Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

Šogad Muzeju naktī – 20.maijā - bez maksas apmeklētājiem durvis vērs rekordliels iestāžu skaits - 172 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas, informē Kultūras ministrija.

Šogad nakts pasākumi Latvijas muzejos notiks jau 13. reizi.

Muzeju nakts ik gadu iezīmē vasaras sākumu, kad daudzveidīgo piedāvājumu izbauda aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā Latvijā. Šogad muzeji, sabiedriskās dzīves veidotāji un dažādas iestādes sagatavojušas īpaši plašu piedāvājumu, lai 20. maijā kopā varētu domāt par laiku un vienlaikus pieminēt „mūžīgi jauno” dzejnieku Eduardu Veidenbaumu, kam šogad paliek apaļi 150, skaidro kultūras ministre Dace Melbārde.

Šogad Muzeju naktī piedalās ne vien muzeji, bet arī vairāk nekā 30 dažādi sabiedriskās dzīves veidotāji. Plaši iesaistīties paredzējušas arī valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima un citas. Reģionos interesantas aktivitātes rīko pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Šā gada Muzeju nakts tēma ir Laiks, kas apskatīta dažādos griezumos, apmeklētājiem liks ne tikai domāt par laiku, bet arī skaitīt un vizualizēt to. Daudzās vietās apmeklētāji no jauna varēs iepazīt arī šī gada īpašo gaviļnieku Eduardu Veidenbaumu.

21.maijā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā Starptautiskajai Muzeju dienai veltītajā pasākumā trīspadsmit muzeju, pašvaldību, plašsaziņas līdzekļu un citu nozaru darbinieki, kuru ieguldījums sekmējis Latvijas muzeju darbību un popularitāti, saņems Kultūras ministrijas prēmiju. Prēmijas saņems šādas personas: Silvija Ribakova, Latgales kultūrvēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja - par ieguldījumu Nacionālā muzeju krājuma papildināšanā un saglabāšanā ; Jurģis Krāsons, Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja mākslinieks - par ieguldījumu muzeju ekspozīciju un izstāžu veidošanā; Ksenija Rudzīte, Valsts Mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekciju glabātāja - par ieguldījumu muzeju zinātniskajā darbībā; Gunta Frišfelde, Tukuma muzeja galvenā speciāliste, Pastariņa muzeja vadītāja – par ieguldījumu muzeju izglītojošajā darbā; Sarmīte Sīle, Latvijas Televīzijas redaktore – par ieguldījumu muzeju popularizēšanā Latvijā; Ginta Gerharde-Upeniece, Valsts Mākslas muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā – par ieguldījumu Latvijas muzeju starptautiskajā popularizēšanā; Bruno Deslandes, arhitekts, Karnakas tempļa pētījumu atbalsta grupas vadītājs – par ieguldījumu Latvijas muzeju starptautiskajā popularizēšanā; Māris Kaļinka, ģeodēzists un fotogrammetrijas speciālists, Karnakas tempļa pētījumu atbalsta grupas dalībnieks – par ieguldījumu Latvijas muzeju starptautiskajā popularizēšanā; Romualds Pipars, kino režisors, Karnakas tempļa pētījumu atbalsta grupas dalībnieks – par ieguldījumu Latvijas muzeju starptautiskajā popularizēšanā; Klauss-Dīters Kiepša, menedžeris, Karnakas tempļa pētījumu atbalsta grupas dalībnieks – par ieguldījumu Latvijas muzeju starptautiskajā popularizēšanā; Andrejs Ceļapīters, Madonas rajona padomes priekšsēdētājs – par pašvaldības atbalstu muzejam; Aivars Rozenbergs, Madonas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks – par pašvaldības atbalstu muzejam; Aija Fleija, Latvijas Kara muzeja direktore – par individuālo devumu muzeju nozarē. Kopējais Kultūras ministrijas prēmijas muzeju nozarē fonds ir 2 000 latu.

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

Ikvienam interneta lietotājam drīzumā būs iespēja iepazīties ar informāciju par Latvijas muzeju priekšmetiem. Muzeju kolekcijas tiks reģistrētas un uzglabātas elektroniskā katalogā, informēja AS RIX Technologies.

Novembra beigās noslēdzās Valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas projekts, kura ietvaros vienotā elektroniskā sistēmā tiks apkopoti 110 Latvijas akreditēto muzeju un to filiāļu krājumi. Šobrīd Latvijas muzejos ir uzkrāts milzīgs skaits muzeja priekšmetu – kopumā aptuveni pieci miljoni vienību. Šis skaitlis katru gadu papildinās par apmēram 100 000 jaunu muzeja priekšmetu. Sākot ar 2008. gadu informācija par ikvienu muzeju jaunieguvumu tiks ievadīta šajā datu bāzē.

''Tas nebūs gluži kā staigāt pa virtuālu muzeju, bet tā būs datu bāze, kurā apkopoti Latvijas muzeju krājumi. Tas nozīmē, ka informācija būs pieejama ikvienam interesentam un tā būs sakārtota. Jau šobrīd pasaulē ikvienam interesentam ir iespējams apskatīt daudzu pasaulē zināmu muzeju galerijas internetā, piemēram, šādu iespēju piedāvā Ermitāža Sanktpēterburgā, Britu muzejs Londonā. Šī projekta rezultātā līdzīgs kopkatalogs ir izveidots arī Latvijas muzejiem,'' stāstīja RIX Technologies direktore Eva Butāne.

COVID-19 pandēmija pēdējos mēnešos smagi ietekmējusi kultūras institūcijas, tostarp muzejus, no kuriem lielākā daļa pandēmijas laikā tika slēgti. Saskaņā ar Starptautiskās muzeju padomes datiem (ICOM) pastāv risks, ka vairāk nekā 10% no tiem var neatjaunot savu darbību.

UNESCO publiskojis ziņojumu par muzejiem COVID-19 krīzes laikā, secinot, ka šobrīd pasaulē ir apmēram 95 tūkstoši muzeju, kas ir par 60% vairāk nekā 2012.gadā, informē UNESCO LNK komunikācijas konsultante Kitija Balcare. Tomēr to izplatība ir nevienmērīga, lielākoties tie atrodas Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Tāpat tikai 27 pasaules valstīm ir muzeju tīkls, kurā uz katriem miljons iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 muzeju. Latvija ir šo valstu vidū (78,4 muzeji uz 1 milj. iedz.).

Saskaroties ar krīzi, muzeju reakcija ir bijusi ātra, nodrošinot savu klātbūtni internetā. Piemēram, muzeji izmanto jau esošās digitalizētās kolekcijas un virtuālās tūres, koncertus un lekcijas rīko tiešsaistes režīmā, plašāk un aktīvāk lieto sociālos medijus, skatītājiem atklāj muzeju darbības ikdienā neredzamo daļu, muzeju organizācijas rīko tiešsaistes konferences nozares ekspertiem u.tml. Vienlaikus tas atklāj arvien aktuālo digitālo plaisu, kas pastāv starp Āfriku un mazo salu jaunattīstības valstīm un pārējo pasauli, jo tikai 5% šo valstu spēj piedāvāt tiešsaistes saturu.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Nākotnes zinātniece — tā ir tikai viena no starptautiskajām atzinībām, ko saņēmusi farmakoloģijas doktore Maija Dambrova.

Starptautiskajās zinātniskajās datu bāzēs ir ap 30 Maijas Dambrovas rakstu, kas devuši ieguldījumu jaunu zāļu vielu molekulāro darbības mehānismu, šūnu enerģijas metabolisma regulācijas iespēju un kardioprotektīvo zāļu farmakoloģisko efektu atklājumos pasaulē. Viņa ir arī trīs starptautisku patentu līdzautore.

Taču EFPIA atzīmējusi ne vien Maijas Dambrovas izgudrojumus medicīnas ķīmijā un farmakoloģijā, ko tālāk veiksmīgi izmanto ražotāji Latvijā, Skandināvijā, Vācijā un citur, bet arī viņas spējas izveidot un vadīt modernu pētniecisko laboratoriju, kas šobrīd ir vislabāk aprīkotais kardiovaskulāro pētījumu centrs Baltijā. Laboratoriju Maija Dambrova vada jau septiņus gadus, un pašreizējais zinātnieku mērķis ir tikt pie jaunām telpām, kas varētu tapt par farmaceitiskās izpētes centru.

Šodien, 16.maijā, visā Latvijā norisināsies Muzeju nakts, kuras ietvaros būs iespēja piedalīties dažādos interesantos muzeju sagatavotos pasākumos.

Kā liecina Latvijas Muzeju biedrības mājaslapā internetā iekļautā informācija, Muzeju nakts ir Eiropas mēroga pasākums, kas vienā un tajā pašā laikā notiek gandrīz visu Eiropas valstu muzejos. Akcijas iniciatori ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija. Lai veicinātu akcijas atpazīstamību un pieejamību Eiropas valstīs, Francijā ir izveidota interneta mājaslapa www.nuitdesmusees.culture.fr, kur atspoguļotas akcijas norises visās dalībvalstīs. Akcija tradicionāli norisinās no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk.

Ieeja muzejos akcijas laikā arī šogad būs bez maksas.

Šodien Rīgā, Pulka ielā 8 ielikts pamatakmens Muzeju krātuvju kompleksa būvei.

Pasākuma laikā īpašā kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikam raksturīgās piemiņas zīmes.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) realizētais apjomīgais un tehniski sarežģītais Muzeju krātuvju kompleksa projekts ir veidots kā vienots arhitektonisks risinājums, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas. Vienlaikus, ēkā katram muzejam paredzēta sava, no citiem muzejiem neatkarīga zona (krātuves, darba, restaurācijas, darbnīcu, noliktavu, koplietošanas un apmeklētāju telpas). Savukārt visiem muzejiem kopīgā telpa ir galvenā ieejas zona kompleksa centrā, kas paredzēta gan muzeju krātuvju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Katra muzeja krātuvēm paredzēta atbilstoši organizēta smagā kravas transporta piebraukšana.

Noslēgumam tuvojas vērienīga muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pārdaugavā, Pulka ielā 8 - plānots, ka jau 2020. gada sākumā, pēc muzeju krājumu pārvietošanas, tas kļūs par modernu, praktisku un ērtu mājvietu ap diviem miljoniem krājuma vienību, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projektā pabeigti ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju būvdarbi. Noslēguma stadijā ir fasāžu izbūve un teritorijas labiekārtošanas darbi. Visā ēkas iekštelpu apjomā aktīvi notiek iekšējo inženiertīklu montāža, telpu apdares un citi atlikušie darbi. Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas daļā telpas un to apdare tuvojas savam galējam veidolam. Ražošanā jau atrodas muzeju specifiskais aprīkojums, glezniecības sieti un krājumu plaukti.

Db.lv jau rakstīja, ka muzeju krātuvju kompleksā glabāsies aptuveni trešdaļa (ap 2,5 miljoni) no kopumā sešiem miljoniem nacionālā muzeju krājuma vienību. Tas atbrīvos šobrīd glabāšanas mērķiem nomātās telpas, kas ne pēc atrašanās vietas, ne pēc apstākļiem nav piemērotas ilgstošai dārgumu uzglabāšanai.

Eiropas Komisijas iebildumi pret Lauku attīstības programmu liecina, ka Latvija mājasdarbā ES naudas saņemšanai nav guvusi apmierinošu atzīmi.

No neoficiāliem avotiem iegūtie Eiropas Komisijas iebildumi pret Latvijas Lauku attīstības programmu (LAP), kurus oficiāli saņēmusi arī programmas izstrādātāja Zemkopības ministrija, liecina, ka lauksaimniekiem būs jārēķinās ar papildu izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos un jāpaciešas, pirms pilnā sparā sākt apgūt ES finansējumu. Jāatgādina, ka LAP lemj likteni ES finansējumam 1,36 miljardu eiro apmērā. Komisijas iebildumi neesot nekas pārsteidzošs, uzsver Zemkopības ministrijas ES un valsts atbalsta departamenta direktors Aivis Reinholds. "Lielākoties tie bija jautājumi, par kuriem mēs paši diskutējām," viņš uzsver.

2005.gada 14. maija naktī vairāk kā 50 Latvijas muzeji piedalīsies Eiropas muzeju akcijā ar devīzi "Gaisma naktī". Akcijas "Muzeju nakts" iniciators ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija, kas katru gadu aicina visas Eiropas valstis kādā no pavasara nedēļas nogalēm īpašu uzmanību pievērst muzejiem. Līdz šim akcija bija pazīstama kā "Muzeju pavasaris", gadu gaitā tā bija kļuvusi par tradīciju un ieguvusi savu vietu Eiropas kultūras dzīves kalendārā. 2004.gadā akcijā piedalījās apmēram 3000 muzeji no dažādām Eiropas valstīm, to vidū bija arī 43 Latvijas muzeji. "Muzeju pavasaris" ir viens no Eiropas Padomes atbalstītajiem starptautiskiem kultūras pasākumiem. Akcija ir radīta, lai ar demokrātiskiem un netradicionāliem paņēmieniem pievērstu sabiedrības uzmanību kultūras mantojumam, kas glabājas muzejos, kā arī rosinātu muzeju darbiniekus jaunām komunikācijas formām darbā ar apmeklētājiem. Šajā gadā, nomainot akcijas norises laiku – dienu pret nakti -, akcijas organizatori vēlējušies nedaudz šokēt ierasto muzeju publiku, aktīvāk piesaistīt jauniešu auditoriju, kā arī provocēt muzeju darbiniekus vēl radošākām un neparastākām komunikācijas formām ar apmeklētāju. Muzeji, kuri iesaistās akcijā, katru gadu interpretē kādu kopīgu tēmu. Pagājušajā gadā tā bija "Vēsture un nostāsti", šogad "Gaisma naktī". Visus akcijas dalībniekus vieno simbolisks logo un akcijas plakāts. Akcijas norisi dalībvalstīs atspoguļo Francijas Kultūras un komunikāciju ministrijas administrēta Interneta mājas lapa (www.nuitdesmusees.culture.fr.). Tajā redzams arī Latvijas muzeju piedāvājums. Kopš 2002. gada, kad Latvija pirmo reizi iesaistījās akcijas pasākumos, augusi gan muzeju ieinteresētība, gan publikas un masu mēdiju ievērība. Jau trešo gadu muzeju akciju finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Līdzfinansējumu akcijas īstenošanai saņēmuši 36 muzeji. Akcijas pasākumu programma atrodama Kultūras ministrijas mājas lapā: www.km.gov.lv. Avots: Kultūras ministrija

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevusi ekspluatācijā muzeju krātuvi Pulka ielā 8, Rīgā.

"Vairāk nekā 30 tūkstošu kvadrātmetru lielā krātuve glabās apjomīgāko Latvijas vēstures liecību un mākslas priekšmetu kolekciju vienuviet - aptuveni divus miljonus Latvijas muzeju kolekciju vienību, kam pievienosies aizvien jauni krājumi," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Krātuve nodrošinās četru valsts muzeju - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), LKA Rīgas Kino muzeja - specifiskās vajadzības Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai XXI gs. atbilstošos apstākļos.

Ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, vizuāli nenodalot atsevišķus muzejus, tomēr tehniski tā ir sadalīta muzeju blokos ar atsevišķu, visiem vienotu publisko daļu. Katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Vienlaikus visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma. Katram muzejam tiks nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas. Savukārt kopīgajā ieejas zonā, kompleksa centrā, muzeju krātuves darbiniekiem un apmeklētājiem paredzēta plaša ieejas zāle ar reģistrācijas galdu, izstāžu zāles, lasītavas un citas apmeklētāju telpas.

Lai arī pēc postošā ugunsgrēka Rīgas pilī 2013.gada vasarā tajā izvietoto muzeju darbinieki ir darījuši visu iespējamo, lai novērstu kaitējumus muzeju krājumiem, mitrums joprojām tos bojā, bet muzeju darbinieki Rīgas pilī strādā nepiemērotos apstākļos, pēc Rīgas pils apmeklējuma secinājusi kultūras ministre Dace Melbārde.

Kā informē kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, 3.janvārī Melbārde apmeklēja Rīgas pili, lai iepazītos ar tur izvietoto muzeju darba apstākļiem.

Ministre iepazinās arī ar darbiem ēkās, kuras šobrīd tiek pielāgotas muzeju pagaidu telpu vajadzībām. Viņa pauda gandarījumu, ka telpu pielāgošana norit sekmīgi un paredzētajā grafikā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 20.jūnija naktī Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks. Lai arī ugunsgrēks tieši neskāra muzeju izmantotās telpas Rīgas pilī, ugunsgrēka dzēšanas un lokalizēšanas rezultātā ar ūdeni tika salietas arī muzeju izmantotās ekspozīciju un krātuvju telpas un ūdens skāra daļu no muzeju krājuma priekšmetiem. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā cieta arī muzeju personāla darba telpas - tika bojāts inventārs, sabojāta daļa no datortehnikas un tajā izmantotā programmatūra.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Pagājušās nedēļas nogalē desmito reizi visā Latvijā ar daudzveidīgām aktivitātēm notika akcija Muzeju nakts, kuras devīze bija: «Sarkanā krāsa – dzintars».

Šā gada Muzeju nakts noslēdza tematisko trīs gadu ciklu Trejkrāsainā saule, ko iedvesmojušas Raiņa dzejas rindas par sauli, kas «atspīd drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana». Ciklu veidojušas trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi – zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars, iezīmējot dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni – dzintaru.

Eiropas muzeju akcijā Muzeju nakts šogad piedalījās aptuveni 120 Latvijas muzeji, kā arī citas kultūrvēsturiskas institūcijas.

Pasākums tradicionāli norisinājās no sestdienas vakara pulksten 19 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk.

Izvērtējot vairākas darbinieku un arodbiedrību sūdzības un konsultējoties ar Muzeju padomi, Kultūras ministrija (KM) atbrīvojusi no amata Rakstniecības un mūzikas muzeja direktori Ilzi Knoku, informē kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.

Sūdzības par Ilzes Knokas darbu un vadības stilu izskanējušas jau iepriekš. KM un ministre Dace Melbārde kopš 2014.gada pavasara aktīvi centās noregulēt situāciju, rīkojot kopīgu muzeja direktores un darbinieku tikšanos, personāla vadības semināru, vairākkārt bez rezultātiem aicinot Ilzi Knoku sniegt skaidrojumus par aktuālo situāciju un priekšlikumus tās uzlabošanai, kas tā arī netika iesniegti. 2015.gada janvārī tika ierosināta dienesta pārbaude, kuras laikā Ilzes Knokas darbā konstatēti vairāki administratīvi un saimnieciski pārkāpumi.

Saskaņā ar Muzeju likumu valsts muzeju direktorus, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes priekšlikumus, pieņem darbā un atlaiž no darba ministrs, kura padotībā atrodas attiecīgais valsts muzejs. Rakstniecības un mūzikas muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. 17.februārī notika Muzeju padomes sēde, kurā tika izskatīts jautājums par situāciju Rakstniecības un mūzikas muzejā. Iepazīstoties ar dokumentiem un uzklausot uzaicinātās personas, Muzeju padome secināja, ka situācija Rakstniecības un mūzikas muzejā nav apmierinoša un vadības darbs nav uzskatāms par profesionālu. Uz šo sēdi bija aicināta ierasties arī Ilze Knoka, tādējādi dodot iespēju direktorei paust savu viedokli, taču viņa uz sēdi neieradās.

Pārdaugavā, Pulka ielā 8 atklāta Muzeju krātuve, kurā tiks uzglabāti, dokumentēti, restaurēti un eksponēti vairāk nekā divi miljoni Nacionālā muzeja krājuma vienību.

Teju 31 tūkstoti kvadrātmetru lielajā krātuvē vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija.

Muzeju krātuves arhitektoniskais risinājums tika uzticēts "Arhitektu birojam Krasts" (arhitekte Renāte Truševska), kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs "RERE MEISTARI 1".

Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

Projektējot muzeju krātuvi, arhitekti iedvesmu guvuši no būvteritorijā esošajām divām vēsturiskajām kazarmu ēkām. Arhitektu birojs šauros divstāvīgos apjomus, kuri viens aiz otra savas fasādes vērsa paralēli Pulka ielai, izvirzījis par kompleksa pamatkompozīcijas elementu.

Valsts muzeji 2007.gadā ir iepirkuši 3 705 muzejiskos priekšmetus, iepirkumiem izlietojot Ls 176 704, liecina sniegtā informācija medijiem.

Muzeju valsts pārvalde ir apkopojusi statistikas informāciju par valsts muzeju darbību 2007.gadā. 2007. gadā Latvijā darbojās 36 valsts finansēti muzeji. Valsts muzeju skaits kopš 2003. gada nav mainījies.

Savas misijas īstenošanai muzeji veido atbilstošus krājumus, kam tiek nodrošināta Ministru kabineta Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu atbilstoša uzskaite, saglabāšana un izmantošana. 2007. gada 31.decembrī valsts muzejos glabājās 3 266 425 krājuma vienības (par 25 912 vienībām vairāk nekā 2006. gadā), kas kopā ar pašvaldību un privāto akreditēto muzeju krājumiem veido Nacionālo muzeju krājumu.

Valsts muzeju krājumu apjoma pieaugums no 2003.-2007.gadam:

Ik gadu helibordinga pakalpojumus (helikopteris nogādā slēpotājus kalnā no kura tie traucas lejā) pasaulē izmanto aptuveni 20 000 cilvēku un tā apgrozījums pasaulē ir aptuveni 400-500 miljoni ASV dolāru. Visvairāk helibordings tiek organizēts ASV, Kanādā un Jaunzēlandē. Vidēji viens ceļojums uz kādu no helibordinga punktiem pasaulē izmaksā no 2500 līdz 7000 ASV dolāriem, atkarībā no reģiona. Šobrīd pasaulē ir vērojama tendence, ka pieprasījums pēc helibordinga pieaug. Galvenais iemesls tam ir cilvēku, kuri līdz šim braukuši ar kalnu slēpēm un sniega dēli, vēlme izmēģināt kaut ko jaunu. Cilvēkiem ir apnikuši klasiskie slēpošanas kūrorti, ierastā trašu sistēmas un tās ierobežojumi, kā arī blīvās cilvēku masas, tādēļ viņi tiecas pēc helibordinga un heliskiinga. Vēl viens iemesls helibordinga attīstībai ir aktīvo slēpotāju un snovbordistu braukšanas iemaņu attīstība. Pieaugošās iemaņas parastās trasēs nav iespējams izmantot. Savukārt helibordinga nobraucienu garums ir no 2000 – 12000 km un tas ir daudz garāks un sarežģītāks nekā brauciens standarta trasēs. Šobrīd pasaules tirgū aktīvi ienāk “Krievijas helibordinga klubs” piedāvājot helibordinga iespējas gan Krievijā, gan visā pasaulē. 2002.gada 6.decembrī “Sniega klubs” Latvijā parakstīja līgumu ar “Krievijas helibordinga klubu” par helibordinga un heliskiinga braucienu organizēšanu arī Latvijas kalnu slēpotājiem un snovbordistiem. Vēsturiski helibordings un heliskiings pasaulē ir aizsācies līdz ar helikopteru parādīšanos. Iesākumā tas attīstījās kā piedzīvojumu ceļojums aplidojot ar helikopteriem skaistākās un nepieejamās vietas daudzos kalnu masīvos pasaulē. Vēlāk, 60. – 70. gados attīstoties slēpošanas industrijai tika piedāvātas arī īpašas (custom tours) tūres uz kalnu nogāzēm, kur redzami neaizmirstami dabas skati un kur pa neaprīkotām trasēm iespējams laisties lejā pa svaigu sniegu ar slēpēm. Vēlāk ievērojami pieauga slēpotāju un vēl vēlāk arī snovbordistu vēlme laisties lejā pa neskartu sniegu un tas ir uzskatāms par helibordindga/skiinga aizsākumu. Helibordings un heliskiings strauji attīstījies pateicoties reklāmas industrijai, jo skaistie klipi ar kalnu slēpotājiem un snovbordistiem parasti filmēti vietās, kur nav iespējams piekļūt parastā veidā ar pacēlājiem. Helibordings saskāries arī ar šķēršļiem. Līdz ar helikopteru parādīšanos kalnos sākās vietējo iedzīvotāju un Zaļo protesti pret dabas piesārņošanu un tāpēc lielā daļā Eiropas un Amerikas teritorijā helibordings un heliskiings joprojām nav iespējams. Faktiski tas pieejams tikai īpašos reģionos, kur helikopters bieži ir vienīgā iespēja pacelties un izmantot kalnu nogāzes braukšanai ar slēpēm vai sniega dēli. Šobrīd helibordings galvenokārt attīstās reģionos, kur ir zems iedzīvotāju blīvums, kā piemēram kalnu masīvi Aļaskā, Kanādā, Jaunzēlandē, Kaukāzā, Kamčatkā, Kirgīzijā un citur. Helibordings savā ziņā ir ekskluzīvs atpūtas veids izmaksu ziņā. Viena pacelšanas ar helikopteri atkarībā no vietas pasaulē, kur tas notiek ir no 50 līdz pat 100 ASV dolāriem. Vienā dienā parasti tiek veiktas 5 līdz 7 pacelšanās reizes. Jārēķinās, ka citi servisi šajās vietās maksā daudz dārgāk nekā citos kalnu kūrortos tieši grūtās sasniedzamības dēļ. Piemēram viena nakts lētākajā viesnīcā Čīles kūrortā Valle Nevado maksā sākot no 150 ASV dolāriem par nakti vienam cilvēkam. Šī vieta atrodas augstu kalnos 3 km augstumā virs jūras līmeņa, kur blakus atrodas helihoptera pacelšanās vietas. Sīkāka informācija: Sniega klubs

Slovākijā naktī no sestdienas uz svētdienu Tatros gājušas bojā divas sievietes no Latvijas, atsaucoties uz Slovākijas Kalnu glābšanas dienestu (HZS), ziņo vietējie mediji.

Sievietes, domājams, nosalušas.

Viņas bija 50 cilvēku grupā, kas no kalnu kūrorta devās pārgājienā, bet ceļā pazuda un neatgriezās kopā ar pārējiem.

Glābēji sāka viņas meklēt sestdienas naktī un atrada kāda kalna pakājē jau mirušas.

Ceļojumu aģentūras Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka bojāgājušās sievietes ir no Latvijas un ceļojumā devušās Impro grupā.

Oficiālajā paziņojumā Impro profilā sociālajā tīklā Facebook publicēts grupas vadītājas ziņojums par šīs nelaimes apstākļiem.

«26.septembrī plkst.9.30 ar kalnu tramvaju no Starijsmokovecas uzbraucām kalnā. Laika apstākļi piemēroti kāpšanai, nedaudz apmācies, bet nelīst. Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja,» teikts paziņojumā.

Visaugstākā Baltijas valstu celtne ir ierakstīta „Cilvēka zirnekļa” uzvaru sarakstā. Pasaulē slavenais alpīnists Alans Robers ir uzgājis uz trīsdesmit stāvu tirdzniecības centru Lietuvas galvaspilsētā. Lietus dēļ šis pasākums vairākas reizes tika atcelts, un tikai tad, kad ēkas stikli apžuva, Robers tam uzdrošinājās. Kāpjot uz augšu, alpīnists vairākas reizes bija norāvies, tomēr lietuvieši to katru reizi atbalstīja ar skaļām ovācijām. „Cilvēks zirneklis” apgalvo, ka šis uzgājiens bija viens no sarežģītākajiem un ilgākajiem viņa karjerā, tomēr cilvēku atbalsts viņam palīdzēja. Robers ir uzveicis vairāk nekā 30 debesskrāpju visā pasaulē. Tie ir - Eifeļa tornis Parīzē, tilts „Zelta vārti” Sanfrancisko un citi.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.