Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

To, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kāda situācija būs skujkoku papīrmalkas tirgū šā gada martā, maijā vai jūnijā, atzīst gandriz vai papīrmalkas eksportētāju vadītāji — SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis, SIA Silva direktors Juris Antoņevičs, SIA Sveaskog Baltfor izpilddirektors Guntars Zvejsalnieks, SIA Domše Latvia izpilddirektors Juris Pūgulis. «Latvijas papīrmalkai ir jābūt konkurētspējīgai cenai salīdzinājumā ar analogu izejvielu piedāvājumiem no Dienvidzviedrijas,» uzsver SIA Domše Latvia izpilddirektors Juris Pūgulis. Viņš atzina, ka laiks rādīs, vai Latvijā iegūtā papīrmalka būs konkurētspējīga ar savu cenu, taču cenu kritums esot neizbēgams. «Vēsturiski bija izveidojies, ka apmēram 75 % no visas eksportētās papīrmalkas piegādājām uz Zviedriju un tikai 25 % uz Somiju, taču pēc vētras postījumiem Dienvidzviedrijā ir skaidrs, ka uz Zviedriju tuvāko mēnešu laikā skujkoku papīrmalku nesūtīsim,» atzīst SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņaprāt lielāka skaidrība par to, kas notiks, varētu būt martā, taču šobrīd papīrmalkas iepirkšana un eksports norit, kā sākotnēji ticis plānots, taču vētra šajā grafikā ieviesīs savas korekcijas, jo Zviedrijā ir uzsākta vētras nopostīto mežu izstrāde un šī koksne rūpnīcās lielos apjoms sāks ienākt jau martā, un tad arī varēs redzēt, kas notiek ar papīrmalkas piedāvājumu un pieprasījumu. Savukārt pēc vairāku aptujāto meža īpašnieku domām varot rasties situācija, kad ir jāveic milzīgi aprēķini, lai izrēķinātu, kas būs izdevīgāk — pārdot papīrmalku par cenu, kura tik tikko vai pat nesedz mežizstrādes un tās transportēšānas izmaksas, vai arī meklēt citas šīs papīrmalkas pielietošanas iespējas. Tāpat tiek pieļautas bažas, ka noteikta sortimenta, jo īpaši skujkoku papīrmalkai vispār kādā brīdī nebūs pieprasījuma. Pirms vētras ne viens vien papīrmalkas pircējs atzina, ka esošās cenas «uzbraukušas debesīs» un tās ir ekonomiski nepamatotas, nesamērīgi augstas. Tajā pašā laikā tiek prognozēts augstāks pieprasījums pēc lapkoku — bērza un apses — papīrmalkas.

140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.

"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.

Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

«Augstās papīrmalkas cenas valsts mežu apsaimniekotāja apaļo kokmateriālu izsolē II pusgadam ir saistītas ar vienas kompānijas — SIA Pata AB – rīcību, kura to no 14 Ls/m3 bērzam un 16 Ls/m3 skujkokiem pacēla uz 16 — 18 — 20 Ls/m3, kaut arī pati galu galā neko nepirka,» secina viena no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem Zviedrijas Korsnas Aktiebolag meitas kompānijas SIA Latsin izpilddirektors Varis Sīpols. Viņš uzsver, ka mātes uzņēmumam piederošajai celulozes fabrikai nebija aktuāla skujkoku papīrmalkas iegāde, bet gan tikai bērza papīrmalka. «Ja cena tiktu uzspiesta līdz 20 Ls/m3, Latsin par tādu cenu to nebūtu pircis,» atzīst V. Sīpols. Latsin izpilddirektors norāda, ka papīrmalkas pircējus — Skandināvu celulozes meitas uzņēmumus Latvijā — var iedalīt divās grupās. Vienā ir tādi uzņēmumi kā SIA Stora Enso Mežs, SIA Silva un SIA Latsin, kuri paši nodarbojas ar mežizstrādi un kuri nepieciešamās papīrmalkas apjomus var iegūt, pērkot tos no īpašniekiem, gan arī paši palielinot savas mežizstrādes jaudas. Savukārt otrajā grupā ietilpst SIA Sveaskog Baltfor, SIA Laskana, SIA Domše Latvia, SIA Sodra Latvija, kuri ir pircēji un kuriem nav savu mežizstrādes jaudu. Pirmajiem, pēc V. Sīpola teiktā, ir daudz brīvākas rokas, jo startējot tikai kā pircējam ir iespējas vajadzīgo nopirkt ar peļņu, gan arī pa nullēm. «Nezinu, kā daži papīrmalkas pircēji iemanās papīrmalku iepirkt par 26 Ls/m3 ostā, kaut arī reāli nosūtītās kravas (FOB) cena ir 25.2 Ls/m3, un uz kā rēķina kompensē šos zaudējumus,» norāda V. Sīpols.

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

SIA Liepājas enerģija izsludinātajā konkursā par šķeldas piegādi jaunajai biokoģenerācijas stacijai pieteicās 21 uzņēmums, no kuriem atlasīti pieci labākie piedāvājumi.

Jaunās stacijas darba nodrošināšanai kopumā nepieciešami 110 tūkst. kubikmetru šķeldas gadā.

Lai arī Latvijai kā mežu lielvalstij tas nav liels daudzums, tā ir šķeldas realizācijas papildu iespēja vietējā tirgū, kas dod lielāku stabilitāti un drošību šķeldas ražotājiem realizācijas jomā, norāda viens no uzvarētājiem iepirkumā, SIA Sveaskog Baltfor tirdzniecības un loģistikas vadītājs Jānis Mazītis. Zinot, ka stacija ir moderns projekts, tā būs piemērota šķeldas izmantošanai visai plašā kvalitātes diapazonā, viņš lēš. Tā kā šķeldas iepirkšana plānota pēc tās enerģētiskās vērtības, nevis beramajiem kubikmetriem, paredzams, ka tas ļaus ražotājiem uzlabot piegādājamā materiāla kvalitāti, nezaudējot spēju piedāvāt konkurētspējīgu cenu, kas būs izdevīgi gan siltuma ražotājam, gan piegādātājam.

SIA Sveaskog Baltfor izpilddirektors Guntars Zvejsalnieks atzīst, ka Sveaskog Forvaltings šogad plāno par 5 – 10 % palielināt papīrmalkas iepirkšanas apjomus Latvijā un kompānija, to arī centīsies īstenot, neraugoties uz konkurentu spiedienu. «Ja šobrīd importētās papīrmalkas cenas ir pielīdzināmas zāģbaļķu cenām Zviedrijā, tad neapšaubāmi, tiks meklēti risinājumi, kā, piemēram, aizvietot Baltijas papīrmalku ar eikaliptu, kas pašlaik arī tiek darīts,» skaidro G. Zvejsalnieks. Tomēr neraugoties pieaugošo konkurenci tiek kontrolēta koksnes izcelsmes legalitāte kura garantē, ka iepirktā koksne ir iegūta legāli no mežiem, kuri apsaimniekoti, ievērojot sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās — ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principus.

Kā glābšanas salmiņš papīrmalkas īpašniekiem tiek minēti divi jauni spēlētāji — UPM - Kymmene Forest a/s filiāle un SIA Nela Wood — papīrmalkas tirgū, kuri savas aktivitātes Latvijā uzsāka pērn. Tiek izteikti pat minējumi, ka abiem jaunpienācējiem, šis varētu būt izdevīgs laiks, kad, vētras ietekmē krītoties papīrmalkas cenām, iekarot savas pozīcijas Latvijas papīrmalkas tirgū, ko būtu salīdzinoši grūtāk izdarīt pieaugošu cenu apstākļos. «Pērn eksportētājm tikai 80 000 m3 papīrmalkas, taču šogad plānojam vairāk, jo reāla darbība tika uzsākta tikai pērnā gada martā,» skaidro SIA Nela Wood direktors Ivars Briedis. Viņš norāda, ka uzņēmums papīrmalku piegādā Norvēģijā esošajām celulozes ražotnēm , kuras vēlas saņemt lielāku celulozes izejvielu apjomu no Latvijas. Db jau rakstīja, ka Somijas mežrūpniecības koncerns UPM Kymmene Latvijā saredz izdevību nosacīti izvērst savu iepircēju darbību sakarā ar Zviedrijas skujkoku papīrmalkas importa apturēšanu. Jāatgādina, ka pērn augustā Latvijā savu darbību uzsāka UPM - Kymmene Forest a/s filiāle. «Pirmajos piecos darbības mēnešos esam eksportējuši apmēram 166 000 m3 papīrmalkas un arī šā gada plānotie apjomi ir ievērojami lielāki, tomēr, vai tie tiks īstenoti, ir atkarīgs no kopējās situācijas papīrmalkas tirgū Skandināvijā,» atzīst UPM - Kymmene Forest a/s filiāles direktore Daiga Veisa. Viņa pieļauj iespēju, ka papīrmalkas īpašnieki, piedāvājot celulozes ražotājam – UPM - Kymmene — interesantu cenu un pārdošanas nosacījumus, varētu iepirkt vēl kādus papildu apjomus, kurus sākotnēji nemaz nav plānots pirkt Latvijā.

Pēdējā gada laikā papīrmalkas cenas ir būtiski kāpušas valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsolēs, kam ir vairāki iemesli, kuru cēloņi meklējami celulozes rūpnīcu mītnes valstīs. 2005. gada I pusgada un šā gada II pusgada valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsoļu rezultāti rāda, ka apses papīrmalkas cena pieaugusi par 33 %, bērza — par 29.5 %, skujkou kopumā — par 20 % un egles — par 16.7 %. «Šāds cenu kāpums ir vairāku faktoru savstarpējās mijiedarbības rezultāts,» secina valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Viņš atzīst, ka gada visbūtiskākais vidējās svērtās cenas pieaugums ir egles papīrmalkai no 18.32 Ls/m3 šā gada I pusgada izsolē līdz 24.13 Ls/m3 II pusgadā un 2005. gada I pusgadā jau sasniedz 28.17 Ls/m3 — pieaugums 53.8 % apmērā, vēl iesapidīgāks kāpums ir bērza papīrmalkai — par 63.2 %, nedaudz mazāks ir aspes papīrmalkai — par 50.8 %. Viens no iemesliem, pēc A. Baloža teiktā, ir celulozes cenu kāpums pasaules tirgū, kas sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) , proti, pēc egles papīrmalkas un tās iegādes cenām. Kā vēl viens būtisks faktors papīrmalkas cenas kāpumā tiek minēts jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē — SIA Nela Wood, SIA Sodra Latvia, UPM – Kymmene Forest. A. Balodis arī neizslēdz iespēju, ka Skandināvijā ir palielinājušās celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, kādas problēmas ar papīrmalkas piegādēm no koksnes resursiem bagātās Krievijas vai arī papīrmalkas piegāžu samazināšanās kādu iemeslu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā, zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā, un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk.

«Mēs zaudējam savu tirgus daļu, jo Latvijā nāk iekšā jauni spēlētāji kā UPM Kymmene un Nela Wood papīrmalkas tirgū ar tādu cenu politiku, lai iekarotu savas pozīcijas šajā tirgū,» skaidro lielākais papīrmalkas eksportētāja SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš atzīst, ka uznēmums nevar atļauties maksāt tādas papīrmalkas cenas, kādas tirgus iekarošanas nolūkos atļaujas maksāt jaunpienācēji. Šobrīd papīrmalkas pircēji vēlas nopirkt vairāk, nekā pārdevēji spēj piedāvāt. «Tā rezultātā pēdējā gada laikā priedes un egles papīrmalkas cena Latvijā ir pieaugusi par apmēram 10 Ls/m3,» norāda V. Freimanis. Šāda situācija pēc V. Freimaņa teiktā ir izdevīga mežu īpašniekiem un koksnes pārdevējiem Latvijā, bet ne papīrmalkas iepircējiem. Krievijā un citās valstīs šobrīd var iegādāties papīrmalku par 10 – 15 eiro/m3 lētāk nekā Latvijā, tāpēc arī šajās valstīs tiks palielināts papīrmalkas iepirkuma apjoms. Rezultātā arī šogad kritīsies Stora Enso Mežs papīrmalkas eksporta apjomi, norāda V. Freimanis.

Valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes« direktors Andris Balodis atzīst, ka visbūtiskākais vidējās svērtās cenas pieaugums ir egles papīrmalkai no 18.32 Ls/m3 šā gada I pusgada izsolē līdz 24.13 Ls/m3 II pusgadā, nedaudz mazāks ir priedes un bērza papīrmalkai. Viens no iemesliem, pēc A. Baloža teiktā, ir celulozes cenu kāpums pasaules tirgū, kas sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) — , proti, pēc egles papīrmalkas un tās iegādes cenām. Kā vēl viens būtisks faktors papīrmalkas cenas kāpumā tiek minēts jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka Skandināvijā ir palielinājušas celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, kādas problēmas ar papīrmalkas piegādēm no koksnes resursiem bagātās Krievijas vai arī papīrmalkas piegāžu samazināšanās kādu iemeslu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs arī Latvijā zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk. Tiesa, tievkoksnes baļķu cenas izsolē ir bijušas augstākas par papīrmalkas cenām.

Papīrmalkas cenu kāpumam gan valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsolē II pusgadam, gan Latvijas tirgū ir vairāki iemesli, kuru cēloņi meklējami kā Latvijā, tā celulozes rūpnīcu mītnes valstīs. Tā uzskata paši papīrmalkas pircēji. Papīrmalkas cenas ir atkarīgas no Skandināvijas celulozes rūpnīcām. Proti, celulozes cenu kāpums pasaules tirgū sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) — un to iegādes cenas. Papīrmalkas cenas kāpums tiek saistīts ar jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē valsts mežos un jaunu spēlētāju ienākšana tirgū. Db jau rakstīja, ka Somijas meža nozares koncerns UPM – Kymmene, sākot iepirkt Latvijā celulozes ražošanai nepieciešamās izejvielas, pārdalīs esošo tirgu. Tāpat tiek minēts, ka Skandināvijā ir palielinājušās celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, papīrmalkas piegāžu samazināšanās ciršanas ierobežojumu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā, zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk. Bez tam taisnu papīrmalku no 6 cm diamterā Latvijā izmanto palisāžu un lauksaimniecibas mietiņu ražošanā.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Tukuma siltums noslēdzis līgumu par šķeldas piegādi ar uzņēmumu, kura piedāvātā cena ir par 20% augstāka nekā izdevīgākajā piedāvājumā. Lai gan sākotnēji Tukuma pašvaldībai piederošais siltumenerģijas ražotājs bija gatavs izvēlēties pretendentu ar zemāko cenu, vēlāk pārdomājis, ziņo Latvijas Radio.

Speciālisti norāda, ka cena, par kādu Tukuma siltums iepirks šķeldu, ir viena no augstākajām un uzskata, ka pie tā novedis nemākulīgi uzrakstītais nolikums, kas lieki sadārdzina tarifu patērētājiem.

Kasparu Ramiņu no uzņēmuma Daibi, kas šovasar startēja Tukuma siltuma izsludinātajā šķeldas iepirkumā, bez atsevišķiem nolikuma punktiem aizdomīgu darīja tas, ka konkursu pasludināja par slēgtu. Citus gadus Tukuma siltums piedāvājumus atvēra publiski, taču šoreiz lielā slepenībā. Daibi ir viens no vairākiem uzņēmumiem, kurš Tukuma siltumam šķeldu piegādājis iepriekšējos gadus. Šoreiz siltumenerģijas ražotājs nolēma šo pienākumu uzticēt vienam ražotājam. Līdz ar to Tukuma siltuma piedāvājums kļuva par vienu no lielākajiem kumosiem šķeldu iepirkumos reģionā. Konkursa pretendentiem bija obligāti jāiesniedz divas atsauksmes par šķeldas piegādi iepriekšējās sezonās no diviem patērētājiem vismaz par 40 tūkstošiem kubikmetru. Pēc Ramiņa domām šī prasība ir dīvaina, jo tas automātiski izslēdz tos pretendentus, kuri ir piegādājuši šķeldu lielākos apjomos, bet piemēram vienam siltumuzņēmumam. Šī punkta dēļ no pieciem pretendentiem konkursu nācās pamest diviem ar salīdzinoši zemām cenām, tāpēc, ka viņi bija iesnieguši atsauksmes tikai no viena klienta. Teorētiski nolikumam neatbilda arī vēlākais konkursa uzvarētājs Pata AB angļu valodā iesniegtās atsauksmes dēļ, taču uz šo nepilnību iepirkumu komisija pievēra acis, pati vēstuli pārtulkojot.

Pieprasījums pēc papīrmalkas Latvijā no Skandināvijas celulozes rūpnīcām vairāku iemeslu dēļ šogad tiek prognozēts vēl mazāks nekā pērn, kaut arī vairāki spēlētāji plānojuši apjomus kāpināt. To liecina lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Pagājušā gada janvāra vētras postījumi Zviedrijā un Latvijā faktiski ir apmetusi kājām gaisā papīrmalkas tirgu. Pēc speciālistu aplēsēm, vētras sekas vismaz papīrmalkas tirgū varētu izjust ne tikai šogad, bet arī 2007. gadā, jo Zviedrijā vēl joprojām uz pārstrādi celulozes rūpnīcās gaida milzīgas papīrmalkas grēdas. Jāatgādina, ka Zviedrijā vētrā cieta ap 80 milj. m3 (Latvijā 7.44 milj. m3) koksnes. Loģiski, ka Zviedrijas celulozes ražotņu īpašnieki, kuriem pieder arī vētrā cietušie meži, priekšroku dod nevis importētajiem resursiem no Latvijas, bet gan savos mežos iegūtās vētrā cietušās koksnes pārstrādei. Jāņem vērā, ka Zviedrija līdz vētrai bija lielākais apaļkoksnes (papīrmalkas) iepircējs — apmēram 85 % no kopējā apjoma, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Tāpēc tiek prognozēts, ka papīrmalkas tirgus pirmsvētras situācijā varētu atgriezties 2006. gada nogalē — 2007. gada sākumā. Tomēr garantijas nav, ka šīs prognozes piepildīsies, it īpaši, ja vēl papildus vētras efektam spiedienu uz šo jomu radīja Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streiks pagājušā gada vasarā. Kā vēl viens iemesls tiek minēta Skandināvijas valstu meža nozares koncernu ieviestā izmaksu samazināšanas un peļņas uzlabošanas politika.

Lai arī Zviedrijā vētrā cieta vairāk nekā 10 reizes lielāks koksnes apjoms nekā Latvijā, tomēr Latsin uz Zviedrijas celulozes ražotni spēja nosūtīt lielāku papīrmalkas apjomu — 335 4000 m3 , kas bija par 55 000 m3 vairāk nekā 2004. gadā. «Mēs pierādījām, ka papīrmalkas paredzētā piegāžu apjoma apcirpšana nav pamatota, un tās pat spējām palielināt,» skaidro SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Viņš norāda, ka arī 2006. gadā ir izdevies vienoties par vēl lielākām papīrmalkas piegādēm — līdz apmēram 400 000 m3. To izdevies panākt uz apses papīrmalkas rēķina. Proti, bērza papīrmalkas vietā (līdz 7 — 12 %)celulozes ražošanā var izmantot apses papīrmalku, tiesa, pēc V. Sīpola teiktā, celulozes iznākums no bērza papīrmalkas ir 100 %, bet no apses tikai 70 %, tāpēc būtiska ir apses papīrmalkas cena.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare.

Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. Savukārt kurināmās koksnes cena, kā iepriekš prognozēts, maijā piedzīvoja zemāko punktu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Gaidas pēc būvniecības sezonas atsākšanās aprīlī sev līdzi nesa cerību, ka pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem maijā varētu palielināties, līdz ar to tā vērtībai tirgū palielinoties. Taču pretēji tam gan inflācijas pieaugums, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana atstājusi būtisku ietekmi uz būvniecības nozari – būvniecība kļuvusi dārgāka un jaunu mājokļu celtniecība samazinājusies. Rezultātā mazinājies pieprasījums pēc gataviem koksnes izstrādājumiem, kā, piemēram, brusām vai dēļiem. Ķēdes reakcijas ietekmē sarūk arī pieprasījums pēc apaļkoksnes, tāpēc zāģbaļķu cena koksnes tirgū, lai arī mēreni, taču samazinās. Kopējo koksnes tirgus dinamiku turpmāk ir grūti prognozēt.