Reklāmraksti

"Skrīveru saldumi" produktiem sāk izmantot 100% pārstrādājamu iepakojuma materiālu!

Skrīveru saldumi SIA, 15.02.2021

Jaunākais izdevums

“Skrīveru saldumi” ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas apzinoties situāciju pasaulē spēris soli pretī tīrākai videi, piedāvājot savu produkciju, dabai draudzīgā un 100% pārstrādājamā iepakojumā. Atsvaidzinot dizainu uzņēmums, ne tikai maina vizuālo noformējumu produktu iepakojumiem, bet noteiktām produktu grupām, kā augļi šokoladē, marcipāns un “Skrīveru Gotiņa” , maina pašu iepakojuma materiālu.

Uzņēmuma moto ir “Apvienot veselīgo ar saldo!”. Piedāvātajiem produktiem tiek rūpīgi izvēlētas viskvalitatīvākās sastāvdaļas. Kā piemēram, uzņēmuma populārākais saldums “Skrīveru Gotiņa”, tiek ražots no Latvijā iegūta bioloģiskā piena. Kā min uzņemuma pārstāvji, “Tikai likumsakarīgi,ka līdz ar to, ka piedāvājam saviem produktu patērētājiem augstākās kvalitātes saldumus, vēlamies tos “ietērpt” iepakojumā, kas ir videi draudzīgs un 100% pārstrādājams. Priecājamies, ka arvien lielāka sabiedrības daļa pievērš uzmanību “zaļākai” domāšani”.

Produktus ar jauno zīmola identitāti un videi draudzīgajiem iepakojumiem veikalu plauktos jau varēs redzēt janvārī. Produktu iepakojuma maiņa ritēs pakāpensiki. Uzņēmums cer, ka līdz šī gada beigām, jau visi attiecīgo produktu grupu produkti, būs jau ar jaunā tipa iepakojumiem.

SIA “Skrīveru saldumi” 2019. gada apgrozījums sastādīja 3,2 miljonus eiro. Uzņēmumā sobrīd strādā 95 darbinieki.www.skriverusaldumi.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iepakojums ir gan prece, gan atkritums

Solveiga Grīsle, AS "AJ Power Recycling" vadītāja, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramu sadzīves atkritumu, no kā 28 % jeb 120 kilogramus apglabā Latvijas poligonos, gandrīz 160 kilogramus (37 %) pārstrādā vai kompostē, no apmēram 138 kg (32 %) ražo biogāzi, bet atlikušo apjomu sadedzina enerģijas ieguvei.

Kopumā Latvijā mājsaimniecības gadā rada aptuveni 820 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu, no tā poligonos tiek apglabāti aptuveni 230 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu (Dati: Eurostat, VARAM, 2019).

Liela daļa no šiem atkritumiem ir izlietotais iepakojums. 2020. gadā "Zero Waste Latvija" sadarbībā ar "ZAAO" un "AJ Power Recycling" veica pētījumu "Gudri šķirot – gudri pakot", kurā tika pētīts vieglā iepakojuma konteinera saturs un tajā nonākušās "kļūdas" jeb tie nepārstrādājamie iepakojumi, kas nonāk vieglā iepakojuma šķirošanas konteineros. Tika secināts, ka izlietotais iepakojums veido 22 % no visiem atkritumiem.

Ideāla iepakojuma aprites sistēma būtu sekojoša: atbildīga iepakojuma veida izvēle un izmantošana, izlietotā iepakojuma šķirošana un tā pārstrāde. Bieži runā par šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, taču nepamatoti maz tiek aktualizēta iepakojuma veida izvēle un izmantošanas vajadzība. Tieši šīs ir daļas, kas novērstu apglabāto atkritumu problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Salaspils novadā sākta depozīta sistēmas uzskaites un šķirošanas centra būvniecība

Db.lv, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas (DS) infrastruktūras izveides, uzsākta centrālā uzskaites un šķirošanas centra metāla konstrukciju izbūve.

Paredzēts, ka kopējā telpu platība, ieskaitot industriālās un biroja telpas, sastādīs ap 5500 m2, sniedzot iespēju centrā veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp nodotā depozīta iepakojuma uzskaiti, sašķirošanu un sagatavošanu pārstrādei.

Centrālais šķirošanas centrs atradīsies Salaspils novada Aconē un savu darbību uzsāks jau nākamgad.

Ēkas attīstītājs un būvnieks ir industriālās būvniecības uzņēmuma SIA “PICHE” meitas uzņēmums SIA “P41”.

“Brīdī, kad nodosim iepakojumu taromātā vai pieņemšanas vietās, tas būs tikai pats depozīta iepakojuma ceļojuma sākums, savukārt būtiskākā pietura ceļā uz pārstrādi vai atkārtotu uzpildi būs centrālais uzskaites un šķirošanas centrs, kur notiks iepakojuma uzskaite un sagatavošana pārstrādei. Ņemot vērā depozīta sistēmas ieviešanas īsos termiņus, būvdarbu veikšanai izvēlējāmies tādu uzņēmumu, kam ir spēcīga pieredze tieši industriālo ēku būvniecībā,” stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Armanda Vilciņa, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzērienu ražošanā ilgtspēja kļūst par noteicošu tirgus prasību un konkurences priekšrocību

Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Depozīta sistēmas šķirošanas centra iekārtas nodrošinās Peruza un Motecha

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsāk sadarbību ar Latvijas uzņēmumu SIA “Peruza” (Peruza) un Lietuvas tehniskās inženierijas uzņēmumu UAB “Motecha” (Motecha) par depozīta iepakojuma uzskaites, šķirošanas un sagatavošanas pārstrādei procesa projektēšanu, tostarp ražošanas līnijas izgatavošanu, automatizāciju un uzstādīšanu.

Paredzēts, ka iekārtu ražošana sāksies vasarā, savukārt iekārtu uzstādīšana tiks realizēta laika posmā no šī gada decembra līdz 2022. g. janvārim. Depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

DIO šķirošanas centrs tiks aprīkots ar tādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem kā industriālās preses, iepakojuma uzskaites un šķirošanas mašīnas, vienreizlietojamā stikla smalcinātāji, tērauda iepakojuma atdalītāji, skeneri u.c. risinājumi. Izgatavotās iekārtas spēs veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp, caurspīdīgā un pārējā PET iepakojuma šķirošanu, alumīnija un metāla iepakojuma šķirošanu, manuāli pieņemtā un stikla iepakojuma uzskaiti, kā arī visu veidu iepakojumu sagatavošanu pārstrādei. Arī vienreizlietojamo stikla iepakojumu plānots šķirot pa krāsām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlēts Depozīta iepakojuma operators

LETA, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma.

Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.

Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apšauba Eiropas iecerēto iepakojuma prasību ieviešanas termiņus

LETA, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) rosinātie grozījumi Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvā, lai nodrošinātu, ka līdz 2030.gadam viss iepakojums Eiropas Savienības (ES) tirgū būtu pārstrādājams ekonomiski izdevīgā veidā, paredz ļoti saspringtu un pat gandrīz neiespējamu laika grafiku, intervijā atzina Pasaules iepakojuma organizācijas ģenerālsekretārs Johanness Bergmairs.

"Ražotājiem tās būs lielas pārmaiņas ļoti īsā laikā. Laika grafiks ir ļoti saspringts un, šķiet, pat gandrīz neiespējams. Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāmaina iepakojuma sistēma un daudzas ražošanas līnijas, kā arī jānomaina daudzas materiālu piegāžu ķēdes," pauda Bergmairs.

Viņš norādīja, ka dažiem iepakojuma materiāliem Eiropā jau ir salīdzinoši laba otrreiz pārstrādājama materiāla plūsma, piemēram, atsevišķās ES valstīs ir laba papīra un stikla otrreizējā pārstrāde.

Vienlaikus Bergmairs atzina, ka attiecībā uz plastmasas iepakojumu ir citādi, jo jauns plastmasas materiāls joprojām ir ļoti lēts, tādēļ ražotājiem ir pat vairākas reizes lētāk izmantot jaunu plastmasas iepakojumu, nekā izmantot otrreiz pārstrādātu materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs Coca-Cola šovasar sāks papīra pudeles testēšanu Eiropā, informē uzņēmumā.

Jau pēc dažiem mēnešiem jaunais, inovatīvais iepakojums parādīsies Ungārijas veikalos, kur tajā tiks piedāvāts augu bāzes dzēriens AdeZ.

Darbs pie papīra pudeles prototipa tika aizsākts pagājušajā gadā Briseles inovāciju centrā. Projekts uzsāks nākamo fāzi, kuras laikā iepakojums tiks izmēģināts patērētāju tirgū, lai noskaidrotu tā sniegumu un patērētāju attieksmi.

FOTO: Prezentē pasaulē pirmās papīra alus pudeles prototipus 

Dānijas alus ražotājs «Carlsberg Group» turpina savu ceļu uz pasaulē pirmo «papīra»...

Kā daļu no uzņēmuma stratēģijas “Pasaule bez atkritumiem” (World Without Waste), Coca-Cola Company ir izvirzījusi vērienīgus mērķus attiecībā uz iepakojumu, plānojot līdz 2030.gadam atgūt 100% pārdotā iepakojuma, lai to nodotu atkārtotai pārstrādei. Šajā sakarā uzņēmums pēta inovatīvus iepakojuma risinājumus, kas veicinātu ilgtspēju un aprites ekonomiku visiem iepakojuma materiāliem.

Jaunais papīra pudeļu prototips tiek izstrādāts kā daļa no sadarbības starp Coca-Cola Briseles pētniecības un attīstības laboratoriju un papīra pudeļu ražošanas uzņēmumu Paboco, kas ir Dānijas jaunuzņēmums, kuru atbalsta iepakojuma ražotāji ALPLA un BillerudKorsnäs sadarbībā ar Carlsberg, L' Oréal un The Absolut Company.

Paboco izstrādātās tehnoloģijas mērķis ir radīt 100% pārstrādājamas pudeles, kas izgatavotas no ilgtspējīgi iegūtas koksnes ar bioloģisku materiālu barjeru, kas piemērota tādām šķidrajām precēm kā gāzēti un negāzēti dzērieni, skaistumkopšanas produkti, kā arī citām precēm. Pašreizējais prototips sastāv no papīra apvalka ar pārstrādājamu plastmasas apšuvumu un vāciņu. Galvenais projekta mērķis ir izstrādāt pudeli bez plastmasas čaulas, ko var pārstrādāt kā papīru.

“Izziņotais tirgus pētījums ir pavērsiena punkts mūsu centieniem izstrādāt papīra pudeli”, sacīja Daniela Zahariea, Coca-Cola Europe tehniskās piegādes ķēdes un inovāciju direktore. “Cilvēki sagaida, ka Coca-Cola attīstīs un ieviesīs tirgū jaunus, inovatīvus un ilgtspējīgus iepakojuma veidus. Tāpēc mēs sadarbojamies ar tādiem ekspertiem kā Paboco, atklāti eksperimentējot un veicot šo pirmo tirgus izmēģinājumu. Tā ir daļa no mūsu “Pasaule bez atkritumiem” stratēģijas.”

Papīra pudeles prototipa izmēģināšanu paredzēts uzsākt 2021. gada otrajā ceturksnī Ungārijā. 2'000 250ml pudeles ar augu bāzes dzērienu AdeZ patērētājiem piedāvās viens no Ungārijas visstraujāk augošajiem pārtikas mazumtirgotājiem – kifli.hu.

Stijns Frensens (Stijn Franssen), Coca-Cola EMEA reģiona Iepakojuma un inovāciju vadītājs, kas ir viens no projekta vadītājiem, uzsver tehnoloģijas attīstības fāzi: «Šī ir jauna tehnoloģija, un mēs pašlaik attīstāmies jaunā lauciņā, izgudrojot tehniskos risinājumus jau procesā.”

“Mēs turpināsim ieguldīt inovācijās un jaunu iepakojumu tehnoloģiju izpētē sadarbībā ar mūsu partneriem Paboco. Iepakojuma prezentēšana patērētājiem liecina, ka mēs gūstam labus panākumus, neskatoties uz to, kas mums vēl priekšā. Šis notikums arī liecina par Coca-Cola apņēmību attīstīt šāda veida iepakojuma inovācijas, pētot un strādājot kopā", sacīja Stijns Frensens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pārtikas ražotāji Igaunijā kritizē plānoto nodokli plastmasas iepakojumam

LETA--ERR, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība plāno ieviest nodokli plastmasas iepakojumam, lai mudinātu iepakojuma ražotājus izvēlēties videi draudzīgākus materiālus, tomēr Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija (ETL) brīdina, ka tas izraisīs vēl krasāku pārtikas cenu pieaugumu.

Iepakojums pašlaik veido trešdaļu no visiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, savukārt trešdaļa no iepakojuma atkritumiem ir plastmasas iepakojums, liecina Igaunijas Vides ministrijas dati.

Igaunijas valdība atbalsta nodokļu izmaiņu paketi 

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt...

Igaunija atpaliek gan no sadzīves atkritumu, gan plastmasas iepakojuma pārstrādāšanas mērķiem. Eiropas Savienības (ES) mērķis paredz, ka līdz 2025.gadam dalībvalstis pārstrādās vismaz pusi no plastmasas iepakojuma, bet Igaunijā pagaidām šis rādītājs ir 41%.

Ministrijas plāno situāciju uzlabot ar trim pasākumiem. Pirmkārt, plānots padarīt ērtāku šķirošanu, vairāk konteineru izvietojot cilvēku dzīvesvietu tuvumā. Otrkārt, ar ES finansējumu paredzēts mudināt uzņēmējus investēt tehnoloģijās pārstrādes jaudu palielināšanai. Savukārt trešais pasākums paredz mudināt ražotājus izgatavot pārstrādei piemērotāku iepakojumu.

Vides ministrija nodevu par plastmasas iepakojumu ierosināja jau pirms diviem gadiem, tomēr kopā ar citu nodevu projektu tas neguva politisku atbalstu valdībā. Tomēr pašreizējās valdības rīcības plānā ir nodoklis plastmasai un iepakojumam. Plāns paredz, ka klimata ministrs Kristens Mihals ierosinājumus nodevām iesniegs septembrī.

Pirms diviem gadiem ministrija rosināja noteikt nodevu plastmasas iepakojumam, kas netiek pārstrādāts, tomēr tagad plānots, ka iepakojuma kompānijām jāmaksā nodeva par visu plastmasas iepakojumu, kas nonāk tirgū.

Nodevas apmērs būtu atkarīgs no tā, cik viegli pārstrādājams ir plastmasas veids. Piemēram, PET un HDPE plastmasas ir vieglāk pārstrādājamas, nekā, piemēram, sadzīves ķīmijas iepakojumam izmantotā PVC.

Pirms diviem gadiem ierosinātā nodeva par plastmasu bija 370 eiro par tonnu, bet Igaunijas Vides ministrijā pieļauj, ka tagad nodeva varētu būt lielāka. Piemēram, Itālijā, Spānijā, Portugālē un Lielbritānijā līdzīgas nodevas likme ir ap 450 eiro par tonnu.

Ieceri kritizē pārtikas rūpnieku asociācijas vadītāja Sirje Potisepa, kura uzstāj, ka Igaunijas kompānijas pašlaik nespēj apmaksāt plānoto iepakojuma nodevu, kas nozīmē, ka par to būs jāmaksā patērētājiem, kas vēl vairāk sadārdzinātu cenu pieaugumu pārtikas un dzērienu sektorā.

"Mūsu valdība ir zaudējusi jebkādu saikni ar realitāti, jo valdības locekļiem un parlamenta deputātiem nauda, acīmredzot, aug kokos," paziņoja Potisepa, apšaubot, ka valdībai interesē Igaunijas iedzīvotāju iespējas izdzīvot.

Atkritumu pārstrādes pakalpojumu sniedzēja "Eesti Pakendiringlus" valdes loceklis Alders Harkmans informēja, ka valsts pašlaik ES maksā 11 miljonus eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu. Ja šo summu iegūtu no iepakojuma ražotājiem, viņaprāt, plastmasas iepakojuma cena veikalos dubultotos.

Potisepa no ETL informēja, ka iepakojums veido 20-80% no produkta cenas atkarībā no nepieciešamā iepakojuma daudzuma.

Viņa norādīja, ka valdība jau plāno pievienotās vērtības nodokļa celšanu no 20% līdz 22%, turklāt kaimiņvalstīs Somijā, Latvijā un Lietuvā tādas plastmasas iepakojuma nodevas nav, tādējādi Igaunijas pārtikas rūpniecības sektors vēl vairāk zaudēšot konkurētspēju.

Savukārt Igaunijas Plastmasas asociācijas (EPL) valdes priekšsēdētāja Pillerīna Lānemetsa pauda pārliecību, ka būtu pareizi piemērot nodevu ražotājiem atkarībā no plastmasas veida, tādējādi mudinot ražošanā izmantot labāk pārstrādājamus materiālus.

Vienlaikus viņa atzina, ka iepakojuma nomaiņu vieglāk iespējams veikt nozarēs, kas nav saistītas ar pārtikas produktiem. Tikmēr pārtikas rūpniecībā nav pieejamu alternatīvu plastmasai, kas ļautu saglabāt pārtikas svaigumu un nodrošināt ilgāku derīguma termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) un SIA "Depozīta iepakojuma operators" parakstījuši līgumu par depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanu, preses konferencē informēja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Līgums paredz depozīta sistēmas ieviešanu nākamā gada februārī un ietver nosacījumus izvirzīto mērķu sasniegšanai un sistēmas ieviešanas uzraudzībai un kontrolei.

Līdz janvāra beigām "Depozīta iepakojuma operators" VVD iesniegs detalizētu sistēmas ieviešanas plānu, iekļaujot nepieciešamo sistēmu izveidi, līgumu slēgšanu ar mazumtirgotājiem u.c.

"Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis informēja, ka kopumā Latvijā tiks ierīkotas 1500 depozīta taras pieņemšanas vietas. No tām 700 būs taromāti jeb automātiskās pieņemšanas vietas, kur varēs pieņemt vismaz 3000 iepakojumu vienības mēnesī.

Savukārt 800 vietas būs ar manuālu pieņemšanu un mazāku pieņemtā iepakojuma vienību skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā 2022. gada 1. februārī, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) noslēdzis līgumu ar Norvēģijas uzņēmuma “Tomra Systems ASA” (Tomra) meitas uzņēmumu SIA “Tomra Collection Latvia” par automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanas iekārtu nodrošināšanu Latvijas tirgum.

Šobrīd paredzēts uzstādīt ap 800-1000 automatizētiem pieņemšanas punktiem, tai skaitā – vairāk nekā 200 taromāti plānoti izvietošanai āra kioskos tirdzniecības vietu teritorijā.

Līdz ar līguma parakstīšanu plānots uzsākt iekārtu ražošanas procesu, lai jau septembrī pirmos taromātus varētu piegādāt uz iepakojuma pieņemšanas vietām.

“Kopš taromātu iepirkuma konkursa rezultātu izziņošanas sadarbībā ar tirgotājiem ir padarīts liels darbs – esam apzinājuši plānotos iepakojumu pieņemšanas apjomus, kā arī precizējuši nepieciešamos taromātu modeļus tirdzniecības vietās, lai, virzoties uz priekšu ar iepakojuma infrastruktūras izveidi, padarītu iepakotāju un mazumtirgotāju iesaisti depozīta sistēmā pēc iespējas vieglāku. Tomras līdzšinējā pieredze daudzu valstu depozīta sistēmu ieviešanā mums palīdzēs ieviest drošu un modernu depozīta sistēmu, turklāt ērtas un mūsdienīgas iepakojuma pieņemšanas iekārtas ir būtisks priekšnoteikums, lai sabiedrībā iedzīvinātu jaunu ieradumu – depozīta iepakojuma atgriešanu,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1.februārī Latvijā darbību sāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, kur par katru iegādāto dzērienu depozīta iepakojumā iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīta maksa 10 centu apmērā, kuru pēc iepakojuma nodošanas to varēs saņemt atpakaļ.

Depozīta sistēmas ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" skaidro, ka no 1. februāra tukšos depozīta iepakojumus varēs nodot 1350 depozīta punktos visā Latvijā. 736 depozīta punkti būs automatizēti, un tajos depozīta iepakojumu varēs nodot taromātos. Depozīta sistēmas darbības sākumā plānoti arī 614 manuālie pieņemšanas punkti, kuros iepakojumu pieņems veikala pārdevējs. Būtiski, ka depozīta punktu skaits 2022. gadā turpinās palielināties – jau šobrīd uzstādīti 836 taromāti, no kuriem 736 ir darba gatavībā. Februāra laikā plānots uzstādīt vēl 130 taromātus, bet līdz 1. maijam papildus 70 taromātus, tādējādi kopējam taromātu skaitam pārsniedzot 1000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

DIO plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem

LETA, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) 2023.gadā plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā informācija.

Dalības maksu plānots palielināt gan vienreizlietojamam depozīta iepakojumam, izņemot metālus, gan atkārtoti lietojamam iepakojumam.

No vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cenu plānots palielināt par 433% jeb no 0,0009 eiro līdz 0,0048 eiro par vienību, krāsainās plastmasas - par 762% jeb no 0,0037 eiro līdz 0,0282 eiro, stikla - par 144% jeb no 0,018 eiro līdz 0,0439 eiro par vienību.

Vienlaikus alumīnija un dzelzs iepakojums turpmāk būs bezmaksas. Līdz šim bezmaksas bija tikai alumīnijs, savukārt dzelzs iepakojuma maksa par vienību bija 0,0093 eiro.

Atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cenu plānots celt par 239%, tas ir, no 0,0256 eiro par vienību līdz 0,0869 eiro, bet individuāla dizaina iepakojumu par 71% - no 0,0126 eiro līdz 0216 eiro par vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - SIA Dimdiņi un SIA Skrīveru saldumi dibinātājs Normunds Audzišs

Armanda Vilciņa, 10.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laba komanda ir katra vadītāja garantija mērķu sasniegšanā, turklāt tā nerodas uz līdzenas vietas - komanda ir jāizveido, uzskata Normunds Audzišs, SIA Dimdiņi un SIA Skrīveru saldumi dibinātājs.

Lielāko daļu laika uzņēmuma vadītājs velta nākotnes mērķu realizācijai, kā arī nākamās vīzijas un attīstības procesu organizēšanai, atzīst N.Audzišs. Tajā pašā laikā par to, kas notiek šodien, vistiešākajā veidā rūpējas komanda, kas ikdienā izpilda konkrētus darba uzdevumus, spriež uzņēmējs, piebilstot, ka labu komandu primāri veido spēcīgi profesionāļi. Vadītāja uzdevums šajā gadījumā ir šo profesionāļu motivēšana - līderim ir jāuzticas saviem darbiniekiem, kā arī jāsniedz viņiem zināma brīvība, lai kopā varētu sasniegt pat visaugstākos uzstādītos mērķus, domā N.Audzišs.

No agronoma līdz biznesmenim

Atceros, ka bērnībā, šķirstot grāmatas un skatoties ilustrācijas, mana iztēlotā sapņu profesija bija kosmonauts, stāsta N.Audzišs. “Kā jau daudzus zēnus, arī mani toreiz vilināja nezināmais un iespēja, ka ar raķeti var pacelties augstu debesīs un sasniegt pat tālākās zvaigznes. Ap 14 gadu vecumu, strādājot kolhozā vasaras darbus, man savukārt iepatikās agronoma profesija. Redzēju, ka agronoms organizēja visus darbus un bija pats gudrākais un zinošākais. Mērķēju uz kolhoza priekšsēdētāja amatu, tāpēc arī izlēmu par labu studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Mana pirmā nopietnā darbavieta bija kolhozs SPARS, kur sāku strādāt par dārzniecības vadītāju. Zināšanas, kas bija iegūtas universitātē, ļoti noderēja, kā rezultātā es salīdzinoši agri sapratu - ja esi kompetents un zinošs savā jomā, tad darbinieki to novērtēs, respektēs, kā arī būs gatavi pielāgoties un atbalstīt. Tāpat, strādājot kolhozā, redzēju arī ikdienas nepilnības, piemēram, darba efektivitātes trūkumu. Šī pieredze man palīdzēja vēlāk, attīstot savus uzņēmumus, pārdomāti plānot un daudz efektīvāk vadīt darba procesus,” atzimē N.Audzišs, atklājot, ka pēc Padomju savienības sabrukuma viņš kopā ar sievu pievērsās lauksaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Cido Grupa” stratēģijas mērķis ir kļūt par ilgtspējīgāko uzņēmumu nozarē

Sadarbības materiāls, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Līgumus par depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti

LETA, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti, kuros iedzīvotāji līdz šim paguvuši nodot jau 19 miljonus depozīta iepakojumu. Savukārt pārstrādei nodotas pirmās 125 tonnas iepakojuma – PET pudeles, stikla taru un metāla bundžas.

No kopējā depozīta iepakojuma apjoma 85 tonnas jeb aptuveni 2,4milj. taras vienību ir PET pudeles, kuras maija sākumā jau nonākušas pārstrādē vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumā AS “PET Baltija”, Jelgavā. Tur tās pārstrādes ceļā kļuvušas par jaunām izejvielām, lai tiktu novirzītas atkārtotā apritē jaunu preču ražošanai.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš skaidro, ka pašreizējais pārstrādei nodotais apjoms uz kopējā rūpnīcas jaudu apmēra ir salīdzinoši neliels, taču atbilstošs tam, kas tika gaidīts: “Šobrīd attiecībā uz depozīta materiāla otrreizējo izmantošanu Latvijā notiek ieskrējiens. To mēs jūtam pēc pašreizējiem apjomiem un sagaidām, ka tie jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies. Tas, ko varam vērtēt vispozitīvāk, ir PET pudeļu kvalitāte. Ja nereti ierastajos šķirošanas konteineros cilvēki samet arī sadzīves atkritumus un dažādus netīrumus, kas mēdz nosmērēt arī PET pudeli, tad taromātos sašķirotais materiāls ir salīdzinoši tīrāks un augstvērtīgāks. No tā ir iespējams iegūt labāku gala izejvielu, kā arī, ne mazāk svarīgi, pārstrādes procesā samazināt izmantotos resursus, piemēram, ūdeni un gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kaitīgāks – plastmasas iepakojums vai mūsu paradumi?

Ineta Legzdiņa, SIA “Narvesen Baltija” Iepirkumu direktore, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sāk līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par dalību depozīta sistēmā

Db.lv, 28.07.2021

“Maxima Latvija” darbības atbilstības direktore Elīna Stībele un SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsācis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu parakstīšanas procesu ar tirgotājiem, noslēdzot pirmo līgumu par dalību depozīta sistēmā ar mazumtirdzniecības tīklu SIA “Maxima Latvija”.

Tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumus arī ar pārējiem tirgotājiem, kuri līdz ar depozīta sistēmas darbības uzsākšanu 2022. gada 1. februārī savās tirdzniecības vietās pieņems izlietoto iepakojumu, turklāt visi līgumi tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem. Kopumā Latvijā plānots izvietot ap 800-1000 taromātu.

“Esam patiesi gandarīti, ka pirmais līgums ir noslēgts, un lieliem soļiem tuvojamies depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai kopīgiem spēkiem apturētu dzērienu iepakojumu nonākšanu vidē un padarītu mūsu Latviju tīrāku. Jau pavisam drīz plānojam noslēgt nākamos līgumus ar tirgotājiem. Taras atgriešana būs pieprasīts pakalpojums lielākajai daļai Latvijas sabiedrības – vairākums jeb 87% aptaujāto pēc iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izmantos iespēju nodot tukšos dzērienu iepakojumus , – tādēļ tirgotāju iesaiste ērtas infrastruktūras izveidē ir ļoti būtiska,” komentē Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru