Latvijas apģērbu ražotājs Vaide plāno paplašināt tidzniecību Vācijā un sākt tirdzniecību Čehijas galvaspilsētā Prāgā, savukārt Krievijas rubļa straujās vērtības krituma dēļ cietis uzņēmuma apgrozījums Krievijā, informēja kompānijas vadība.

Ja pērn strādājām uz apgrozījuma palielināšanu, sortimenta paplašināšanu (peldkostīmi, koriģējošā veļa un mēteļi), jaunu franšīzes veikalu atklāšanu (Krievijā un Ukrainā), tad šogad mums galvenais mērķis ir palielināt peļņu, kā arī saprast, kā līdzsvarot zaudējumus, kas radušies Krievijā, stāsta SIA Vaide ģenerāldirektors Igors Obodovs.

«Mums nebūt nav tik lieli zaudējumi no situācijas Ukrainā, kādi zaudējumi mums ir Krievijas rubļa devalvācijas dēļ. Cilvēki pērk mazāk, ir cietis apgrozījums, bet, cik zināms, lielākais tirgus mums ir tieši Krievijā, bet mēs, protams, ceram uz situācijas uzlabošanos,» skaidro Obodovs.

Apģērbu ražotājs Vaide eksportā skatās uz abām pusēm – gan Rietumeiropu, gan Austrumeiropu

2010. gadā apģērbu ražotājs SIA Vaide pieņēma stratēģisku lēmumu ārvalstu tirgos sadarboties uz franšīzes līguma pamata, jo uzņēmums pats var kontrolēt veikalus tikai Latvijā. Trīs gados ir atvērti 11 franšīzes veikali Krievijā, Ukrainā, Vācijā un Igaunijā, un, lai visas «olas» nebūtu vienā groziņā, uzņēmums turpina sadarbību ar vairumtirgotājiem.

«Mūsu produkts ir labi zināms ārpus Latvijas. Esam ražošanas kompānija, tāpēc prece ārpus Latvijas tiek realizēta ar sadarbības partneru palīdzību,» stāsta Vladimirs Šidlovskis, SIA Vaide komercdirektors. Eksports veido ap 70% no apgrozījuma.

Latvijā ražoto apģērbu zīmols Vaide ceturtdien prezentēs ekskluzīvās apģērbu līnijas Monic by VAIDE pavasara – vasaras kolekcija ar plus size izmēra modeļu dalību.

«Jau vairākus gadus īpaši izveidotā zīmola Monic by VAIDE kolekcija tiek radīta sadarbībā ar Itālijas modes dizaineriem,» stāsta Vaide mārketinga vadītāja Marina Griņina.

Jaunās kolekcijas tērpi veidoti sievietēm, kuras vēlas akcentēt sievišķību un eleganci. Kolekcija apvieno sevī klasiskus piegriezumus ar mūsdienīgām modes tendencēm, un kolekcija tiek veidota Latvijā ar Rīgas drēbnieku meistarību un audumu izgatavošanas jaunākajām tehnoloģijām.

Zīmolam ir veikali ne tikai Baltijā, bet arī Ukrainā un Krievijā. Abas kompānijai Vaide piederošās fabrikas atrodas Latvijā – Rīgā un Jelgavā.

Likvidēts trikotāžas izstrādājumu ražošanas uzņēmums SIA "Vaide", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums "Vaide" likvidēts šogad 7.aprīlī, un likvidēšanas brīdī kompānijai bija Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu parādi 199 775 eiro apmērā.

Rīgas rajona tiesa 2020.gada 2.aprīlī izbeidza "Vaides" maksātnespējas procesu, kas tika sākts 2019.gada 8.aprīlī. Maksātnespējas process tika izbeigts, jo kompānija bija izpildījusi kreditoru prasījumu segšanas plānu.

"Vaide" 2017.gadā strādāja ar 2,065 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,3% mazāk nekā 2016.gadā, kā arī cieta zaudējumus 1,045 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Uzņēmuma gada pārskati par 2018.gadu un 2019.gadu nav publiskoti.

Uzņēmuma 2017.gada finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums tika skaidrots ar vispārējo situāciju valsts ekonomikā un pasaulē, īpaši uzsverot negatīvās attīstības tendences Krievijas un Ukrainas tirgos. Vadības ziņojumā arī norādīts, ka pārorientēšanās uz vietējo tirgu nav devusi gaidīto rezultātu. Savukārt zaudējumi radušies, atzīstot un norakstot bezcerīgo debitoru parādus.

Tekstilizstrādājumu ražotājai SIA Vaide 2013.gadā veiksmīgi izdevies palielināt gan neto apgrozījumu, gan peļņu, rāda Lursoft dati.

2013. gadā SIA Vaide apgrozīja 5,7 milj. eiro (4,05 milj.Ls), kas ir par 28,30% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies par 46,94% līdz 129,03 tūkst. eiro (90,6 tūkst. Ls).

2014. gadā SIA Vaide paredzējusi saglabāt savu aizvadītajā gadā panākto apgrozījumu, lai arī paredzams eksporta apgrūtinājums Krievijas un Ukrainas tirgū. Uzņēmuma vadība novērojusi, ka 2013. gada beigās ir pazeminājusies pirktspēja Ukrainā.

SIA Vaide reģistrēta 1993.gadā. Ražotājas kapitāldaļu turētāji ir uzņēmēji Igors Obodovs un Vladimirs Gorniks.

Latvijas apģērbu ražošanas uzņēmums Vaide jaunajā rudens/ziemas sieviešu ekskluzīvo apģērbu kolekcijā Monic by VAIDE akcentu licis uz Latvijā reti sastopamā dabīgā zīda auduma blūzēm, tunikām un topiem aktuālajos tumši zilajos un sinepju toņos, informē uzņēmumā.

Jauno kolekciju veidojusi Latvijas modes māksliniece Sonita Pāvuliņa kopā ar itāļu dizaineru grupu. Audumi, no kuriem šūta šī kolekcija, ieskaitot dabīgo zīdu, ražoti Itālijas austuvēs, stāsta SIA Vaide pārdošanas nodaļas vadītāja Inese Lode.

Uzņēmums arī informē, ka 11. septembrī durvis vērs jauns SIA Vaide firmas veikals Vecrīgā, Galerijā centrs, Audēju ielā 16.

Tekstilizstrādājumu ražotāja SIA Vaide šim gadam ar klientu pasūtījumiem ir nodrošināta par 120%, tāpēc nāksies paplašināt ražošanu, sacīja Vaides komercdirektors Vladimirs Šidlovskis.

«Tas nozīmē, ka uzņēmumam šādus apjomus būs grūti izpildīt, pat palielinot ražošanas jaudu vai strādājošo skaitu. Tomēr tas liecina, ka pieprasījums pēc Vaides produkcijas krietni pārspēj reālās ražošanas iespējas,» norādīja Šidlovskis.

Jautāts, kā uzņēmums tiks galā ar tik lielu pasūtījumu apjomu, Šidlovskis sacīja, ka, pirmkārt, būs jāizvērtē iespējas palielināt ražošanas apjomus. Otrkārt, vienmēr esot iespēja mainīt spēles noteikumus tirgū, piemēram, panākt no pircējiem sev labvēlīgākus nosacījumus, zināmā mērā diktēt sadarbības noteikumus.

Par veikalu slēgšanu pavēstījis Latvijas apģērbu zīmols Vaide, liecina klientiem izsūtītais paziņojums.

«Cienījamo klient! Sakām Jums lielu paldies, ka bijāt kopā ar mums visus šos gadus! Taču diemžēl nākam ar ziņu par veikalu Vaide slēgšanu,» teikts paziņojumā.

Zīmolam ir veikali ne tikai Baltijā, bet arī Ukrainā un Krievijā. Vai tiek slēgti visi, pašlaik nav izdevies noskaidrot. Abas kompānijai Vaide piederošās fabrikas atrodas Latvijā – Rīgā un Jelgavā.

SIA Vaide reģistrēta 1993. gada jūlijā.

BIZNESA FAKTI

Sia Teksio

Juridiskā adrese: Rīga, Jūrmalas gatve 7 - 71, LV-1083

VID Administrētie nodokļu parādi: 10847.96 EUR uz 26.05.2019

Uzņēmuma īpašnieks: Gorniks Vladimirs (18,72%), Igors Obodovs (18.72%), Vladimirs Šidlovskis (62,56%)

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Lindstrom Tukumā izvietotajā darba apģērba ražotnē Prodem 2021. gadā saražotas 300 000 apģērba vienību. 95% no saražotā apjoma pērn eksportēts, bet 5% tiek realizēts vietējā tirgū.

Vienlaikus tekstila nozarē šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu deficītu un piegāžu kavēšanos.

Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā divus gadus pasaulē plosās pandēmija un uzņēmumi piedzīvo vēl nepieredzētu krīzi, savulaik laicīgi pieņemtie lēmumi Lindstrom darba apģērba ražotnei Prodem ļāvuši ne tikai noturēt veiksmīgu uzņēmuma darbību, bet arī audzēt saražotā darba apģērba apjomus.

Lielākais Prodem eksporta tirgus ir Somija, kur tiek eksportētas trīs ceturtdaļas no saražotā sortimenta, tāpat nozīmīgs ir arī Baltijas tirgus. Savukārt, vērtējot uz vietas Prodem ražotā darba apģērba pieprasījumu Latvijas tirgū, aizvadīto divu gadu laikā realizētais darba apģērba apjoms palicis nemainīgs.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Radoša pieeja, kvalitāte, unikalitāte, apģērba ilglaicīgums, daudzfunkcionalitāte - tā portāla db.lv uzrunātie konceptveikali visbiežāk raksturo latviešu dizaineru radīto apģērbu. Portāls izpētīja, cik izmaksā apģērbties latviešu dizainā un vaicāja tirgotājiem, kas veido apģērba cenu.

Portāls db.lv izpētīja, ka viens latviešu dizaineru veidots sieviešu apģērba komplekts var izmaksāt pat 884 eiro, vīriešu - 546 eiro un vairāk.

Koncepveikals «Bold» šobrīd tirgo apmēram 50 Latvijas dizaineru apģērbus, aksesuārus un interjera zīmolus. No tiem zināmākie vārdi no Latvijas modes industrijas ir «Keta Gutmane», «Atis Artemjevs», «MCouture», «Dace Bahmane», «SLOW», «Iveta Vecmane», «PIXIE», «KULT», «Cinnamon Concept», «Talanted», «One Wolf», «Nastya Choo» un citi.

Uzņēmuma pārstāvis Kristaps Birmanis pastāsta, ka veikalā atrodamajiem dizaineru produktiem cenas ir identiskas tām, ko piedāvā pats dizaineris. «Tā ir mūsu politika, lai klientam būtu motivācija iepirkties pie mums un nebūtu situācija, ka klients pie mums uzmēra un nopērk citur dažu eiro dēļ.»

Latvijas modes zīmols One Wolf paziņojis par sadarbību ar Pasaules Dabas Fondu, turpinot attīstīt ilgtspējīgas modes virzienu, informē uzņēmumā.

Turpmāk no katra pārdotā apģērba modeļa, kas ir izgatavots no jau valkāta džinsa auduma vai no audumu pārpalikumiem ražošanas procesā, One Wolf ziedos 10 eiro Pasaules Dabas Fondam dabas aizsardzībai.

«Apģērba izgatavošana no jau izmantota auduma prasa vairāk darbaspēka resursu, un tādēļ šīs kolekcijas apģērbi ir pieejami ierobežotā daudzumā un ir arī dārgāki, taču tā ir daļa mūsu dizaina filozofijas neradīt neko lieku un domāt par apģērba ilglaicīgumu gan izgatavošanas kvalitātes, gan dizaina ziņā. Ilgtspējīga apģērba mērķis ir palielināt vietējās ražošanas un produktu vērtību, pagarināt materiālu dzīves ciklu, palielināt apģērbu vērtību, samazināt atkritumu daudzumu un samazināt kaitējumu videi. Šīs kolekcijas mērķis ir izglītot cilvēkus par videi draudzīgāku patēriņu,» komentēja One Wolf dizainere Agnese Narņicka.

Sievišķīgā apģērba zīmola Black Swan by Olga Broka radītājai ir izdevies atrast savu nišu un noturēties virs ūdens.

Uz kopējā šī brīža modes industrijas un apģērba ražošanas fona Olgai Brokai ir paveicies atrast un izveidot savu profesionālo rokrakstu, ko novērtē sešu darba gadu laikā iegūtais plašais klientu loks.

Šuvēju pietiek

Tieši pircēju labās atsauksmes un degsme viņu acīs Olgai deva stimulu darboties tālāk. Taču tagad viņai jāatzīst, ka kopējā situācija nav vairs tik spīdoša. Nozarē aizvērtas vairākas labi zināmas šūšanas fabrikas. Piemēram, nesen ir slēgti Latvijā ražoto apģērbu zīmola Vaide veikali. Tiesa, kā spriež O. Broka, nav ļaunuma bez labuma. Proti, darba tirgū parādījušies vairāk speciālistu – šuvēju, kā iepriekš trūka vairāk. Uz Black Swan gan neviens tādējādi nav pārcēlies, jo uzņēmumam ar pašreizējo ražošanas apjomu darbaspēka pietiek. Savukārt atsevišķi dizaineri nav nepieciešami, jo šo rūpalu un arī audumu atlasi O. Broka uzņēmusies uz saviem pleciem. Viņa strikti nosaka, ka ne brīdi nevar sēdēt uz vietas un gaidīt, kad viss notiks pats no sevis. Ir nemitīgi jāattīstās. Vēl pirms vairākiem gadiem varēja iztikt ar dalību dažādos tirdziņos, bet tagad spēcīgu lomu spēlē sociālie tīkli. Jāpiedalās izstādēs, jāstrādā reklāmas ziņā. «Ja neiesi laikam līdzi, mūžīgi attapsies pašā aizmugurē,» teic O. Broka. Viņa arī novērojusi, ka vēl pirms gadiem pieciem cilvēki vairāk iepirkās par prieku sev, no naudas šķīrās vieglāk. Tagad situācija apmetusi kūleni. Cilvēki apdomīgāk plāno savus pirkumus. Par konkrēto nozari runājot, pārdomā, kur konkrēto apģērbu vilks, kur to liks. «Arī citu sfēru uzņēmējiem katru dienu jāstrādā pie sīkumiem, jābūt aktīviem sociālajos tīklos, jārunā ar klientiem un, kā manā gadījumā, jāpiedāvā aizvien jauni modeļi,» vēlreiz uzsver uzņēmēja.

Ieviešot eiro, ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumam nekādi būtiski izdevumi nebūs nepieciešami un būtībā mainīsies tikai apgrozībā esošās naudas forma un nosaukums, norāda tekstilizstrādājumu ražotāja SIA Vaide komercdirektors Vladimirs Šidlovskis.

«Protams, visur nāksies pārprogrammēt kases aparātus, jo mums ir mazumtirdzniecības tīkls. Grāmatvedības sistēmu pārveide - tas ir sīkums. Godīgi sakot, neredzu, kur varētu būt kādi jūtami izdevumi. Protams, izdevumi būs, bet tie būs nenozīmīgi,» uzsvēra Šidlovskis.

Viņš piebilda, ka tad, ja aplūkotu kopā visus Latvijas uzņēmumus, tad kopējais izdevumu cipars varētu likties liels, taču katram uzņēmumam atsevišķi šie izdevumi būs nenozīmīgi, protams, ņemot vērā katra uzņēmuma specifiku, taču nekādām problēmām šajā ziņā nevajadzētu būt.

Vaides komercdirektors norādīja, ka Latvijā jau ļoti sen viena eiro maiņas kurss ir 0,70284 lati, un lata kurss nekad nav svārstījies. «Faktiski mēs jau ļoti sen strādājam ar eiro, tikai šis eiro netiek dēvēts par eiro,» uzsvēra Šidlovskis.

Latvijas uzņēmējiem aizvien vairāk sākot domāt par eksporta iespējām uz Ķīnu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību šīs valsts tirgū.

Gan Latvijas Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Ķīnā vadītājs Ingus Rozenblats DB uzsver, ka Ķīnā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība valstiskā līmenī kļuvusi par prioritāri.

Tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī joma būtu sakārtota un vairs nenotiktu tādi pārkāpumi kā intelektuālā īpašuma zādzības un nelikumīgas kopēšanas.

Pašlaik Ķīnā ir reģistrētas vairāk nekā 200 Latvijas preču zīmes, tostarp Madara, Vaide, Rasa, Kārums, Pure Chocolate, Rigvir, Silvanols, Riga Black Balsam utt. Tajā pašā laikā tieši preču zīmju reģistrācijas jomā ārvalstu uzņēmēji visbiežāk sastopas ar negodīgu un krāpniecisku ķīniešu rīcību. I. Rozenblats stāsta, ka nereti kādas Ķīnas privātpersonas vai juridiskas personas seko līdzi jaunākajām tirgus tendencēm un izvērtē, vai ārvalstu kompānijas un to produkti varētu būt interesanti Ķīnas tirgum. Ja viņiem šķiet, ka kādai konkrētai preču zīmei šāds biznesa potenciāls Ķīnā varētu būt, krāpnieki Ķīnas Preču zīmju ofisa reģistrā pārbauda, vai konkrētā zīme nav vēl reģistrēta. Ja tas nav izdarīts, tad viņi iesniedz pieteikumu reģistrēt šo preču zīmi uz sava vārda. I. Rozenblats teic, ka nereti potenciālās preču zīmes, kuras piesavināties, tiek noskatītas starptautiskās izstādēs. Tādēļ uzņēmējiem ir ieteikums neļaut savu preci un etiķeti fotografēt.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

SIA Deora Pluss jau vairākus gadus Daugavpilī nodarbojas ar sporta apģērbu ražošanu gan Skandināvijas - Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, gan Austrijas un Vācijas zīmoliem.

Uzņēmums galvenokārt šuj apģērbus skriešanai, medībām, kā arī aktīvai atpūtai.

Brīdī, kad db.lv viesojās uzņēmumā, tika veikta pasūtījumu izpilde Austrijas zīmolam «Loffler», ar kuru uzņēmums sadarbību uzsācis šogad. Tiek šūtas jakas, vestes un citi apģērbi atbilstoši pasūtījumam.

«Loffler» uzņēmumam «Deora Pluss» piegādā nepieciešamos audumus, Daugavpilī tiek sašūtas visas detaļas un izgatavots apģērbs. Kā pastāstīja SIA «Deora Pluss» attīstības menedžeris Igors Simonovičs, «Loffler» sadarbojas ar dažādām valstīm un šī zīmola apģērbi top vairākās šūšanas fabrikās.

Kādam Zviedrijas zīmolam «Deora Pluss» izgatavo medību drēbes. Tām uzņēmums pats izdomā visas nepieciešamās konstrukcijas. Tiek veidoti šabloni, šūti pirmie apģērba paraugi, tad tie tiek sūtīti klientam. Pēc tam, ja nepieciešams, klients uzņēmumam atsūta komentārus un - pēc saskaņošanas - tiek šūti apģērbi.

Latvijas sportists Kristaps Porziņģis un vietējais sporta aizsargekipējuma ražotājs BLINDSAVE kopā izveidojuši jaunu sporta zīmolu - GAMEPATCH, kas nodarbosies ar funkcionālo sporta apģērba ražošanu basketbolam un citiem sporta veidiem.

Uzņēmums izmantos unikālu Latvijā radītu tehnoloģiju, kas līdz šim sevi ir pierādījusi kā inovāciju veiksmes stāsts pasaulē un kuru produkciju labi jau pazīst florbola, basketbola un handbola pasaulē. Jaunā zīmola izveide kopā ar Kristapu Porziņģi dos iespēju attīstīt šīs inovācijas jaunā līmenī un vēl vairāk Latvijas vārdam izskanēt sporta pasaulē, norāda uzņēmums.

"Ikvienam sportistam ir svarīgi uz laukuma justies droši un pārliecinoši. Es ieguldu lielu darbu, stiprinot savu ķermeni, taču papildus drošību dod arī pareizi izvēlēts ekipējums. GAMEPATCH izstrādātais aizsargekipējums spēj pasargāt spēlētājus no neveiksmīgām sadursmēm, kritieniem un traumām, tāpēc šāda veida produkti kļūs arvien nozīmīgāki. Turklāt, spēlējot Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), kur pieaug ātrums un fiziskā spēle, ir daudz spēlētāju, kuri ikdienā jau izmanto šāda veida produktus. Esmu drošs, ka GAMEPATCH ļaus Latvijas vārdam izskanēt sporta ekipējuma pasaulē," komentē Kristaps Porziņģis.

Ņemot vērā valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības un tirdzniecības pakalpojumu ierobežojumus, Latvijas militārā ekipējuma ražošanas uzņēmums “SRC Brasa” atklājis funkcionālā apģērba un taktiskā ekipējuma tirdzniecību tiešsaistē.

Lēmums par internetveikala izveidi pieņemts, lai specializēts militārais ekipējums būtu pieejams, neapmeklējot tirdzniecības vietu klātienē.

“Tas ir nozīmīgs atskaites punkts ne tikai uzņēmuma, bet arī aizsardzības un militāro industriju attīstībā. Nepārtraukta pakalpojuma pieejamība krīzes laikā ir stratēģiski svarīga, lai vietējos un NATO dalībvalstu sadarbības partnerus apgādātu ar pievienotās vērtības produktiem jebkurā diennakts laikā bez klātienes kontakta,” uzsver uzņēmuma “SRC Brasa” valdes loceklis Kristiāns Brēdermanis.

Jaunākās paaudzes kaujas apģērbu zīmola “Suited Systems” elementi un ekipējuma sistēmas paredzētas dažādiem spēku un operāciju veidiem gan mainīga klimata, gan īpaši aukstos laika apstākļos. Apģērbs, kas pielāgots speciāliem uzdevumiem, izmantojams no +40 līdz -30 grādu temperatūrai, nodrošinot paaugstinātu aizsardzību pret mitrumu.

No 12. līdz 14. aprīlim izstādē Baltic Fashion & Textile RIGA 2018 Ķīpsalā sastopami gan pieredzes bagāti Latvijas tekstila un modes industrijas uzņēmumi, gan arī pavisam jauni vietējie zīmoli, kas iepazīstina ar inovatīviem Latvijas dizaina produktiem.

Ik gadu Baltic Fashion & Textile RIGA var iepazīties ar Latvijas Tehnoloģiskā centra organizēto Inovācijas stendu, kurā atrodamas neierastas idejas un inovatīvi risinājumi, piemēram, 3 wind knots aksesuāri no pārstrādātām avīzēm, Flashion Wear funkcionālie apģērbi ar atstarojošiem elementiem un Allie Janeson somas, kuras imitē dzintarā iekusušus kukainīšus un augu gabaliņus.

Kādreiz 3 wind knots dibinātāja Sigita Trukšāne krāmēja pagrabu un uzdūrās vecām avīzēm – šodien no tām tiek veidota somu kolekcija 3wk upcycled. Termins no angļu valodas upcycled, pretēji biežāk dzirdētajam recycled, paredz iedvest jaunu dzīvību vecos materiālos, daļēji vai pilnībā saglabājot to iepriekšējo izskatu, nevis pilnībā tos pārstrādāt jaunos materiālos.

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.