Nekustamais īpašums

Siguldas pils kompleksa telpas iznomās uzņēmējdarbībai

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Plānojot 2018.gada vasaras sezonu uzsākt trīs atjaunotajās Siguldas pils kompleksa ēkās, nolemts, ka pašvaldībai piederošās telpas būs iespējams nomāt uzņēmējdarbībai, informē Siguldas novada pašvaldībā.

Īstenojot Siguldas pils kompleksa attīstības stratēģiju, šā gada februārī tika uzsākta vēsturisko ēku pārbūve, lai, noslēdzoties būvniecības darbiem, iegūtu nomas platības vairāk nekā 1370 kvadrātmetru platībā. Telpu nomas tiesību izsole trīs atjaunotajās ēkās plānota 2018.gada pavasarī, kopumā nodrošinot vismaz 56 jaunas darbavietas. Pēc veiktā teritorijas labiekārtojuma apmeklētājiem tiks atvērts arī pils dārzs, kur nomas platības pēc pārtraukuma būvniecības laikā atgūs suvenīru tirgotāji jau iepriekš uzstādītajos kioskos. 2018.gada pavasarī plānots rīkot nomas tiesību izsoli uz vienu kiosku, kas būs pieejams mazumtirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanai ar bezalkoholisko dzērienu un pārtikas piedāvājumu.

Tāpat pašvaldība plāno 2018.gadā ierīkot sezonāla rakstura paviljonu Siguldas pils kom-pleksa iekšējā pagalmā dažādu kultūras un iz-klaides pasākumu norisei. Papildinot lielformāta koncertu klāstu, kas nākamajā gadā norisināsies Livonijas ordeņa Siguldas pilsdrupu estrādē, šajā teritorijā plānoti pasākumi mazākam apmeklē-tāju skaitam, lai bagātinātu kultūras piedāvājumu brīvdienās. Turpinot vēsturiskā Siguldas pils kompleksa atjaunošanu, 2018.gadā sāksies Jaunās pils ēkas pārbūve un iekštelpu restaurācija, kā arī Dārznieka mājas pārbūve. Līdztekus pašvaldība meklē risinājumus bijušās brūža ēkas izmantošanai, sabiedrisko tualešu nodrošināšanai, kā arī pārējās apkārtējās teritorijas attīstībai.

Siguldas pils kompleksa ēku pārbūve un teritorijas labiekārtošana notiek ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu 3 085 516,71 eiro apmērā, darbu kopējām izmak-sām sasniedzot gandrīz piecus miljonus eiro. Ie-pirkuma procedūras rezultātā vērienīgo pārbūvi uzticēts veikt pilnsabiedrībai RERE Būve 1. Darbus plānots pabeigt līdz 2018.gada vasaras sezonai. Teritorijas attīstībā kopumā tiks ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas Jaunās pils rekonstrukcija izmaksās 4,794 miljonus eiro

Dienas Bizness, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī noslēdzās atklātais konkurss iepirkumam par Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju – saskaņā ar iesniegtajiem piedāvājumiem plānotā būvdarbu un autoruzraudzības līguma cena ir 4,794 miljoni eiro, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvalde.

Siguldas Jaunās pils pārbūve un iekštelpu restaurācija tiks uzsākta pavasarī.

Lai veiktu Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju, pašvaldība Valsts kasē ņems kredītu 4,019 miljonu eiro apmērā. Savukārt daļu no izmaksām – 500 tūkstošu eiro apmērā – segs jau piešķirtais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, 1,409 miljonus eiro segs Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, kā arī valsts budžeta finansējums – 154,4 tūkstoši eiro.

Pašvaldībā atzīmē, ka Siguldas Jaunā pils ir nozīmīgs Latvijas kultūrvēsturiskais piemineklis, tādēļ ēkas būvprojektā definētas konkrētas prasības pils pārbūvei un funkciju maiņai, lai saglabātu ēku, kas uzskatāma gan par izcilu neogotikas stila arhitektūras paraugu, gan nacionālās būvniecības interjera paraugu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas Jaunajā pilī pēc vērienīgās rekonstrukcijas notiek labiekārtošanas darbi, lai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, tā atkal vērtu durvis apmeklētājiem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi Latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Struknes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Db.lv viesojas atjaunotajā VEF Kultūras pilī

Rūta Lapiņa, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Siguldā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velo joslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.

Pērn vasarā VAS "Latvijas Valsts ceļi" saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā Siguldā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi.

Siguldas novada pašvaldība norāda, ka ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velo satiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem un ideāliem

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils atjaunošanas padome (RPAP) šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību,informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi».

Padome apstiprināja Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas metodiskās grupas izveidi un uzdeva tai kopā ar PS «Rīgas pils Kastelas projekts» arhitektiem un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ne vēlāk kā līdz maija beigām sagatavot darba plānu un tam atbilstošu finansējuma grafiku pils atjaunošanas darbu veikšanai pa posmiem.

RPAP lēmums sadalīt pils projekta īstenošanu pa posmiem tika pieņemts, ņemot vērā komplicēto uzdevumu - nepieciešamību saglabāt un atjaunot pērn Rīgas pils izpētē atklātās vēsturiskās liecības un vienlaikus virzīties uz priekšu ar pils rekonstrukcijas darbiem. Plānots, ka restaurācija pa posmiem ļaus arī optimizēt būvniecības izmaksas, samazinās būvniecības riskus un neparedzēto darbu rašanās iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils uzraudzības padomes (RPAP) lēmums pils atjaunošanu sadalīt pa posmiem, lai pēc iespējas labāk saglabātu uzietās vēstures liecības, ir pareizs, atzinis čehu restaurators ar Eiropas pieredzi Jans Voičehovskis (Jan Vojtčechovsky), kurš pēc Latvijas ekspertu uzaicinājuma aprīlī piedalījās konservācijas darbos un to novērtēšanā.

«Ir 21.gadsimts, un izpratne par vēstures liecību saglabāšanu ir mainījusies. Vissvarīgākais, protams, ir oriģināls, taču jebkura laika uzslāņojums pats par sevi arī ir vēsturiska vērtība,» uzskata J. Voičehovskis. Pils kapelā un remterī (senajā ēdamzālē), sākot no 16.gadsimta, ir saglabājusies neskarta sienu apdare no vēlajiem viduslaikiem, renesanses, baroka un klasicisma, kas ir unikāls vēstures liecību apkopojums vienuviet ne vien Latvijas, bet Eiropas kontekstā. Turklāt pētniecībai svarīgi ir arī vēl jaunāku laiku uzslāņojumi.

Patlaban kapelā un remterī tiek veikta pagājušā gada nogalē arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātā atklāto sienu un griestu polihromo gleznojumu atsegumu konservācija, piesaistot J. Voičehovski, kurš specializējies viduslaiku sienu gleznojumu saglabāšanā un vadījis restaurācijas darbus UNESCO aizsardzībā esošos pieminekļos Eiropā. Eksperts uzskata, ka primāri veicama pirmsrestaurācijas stratigrāfiskā (pa slāņiem) apdares slāņu izpēte restauratora izpildījumā visā telpu apjomā (gan griestu, gan sienas daļā), aptverot visus, tostarp jaunākā laika apdares slāņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 46 000 eiro, atklāts Siguldas pils paviljons, informē Siguldas novada pašvaldība.

Jaunatklātais Siguldas pils paviljons atrodas Siguldas pils kvartālā un turpmāk līdz rudenim tajā būs iespēja baudīt dažādus kultūras pasākumus. Pasākumu programma pils paviljonā plānota laikā, kad nenorisinās koncerti pilsdrupu estrādes teritorijā. Plānots, ka ieeja pils paviljona pasākumos būs bez maksas.

Siguldas pils paviljona atklāšanā vakar, 11.jūlijā darbojās arī «Valmiermuižas alus dārzs» un saldējumnīca «Siguldas saldējums».

Kopumā projektā investēti 46 923, 80 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rīgas pils Konventa un Horna bastionā atrastas vēsturiskas liecības

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju par 3,95 miljoniem eiro veiks pilnsabiedrība ReRe Būve 1

LETA, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju par 3,95 miljoniem bez pievienotās vērtības nodokļa veiks pilnsabiedrība «ReRe Būve 1», liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā.

«ReRe Būve 1» tiesības veikt darbus ieguva kā viens no diviem konkursa pretendentiem.

Siguldas Jaunās pils pārbūve un restaurācija izmaksās 4,79 miljonu eiro, no kuriem 499 999 eiro segs jau piešķirtais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, 1,4 miljonus darbiem ņems no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma, bet valsts budžeta finansējums būs 154 349 eiro. Savukārt Siguldas novada pašvaldība darbiem no Valsts kases aizņemsies četrus miljonus eiro.

Siguldas Jaunā pils ir nozīmīgs Latvijas kultūrvēsturiskais piemineklis, tādēļ ēkas būvprojektā definētas konkrētas prasības pils pārbūvei un funkciju maiņai, lai saglabātu ēku, kas uzskatāma gan par neogotikas stila arhitektūras, gan nacionālās būvniecības interjera paraugu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltic Restaurants Latvia: Nav korekti pirms izmeklēšanas noslēguma vainot ēdinātājus

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Slimību un profilakses centra (SPKC) paziņojumi, kuros par zarnu infekcijas saslimšanām Siguldas novadā vainoti ēdinātāji, pirms izmeklēšanas noslēguma nav korekti, uzskata ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja «Baltic Restaurants Latvia» valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Viņš norādīja, ka 20.septembrī Siguldas novada dome publiski paziņoja, ka, pēc PVD informācijas, līdz šim veiktajās analīzēs šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tostarp arī nevienam no tur strādājošajiem darbiniekiem.

Bredovskis atzīmēja, ka, ņemot vērā Siguldas novada domes publiski teikto, nav saprotams, uz kāda pamata epidemiologi no SPKC pirmdien, 23.septembrī, pauduši, ka inficēšanās cēloņi ir meklējami pie ēdinātājiem, kas nodrošināja pakalpojumu Siguldas novadā. Viņš uzsvēra, ka šādi apgalvojumi no atbildīgo iestāžu puses ir maldinoši un nekorekti. Vienlaikus Bredovskis uzsvēra, ka atbildīgās valsts institūcijas joprojām nav atradušas smagās zarnu infekcijas slimības baktērijas izplatības cēloņus, un joprojām nav sniegta arī informācija par salmonelozi izraisošās baktērijas - salmonellas - izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sigulda uzsāk zemes iegādes procesu olimpiskā ciemata būvniecībai

Laura Mazbērziņa, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirms lauzt līgumu ar Baltic Restaurants Latvia, Siguldas pašvaldība gaidīs SPKC atzinumu

LETA, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsdrupu teritorijā šajā nedēļas nogalē tiks atvērts Siguldas brīvdabas restorāns, atbalstot vietējos ēdināšanas uzņēmējus un radot jaunu atpūtas objektu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Akcijas laikā pilsdrupu teritorijā izvietoti galdiņi un krēsli, lai novadniekiem un pilsētas viesiem būtu iespēja ieturēt maltīti ar skatu uz Gaujas senleju.

Vienlaicīgi izveidota arī tīmekļa vietne www.restorani.sigulda.lv, kur apkopoti Siguldas ēdinātāji un to īpašie piedāvājumi Siguldas brīvdabas restorānam.

Restorāns startē kā daļa no Siguldas šā gada svētku "Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence" daļas, taču savu darbību turpinās vēl vismaz mēneša garumā. Mainoties pulcēšanās ierobežojumiem, brīvdabas restorāns vasaras laikā attīstīsies un pārtaps jaunā formā, pieļaujot plašāku publikas apmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preiļiem ir ambīcija ieņemt vienu no redzamākajām vietām Latgales tūrismā – jaunie Preiļi dzimst līdz ar vācbaltiešu pils rekonstrukciju.

Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils atjaunošanas padome pēc ekspertu uzklausīšanas, nolēma atbalstīt Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) ierosinājumu par projekta «Rīgas pils Kastelas (Konventa), Pils laukumā 3, Rīgā, rekonstrukcija» turpināšanu, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

«Horna bastiona arheoloģiskās izpētes darbi ir pabeigti. Līdz 2018. gada marta beigām saņemsim gala ziņojumu, tādējādi mēs varam sākt koriģēt atjaunošanas projektu un veicamos darbus atbilstoši ekspertu secinājumiem par vērtībām, kas atklātas izpētes laikā,» informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis atzīmējot, ka šī gada otrajā ceturksnī plānots izsludināt būvniecības konkursa otro kārtu.

Būvniecības konkurss Rīgas pilī turpināsies, balstoties uz jau esošo pilnsabiedrības «Rīgas pils Kastelas projekts» izstrādāto būvprojektu. Vienlaikus, ievērojot pils izpētē atklāto,VNĪ jau tagad vērtēs nepieciešamās izmaiņas projektā un apjomos. Padomes sēdē VNĪ uzņēmās operatīvi nodrošināt būvniecības darbu organizatorisko pusi, veikt nepieciešamās izmaiņas būvprojektā, nodrošināt ekspertīzi atsevišķām tā daļām, saskaņot izmaiņas ar būvvaldi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Alūksnes viduslaiku pilī atjaunots Dienvidu tornis

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Sigulda piešķirs atlaides videi draudzīgiem uzņēmējiem un liks lietot krāna ūdeni

Lelde Petrāne, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība nākamajā gadā piešķirs atlaides tiem uzņēmējiem, kuri izbraukuma tirdzniecības vietās veicinās bezatkritumu un beziesaiņojuma preču tirdzniecību vai nodarbosies ar bioloģisko lauksaimniecību. Tāpat tiks sperti arī citi soļi, kuru mērķis ir vides saudzēšana, liecina pašvaldības paziņojums.

Veicinot videi un cilvēkam draudzīgu, kā arī ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu darbību, Siguldas novada pašvaldība uzstādījusi mērķi samazināt ietekmi uz vidi pašvaldības darbā, teritorijas apsaimniekošanā un pasākumu norisē. Nākamā gada budžeta plānošanas kontekstā norit diskusijas par iespējām veikt pakāpeniskas izmaiņas saistošajos noteikumos un pašvaldības darbā īstenot videi draudzīgas idejas.

Nākamajā gadā Siguldas novada pašvaldība arī veiks autorizētu iedzīvotāju aptauju e-pakalpojumu portālā e.sigulda.lv, vai atteikties no uguņošanas gadumijā.

"Siguldas novada pašvaldība uzņemsies arvien lielāku atbildību par apkārtējās vides saudzēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir sabalansēt biznesa intereses un pašvaldības teritorijas apsaimniekošanu ar vides aizsardzību, jo tikai saprātīga saimniekošana ilgtermiņā nodrošinās iespēju saglabāt līdzsvaru dabā arī turpmāk. Šodien sāksim ar mazākām lietām, ar idejām un to pakāpenisku realizāciju," skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Komentāri

Pievienot komentāru