais rudens un bezsala periods liedza izcirst ne vienu vien cirsmu Latvijas mežos, tas atstāja būtisku ietekmi ne tikai uz Latvijas kokrūpniekiem, to dīkstāvēm, bet arī mežizstrādātājiem un to apjomiem. To atzīst neviens vien kokrūpnieks, tostarp arī lieli kokzāģētāji. «Sarežģītie laika apstākļi — slapjais laiks pērn — Latvijā lika 2004. gadā aktīvi pievērsties egles zāģbaļķu importam ar kuģiem no Krievijas,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka pērnā gada nogalē izdevies ievest vairākus kuģus no Krievijas ar zāģbaļķiem, tāpēc arī neesot bijis vajadzības startēt valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rīkotajās apaļkoku sortimentu izsolēs. Tomēr perspektīvā — uz apaļkoku piegādēm 2005. gada II pusgadam SIA Komiss, pēc N. Perlovska teiktā, plānojot startēt. Viņš gan atzina, ka kokrūpnieku savstarpējā sāncensība cenu izsolē ir izdevīga mežu īpašniekam – apsaimniekotājam, bet nebūt nav izdevīga pašiem kokrūpniekiem. «Būtiskākais ieguvums no šīm apaļķoku sortimentu izsolēm ir tas, ka kokrūpniekam ir iespēja parādīt koksnes izstrādājumu pircējam šo līgumu kā garantu izstrādājumu ražošanai un savlaicīgai piegādei,» atzīst N. Perlovskis.

Kā lielu problēmu SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis min situāciju, ka Latvijā arvien vairāk tiek izjusts darbaspēka trūkums, turklāt valdība nekādus soļus neesot spērusi, lai šo būtisko problēmu risinātu. Vēl vairāk — N. Perlovskis ir pārsteigts par to, ka par nodokļu maksātāju naudu finansētie masu mediji reklamē Latvijas ekonomisko migrantu «panākumus» Irijā, tai pašā laikā noklusējot vairākus būtiskus faktus — proti, alga patiešām ir vairākas reizes lielāka, taču cik daudz šiem viesstrādniekiem paliek pāri (pēc savu dzīvošanas izdevumu samaksāšanas) ko atvest — atsūtīt uz Latviju? «Paradoksāli, ka Latvijas televīzijas un radio rīkojas Īrijas, nevis Latvijas interesēs, jo veicina šo darbaspēka aizplūšanu, nevis informē par redzamās «laimes» zemūdens akmeņiem,» norāda N. Perlovskis. Savu teikto viņš pamato ar to, ka arī no Komiss vairāki strādājošie devušies peļņā uz ārzemēm, visbiežāk pat ne savā specialitātē, piemēram, strādāt celtniecībā vai lauksaimniecībā, jo piesolītais atalgojums ir krietni lielāks nekā Latvijā, taču iekrātā nauda bijusi niecīga un daži atgriezušies strādāt uzņēmumā. Turklāt esot gadījumi, kad ārzemēs arī nesamaksā un tad, bez palīdzības cilvēki pat vairs nespējot atgriezties Latvijā. Kā iespējamo darbaspēka trūkuma slāpēšanas ieroci N. Perlovskis uzskata atļauju ārvalstu — lētāko valstu, it īpaši Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas — darbaspēka ieplūšanai Latvijā.

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti 669 jauni uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Tas ir mazāk nekā šī gada jūlijā, kad reģistrēti 724 jauni uzņēmumi, kā arī mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gandrīz puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem augustā reģistrēti Rīgā, savukārt mazākais skaits – Zemgalē un Latgalē.

Neskatoties uz mazāku jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu augustā, kopējais šī gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits ir lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Lursoft aprēķinājis, ka šogad laika periodā no janvāra līdz augusta beigām reģistrēti 6230 jauni uzņēmumi, kamēr 2020.gadā šajā pašā periodā – 5973.

Šogad ne tikai reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn, bet arī to kopējais pamatkapitāls bijis teju divas reizes lielāks. Lursoft izpētījis, ka šogad reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis 89,79 milj. EUR, no tiem 27,73 milj. EUR veido augustā reģistrētie uzņēmumi.

Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šā gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šā gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.