Šodien valdība skatīs ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas apvienošanu saistītus likumprojektus, liecina valdības sēdes dienaskārtība.
Ministri spriedīs par Latvijas Bankas likumprojekta, grozījumu likumā par Latvijas Banku un grozījumu FKTK likumā tālāku virzību.
Ministru kabinets 26.maijā pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai.
Šā gada gada 21.septembrī Latvijas Banka un FKTK iesniedza Finanšu ministrijai (FM) likumprojektu "Latvijas Bankas likums" un ar to saistīto 25 likumprojektu pakotni. 5.oktobrī konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai pauda arī koalīcijas partneri.
Vienlaikus Ministru kabinetam tika dots uzdevums abu institūciju apvienošanai nepieciešamos likumprojektus iesniegt Saeimā līdz šā gada 31.oktobrim, tomēr tas netika izdarīts.
FM skaidroja, ka likumprojektu "Latvijas Bankas likums" bija nepieciešams precizēt, tāpēc atkārtoti tas tika iesniegts Finanšu ministrijā 19.oktobrī. Bet minēto likumprojektu starpinstitūciju saskaņošanas process tika uzsākts 23.oktobrī.
Tāpat ministrijā uzsvēra, ka pirms likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, ir jāsagaida Eiropas Centrālās bankas atzinums, kura sagatavošana varētu ilgt sešus mēnešus.
FM norādīja, ka, lai arī iepriekš tika prognozēts, ka abas iestādes kopā varētu sākt darbu 2022.gadā vai 2023.gadā, tomēr tagad tiek prognozēts, ka tas varētu notikt 2023.gada 1.janvārī.
Pirmdien, 14.decembrī, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts informēja, ka koalīcija vienprātīgi vienojusies virzīt uz izskatīšanu valdības sēdē likumprojektu par Latvijas Bankas (LB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apvienošanu.
Pavļuts norādīja, ka koalīcija jau iepriekš lēmusi par atbalstu LB un FKTK apvienošanai, kas nodrošinās gan Latvijas Bankas darbību, gan finanšu sektora uzraudzību. Būs jānodrošina funkciju nošķīrums, vienlaikus arī apvienojot LB un FKTK resursus, kas ļaušot ietaupīt naudu un nostiprināšot abu institūciju neatkarību un, jācer, ka arī darbības rezultātus, pauda AP frakcijas vadītājs.
Tā kā 2023.gads iecerēts kā apvienotās iestādes darba sākums, tad ir būtiski atbalstīt likumprojekta virzību valdībā, lai par izmaiņām var konsultēties ar Eiropas Centrālo banku un lai var sākt likumprojekta virzību uz Saeimu, norādīja Pavļuts.
Vaicāti par attiecīgo partiju atsevišķu deputātu iepriekš paustajām bažām šajā jautājumā, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava norādīja, ka iepriekš bažas tika izteiktas, lai šī apvienošana nebūtu tikai tehniska un "tikai uz papīra".
"Nacionālās apvienības ieskatā apvienošanās procesa mērķim ir jābūt, lai LB un FKTK iegūtu citu kvalitāti. Ceru, ka šajā reformas gaitā tās lietas, kas tika pārrunātas ar abu institūciju vadību, arī tiks ieviestas un iegūsim pilnīgi cita veida institūciju," norādīja politiķis.
Dombrava atzina, ka neprognozē, kāds būs atsevišķu deputātu viedoklis jautājuma izskatīšanas gaitā, taču nacionālā apvienība neredz pamatu iebilst šī jautājuma izskatīšanai 14.decembra valdības sēdē.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka JKP seko situācijai, lai FKTK un LB reāli tiktu apvienotas nevis, ka FKTK tiktu likvidēta. Tāpat, lai pēc šīm izmaiņām nepazustu FKTK darbinieku spējas turpināt pilnvērtīgi strādāt LB sastāvā, izpildot pašreizējās funkcijas.
Tāpat šis jautājums jāskata kontekstā ar LB padomes sastāvu, pauda Bordāns. Viņš skaidroja, ka partijai bija būtiski dzirdēt FKTK vadības pausto, ka tā ir apmierināta ar apvienošanās procesu un ka tas notiek atbilstoši institūcijas vadības redzējumam. JKP turpinās atbalstīt šo procesu un sekos līdzi šī jautājuma likumdošanas gaitai Saeimā, pauda tieslietu ministrs.