Jaunākais izdevums

Situācija kiberaizsardzības ziņā privātajā sektorā Latvijā ir ļoti raiba un bieži vien tas ir jautājums par izmaksām, atzīmēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš atzina, ka visbiežāk mazi uzņēmumi, ja vien nesadarbojas ar nopietnākiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem, sevi pakļauj riskam. "Te ļoti bieži ir jautājums par izmaksām un to, cik uzņēmums ir gatavs maksāt par riska samazināšanu. Dažkārt attieksme ir - nu ja "nogāzīsies" mājaslapa, lai būtu, izveidosim jaunu!" situāciju raksturoja Beļskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī maziem uzņēmumiem darbs tagad daudz biežāk ir atkarīgs no mājaslapas, no elektroniskajām maksājumu sistēmām, un ir svarīgi, lai tas viss strādā labi, droši un netiek pazaudēti klienti.

Savukārt vidējie un lielie uzņēmumi Beļska ieskatā kiberdrošībai jau piešķir lielu nozīmi un cenšas izmantot gan iekārtas, gan tehnoloģiskos risinājumus, gan partnerus, kuri viņiem sniedz aizsardzību.

"Valsts savā pusē savukārt nosaka tos resursus, kuri ir jāaizsargā primāri," teica LVRTC vadītājs.

Raksturojot tos kiberuzbrukumus, kas notiek, Beļskis skaidroja, ka situācija visu laiku balansē starp to, cik lielā mērā var izmantot sistēmu un iekārtu nepilnības un ievainojamības un cik lielā mērā var izmantot cilvēku paviršību un nevērību. "Tie ir gadījumi, kad cilvēks pats iedarbina vīrusa programmu, atverot dīvainus e-pastus vai spiežot uz saitēm, pats nosūta savas paroles un pat piekļuves kodus savam bankas kontam," sacīja Beļskis.

Viņš arī piebilda, ka šīs sociālās inženierijas metodes, kā iedarboties uz cilvēkiem, kļūst arvien slīpētākas. "Piemēram, tagad jau cilvēki saņem paziņojumus no tāda izskata resursiem, kas tiešām rada pārliecību, ka sūtītājs ir kāda iestāde, banka, un labticīgi sadarbojas. Te ir jāsaprot, ka kiberuzbrucējam vieglāk ir datus saņemt no jums, nekā lauzties iekšā sistēmā, jo tur jau pretī ir aizsardzības vaļņi," skaidroja Beļskis.

Jau vēstīts, ka LVRTC 2019.gadā strādāja ar 19,011 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet cieta 1,199 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

LVRTC ir galvenais radio un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators Latvijā un tam pieder vērienīgs optiskais tīkls visā Latvijas teritorijā. LVRTC darbības virzieni ir radio un televīzijas programmu pārraidīšana, elektroniskās identifikācijas pakalpojumu, datu pārraides, datu centru, mākoņpakalpojumu un infrastruktūras nomas pakalpojumu sniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādai jābūt izaugsmes stratēģijai pēc Covid-19?

Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija, līdzīgi kā citas krīzes, ir pārvērtusi tās biznesa dienaskārtības lietas, kuras agrāk tika uzskatītas par vēlamām kaut kad nākotnē, par jautājumiem, kurus vajadzēja izdarīt vakar.

Krīze ir atsegusi uzņēmumu vājās puses – pārāk lielas saistības, pārāk nedrošu naudas plūsmu, pārāk zemu uzņēmumu pašu kapitāla līmeni, pārāk jūtīgu pieprasījumu vai pārāk lielu paļāvību uz noteiktu produktu vai pakalpojumu. Līdztekus krīze ir kalpojusi, kā katalizators pārmaiņām, kuras jau uzņēma gaitu pirms pandēmijas, proti, vispārēju digitalizāciju un uzņēmumu darbības daudz plašāku sociālas atbildības izpratni. Precīzi nebūs iespējams prognozēt, cik no COVID-19 laika uzvedības pārmaiņām iesakņosies un cik izgaisīs līdz ar situācijas normalizāciju, taču skaidrs ir viens – krīzei sekos izaugsme, kas visdrīzāk būs nevienmērīga, bet ekonomika un sabiedrība būs mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) jau 19. reizi ir pasniegusi "Vācijas Uzņēmējdarbības balvu" uzņēmumam, kuram ir īpaši nopelni Vācijas un Baltijas valstu savstarpējo ekonomisko sakaru attīstībā.

Ņemot vērā termina "kibertelpa un tās drošība" lielo nozīmi digitalizācijas laikmetā, šogad balva tika piešķirta uzņēmumam, kas darbojas kiberdrošības jomā.

Šogad balvas pretendentu izvērtēšana, piedaloties augsta līmeņa kiberdrošības jomas speciālistiem no Vācijas, notika pilnībā digitāli. Finālā bija iekļuvuši 9 Baltijas uzņēmumi: "Tilde", "Zabbix", "Corporate Solutions" un "Entangle" no Latvijas, Igauniju pārstāvēja "CybExer Technologies" un "Guardtime", bet Lietuvu - "Nord Security", "NRD Cyber Security" un "Simplex".

Šajā konkurencē pirmo vietu un galveno balvu ieguva drošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" no Lietuvas, kura galvenais produkts NordVPN ir radīts datu drošībai gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 12.01.2021

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība cenšas vienot dalībvalstis, taču valstis sacenšas viena ar otru gan par darbaspēku, gan par investoriem, un nodokļi ir svarīgs instruments konkurences cīņā.

Lietuva ir pieņēmusi lēmumu, ka piedāvās lielajiem investoriem izmantot 20 gadus uzņēmumu ienākuma nodokļa brīvdienas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 12. janvāra numurā:

  • viedokļi - nodokļu sistēmas konkurētspēja Latvijā un kaimiņvalstīs
  • tēma – Latvijas nodokļi cīņā par investoriem un darbaspēku
  • IKP – budžeta plāns krīzes neprognozē
  • akciju tirgi - Volstrīta izvēlējusies tikai košās krāsas
  • attīstības riski - pandēmijā lielie vēl lielāki un turīgie vēl turīgāki
  • kiberdrošība – kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības; krāpniecības riski attālinātajā darbā; noziedznieki pārbauda virtuālās durvis
  • aviācija - Latvijas lidmašīnu ražotājs “Tarragon” eksportē “gaisa taksometrus”
  • brīvdienu ceļvedis - Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru