Žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar bagātākajiem eiropiešiem. Saraksta virsotnē atrodas veikalu tīkla IKEA īpašnieks Ingvars Kamprads ar savu ģimeni, savukārt no 25 bagātākajiem eiropiešiem gandrīz puse (12 cilvēki) nāk no Krievijas.

Db.lv piedāvā Forbes apkopoto sarakstu ar bagātākajiem eiropiešiem:

2. Alumīnija industrijas magnāts Oļegs Deripaska (Oleg Deripaska), Krievija - 28 mljrd. USD;

3. Vācijas bagātākais cilvēks Karls Albrehts (Karl Albrecht), Vācija - 27 mljrd. USD;

4. Bernārs Arno (Bernard Arnault), Francija - 25.5 mljrd. USD;

5. Romāns Abramovičs (Roman Abramovich), Krievija - 23.5 mljrd. USD;

6. Teo Albrehts (Theo Albrecht), Vācija - 23 mljrd. USD;

IT kompānija Hewlett-Packard (HP) 2009. finanšu gadā, kas ilga no 2008.gada 1.novembra līdz 2009.gada 31.oktobrim, nopelnīja 9.4 mljrd. ASV dolāru (4.4 mljrd. Ls). Tostarp pēdējā ceturksnī kompānijas peļņa bija 2.8 mljrd. ASV dolāru (1.3 mljrd. Ls).

«Mūsu ikdienas darbības un izmaksas struktūras uzlabošana veicinājusi labus ceturkšņa un visa gada rezultātus. Mēs ceram arī turpmāk veiksmīgi darboties tirgū, pateicoties plašajam piedāvājumu klāstam un tirgus līdera pozīcijām,» norāda HP valdes priekšsēdētājs Marks Hērds.

HP ieņēmumi pakalpojumu grupā ir palielinājušies par 8%, sasniedzot 8.9 mljrd. ASV dolāru (4.2 mljrd. Ls). Uzņēmumu datu glabāšanas iekārtu un serveru grupas ieņēmumi 2009. gadā sasniedza 4.2 mljrd. ASV dolāru (2 mljrd. Ls), kas salīdzinot ar pagājušo finanšu gadu, ir samazinājušies par 17%.

Savukārt programmatūras grupas HP ienākumi samazinājās par 16% līdz 967 milj. ASV dolāru (453.5 milj. Ls). Personālo sistēmu grupā ir palielinājies pārdoto preču daudzums par 8% un HP saglabājusi vadošās pozīcijas personālo datoru tirgū.

2014. gadā uzņēmumi saražoja produkciju 28,3 miljardu eiro vērtībā (faktiskajās cenās), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2014. gada uzņēmējdarbības strukturālās statistikas provizoriskie dati, kas atspoguļo ekonomiski aktīvo tirgus sektora uzņēmumu kopējo saimnieciskās darbības rezultātu.

Lielāko daļu no kopējās produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozare (10,0 mljrd. eiro jeb 35,2%) un rūpniecības nozare (9,3 mljrd. eiro jeb 32,8%). Tirdzniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība pērn bija 4,9 mljrd. eiro jeb 17,3% no kopējā apjoma, savukārt būvniecības uzņēmumi saražoja produkciju 4,2 mljrd. eiro vērtībā (14,7%).

2014. gadā lielāko pievienoto vērtību faktiskajās cenās radīja pakalpojumu nozares uzņēmumi – 4,3 mljrd. eiro jeb 41,9% no kopējā apjoma. Rūpniecības un tirdzniecības nozares uzņēmumu radītā pievienotā vērtība sasniedza attiecīgi 2,8 mljrd. eiro (27,1%) un 2,3 mljrd. eiro (22,4%), savukārt būvniecības uzņēmumu pievienotā vērtība – 0,9 mljrd. eiro jeb 8,6%.

Skandināvijas telekomunikācija koncerna TeliaSonera tīrā peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī ir samazinājusies par 13% līdz 4,9 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 341 milj. Ls, liecina TeliaSonera gada pārskats.

Koncerna apgrozījums 2009.gada pēdējā ceturksnī bija 27,4 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 1,9 mljrd. Ls, kas ir par 2% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā.

Telekomunikāciju koncerna vadība norāda, ka darbības rādītājus ietekmējusi ekonomiskā situācija pārstāvētās valstīs un valūtas kursu svārstības saistībā ar Zviedrijas kronu.

Kopumā TeliaSonera pērno gadu ir noslēgusi ar 109,2 mljrd. zviedru kronu jeb 7.6 mljrd. Ls apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā pirms gada, kad koncerna apgrozījums veidoja 103,6 mljrd. kronu jeb 7,2 mljrd. Ls.

Savukārt koncerna kopējā tīrā peļņa 2009.gadā bija 18,9 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 1,3 mljrd. Ls, kas ir par 1% mazāka nekā 2008.gadā, kad koncerns nopelnīja 19 mljrd. kronu.

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.

Tiešsaistes finanšu tirgum ieņemot pozīcijas, bankas un institucionālie investori draud nostumt mazo investoru .

Lai gan pirmās interneta finanšu platformas Lielbritānijā darbojas kopš 2005. gada, neregulētais jeb alternatīvais tirgus Eiropas valstīs atdzīvojās un kā sēnes pēc lietus sāka augt pēc finanšu krīzes. Pēdējo trīs gadu laikā tas pretendē kļūt par teju vai masveida parādību, un tā darījumu apjoma pieaugums sāk piesaistīt tirgus regulatoru un lielo investoru uzmanību. Ekonomikas pētnieki atzīst, ka alternatīvās platformas uzlabo piekļuvi finansējumam, veicina inovācijas, rada jaunas darba vietas, palielina naudas apriti, rada veselīgu konkurenci un tādējādi sekmē sociālo un ekonomisko izaugsmi.

Piekļuve finansējumam joprojām ir viena no Eiropas MVU aktuālākajām problēmām. Pētījumos konstatēts, ka lielākā daļa Eiropas MVU vadītāju domā, ka pieejamība banku aizdevumiem kopš finanšu krīzes nav uzlabojusies, bet ir pat pasliktinājusies. Arī Eiropas Banku federācijas ziņojums (EBF Facts & Figures 2014) rāda, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam atsevišķu valstu banku kopējā aizdevumu daļa gan palielinājās – Francijas (+663 mljrd. EUR), Zviedrijas (+205 mljrd. EUR), Polijas, Somijas, Nīderlandes un Dānijas (ap +90 mljrd. EUR katrai), bet lielākā daļā Eiropas valstu šis apjoms ir palicis nemainīgs, savukārt ievērojami samazinājies tādās valstīs kā Spānija (-354 mljrd. EUR), Īrija (-269 mljrd. EUR) un Beļģija (-188 mljrd. EUR). Banku federācija atzīst, ka «ieilgušais vājums» ir radījis ievērojamu MVU aizdevumu apjoma kritumu – 2013. gadā banku aizdevumu apjoms Eiropas MVU kopumā samazinājās par 232 milj. EUR jeb 4,4%. Diemžēl vissāpīgāk tas sit mazos uzņēmumus, kas veido ievērojamu daļu gan Latvijas, gan arī Eiropas uzņēmumu.

Valsts konsolidētajā budžetā šā gada pirmajos deviņos mēnešos izveidojies pārpalikums 248,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, tas ir par 18,6% mazāk.

Saskaņā ar Valsts kases sagatavoto pārskatu par valsts budžeta izpildi konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas) deviņos mēnešos bija 3,666 miljardi latu, bet izdevumi bija 3,418 mljrd. latu.

Tostarp valsts pamatbudžeta ieņēmumi deviņos mēnešos bija 2,631 mljrd. latu, izdevumi – 2,357 mljrd. latu, veidojot 273,2 milj. latu pārpalikumu. Speciālajā budžetā savukārt turpina pieaugt deficīts, deviņos mēnešos sasniedzot 24,9 milj. latu. Speciālā budžeta ieņēmumi bija 1,05 mljrd. latu, bet izdevumi – 1,075 mljrd. latu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi deviņos mēnešos bija 4,472 mljrd. latu, bet izdevumi – 4,21 mljrd. latu. Tādējādi izveidojies pārpalikums 261,5 milj. latu pārpalikums, kas, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ir par 23,4% mazāk.

Krievijas gāzes milzim Gazprom patiesībā ir māla kājas, intervijā Db stāsta Alans Railijs (Alan Riley), Eiropas konkurences lietu eksperts.

«Viena ļoti svarīga lieta, kas jāapzinās, ir tas, ka cilvēki enerģijas sektorā «spēlē spēles». Ļaujiet paskaidrot - krievi apgalvo, ka tie gāzes ieguves laukos sadedzina* 15 mljrd. m3 gāzes, kas jau ir liels apjoms, bet Pasaules Bankas pētījums parāda, ka patiesībā sadedzināti tiek 50 mljrd. m3, kas ir apmēram 60?% no Lielbritānijas ikgadējā patēriņa,» sarunu sāk A. Railijs, daudzu publikāciju un pētījumu par ES un Krievijas enerģētikas attiecībām un jautājumiem autors, tūlīt paskaidrojot: «Ir ļoti grūti tikt pie patiesiem skaitļiem un informācijas.»

«Es negribu kļūdīties, jo tas, ko es saku, ir, ka ar Krievijas gāzes piegādēm ir nopietnas problēmas. Mans galvenais secinājums ir, ka Gazprom patiesībā ir milzis uz māla kājām, nevis «mums ir jāpērk gāze no krieviem, tur neko nevar padarīt»,» skaidro profesors.

Raidorganizāciju koncerns Modern Times Group (MTG), kura ietilpst arī Viasat, TV3, 3+ un Star FM, pērno gadu noslēdzis ar 14,17 mljrd. zviedru kronu (1,03 mljrd. Ls) apgrozījumu, liecina MTG pārskats.

Tostarp, pērnā gada pēdējā ceturksnī koncerna apgrozījums pieauga par 6% līdz 4,08 mljrd. zviedru kronām (295,92 milj. Ls). Kopumā pagājušā gada MTG apgrozījums salīdzinājumā ar 2008.gadu ir palielinājies par 8%.

Savukārt koncerna saimnieciskās darbības ieņēmumi pirms saistīto uzņēmumu un vienreizējiem ieņēmumiem pērn bija 1,65 mljrd. zviedru kronu (119,79 milj. Ls). Tomēr, pretēji 2,93 mljrd. zviedru kronu (212,72 milj. Ls) tīrajai peļņai 2008.gadā, pagājušo gadu koncerns noslēdza ar 2,01 mljrd. (145,93 milj. Ls) zaudējumiem.

Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi un brīdi, kad samazinās reklāmas tirgi visā Eiropā, MTG pērnā gada pēdējā ceturksnī un gada kopumā ieņēmumos ir pieaugums, norāda MTG vadītājs Hanss Holgers Albrehts (Hans-Holger Albrecht).

Pēdējās dienās saasinoties pērn nogalē sāktajam Baltijas valstu biržu uzņēmumu akciju cenu kritumam, gaisā jau izplēnējuši vairāk nekā 3 miljardi latu.

OMX Grupas informācija liecina, ka Baltijas valstīs kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija - cena reizināta ar akciju skaitu) virsotnes bija sasniegusi pērnā gada oktobrī, pārsniedzot 11.7 mljrd. Ls. Tomēr pērn novembrī Baltijas valstu biržās kotēto akciju cenas uzsāka samazinājuma ceļu, kam iemesls, pēc investīciju bankas Evli Securities tirgus stratēģa Petera Kopela (Peeter Koppel) domām, bija Skandināvijas valstu investori, kas panikā pameta tirgu, šiem investoriem sekoja arī citi. Lai gan arī šogad Baltijas biržas vairāk izjuta pārdevēju nekā pircēju aktivitātes un bija jūtams mērens cenu samazinājums, pēdējās dienās Baltijā piedzīvotais akciju cenu kritums ir vēl šokējošāks. «Baltijas biržās nedēļa iesākās stipri negatīvi, sekojot līdzi pesimistiskajai notikumu attīstībai gan Āzijas, gan Eiropas akciju tirgos, kurus raksturojošie indeksi cieta lielākos vienas dienas zaudējumus kopš 2001. gada 11. septembra. Baltijas tirgū bija vērojama agresīva pārdevēju klātbūtne, kas jau tā ne īpaši likvīdo tirgu noveda vēl zemākos līmeņos, tādējādi divās dienās OMXR indekss ir sarucis par 9.28 %. Tas tikai parāda, ka investori nevar gaidīt nebeidzamu akciju tirgus kāpumu, kādu mēs esam redzējuši pēdējos gadus, bet arī ir jābūt gatavam šādai diezgan dramatiskai notikumu attīstībai,» tā Hansabankas brokeris Juris Jankovskis. «Vakardienas (22. janvāris) tirdzniecība pierādīja, ka fondu tirgu strauju kritumu brīžos palielinās tirgu savstarpēja korelācija. Globālais negatīvais noskaņojums un vakardienas straujš pasaules akciju cenu kritums motivēja arī Baltijas tirgus dalībniekus slēgt savas akciju pozīcijas [pārdot akcijas, red.],» iemeslu skaidroja SEB Unibankas Brokeru nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Viņasprāt, šobrīd novēroto kritumu Rīgas biržā veicina kaimiņi, pārsvarā no Igaunijas. «Igaunija tradicionāli izceļas ar labu akciju likviditāti, vairākiem kvalitatīviem emitentiem un labiem nosacījumiem ārzemju fondu darbībai. Šobrīd ārzemju investori aizver savas pozīcijas, jo tirgū ir negatīvais noskakņojums un diezgan pesimistiskas prognozes,» tā N. Točelovska.

Lai gan VID administrētajos ieņēmumos joprojām vērojama mīnus zīme, prognozes nav pesimistiskas

Šī gada desmit mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 99,3%, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada deviņos mēnešos, kad perioda plāns bija izpildīts par 99%. Kopējie desmit mēnešu ieņēmumi veido 6,18 mljrd. eiro, savukārt pēc plāna ieņēmumiem šajā periodā bija jābūt 6,22 mljrd. eiro. Līdz ar to ir izveidojusies neizpilde 46,18 milj. eiro apmērā, liecina VID mājaslapā pieejamā informācija.

Savukārt 2015. gada kopējais plāns paredz iekasēt 7,46 mljrd. eiro. Šī gada desmit mēnešos ieņēmumu izpilde pret gada plānu veido 82,7%. Ja salīdzina ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tad redzams, ka kopumā nodokļos ir iekasēts vairāk nekā pērn. Proti, no janvāra sākuma līdz oktobra beigām VID administrētie ieņēmumi kopumā veidoja 5,88 mljrd. eiro un plāns bija izpildīts par 99,9%. Savukārt neizpilde bija 6,48 milj. eiro, bet gada beigās līdz pilnīgam valsts budžetā noteiktajam plānam pietrūka nedaudz vairāk nekā 12,5 milj. eiro. Jāmin, ka iepriekšējos gados VID ir lepojies ar noteiktā ieņēmumu plāna pārsniegšanu.

2012. gadā uzņēmumi saražoja produkciju 19 miljardu 580 miljonu latu vērtībā, rēķinot faktiskajās cenās. Lielāko kopējā apjoma daļu – 6,9 mljrd. latu jeb 35,4% saražoja rūpniecības nozares, bet 6,8 mljrd. latu jeb 34,5% – pakalpojumu nozares uzņēmumi. Salīdzinot ar 2011. gadu, uzņēmumu produkcijas vērtība pērn pieaugusi par 12,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Straujākais kāpums bijis būvniecībā – par 17,7%, seko tirdzniecība – ar 14,6%, pakalpojumi – ar 11,8% un rūpniecība – ar 9,6% pieaugumu.

Tirdzniecības un būvniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība bija attiecīgi 3,3 mljrd. latu jeb 16,7% un 2,6 mljrd. latu jeb 13,5% no kopējā apjoma.

Vislielākais pievienotās vērtības apjoms, rēķinot faktiskajās cenās, saražots pakalpojumu nozaru uzņēmumos – 2,7 mljrd. latu vērtībā jeb 40,4% no kopējā apjoma. Tiem sekoja rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 1,9 mljrd. latu (27,7%) un 1,6 mljrd. latu (23,3%). Būvniecības uzņēmumu saražotā pievienotā vērtība veidoja 0,6 mljrd.lLatu jeb 8,6% no kopējā apjoma.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

http://www.db.lv/images/article/2008/10/07/3f4e6def-3223-4415-aa24-62a885d6296f.jpg

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2009. gadā prognozēti 3.698 mljrd. latu un izdevumi plānoti 4.252 mljrd. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2008. gada plānu, ir 200.1 mljrd. latu jeb 4.9%. Par to no valdības sēdes Db.lv informēja Dienas biznesa žurnāliste Madara Fridrihsone.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1.782 mljrd. latu un 1.557 mljrd. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums pret 2008. gada plānu ir 336.4 mljrd. latu jeb 27.6%.

Līdz ar to valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa) ieņēmumi prognozēti 5.462 mljrd. latu, bet izdevumi – 5.791 mljrd. latu.

1.9 miljardi latu no Latvijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma paredzēti finanšu sektora stabilizēšanai, kas 2009. gadā veido 51% no kopējā pieejamā aizdevuma apjoma.

Par to liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija. Arī trīs gadu periodā, kurā tiks apgūti visi 5.27 mljrd. Ls, ieguldījumi finanšu sektorā procentuāli veido vislielāko daļu — 36%.

Otra lielākā prioritāte būs valsts parāda pārfinansēšana— gandrīz 0.98 mljrd. Ls jau šogad un 1.84 mljrd. Ls līdz 2011. gadam. Pēc tam seko valsts budžeta deficīta segšana šogad par 0.7 mljrd. Ls un kopā par 1.84 mljrd. Ls un visbeidzot valsts budžeta aizdevumi — 0.4 mljrd. Ls. Šobrīd Latvija saņēmusi jau 415 milj. Ls.

Finanšu ministrija uzsver, ka nav tāda lodziņa, kur uzņēmēji varēs pieteikties un saņemt starptautiskā finanšu aizdevuma līdzekļus. Tie tautsaimniecībā nonākšot caur valsts budžetu, bet papildu līdzekļus tautsaimniecības atbalstam iespējams rast, samazinot citus budžeta izdevumus (atlīdzības fondus, sociālās izmaksas utt.), kā arī palielinot budžeta ieņēmumus, ceļot nodokļus un maksu par valsts pakalpojumiem.

Visiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem pēc noteiktām pazīmēm šobrīd ir pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par savu klientu darījumiem, kas ir pretrunā ārpakalpojumu grāmatvežu ētikai

Tā norāda Anna Braķe, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma SIA Bendikas kantoris Plus valdes locekle.

Viņasprāt, tas radīs papildu administratīvo un finanšu slogu, turklāt pazīmes ir neskaidras, izplūdušas un viegli interpretējamas. «Lai nodrošinātu šo darījumu izvērtēšanu, man jāalgo vēl trīs cilvēki. Principā valsts pārvalde savas funkcijas ir pārlikusi uz ārpakalpojuma grāmatvežu (arī juristu, nodokļu konsultantu, zvērinātu revidentu u.c.) pleciem,» spriež A. Braķe. Arī Orients Audit & Finance zvērinātā revidente un valdes locekle Natālija Zaiceva teic, ka nav izvirzīti konkrēti kritēriji, līdz ar to grāmatvedis nevar objektīvi izvērtēt darījuma «aizdomīguma» pakāpi. «Labs grāmatvedis ir uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja uzticības persona, līdzīgi kā ārsts. Tāpēc ziņot par klienta darījumiem ir pret grāmatveža profesionālo ētiku, jo uzticamība un profesionalitāte ir tas, ko grāmatvedis pārdod kā savu pakalpojumu. Mūsu komandas skatījumā grāmatvedis ir cilvēks, kas uzņēmējdarbībā iet roku rokā ar uzņēmuma vadītāju, un tikai tādā gadījumā uzņēmums var plaukt un attīstīties. Jāsaprot arī to, ka grāmatvedis vēl pirms sadarbības līguma parakstīšanas izvērtē uzņēmumu un saprot, vai vēlas ar to strādāt. Taču, protams, šeit mēs neejam galējībās, kur runa būtu par narkotikām vai ieroču tirgošanu. Skaidrs, ka grāmatvedim nav jāstrādā ar šīm melnajām nozarēm un ir jāziņo par šādiem darījumiem. Mēs savā uzņēmumā pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbību ar jaunu klientu veicam riska izvērtēšanas procedūras, apkopojot maksimāli pieejamo informāciju par potenciāla klienta darbību, tādā veidā jau daļēji izslēdzot nepieciešamību ziņot par aizdomīgiem darījumiem nākotnē,» stāsta N. Zaiceva.

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Investīciju atdzīvināšanai iecerētais plāns kārtējās nakts sarunās Briselē ir dabūjis zaļo gaismu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas prezidentūras vadībā Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgie pārstāvji diskusijās ar ES Padomes pārstāvjiem ir panākuši pagaidu vienošanos par t.s. Junkera plānu jeb Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regulu, ziņo EP. Latvijas Finanšu ministrija norāda, ka pēdējās sarunas pirms vienošanās nodošanas visa EP balsojumam bijušas spraigas un ilgušas 12,5 stundas. Zināms kompromiss ir panākts arī Latvijā kritizētajā ESIF plāna daļā par tā bāzes finansējumu.

Drusku jēdzīgāk

Pērn novembrī ESIF tika pasniegts kā jaunās Eiropas Komisijas (EK) solītais Eiropas ekonomikas atdzīvināšanas plāns. Junkera plāna pamatā ir ideja par 16 mljrd. EUR lielu garantiju fondu, no kura tiks garantēti banku kredīti dažādiem infrastruktūras, zinātnes u.c. projektiem, kuru konsultēšanai īpaši veidotā neatkarīgo ekspertu grupa būs atzinusi par Eiropas ekonomikas izrāvienam nozīmīgiem.

Aprīlī Ķīna, Krievija un Brazīlija ir samazinājušas dolāru daļu savās zelta un valūtas rezervēs, kas investētas ASV valsts parādzīmēs (US Treasuries).

Tās trīs no četrām tā dēvētajām BRIC valstīm (saīsin. no Brazilia, Russia, India, China), kas tiek uzskatītas par galvenajiem pasaules ekonomikas pieauguma centriem un kurās dzīvo vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotājiem.

Ķīna, kura ieņem pirmo vietu ieguldījumu ziņā ASV valsts parādzīmēs, pirmo reizi kopš pērnā gada maija samazinājusi ieguldījumus tajos par 4.4 mljrd. dolātu — līdz 763.5 mljrd. USD. Krievija (sestā vieta pēc investīcijām Amerikas parādzīmēs) aprīlī samazināja investīcijas US Treasuries par 1.4 mljrd. dolāru — līdz 137 mljrd. USD. Brazīlija (septītā vieta) samazināja šos ieguldījumus par 600 milj. dolāru — līdz 126 mljrd. USD. Par to liecina ASV Valsts kases dati.

Lai palīdzētu Latvijai sasniegt eiro ieviešanas kritērijus SVF par deviņiem mēnešiem, piešķirot nākamo starptautiskā aizdevuma maksājumu, pagarinājis Latvijas aizdevumu programmas termiņu (līdz 2011.gada decembrim).

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde ir vienojusies sniegt atbalstu Latvijai un piešķirt nākamo starptautiskā aizdevuma maksājumu 200 milj. eiro (140 milj. Ls) apmērā.

SVF norāda, ka Latvijai svarīgākais mērķis ir eiro ieviešana. SVF norāda, ka Latviju finanšu krīze skāra vissmagāk no visām ES dalībvalstīm. Tās IKP 2009. gadā samazinājās par 18%. Taču SVF slavē Latvijas amatpersonu padarīto darbu un uzskata, ka ekonomikas zemākais punkts ir aiz muguras.

«Latvijas amatpersonas saņems komentārus par veiksmīgo programmas ieviešanu, kas devusi labākus nekā gaidīts 2009.gada fiskālos rezultātus un palīdzējusi uzlabot ticību valstij. Situācija Latvijā vēl joprojām ir diezgan grūta, taču ir novērojamas pazīmes, ka Latvijas ekonomikas zemākais punkts ir aiz muguras un var cerēt uz ekonomikas atlabšanu šā gada beigās,» teikts SVF izplatītajā ziņojumā.

Tautsaimniecības stimulēšanai būtu jāiepludina vismaz miljards latu, lai Latvija varētu atmaksāt 7.5 miljardu eiro aizdevumu.

Neskaidras iespējas

Lai arī finanšu ministrs Atis Slakteris lika noprast, ka tautsaimniecības atbalstīšana un veicināšana ir viens no svarīgiem uzdevumiem, tomēr valsts atbalsts būs atkarīgs no situācijas budžetā un politiķu lēmumiem. Proti, pagaidām nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem varētu segt, piemēram, Ekonomikas ministrijas iecerēto 100 milj. Ls valsts galvojumu Latvijas Garantiju aģentūras sniegtajām garantijām šogad, bez kurām kredītus uzņēmumiem šobrīd ir grūti dabūt. Turklāt, saskaņā ar politiķu izteikumiem, šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā par teju 20 %. Vienlaikus ekonomists Andris Strazds atgādina, ka vislielākais atbalsts tautsaimniecībai jau tiek sniegts, stabilizējot finanšu sistēmu un novēršot valsts bankrotu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ar mērķi pārslēgt ASV ekonomikas lejupslīdes spirāles efektu reversā valsts prezidents Baraks Obama ir parakstījis rekordlielo 787 miljardus ASV dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu, ziņo Associated Press.

B. Obama arī gatavo papildus 50 miljardus ASV dolāru vērtu atbalstu, kas būs tēmēts tiem daudzajiem ASV iedzīvotājiem, kuri nespēj pildīt savas kredītsaistības un var zaudēt savus mājokļus.

Tikko parakstītais 787 miljardu ASV dolāru ekonomikas atbalsta plāns, kurš paredz ievērojamus nodokļu atvieglojumus valsts iedzīvotājiem, ir tēmēts uz to, lai samazinātu straujo štatu samazināšanu kompānijās, tādējādi glābjot miljoniem darba vietu. Lielākā daļa ASV algotā darbā strādājošo jau tuvākajā laikā savos algu izrakstos varēs redzēt, ka ir samazināti nodokļi, kas jāmaksā valstij.

Finanšu tirgus piedzīvojis kārtējo satricinājumu, jo ASV likumdevēji noraidījuši Buša administrācijas piedāvāto 700 miljardus dolāru vērto ASV banku sektora glābšanas plānu, informēja Nordea Markets speciālists Andris Lāriņš.

Noraida 700 miljardu dolāru vērto ASV banku sektora glābšanas plānu; akciju tirgus gāžasBalsojuma rezultāts bija 228 pret un 205 par plāna apstiprināšanu. Pēc A. Lāriņa teiktā, tirgus dalībnieki bija rēķinājušies ar plāna apstiprināšanu un tā kā apstiprināšanās scenārija gadījumā jau tā tirgus necerēja uz vieglām dienām, tad šāds rezultāts radīja ļoti lielus zaudējumus ASV akciju tirgū. Dow Jones indekss vakar nokrita par 777.68 punktiem, kas ir šī indeksa rekords. Procentu izteiksmē zaudēti 6.98 % un šādā izteiksmē tik liels indeksa kritums pēdējo reizi bijis 1987. gada akciju tirgus krīzes laikā. Salīdzinoši labi šo triecienu pārdzīvojis dolārs, kura cena otrdien agri no rīta turējās virs 49 santīmu atzīmes. Eiro cena otrdienu sāka 1.44 dolāru tuvumā.