Jaunākais izdevums

Tekstilizstrādājumu ražotājai SIA Vaide 2013.gadā veiksmīgi izdevies palielināt gan neto apgrozījumu, gan peļņu, rāda Lursoft dati.

2013. gadā SIA Vaide apgrozīja 5,7 milj. eiro (4,05 milj.Ls), kas ir par 28,30% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies par 46,94% līdz 129,03 tūkst. eiro (90,6 tūkst. Ls).

2014. gadā SIA Vaide paredzējusi saglabāt savu aizvadītajā gadā panākto apgrozījumu, lai arī paredzams eksporta apgrūtinājums Krievijas un Ukrainas tirgū. Uzņēmuma vadība novērojusi, ka 2013. gada beigās ir pazeminājusies pirktspēja Ukrainā.

SIA Vaide reģistrēta 1993.gadā. Ražotājas kapitāldaļu turētāji ir uzņēmēji Igors Obodovs un Vladimirs Gorniks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas apģērbu ražotājs Vaide plāno sākt tirdzniecību Prāgā

NOZARE.LV, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apģērbu ražotājs Vaide plāno paplašināt tidzniecību Vācijā un sākt tirdzniecību Čehijas galvaspilsētā Prāgā, savukārt Krievijas rubļa straujās vērtības krituma dēļ cietis uzņēmuma apgrozījums Krievijā, informēja kompānijas vadība.

Ja pērn strādājām uz apgrozījuma palielināšanu, sortimenta paplašināšanu (peldkostīmi, koriģējošā veļa un mēteļi), jaunu franšīzes veikalu atklāšanu (Krievijā un Ukrainā), tad šogad mums galvenais mērķis ir palielināt peļņu, kā arī saprast, kā līdzsvarot zaudējumus, kas radušies Krievijā, stāsta SIA Vaide ģenerāldirektors Igors Obodovs.

«Mums nebūt nav tik lieli zaudējumi no situācijas Ukrainā, kādi zaudējumi mums ir Krievijas rubļa devalvācijas dēļ. Cilvēki pērk mazāk, ir cietis apgrozījums, bet, cik zināms, lielākais tirgus mums ir tieši Krievijā, bet mēs, protams, ceram uz situācijas uzlabošanos,» skaidro Obodovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidēts trikotāžas izstrādājumu ražošanas uzņēmums SIA "Vaide", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums "Vaide" likvidēts šogad 7.aprīlī, un likvidēšanas brīdī kompānijai bija Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu parādi 199 775 eiro apmērā.

Rīgas rajona tiesa 2020.gada 2.aprīlī izbeidza "Vaides" maksātnespējas procesu, kas tika sākts 2019.gada 8.aprīlī. Maksātnespējas process tika izbeigts, jo kompānija bija izpildījusi kreditoru prasījumu segšanas plānu.

"Vaide" 2017.gadā strādāja ar 2,065 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,3% mazāk nekā 2016.gadā, kā arī cieta zaudējumus 1,045 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Uzņēmuma gada pārskati par 2018.gadu un 2019.gadu nav publiskoti.

Uzņēmuma 2017.gada finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums tika skaidrots ar vispārējo situāciju valsts ekonomikā un pasaulē, īpaši uzsverot negatīvās attīstības tendences Krievijas un Ukrainas tirgos. Vadības ziņojumā arī norādīts, ka pārorientēšanās uz vietējo tirgu nav devusi gaidīto rezultātu. Savukārt zaudējumi radušies, atzīstot un norakstot bezcerīgo debitoru parādus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražoto apģērbu zīmols Vaide ceturtdien prezentēs ekskluzīvās apģērbu līnijas Monic by VAIDE pavasara – vasaras kolekcija ar plus size izmēra modeļu dalību.

«Jau vairākus gadus īpaši izveidotā zīmola Monic by VAIDE kolekcija tiek radīta sadarbībā ar Itālijas modes dizaineriem,» stāsta Vaide mārketinga vadītāja Marina Griņina.

Jaunās kolekcijas tērpi veidoti sievietēm, kuras vēlas akcentēt sievišķību un eleganci. Kolekcija apvieno sevī klasiskus piegriezumus ar mūsdienīgām modes tendencēm, un kolekcija tiek veidota Latvijā ar Rīgas drēbnieku meistarību un audumu izgatavošanas jaunākajām tehnoloģijām.

Zīmolam ir veikali ne tikai Baltijā, bet arī Ukrainā un Krievijā. Abas kompānijai Vaide piederošās fabrikas atrodas Latvijā – Rīgā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apģērbu ražošanas uzņēmums Vaide jaunajā rudens/ziemas sieviešu ekskluzīvo apģērbu kolekcijā Monic by VAIDE akcentu licis uz Latvijā reti sastopamā dabīgā zīda auduma blūzēm, tunikām un topiem aktuālajos tumši zilajos un sinepju toņos, informē uzņēmumā.

Jauno kolekciju veidojusi Latvijas modes māksliniece Sonita Pāvuliņa kopā ar itāļu dizaineru grupu. Audumi, no kuriem šūta šī kolekcija, ieskaitot dabīgo zīdu, ražoti Itālijas austuvēs, stāsta SIA Vaide pārdošanas nodaļas vadītāja Inese Lode.

Uzņēmums arī informē, ka 11. septembrī durvis vērs jauns SIA Vaide firmas veikals Vecrīgā, Galerijā centrs, Audēju ielā 16.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas apģērbu zīmols Vaide slēdz veikalus

Zane Atlāce - Bistere, Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veikalu slēgšanu pavēstījis Latvijas apģērbu zīmols Vaide, liecina klientiem izsūtītais paziņojums.

«Cienījamo klient! Sakām Jums lielu paldies, ka bijāt kopā ar mums visus šos gadus! Taču diemžēl nākam ar ziņu par veikalu Vaide slēgšanu,» teikts paziņojumā.

Zīmolam ir veikali ne tikai Baltijā, bet arī Ukrainā un Krievijā. Vai tiek slēgti visi, pašlaik nav izdevies noskaidrot. Abas kompānijai Vaide piederošās fabrikas atrodas Latvijā – Rīgā un Jelgavā.

SIA Vaide reģistrēta 1993. gada jūlijā.

BIZNESA FAKTI

Sia Teksio

Juridiskā adrese: Rīga, Jūrmalas gatve 7 - 71, LV-1083

VID Administrētie nodokļu parādi: 10847.96 EUR uz 26.05.2019

Uzņēmuma īpašnieks: Gorniks Vladimirs (18,72%), Igors Obodovs (18.72%), Vladimirs Šidlovskis (62,56%)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražoto apģērbu zīmols Vaide prezentējis savu jaunāko pavasara/vasaras kolekciju. Kolekcijā esot plaši pārstāvēts šīs sezonas hits – ziedi: magones, neļķes un rozes.

Lai nepārdozētu šo košo tendenci, kolekcijā iekļauti vairāki vienkrāsaini, ar ziedu apdrukām kombinējami apģērbi.

Uzņēmums Vaide ir visu savu kolekciju izstrādātājs un ražotājs vienā personā, abas uzņēmumam Vaide piederošās fabrikas, kurās tiek šūta visa šī zīmola produkcija, atrodas Latvijas pilsētās – Rīgā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bizness reģionos: Jelgavā šuj joprojām

Anda Asere, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atbildot vietējo sieviešu vajadzībām

Daiga Laukšteina, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sievišķīgā apģērba zīmola Black Swan by Olga Broka radītājai ir izdevies atrast savu nišu un noturēties virs ūdens.

Uz kopējā šī brīža modes industrijas un apģērba ražošanas fona Olgai Brokai ir paveicies atrast un izveidot savu profesionālo rokrakstu, ko novērtē sešu darba gadu laikā iegūtais plašais klientu loks.

Šuvēju pietiek

Tieši pircēju labās atsauksmes un degsme viņu acīs Olgai deva stimulu darboties tālāk. Taču tagad viņai jāatzīst, ka kopējā situācija nav vairs tik spīdoša. Nozarē aizvērtas vairākas labi zināmas šūšanas fabrikas. Piemēram, nesen ir slēgti Latvijā ražoto apģērbu zīmola Vaide veikali. Tiesa, kā spriež O. Broka, nav ļaunuma bez labuma. Proti, darba tirgū parādījušies vairāk speciālistu – šuvēju, kā iepriekš trūka vairāk. Uz Black Swan gan neviens tādējādi nav pārcēlies, jo uzņēmumam ar pašreizējo ražošanas apjomu darbaspēka pietiek. Savukārt atsevišķi dizaineri nav nepieciešami, jo šo rūpalu un arī audumu atlasi O. Broka uzņēmusies uz saviem pleciem. Viņa strikti nosaka, ka ne brīdi nevar sēdēt uz vietas un gaidīt, kad viss notiks pats no sevis. Ir nemitīgi jāattīstās. Vēl pirms vairākiem gadiem varēja iztikt ar dalību dažādos tirdziņos, bet tagad spēcīgu lomu spēlē sociālie tīkli. Jāpiedalās izstādēs, jāstrādā reklāmas ziņā. «Ja neiesi laikam līdzi, mūžīgi attapsies pašā aizmugurē,» teic O. Broka. Viņa arī novērojusi, ka vēl pirms gadiem pieciem cilvēki vairāk iepirkās par prieku sev, no naudas šķīrās vieglāk. Tagad situācija apmetusi kūleni. Cilvēki apdomīgāk plāno savus pirkumus. Par konkrēto nozari runājot, pārdomā, kur konkrēto apģērbu vilks, kur to liks. «Arī citu sfēru uzņēmējiem katru dienu jāstrādā pie sīkumiem, jābūt aktīviem sociālajos tīklos, jārunā ar klientiem un, kā manā gadījumā, jāpiedāvā aizvien jauni modeļi,» vēlreiz uzsver uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējiem aizvien vairāk sākot domāt par eksporta iespējām uz Ķīnu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību šīs valsts tirgū.

Gan Latvijas Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Ķīnā vadītājs Ingus Rozenblats DB uzsver, ka Ķīnā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība valstiskā līmenī kļuvusi par prioritāri.

Tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī joma būtu sakārtota un vairs nenotiktu tādi pārkāpumi kā intelektuālā īpašuma zādzības un nelikumīgas kopēšanas.

Pašlaik Ķīnā ir reģistrētas vairāk nekā 200 Latvijas preču zīmes, tostarp Madara, Vaide, Rasa, Kārums, Pure Chocolate, Rigvir, Silvanols, Riga Black Balsam utt. Tajā pašā laikā tieši preču zīmju reģistrācijas jomā ārvalstu uzņēmēji visbiežāk sastopas ar negodīgu un krāpniecisku ķīniešu rīcību. I. Rozenblats stāsta, ka nereti kādas Ķīnas privātpersonas vai juridiskas personas seko līdzi jaunākajām tirgus tendencēm un izvērtē, vai ārvalstu kompānijas un to produkti varētu būt interesanti Ķīnas tirgum. Ja viņiem šķiet, ka kādai konkrētai preču zīmei šāds biznesa potenciāls Ķīnā varētu būt, krāpnieki Ķīnas Preču zīmju ofisa reģistrā pārbauda, vai konkrētā zīme nav vēl reģistrēta. Ja tas nav izdarīts, tad viņi iesniedz pieteikumu reģistrēt šo preču zīmi uz sava vārda. I. Rozenblats teic, ka nereti potenciālās preču zīmes, kuras piesavināties, tiek noskatītas starptautiskās izstādēs. Tādēļ uzņēmējiem ir ieteikums neļaut savu preci un etiķeti fotografēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai vieglajai rūpniecībai tiešām klājas tik smagi?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Daugavpilī šuj apģērbus skandināviem

Monta Glumane, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Deora Pluss jau vairākus gadus Daugavpilī nodarbojas ar sporta apģērbu ražošanu gan Skandināvijas - Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, gan Austrijas un Vācijas zīmoliem.

Uzņēmums galvenokārt šuj apģērbus skriešanai, medībām, kā arī aktīvai atpūtai.

Brīdī, kad db.lv viesojās uzņēmumā, tika veikta pasūtījumu izpilde Austrijas zīmolam «Loffler», ar kuru uzņēmums sadarbību uzsācis šogad. Tiek šūtas jakas, vestes un citi apģērbi atbilstoši pasūtījumam.

«Loffler» uzņēmumam «Deora Pluss» piegādā nepieciešamos audumus, Daugavpilī tiek sašūtas visas detaļas un izgatavots apģērbs. Kā pastāstīja SIA «Deora Pluss» attīstības menedžeris Igors Simonovičs, «Loffler» sadarbojas ar dažādām valstīm un šī zīmola apģērbi top vairākās šūšanas fabrikās.

Kādam Zviedrijas zīmolam «Deora Pluss» izgatavo medību drēbes. Tām uzņēmums pats izdomā visas nepieciešamās konstrukcijas. Tiek veidoti šabloni, šūti pirmie apģērba paraugi, tad tie tiek sūtīti klientam. Pēc tam, ja nepieciešams, klients uzņēmumam atsūta komentārus un - pēc saskaņošanas - tiek šūti apģērbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Zinātniskajam institūtam Somijā paredzētā tunika Lindström Prodem rūpnīcā Tukumā

Rūta Lapiņa, 23.03.2018

«Lindström Prodem» ražotnē top visdažādāko krāsu un materiālu darba apģērbi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas Tukumā, kur «Lindström Prodem» rūpnīcā, kas ir vienīgā «Lindström» apģērbu ražotne pasaulē, vēroja tunikas «Mai» ražošanas procesu. Tā paredzēta ģenētiski zinātniskajam institūtam Somijā.

Nule kā apritējis gads, kopš Tukumā darbu uzsāka «Lindström» darba apģērbu ražotne – «Lindström Prodem». «Gads ir pagājis un mums ir izdevies iemācīties ļoti daudz jauna – pielāgoties, saprast, akceptēt, kā arī vienkārši labi un kvalitatīvi darīt savu darbu,» atskatoties uz rūpnīcas pirmo darbības gadu, saka tās vadītāja Inga Jaakola.

Tukumā tiek ražoti darba apģērbi, kurus «Lindström» servisa centri nomā saviem klientiem. Arī darba apģērbu regulāra tīrīšana un nomaiņa nepieciešamības gadījumā pieder pie servisa centru piedāvātajiem pakalpojumiem.

«Lindström» grupas servisa centri darbojas 24 valstīs, un darba apģērbu šūšanā sadarbojas ar ļoti daudziem apakšuzņēmējiem. Tukumā tiek šūts apģērbs Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas bērnu modes zīmols šuj kleitas, kuru cenas sasniedz vairākus tūkstošus

Monta Glumane, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gan Krievijā, gan Tuvajos Austrumos cilvēkiem patīk ekskluzīvas lietas, kas ir pieejamas un radītas tikai viņiem. Viņi augstu vērtē kvalitāti un īpašas detaļas, augstvērtīgus materiālus un par to ir gatavi maksāt vairāk,» stāsta bērnu apģērbu zīmola Aristocrat Kids radītāja Dace Zvirbule.

Tērpu radīšanai pamatā tiek izmantoti dabīgie materiāli, piemēram, kokvilna, daudz un dažādu veidu zīds, kašmirs, vilna un citi. Arī tad, ja apģērbā tiek izmantoti dekoratīvie materiāli kā, piemēram, mežģīnes vai fliteri, audums, kas būs tiešā saskarē ar miesu, vienmēr būs 100% dabīgs. Savukārt auduma apdrukas ir īpašas ar to, ka ir unikāli veidotas sadarbībā ar mākslinieci Kristiānu Kalniņu. Apdrukas sākotnēji tiek gleznotas ar roku un tad kombinētas digitālajā vidē. Zīmējumi pēc tam tiek drukāti uz dažādām audumu bāzēm, tādām kā kokvilnas satīns un dažādu veidu zīdiem. Apģērbu audumi tiek iepirkti no Eiropas – Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, izņemot zīdu, kas ir no Ķīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskatot būtiskus trūkumus plastmasas, koka un metāla drēbju pakaramo piedāvājumā, ventspilnieks Aleksandrs Bobrovs uzsāka drēbju pakaramo ražošanu no kartona.

Paralēli studijām Latvijas Mākslas akadēmijā, A.Bobrovs sapņoja par savas ražotnes atvēršanu Ventspilī un atgriešanos dzimtajā pilsētā, lai nodrošinātu cilvēkiem darbu un sniegtu labumu savai pilsētai. Galvenais jautājums bija - ko ražot. 2017. gada sākumā, apsverot dažādas idejas, viņš nolēma, ka vēlas pamēģināt nodarboties ar apģērbu pakaramo masveida ražošanu.

"Daudzi pakaramie, īpaši ar metāla detaļām, ir smagi. Turklāt katru gadu pasaulē saražo līdz pat astoņiem miljardiem plastmasas un metāla apģērbu pakaramo, bet aptuveni puse no tiem nonāk izgāztuvēs, piesārņojot vidi. Diemžēl lielākā daļa veikalu apģērbu demonstrēšanai pārsvarā izmanto plastmasas pakaramos," norāda A.Bobrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms janvārī pieauga par 4,2%

Dienas Bizness, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 4,4 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,5 %, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4,2 %.

CSP dati atklāj, ka nozīmīgs produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 36,2 %), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 27,6 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 6,3 %), kā arī pārtikas produktu ražošanā (par 3,1 %).

Savukārt produkcijas izlaide samazinājās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1 %, dzērienu ražošanā – par 11,6 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 6,4 %, kā arī tekstilizstrādājumu ražošanā – par 3,4 % un apģērbu ražošanā – par 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 7,4 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,6 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 19,1 %.

Joprojām nozīmīgs ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā par 38,8 %, apģērbu ražošanā – par 28 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 27,6 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Ražošanas apjoma kāpumu būtiski ietekmēja apstrādes rūpniecības produkcijas pieprasījuma palielināšanās arējos tirgos.

Savukārt ražošanas apjoms samazinājās pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – pārtikas produktu ražošanā par 0,3 % un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 2 %. Par 6,7 % produkcijas izlaide samazinājās arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, bet par 5,1 % – papīra un papīra izstrādājumu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Apģērbi no pārstrādātiem okeānu atkritumiem

Lelde Petrāne, 10.05.2019

Tālāk galerijā skatāms, kā top apģērbi no auduma, kura ražošanā izmantoti okeānā savākti plastmasas atkritumi!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, Šampēterī top apģērbi no auduma, kas izgatavots no okeānos savāktiem plastmasas atkritumiem.

«Atkritumi ir milzīga problēma. Šeit Latvijā īsti neizjūtam apkārtējās vides piesārņojumu, jo dzīvojam relatīvi tīrā valstī. Taču mūsu uzņēmums ražo sporta apģērbu aktīva dzīvesveida piekritējiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kuri tad arī redz piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi katru dienu. Vēl pirms trīs gadiem reti kurš gribēja vilkt krekliņu, kas ražots no plastmasas. Tagad domāšana mainās,» biznesa portālam db.lv stāsta SIA Aspect dizaina un produktu attīstības vadītāja Evelīna Matjušenko.

E. Matjušenko atzīst, ka ideja par apģērbu, kas ražots no okeānā savāktiem atkritumiem, savā ziņā ir arī labs mārketinga rīks pārdošanā, taču vienlaikus viņa akcentē, ka tas iet roku rokā ar vides problēmu risināšanu. SIA Aspect ražo pasūtījuma apģērbu, kā arī attīsta savu zīmolu Trio Sports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investēs komfortā un izturībā

Kristīne Stepiņa, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba apģērbu ražotājs SIA "Snickers Production Latvia" šogad plāno palielināt ražošanas apjomu un audzēt apgrozījumu par 10 - 15%, DB informē uzņēmuma izpilddirektors Kaspars Sedlenieks.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 4,2 miljoni eiro. "Tas ir saistīts gan ar mātes organizācijas pārdošanas apjomu palielināšanos, gan ar to, ka arvien vairāk maza apjoma izstrādājumu ražošana, tiek pārcelta uz Latviju," skaidro K. Sedlenieks.

"Snickers Production Latvia" turpinās jauno produktu izstrādi un paplašinās izmantojamo audumu klāstu. "Pēdējos gados pieaug to izstrādājumu klāsts, kuros tiek izmantoti elastīgi materiāli, jeb t.s. "stretch" audumi. Tie ir salīdzinoši viegli, elpojoši un tajā pat laikā elastīgi. Tiem ir zināma līdzība ar materiāliem, kurus izmanto sporta u.c. funkcionālo apģērbu ražošanā. Darba apģērbiem tas dod papildus izturību un komforta sajūtu nēsātājam," teic SIA "Snickers Production Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta apģērbu zīmola 4F veikalos Rīgā ir nonākusi jaunā kolekcija, kas ir izgatavota pēc tām pašām skicēm, kuras tika izmantotas Latvijas olimpiešu apģērbu kolekcijai. Kolekcijas izgatavošanā izmantotas tās pašas tehnoloģijas un materiāli, kas olimpiešu formas tērpu šūšanā.

Kā vēsta tirgotājs - ikviens interesents šo vārdu vistiešākajā nozīmē var nopirkt sev olimpisko formas tērpu.

Latvijas Olimpiskās komandas, kas šogad piedalīsies olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, apģērbu kolekcijas svinīgā prezentācija norisinājās 10. maijā Rīgā. Kolekciju vairāk nekā gadu veidoja piecpadsmit modelētāju komanda. Apģērbi sportistiem un pavadošajam personālam tika šūti pēc individuāliem mēriem un ņemot vērā sportistu vēlmes. Tagad atsevišķi olimpiskās apģērbu kolekcijas priekšmeti ierobežotā daudzumā ir pieejami 4F veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eksporta pieredze: «Pēc pārdotās kolekcijas mēs savu naudu vēl ilgi neredzējām»

Laura Mazbērziņa, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktākā pieredze ir bijusi ar modes lielvalsti Franciju, atzīst viena no apģērbu zīmola One Wolf dibinātājām Agnese Narņicka.

Zīmolu One Wolf 2012. gadā viņa radīja kopā ar māsu Sarmīti Mickeviču.

One Wolf apģērbu eksporta pieredze ir gana plaša, taču šobrīd noiets ārvalstīs vairs nav tik aktuāls, jo iepriekš sanācis investēt daudz līdzekļu, lai, piedaloties izstādēs un modes šovos, iegūtu sadarbības partnerus no Francijas, Japānas, ASV, Kanādas, Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. «Šobrīd esam novērsušās no lielajām izstādēm un braukāšanas un esam pievērsušās Latvijai un kaimiņvalstīm,» skaidro A. Narņicka.

Labākā pieredze modes zīmolam ir bijusi Amerikā, tur saņemts lielākais pasūtījums Tas bija 30 tūkstošu eiro vērtībā, neredzot produkciju klātienē, jo visa komunikācija notikusi tikai e-pastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Cik izmaksā apģērbties latviešu dizaineru apģērbā

Monta Glumane, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radoša pieeja, kvalitāte, unikalitāte, apģērba ilglaicīgums, daudzfunkcionalitāte - tā portāla db.lv uzrunātie konceptveikali visbiežāk raksturo latviešu dizaineru radīto apģērbu. Portāls izpētīja, cik izmaksā apģērbties latviešu dizainā un vaicāja tirgotājiem, kas veido apģērba cenu.

Portāls db.lv izpētīja, ka viens latviešu dizaineru veidots sieviešu apģērba komplekts var izmaksāt pat 884 eiro, vīriešu - 546 eiro un vairāk.

Koncepveikals «Bold» šobrīd tirgo apmēram 50 Latvijas dizaineru apģērbus, aksesuārus un interjera zīmolus. No tiem zināmākie vārdi no Latvijas modes industrijas ir «Keta Gutmane», «Atis Artemjevs», «MCouture», «Dace Bahmane», «SLOW», «Iveta Vecmane», «PIXIE», «KULT», «Cinnamon Concept», «Talanted», «One Wolf», «Nastya Choo» un citi.

Uzņēmuma pārstāvis Kristaps Birmanis pastāsta, ka veikalā atrodamajiem dizaineru produktiem cenas ir identiskas tām, ko piedāvā pats dizaineris. «Tā ir mūsu politika, lai klientam būtu motivācija iepirkties pie mums un nebūtu situācija, ka klients pie mums uzmēra un nopērk citur dažu eiro dēļ.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru