Finanses

Plānots precizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā plānoti atsevišķi precizējumi, taču prasības pēc būtības netiks mainītas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka, noslēdzot pirmo gadu komisijas vadītājas amatā, ir liels gandarījums par izdarīto un lietām, kuras ir sāktas. "Ja visu to izvērtē, tad godīgi varu teikt, ka man ir labi padarīta darba sajūta," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņa definēja trīs galvenās prioritāte, tostarp pirmā prioritāte bija panākt, lai Latvija neiekļūtu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas arī tika paveikts.

Savukārt otra prioritāte, pēc Purgailes teiktā, bija darbs pie rokasgrāmatas jeb skaidrojošā materiāla, lai bankas varētu izpildīt visas starptautiskās prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, bet vienlaikus nepārspīlētu. "Tas bija tāpat kā pašūt kleitas vienā izmērā un tad iedomāties, ka tās derēs ikvienam. Tādēļ rokasgrāmatas uzdevums ir izskaidrot, kādēļ viena vai otra prasība ir ieviesta, kas ar to ir iecerēts un kā šo "kleitu" var pielāgot konkrētiem tirgus dalībniekiem, neķeroties pie pāršūšanas procesa. Šo darbu mēs kopā ar Finanšu nozares asociāciju pabeidzām vasarā. Tas bija ļoti vērtīgs darbs visiem kopā, jo mācījāmies mēs visi," viņa sacīja.

Vienlaikus FKTK vadītāja atzīmēja, ka šobrīd ir secināts, ka ar rokasgrāmatu vien nepietiks un ir nepieciešamas izmaiņas regulējumā, lai pārietu no noteikumos bāzētas pieejas uz riskos bāzētu pieeju. "Tādēļ tagad procesā ir nākamais solis, kad ir jāpilnveido arī virkne likumu un normatīvu. Viena daļa ir mūsu pārziņā esošie noteikumi, bet otra daļa ir normatīvi, par kuriem ir atbildīga Finanšu ministrija. Tādēļ tagad ciešā sadarbībā esam sākuši pie tā darbu. Mērķis ir pāriet no noteikumos bāzētas pieejas uz riskos bāzētu pieeju, sakot, ka bankām pašām ir jānovērtē risks. Šo darbu mēs noteikti plānojam pabeigt līdz gada beigām," teica Purgaile.

FKTK vadītāja arī uzsvēra, ka plānotās izmaiņas regulējumā nenozīmē, ka būs atkāpes no lēmumiem, kuri tika pieņemti, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". "Noteikti nē. Ir jābeidz domāt, ka tas bija kaut kāds starpposms un tagad mēs varam atgriezties pie kādreizējām praksēm," sacīja Purgaile.

Viņa piebilda, ka regulējumā nav plānots mainīt lietas pēc būtības, taču ir nepieciešami precizējumi, piemēram, attiecībā uz politiski ietekmīgām personām, kā arī, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums šobrīd liedz kredītiestādei informēt klientu, ko banka dara attiecībā uz viņa izpēti.

"Manā skatījumā mēs šo regulējumu [attiecībā uz politiski ietekmīgām personām] ieviesām ļoti strikti, vērtējot gandrīz līdz mazbērnu līmenim. To ir vērts pārskatīt. Tāpat ir vērts padomāt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu, kurš pašlaik pasaka, ka kredītiestādei faktiski nav nekādu tiesību stāstīt savam klientam, ko tā dara attiecībā uz viņa izpēti. Tas tomēr nevar būt tik strikti. Šī norma ir jāmīkstina, pasakot, ka nedrīkst neko atklāt, ja ir pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, taču, ja ir redzams, ka labi zināms zema riska klients kaut vai nejaušības dēļ ir izdarījis kādu kustību, kas aktivizē, piemēram, transakciju monitoringa sistēmu vai sankciju monitoringa sistēmu, tad bankai tomēr ir jābūt tiesībām pateikt, lai uzņēmums izvērtē, ar kādiem partneriem ir sākta sadarbība, kādā veidā ir noformēti dokumenti, vai ir iegūts pietiekami daudz informācijas. Klientam ir jāsaprot, kādēļ konkrētajā situācijā banka citādi reaģē. Pašlaik lielākā daļa no sūdzībām, kuras mēs saņemam no banku klientiem, ir tieši par to, ka banka ir rīkojusies no viņu viedokļa nesaprotami un neizskaidrojot iemeslus. Klientiem tas rada milzīgu stresu, jo viņi redz, ka kaut kas notiek, bet nesaprot kas un kādēļ. Ir tomēr jābūt komunikācijai," skaidroja Purgaile.

Jautāta, cik ilgs vēl varētu būt periods, kurā izskanēs sūdzības, ka bankas neizskaidrotu iemeslu dēļ neatver kontus, FKTK vadītāja atbildēja, ka visi vēlas, lai procesi notiek ātri, bet šajā gadījumā būs piesardzīga savos komentāros. "Ja mums gada laikā pēc tam, kad tika pieņemts lēmums Latviju neiekļaut "pelēkajā sarakstā", izdosies šo situāciju izbalansēt, es teikšu, ka ir paveikts labs darbs," sacīja Purgaile.

Runājot par pirmo darbības gadu FKTK vadītājas amatā, Purgaile arī norādīja, ka ir ļoti interesanti pāriet strādāt no privātā sektora uz publisko.

"Tas būtu pat valstiski svarīgi stimulēt šāda veida rotāciju, jo atšķirības ir. Mans uzdevums, atnākot no privātā sektora, bija atnest tā izpratni par efektivitāti, attieksmi pret klientiem. Mēs gribam parādīt, ka arī mēs maināmies un uz tirgus dalībniekiem varam skatīties ne tikai kā uz uzraugāmajiem, bet arī kā uz mūsu klientiem. Tik, cik mēs esam vajadzīgi tirgum, tikpat tirgus ir vajadzīgs mums. Tādēļ lietas var risināt un virzīt uz priekšu, tikai sadarbojoties. Manuprāt, būtiskākais sasniegums tiešām ir tas, ka tagad visi sarunājas un notiek dialogs. Katrs nāk ar saviem ierosinājumiem, kuri tiek pragmatiski izvērtēti," sacīja Purgaile.

Viņa atzīmēja, ka, stājoties amatā, trešais svarīgākais uzdevums bija atbilstošas komandas izveide, lai FKTK spētu atjaunot cieņpilnu reputāciju.

"Domāju, ka mums tas ir izdevies. Es nevaru teikt, ka FKTK komanda ir nokomplektēta pilnībā, bet process ir fināla stadijā. Mēs tiešām maināmies - pieejā, procesu vadībā, struktūrā. Mainās arī cilvēki, kas ir tikai loģiski, jo daļa, iespējams, nevēlas pieņemt jaunos spēles noteikumus. Tas ir jāpaveic, jo nopietnas pārmaiņas FKTK nebija notikušas kopš tās dibināšanas. Mainījušies bija tikai vadītāji, bet nebija nopietni vērtēts, vai tas, kā ir organizēta FKTK, ļauj mums atbildēt jaunajiem finanšu pasaules izaicinājumiem, kur ir gan digitalizācija, gan strauja mainība. Mēs secinājām, ka nē. FKTK bija pārāk vertikāli organizēta, pārāk birokrātiska savos lēmumos, ar pārāk ilgām procedūrām," pauda Purgaile.

Saeima Purgaili FKTK priekšsēdētājas amatā apstiprināja 2019.gada 24.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB lūgts anulēt Baltic International Bank licenci

LETA, 13.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir vērsusies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu anulēt "Baltic International Bank" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, otrdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka nevar pateikt, kad ECB pieņems lēmumu par licences anulēšanu. "Mēs esam nosūtījuši pieteikumu ECB licences anulēšanai. ECB ir savi iekšējie procesi, kuriem ir jāiziet cauri, lai pie šī lēmuma nonāktu," teica Purgaile, vienlaikus uzsverot, ka šis process neietekmēs garantēto atlīdzību izmaksas, kas tiks sāktas septiņu darba dienu laikā kopš iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Purgaile arī sacīja, ka banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, tai piemēroti daudz dažādi uzraudzības pasākumi. Tāpat piemēroti dažādi tiesiskie pienākumi, lai stabilizētu darbību, tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.

Starp Baltic International Bank noguldītājiem apmēram 700 ir Latvijas rezidenti 

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Tāpat Purgaile skaidroja, ka jau gada sākumā, kad banka paziņoja par jauniem investoriem, FKTK uzdeva veikt investoru izpēti, bankas stratēģijas izveidi, prezentēt bankas biznesa modeli, taču līdz šim brīdim tas netika izdarīts.

Banka ilgstoši nav spējusi īstenot dzīvotspējīgu modeli, nodrošināt pelnītspēju, uzsvēra Purgaile. Tāpat bijušas pārvaldības problēmas un nav spēts īstenot efektīvu cīņu ar finanšu noziegumu novēršanu. Purgaile sk

aidroja, ka tās ir iekšējās pārvaldības risku novērtēšanas sistēmas, kas spētu novērtēt riskus. Bankas iekšējās procedūras neatbilda tās darbības modelim.

Izvērtējot ietekmi uz sabiedrību, FKTK nolēma neveikt bankas noregulējumu jeb bankas darbības stabilizāciju. Purgaile sacīja, ka ņemot vērā to, ka banka ir viena no mazākajām Latvijā un tai ir niecīgs klientu skaits, ietekmi uz finanšu sektoru bankas slēgšana neatstās.

Jautāta, vai Valsts policijas sāktais kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bankā ir saistīts vai jebkādā veidā sekmējis vai paātrinājis FKTK lēmumu, Purgaile sacīja, ka FKTK ir informēti par policijas darbībām, bet FKTK lēmumi būtu sekojuši neatkarīgi no policijas darbībām.

Vienlaikus Purgaile sacīja, ka nav informēta, par ko sākts kriminālprocess.Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Neminot bankas nosaukumu, Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija izmeklē kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un pirmdien, 12.decembrī, veiktas kriminālprocesuālās darbības Rīgā.

Patlaban neviena persona nav aizturēta un policija plašākus komentārus nesniegs.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc jūtama peļņas samazinājuma, kas bija redzams 2020.gadā, pagājušajā gadā situācija stabilizējās, taču bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā.

"Covid-19 ietekmes risks joprojām tiek ļoti uzmanīgi monitorēts, jo tas nav pazudis un pandēmija nav beigusies. Kāda būs nu jau kārtējā Covid-19 viļņa ietekme uz reālo ekonomiku, uzņēmumu maksātspēju un banku aktīvu kvalitāti, varēsim redzēt tikai pēc kāda laika. Tajā pašā laikā ir labas ziņas - pelnītspēja pērn bankām ir strauji uzlabojusies, pat dubultojusies, salīdzinot ar 2020.gadu. 2020.gadā bankas tiešām ļoti piesardzīgi izvērtēja kredītportfeļus un tika veidoti papildu uzkrājumi potenciāli nedrošajiem kredītiem," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītāja: Banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka Covid-19, protams, ir atstājis ietekmi uz banku sektoru, tostarp uz to pelnītspēju, jo bankas ir bijušas piesardzīgas attiecībā uz uzkrājumu veidošanu. Tāpat pelnītspēju ir ietekmējusi finanšu instrumentu pārvērtēšana banku portfeļos, jo, finanšu tirgiem nosvārstoties, to vērtība samazinājās. Kopumā banku peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā bija par apmēram 70% mazāka nekā pērn pirmajā pusgadā.

"Nav nekā tāda, kas mūs pārsteigtu vai darītu bažīgus. Katrai bankai situācija ir citāda, ir citāda portfeļa struktūra, citāda iekšējā risku politika. Tādēļ pašlaik es varu teikt - ja vien nenotiks būtiska ekonomikas sabremzēšanās, mēs būtisku situācijas pasliktināšanos nesagaidām. Protams, patieso ietekmi varēsim vērtēt, kad beigsies moratorijs, kuru bankas varēja piemērot izsniegtajiem kredītiem," teica Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Purgaile: Lai bankas piemērotu individuālos riskos bāzētu pieeju, jāmaina regulējums

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bankas varētu piemērot klientiem individuālos riskos bāzētu pieeju, Latvijā ir jāmaina virkne normatīvu, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

"Pirms gada bija vajadzība pēc iespējas ātrāk izdarīt visu, lai Latviju neiekļautu pelēkajā sarakstā. Tajā brīdī kleita tika pašūta visiem pēc viena izmēra. Šobrīd ir skaidrs, katram tomēr ir cits izmērs, tāpēc jāmaina tas, kas jāmaina un jāskaidro visu, ko var izskaidrot," sacīja Purgaile. FKTK vadītāja norādīja, ka vasarā tika izveidota rokasgrāmata bankām, taču ar to nepietiek un jāmaina vairāki normatīvi, lai bankas varētu piemērot individuālos riskos bāzētu pieeju.

Kā piemērus Purgaile minēja Kredītiestāžu likumu, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

"Piemēram, patlaban liela problēma ir tā, ka likums aizliedz bankām ievērot "konsultē vispirms" principu, jo klientam nedrīkst izpaust nekādu informāciju par bankā notiekošo klienta izpētes procesu. Situācijās, kad bankai būtu iespēja konsultēt klientu, lai tas atsakās no nepareizām shēmām, banka nedrīkst klientam paskaidrot, ko tas dara nepareizi," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku biznesa modeļa maiņas process Latvijā vēl nav beidzies, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa atzīmēja, ka jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, ka Latvijā virknei banku ir jātransformējas, jāmaina biznesa modelis un stratēģija, kā arī bija skaidrs, ka pilnīgi sekmīgi visām bankām šis process, visdrīzāk, nenoritēs.

Tostarp Purgaile norādīja, ka, piemēram, "Rigensis Bank", kuras akcionāri nolēma veikt reorganizāciju, pārreģistrējot banku par komercsabiedrību, kas neveic kredītiestādes darbību, izvērtēja situāciju un saprata, ka esošais biznesa modelis nav dzīvotspējīgs un akcionāri pieņēma viņiem vislabāko lēmumu.

"Es negribētu teikt, ka tas kaut kādā mērā signalizē par nevēlēšanos strādāt Latvijā. Tā ir specifiska banka ar specifiskiem aktīviem. Bankai pašai ļoti veiksmīgi izdevās savus aktīvus realizēt un pilnībā nokārtot visas saistības ar kreditoriem. Ja tas notiek šādā veidā, tad tas ir diezgan veiksmīgs stāsts, kā pareizi un cieņpilni izbeigt savu darbību un turpināt darbu citā jomā, kas nav saistīta ar licencētu kredītiestādi," teica Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumu krēslas zona – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, 04.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsūdzības likvidējamās "ABLV Bank" bijušajiem vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu ir nesaprotamas, pauda bankas bijušais līdzīpašnieks, bijušais valdes priekšsēdētājs un viens no apsūdzētajiem Ernests Bernis.

"Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra," sacīja Bernis, norādot, ka banka darbojās atbilstoši tolaik spēkā esošajiem normatīviem.

Tostarp Bernis atzīmēja, ka banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārbaudot virkni no klientiem, kas minēti lietā, un ļāva sadarboties. Tāpat banku ik gadu auditēja starptautiskas auditorkompānijas, kā arī to uzraudzīja Eiropas Centrālā banka.

"Mēs paļaujamies taisnīgai tiesai un esam gatavi atspēkot katru prokuratūras pārmetumu. Ceram, ka tiesas process būs ātrs un objektīvs. Šo gadu laikā mums ir pārmests daudz, tostarp Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, korupcija, taču neviens no šiem apgalvojumiem nav izrādījies patiess. Tagad turpināsim cīņu ar šajā lietā pieminētajiem nepamatotajiem pārmetumiem, lai vēlreiz pierādītu savu taisnību," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tiesa ABLV Bank naudas atmazgāšanas lietā pieņem noraidījumu vienam no prokuroriem

LETA, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa piektdien krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" pieņēma noraidījumu vienam no lietas prokuroriem - Rimantam Kuzmam.

Lietā apsūdzētā Kaspara Dreimaņa aizstāve Dace Ozoliņa šodien tiesā pieteica noraidījumu lietas prokuroram Kuzmam, jo apsūdzētais un prokurors iepriekš bijuši kolēģi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un uzturējuši draudzīgas attiecības.

Viņa norādīja, ka Dreimanis un Kuzma ilgu laiku strādāja kopā vienā kabinetā un Dreimanis kādu laiku bija Kuzmas priekšnieks.

Advokāte uzsvēra, ka klients Kuzmu pazīst kopš 2004.gada, kad Kuzma sāka strādāt KNAB. Kopš tā laika starp Dreimani un Kuzmu izveidojusies ne tikai darba attiecības, bet ar cieša draudzība.

Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām, Dreimanis sācis KNAB strādāt drīz vien pēc biroja izveidošanas. Viņš darbojies kā izziņas veicējs un izmeklētājs. Pēdējais ieņemtais amats bijis Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieks. Darbu KNAB viņš pametis 2010.gada maijā. Savukārt prokurors Kuzma no 2005.gada strādāja par izmeklētāju KNAB un amatu pameta 2013.gada oktobrī, savukārt par prokuroru sāka strādāt 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie "ABLV Bank" vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu un procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai kredītiestādei, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā, informēja prokuratūrā.

Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2018.gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā (1 912 737 857 eiro).

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šie apsūdzētie ir bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, kā arī Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bankas ir labi sagatavojušās Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Bankas ir finansiāli ļoti labā veselībā, lai pārciešu šo krīzi," teica FKTK vadītāja, piebilstot, ka banku kapitāli šobrīd ir spēcīgi, kā arī banku likviditātē ir laba.

Vienlaikus Purgaile arī atzina, ka Covid-19 krīze ietekmē banku darbību, tostarp jau šogad pirmajā pusgadā bankas ļoti proaktīvi izvērtēja savus kredītportfeļus, veidojot papildu uzkrājumus. Tāpat bankas atsaucās FKTK aicinājumam un neizmaksāja dividendes no pagājušā gada peļņas, tādējādi stiprinot kapitālu.

"Covid-19 krīze viennozīmīgi var atstāt sekas," pauda Purgaile.

Tāpat viņa atzīmēja, ka starp bijušajām nerezidentu bankām, kuras joprojām ir transformācijas procesā, būtu vēlama konsolidācija, lai tās spētu aktīvā darboties. "Mums nav tāds mērķis, vai uzstādījums, ka banku skaitam Latvijā būtu jāsamazinās. Taču arī mēs redzam, ka, it īpaši tām bankām, kas joprojām ir tā saucamajā transformācijas procesā, derētu apvienošanās, resursu konsolidācija, lai aktīvāk sāktu darboties, lai aktīvāk kreditētu, aktīvāk pievērstos tautsaimniecības atbalstam," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banku darbības rādītāju pasliktināšanās gaidāma nākamā gada sākumā

Db.lv, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku darbības rādītāju pasliktināšanās vairāk gaidāma nākamā gada sākumā, trešdien intervijā "TV3" raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

S.Purgaile atzina, ka 2022.gada pirmajā pusgadā banku darbības rādītāji bija ļoti labi, pat labāki, nekā tika gaidīts, taču ir jābūt gataviem, ka rudenī situācija strauji mainīsies.

"Noteikti banku rādītāji varētu kristies, bet to mēs redzēsim nākamajos mēnešos - gada beigās un nākamā gada sākumā pat vairāk nekā šogad," teica Purgaile.

FKTK vadītāja arī prognozēja, ka šā gada beigās jau varēs redzēt banku peļņas rādītāju samazinājumu, jo bankām, visticamāk, būs jāveido papildu uzkrājumi nedrošajiem kredītiem.

Vienlaikus komisijas vadītāja aicināja uzņēmumus un arī privātpersonas, kurām ir hipotekārās saistības vai patēriņa kredīti, savlaicīgi vērsties bankā, ja parādās problēmas maksājumu plūsmā. "Šī noteikti nav tāda situācija, kāda bija finanšu krīzē 2008.gadā. Tajā pašā laikā (..) mums ir jādarbojas proaktīvi," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banku "superpeļņas" gūšanas laiks nesaglabāsies ilgtermiņā

Db.lv, 07.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku rekordlielās peļņas gūšanas laiks nesaglabāsies ilgtermiņā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Šis nebūs ilgtermiņa peļņas gūšanas laiks," sacīja Purgaile, vienlaikus prognozējot, ka šogad kopumā, visticamāk, bankas uzrādīs salīdzinoši lielus, vairākkārtēji augstākus peļņas rādītājus nekā tie ir bijuši iepriekš.

Latvijas finanšu iestādes pusgadā nopelnījušas 335,9 miljonus eiro 

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos...

Peļņas pieaugumam šobrīd ir īpaši apstākļi, kas ir radušies īsā laika periodā, kad, ļoti strauji ceļot Euribor likmi, bankas gūst papildu ienākumus.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece arī skaidroja, ka bankām rekordlielā peļņa veidojas, jo atbilstoši noslēgtajiem kredītlīgumiem, kas iekļauj Euribor likmi, aizdevumi ātri pārcenojas.

Jāvērtē iespēja banku sektorā ieviest virspeļņas nodokli 

Ņemot vērā, ka nav uzlabojumu kreditēšanā, jāvērtē iespēja banku sektorā ieviest virspeļņas...

S.Purgaile uzsvēra, ka bankas pakāpeniski ceļ arī depozītu likmes: "Jo ātrāk celsies depozītu likmes, jo ātrāk izlīdzināsies starpība jeb peļņas daļa".

Latvijas Banka vēlētos panākt, lai šī banku "superpeļņa" tiktu investēta jaunākajās finanšu tehnoloģijās, kas padarītu finanšu pakalpojumus pieejamākus, lētākus, kā arī ērtākus. "Šis ir īstais brīdis, lai veicinātu izrāvienu arī tehnoloģiskajā attīstībā," sacīja Purgaile.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Jau vēstīts, ka Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Purgaile: FKTK pievienojot Latvijas Bankai, darbu varētu zaudēt apmēram 30 cilvēku

LETA, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienojot Latvijas Bankai, darbu varētu zaudēt apmēram 30 cilvēku, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Pēc viņas teiktā, analizējot iespējamo FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, secināts, lai gan riski pastāv, ieguvumu no šāda lēmuma būtu vairāk. "Šī apvienošanās ir jēgpilna un riski ir vadāmi," teica Purgaile.

Tostarp FKTK vadītāja starp lielākajiem ieguvumiem no institūciju apvienošanas minēja darbības efektivitātes uzlabošanu. "Ar kopējiem resursiem mēs varam efektīvāk vērot un reaģēt uz dažādām krīzes situācijām, veicināt finansiālo stabilitāti, mēs noteikti varam vairāk domāt par finanšu un kapitāla tirgus attīstību," sacīja Purgaile.

Tāpat starp ieguvumiem viņa atzīmēja administratīvo resursu ietaupījumu - cilvēkresursu un arī materiāli tehnisko resursu ietaupījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām šā gada pirmais ceturksnis kredītu kvalitātes jomā bija nedaudz vājāks kā iepriekšējie ceturkšņi, apliecinot, ka, noslēdzoties dažādiem atvieglojuma periodiem, atsevišķiem klientiem rodas problēmas nokārtot saistības.

Tā trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Šā gada pirmais ceturksnis kredītu kvalitātes jomā kopumā bija nedaudz vājāks kā iepriekšējie ceturkšņi, kas liecina, ka, beidzoties dažādiem atvieglojuma periodiem, klientiem šādas tādas problēmas tomēr rodas," teica FKTK vadītāja.

Vienlaikus viņa pauda, lai arī būs klienti, kuriem būs problemātiski nokārtot saistības, nav prognozējams, ka kopumā problēmas būs nopietnas. "Mēs nedomājas, ka problēmas būs nopietnas vai masīvas. Protams būs klienti, kuriem būs problēmas, bet arī bankas, restrukturizējot kredītus ir pretimnākošas klientiem," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?

Jānis Goldbergs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. oktobrī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) nolēma konfiscēt Azerbaidžānas pilsonim 397 tūkstošus eiro, no kuriem aptuveni 208 tūkstoši eiro bija iegūti no dzīvokļa pārdošanas, proti, legāli līdzekļi.

Par šo līdzekļu iegūšanu likumīgā veidā strīdu nav bijis, tomēr tiesa konfiscē visu summu, neraugoties uz to, ka lielākā daļa naudas līdzekļu ir izskaidrota un nav šaubu par to legālo izcelsmi.

Sīkākus skaidrojumus par tiesas lēmumu Dienas Bizness lūdza zvērinātam advokātam Kristapam Andersonam, kurš lietu pārsūdzēs apelācijas instancē. Jāpiebilst, ka ELT lēmumi nav publiski, līdz ar to Dienas Biznesam nav iespējas atsaukties uz tiesas nolēmuma tekstu un atliek paļauties uz advokāta stāstījumu.

Konfiskācijas lietu šobrīd ir daudz. Kas ir šīs lietas galvenais jautājums? Ar ko tā ir īpaša?

Pārsteidzoši ir tas, ka procesa virzītājs gan pirmstiesas procesā, gan tiesā pēc būtības neapšaubīja, ka daļa naudas līdzekļu ir legāli, taču, neskatoties uz to, lūdza tiesu konfiscēt visus personas kontā esošos līdzekļus – nepilnus 400 tūkstošus eiro. Vienīgais pamatojums pēc būtības bija tas, ka procesa virzītājs nespēj dot aprēķinu, kura daļa, viņaprāt, ir tā, par kuru ir šaubas, un kura ir tā, par kuru šaubu nav. Šajā gadījumā stāsts ir par to, ka nav nekādu šaubu par to, ka persona ir iegādājusies savā īpašumā dzīvokli, ņēmusi bankā kredītu, dzīvoklis bijis ieķīlāts un nostiprināta atbilstoša hipotēka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis Ekonomisko lietu tiesā pieteicis noraidījumu vēl vienai prokurorei - Vitai Ozoliņai, jo viņas brālis savulaik atbrīvots no darba bankā saistībā ar "neētisku rīcību".

Bernis argumentējis, ka ar prokurores brāli darba tiesiskās attiecības tika pārtrauktas, pusēm vienojoties, ņemot vērā darbinieka neētisko rīcību, proti, konstatētos publiski izteiktos negatīvos komentārus par "ABLV Bank".

Bernis pamatojis, ka 2014.gadā pie publikācijas portālā "Tvnet" tika konstatēti negatīvi komentāri par "ABLV Bank". Banka vērsās policijā par kriminālprocesa sākšanu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu un publisku neslavas celšanu. Tāpat bankā veiktajā pārbaudē noskaidrota IP adrese, no kuras rakstīti attiecīgie komentāri, proti, komentāri bijuši rakstīti no prokurores Ozoliņas un viņas brāļa vecāku dzīvesvietas.

Ņemot vērā pārbaudes rezultātus un darbinieka sniegtos paskaidrojumus, kas bija pretrunā iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, Bernis kā valdes priekšsēdētājs pieņēmis lēmumu pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar šo personu 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 11.augustā turpinās skatīt krimināllietu par iespējamu 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank", informē aģentūra LETA.

Krimināllietā tiesas sēdē jūnijā sākts risināt jautājumu par to, kā nokomplektēt prokuratūras iesniegtos krimināllietas materiālus, lai tie atbilstu likuma prasībām. Secināts ka prokuratūras iesniegtie materiāli nav izmantojami lietas iztiesāšanas uzsākšanai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tiesai izsniegti krimināllietas materiāli, kuri nemaz nav aizstāvības rīcībā.

Kā Db.lv informēja viens no procesa dalībniekiem, tas nebija vienīgais trūkums. Ticis arī secināts, ka aizstāvībai ir izsniegti krimināllietas materiāli, kuri nav pat tiesas rīcībā, tāpat tiesai izsniegti materiāli, kuri nav uzskaitīti lēmumā par lietas nodošanu tiesai, kā arī tiesai, bez krimināllietas materiāliem, ir izsniegti arī arhīva lietas materiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu birojs Cobalt veiksmīgi pārstāvējis Šveices uzņēmumu Produktech Engineering AG vienā no līdz šim apjomīgākajām Ekonomisko lietu tiesā (ELT) izskatītajām lietām par noziedzīgi iegūtu mantu, informē birojā.

ELT atzinusi, ka Cobalt klientam piederošie un kopš 2018. gada arestētie naudas līdzekļi 2,6 miljonu eiro apmērā pretēji procesa virzītāja un prokuratūras uzskatam ir iegūti likumīgi.

Ņemot vērā vēl nesen pašas ELT publiskoto statistiku, šis ir viens no tikai dažiem gadījumiem, kad kriminālprocesa ietvaros arestēto naudas līdzekļu īpašniekam izdevies pārliecinoši pierādīt šo naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi.

Panāk ukraiņu kapitāla "atsaldēšanu" 

Advokātu biroja Loze&Partneri trīs advokāti, pārstāvot vienu no lielākajiem Ukrainas investoriem...

ELT lēmumā īpašu uzmanību pievērsusi izmeklēšanas darba kvalitātei, kritizējot procesa virzītāju par to, ka tas ilgstoši nav izmantojis saprātīgu iespēju pārbaudīt Cobalt klienta sniegtās ziņas, kurām ir būtiska nozīme lietā.

ELT arī norādījusi, ka Kriminālprocesā ietvertie termiņi personas tiesību ierobežošanai attiecībā uz mantu ir jāizmanto lietderīgi. Proti, ja lietā ilgstoši netiek iegūti būtiski pierādījumi, kas pastiprinātu šaubas par mantas likumīgu izcelsmi, procesa virzītājam nebūtu jāvilcinās ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu tiesai.

Lai arī ELT lēmums vēl nav stājies spēkā, tajā sniegtās atziņas norāda, ka ELT arī turpmāk varētu pievērst īpašu vērību izmeklēšanas darba kvalitātei un efektivitātei, lai nodrošinātu, ka līdzīgās lietās personas tiesību ierobežošana attiecībā uz mantu tiek izmantota lietderīgi un saprātīgi.

Juridisko palīdzību Produktech Engineering AG nodrošināja COBALT komanda, kurā darbojās zvērināta advokāte Kristīne Patmalniece un biroja vecākais speciālists Mārtiņš Tarlaps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 19.februārim visiem interesantiem ir iespēja pieteikties izsolē, lai iegādātos trīs ekskluzīvas automašīnas - Mercedes Benz G500, Lamborghini Huracan un BMW M8, informē Valsts policija.

Savukārt izsoļu noslēgums paredzēts 29.februārī.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros. Tā ietvaros tika aizturēta persona, kurai šobrīd piemērots aizdomās turētās personas statuss, un pie kuras kratīšanas laikā tika atrastas trīs ekskluzīvas automašīnas.

Pamatojoties uz aizdomām, ka minētie transportlīdzekļi ir iegūti par noziedzīgas izcelsmes līdzekļiem, tie tika izņemti un arestēti, lai novērstu to zudumu un nodrošinātu to iespējamo konfiskāciju.

Kriminālprocesa likums paredz kriminālprocesa virzītāja tiesības lemt par izņemtās mantas realizāciju nolūkā nodrošināt, ka izņemtās mantas glabāšana nerada zaudējumus valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK strādā pie izmaiņām, lai bankām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) strādā pie noteikumu izmaiņām, lai palīdzētu un neierobežotu bankas un tām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti, Saeimas atbildīgo apakškomisiju sēdē stāstīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Parlamenta Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopīgajā sanāksmē šodien tika spriests par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumu uzņemšanai Latvijā. Purgaile skaidroja, ka paredzēts veikt noteikumu izmaiņas, lai bankas klientus var vērtēt atbilstoši savai risku novērtēšanas sistēmai. Deputāts Daniels Pavļuts (AP) vaicāja, vai saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto informāciju, 12 uzņēmumiem, kuri no Baltkrievijas ir gatavi pārcelties uz Latviju, būs iespēja to izdarīt un vai vājais posms neizrādīsies dažbrīd "otrā galējībā" nonākusī jeb uzņēmējus pārāk ierobežojošā finanšu kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts atsevišķām kredītņēmēju grupām saistībā ar procentu likmju straujo kāpumu ir ļoti nepieciešams, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Tas, ka atbalsts atsevišķām klientu grupām ir ļoti nepieciešams, par to nav šaubu. Jautājums ir tikai kādā veidā to ļoti precīzi nomērķēt, kādā veidā trāpīt tiem, kuriem to vajag visvairāk," sacīja Purgaile.

Viņa arī minēja, ka atbilstoši Latvijas Bankas uzstādījumam šo atbalstu vajadzētu, piemēram, finansēt no banku peļņas vai no ienākumu nodokļa, kas gūts no banku peļņas, taču, sniedzot atbalstu, nedrīkstētu apgrūtināt valsts budžetu. Tāpēc ir ļoti svarīgi nomērķēt un precīzi atrast tos banku klientus, kuriem procentu likmju kāpums tiešām ir akūta problēma, kuriem ir jau problēmas ar maksātspēju.

"Šie dati ir. Vienkārši ir jāmāk pareizi šajos datos atrast un pareizi nomērķēt," sacīja Purgaile, piebilstot, ka Latvijas Bankas eksperti ir veikuši aprēķinus, kā precīzi atrast attiecīgās kategorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru