Vairs neuzticas akronīmiem; no BRIC fondiem noplūst milzu līdzekļi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien, ja aplūko to, kas notiek pasaules attīstības valstu reģiona tautsaimniecībās vai vērtspapīru tirgos, lielākā uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) valstīm. Tie ir apjomīgi tirgi, kuriem tiek piedēvēts liels izaugsmes potenciāls nākotnē. Tiesa gan, pašlaik skaidrs, ka ļoti lieli izaicinājumi ir Brazīlijas un Krievijas ekonomikām. Ekonomikas izaugsmes tempi straujāk bremzējas Ķīnā. Pašlaik uz BRIC valstu fona labāk izskatās vienīgi Indija, lai gan arī šajā valsī ir nomanāmas grūtības īstenot dažādas nepieciešamās reformas. Šīs valsts IKP šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā iespēja pieaugt par 7%.

Pasaules vadošās attīstības valstis jeb tā saukto BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna) pārstāvji piektdien paziņojuši, ka vēlas starptautisko finanšu institūciju reformu, pēc kuras lielāka teikšana būšot attīstības valstīm.

BRIC valstis ziņojušas, ka vēlas lielāku ietekmi tādās organizācijās kā Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds, dodot tām lielākas balsošanas tiesības. Šāda veida reformām vajadzētu būt pabeigtām jau līdz šā gada novembrī gaidāmajai G20 valstu sanāksmei. «Brazīlijai, Krievijai, Indijai un Ķīnai ir fundamentāli svarīga loma, lai izveidotu jaunu starptautisku kārtību,» tā Brazīlijas prezidents Luizs Inacio Lula da Silva.

BRIC kritizē, ka pašreizējā valūtas sistēma pasaulē ir negodīga, jo izdevīga tādām attīstītajām ekonomikām kā ASV, eirozona un Japāna. BRIC paziņojumā teikts, ka apvienība uzstājas pret jebkāda veida protekcionismu un nākotnē cer palielināt tirdzniecību savās lokālajās valūtās, izslēdzot ASV dolāru. BRIC pārstāvji arī uzvēra, ka ir ļoti svarīgi saglabāt pasaules vadošo rezervju valūtu stabilitāti (Diez vai, ka, piemēram, Ķīna, kas ir lielākā ASV obligāciju turētāja, vēlētos, lai tās investīcijas pagaistu).

Iepriekšējos gados vērojamais elektromobiļu entuziasms ir samazinājies, un autoražotāji šobrīd lielāku uzmanību velta degvielas patēriņa optimizācijai iekšdedzes dzinējos, investīciju turpināšanai gāzes transporta līdzekļos un elektrotīkla uzlādes (plug-in) hibrīdauto, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autouzņēmumu vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey 2013.

Armine Movsisjana, SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja un uzņēmuma partnere Latvijā, norāda: «Mainīgie uzskati par hibrīdauto, elektrotīkla uzlādes hibrīdauto, ūdeņraža un ar akumulatoru darbināmiem transportlīdzekļiem norāda uz to, ka joprojām nav skaidrs, kura no šīm tehnoloģijām būs dominējoša. Īstermiņā atsevišķi autovadītāji, visticamāk, dos priekšroku hibrīdtransportlīdzekļiem, savukārt autoparki varētu izvēlēties elektriskos transportlīdzekļus. Tomēr, šķiet, ka tikai ar elektroenerģiju darbināmi transporta līdzekļi negūs virsroku vismaz tuvāko desmit gadu laikā.»

«Atbilstoši Latvijas Vides politikas pamatnostādnēm 2009. - 2015. gadam elektromobiļu skaitam attiecībā pret jaunu reģistrēto transportlīdzekļu skaitu Latvijā ir jāsasniedz 1%. 2012. gadā šis rādītājs netika izpildīts (CSDD dati liecina, ka līdz 2013. gada 1. janvārim Latvijā bija reģistrēti tikai 12 transportlīdzekļi ar elektrības dzinēju un 1 transportlīdzeklis ar elektrības un benzīna dzinēju). Ja Latvija vēlas veicināt elektrisko transportlīdzekļu attīstību, tad tuvākajos gados mums kopā ar daudzām citām valstīm būs jārisina liela skaita elektromobiļu uzlādes infrastruktūras jautājums. Kamēr nebūs atbilstošas infrastruktūras, elektormobiļu tirgus daļas izaugsmes iespējas būs visai ierobežotas,» akcentē A. Movsisjana.

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Visvairāk globalizācijas procesiem atvērtās valstis pasaulē bija Honkonga, Singapūra un Īrija, liecina Ernst & Young Globalizācijas Indekss 2012, kas mēra 60 lielāko pasaules ekonomiku globalizācijas pakāpi.

Savukārt tā saucamajās BRIC reģiona valstīs - Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā - teju puse no pētījuma gaitā aptaujātajiem uzņēmējiem sagaida protekcionisma pieaugumu jau nākamā gada laikā. Citos strauji augošos tirgos šī tendence netika novērota tik izteikti.

Pētnieki atzīst, ka BRIC reģiona valstis joprojām ir uzņēmēju un investoru uzmanības centrā, jo paredzams, ka šo valstu iekšzemes kopprodukts turpinās palielināties ātrāk kā citu reģionu tirgos.

Ernst & Young eksperti atzīmē, ka arvien lielāku investoru uzmanību sāk izpelnīties jauni reģioni, piemēram, Turcija, Meksika un Indonēzija, kuru izaugsme laikā no 2000. līdz 2015.gadam daudz neatpaliek no BRIC valstu uzrādītās.

Investori šaubīgi skatās uz ieguldījumiem BRIC valstu vērtspapīros

Pēc iepriekšējās finanšu krīzes tirgus dalībnieki daudz uzmanību pievērsuši situācijai attīstītajās valstīs, kuru ekonomikas palēnām turpina savu atgūšanās procesu. Tiesa gan, pašlaik izskatās, ka jaunu nestabilitātes vilini globālajai tautsaimniecībai sagādās attīstības reģionu valstis. Jau šobrīd strauji sarūk gan Krievijas, gan Brazīlijas ekonomikas un izaugsme bremzējas arī Ķīnā. Nu var teikt, ka arī attīstības valstu grupas kopējo parādu līmenis ir augsts, kas uz sarūkošu ienākumu fona (krīt izejvielu cenas) paaugstina gan šo valstu, gan to uzņēmumu maksātspējas risku. Tāpat ASV Federālo rezervju sistēma briest augstākām dolāru procentlikmēm, un kapitāla plūsma šādos laikos mēdz no attīstības reģioniem virzīties atpakaļ uz ASV.

Starptautiskās auditorkompāniju apvienības BDO speciālisti, aptaujājot dažādu pasaules kompāniju izpilddirektorus, secinājuši, ka parādu krīzes nomocītā Grieķija investoriem ir riskantāka nekā pilsoņu kara plosītā Sīrija.

Pētījumā, kurā aptaujāti vairāk nekā tūkstoš kompāniju pārstāvju, secināts, ka investori aizvien lielāku interesi izrāda par tā sauktajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna). Liela interese saglabājas arī par ASV, Lielbritāniju un Vāciju.

Ķīna kopā ar ASV, Brazīliju, Indiju un Vāciju veido piecas iecienītākās investīciju veikšanas valstis. Šajās valstīs investīcijas plāno veikt 66% BDO aptaujāto kompāniju pārstāvju.

Investori uzskata, ka bīstami ir investēt arī Spānijā, kas riska ziņā novērtēta pat augstāk nekā Ēģipte, kurā joprojām saglabājas politiskā nestabilitāte.

Tāpat aptaujāto kompāniju izpilddirektori norādījuši, ka šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, ar savām investīcijām rīkojas piesardzīgāk un ka 2012. gadā pieaudzis riska faktors.

ASV Federālo rezervju bankas lēmumi par kārtējo apjomīgo naudas summu iepludināšanu tirgū strauji «atdzesēja» dolāra cenu, kurš vakar vakarā piedzīvoja krasu vērtības kritumu pret lielāko daļu pasaules valūtu.

Pret eiro dolāra vērtība piedzīvoja straujāko vienas dienas kritumu kopš eiro ieviešanas – vakar eiro cena pret dolāru pakāpās par 4 % līdz 1.3517 dolāriem. Arī šodien dolāra vērtība turpināja savu kritumu, eiro/dolāra kursam pakāpjoties jau līdz 1.368 EUR/USD.

Dolāra vērtības krituma galvenais iemesls bija ASV centrālās bankas lēmums saprintēt kārtējo triljonu ASV dolāru, kā rezultātā investori nobažījušies par dolāra pārpietiekamību tirgū. «Tuvākajās dienās dolārs var atrasties zem liela spiediena, un tā cena var doties zemākos līmeņos, bet jāņem vērā, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) pasākumi ir mērķēti uz ekonomikas atveseļošanu un pie pirmajām pazīmēm, ka pasākumi izrādīsies sekmīgi, dolārs savu zaudēto vērtību visticamāk atgūs,» piebilst Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Eksports jebkuram uzņēmumam ir izaicinājums un noteikti viens no lielākajiem ilgtermiņa projektiem, kas prasa pacietību, drosmīgus lēmumus un investīcijas.

Šobrīd, kad attīstības valstis importa apjomā sāk apsteigt attīstītās valstis pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas datiem, Latvijas eksportētājiem ir jāprot to izmantot. Ir jādodas uz tādiem tirgiem, kā piemēram, Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna jeb BRIC valstis, kas ir savu reģionu ģeopolitiskie un ekonomiskie līderi un ir galveno spēlētāju vidū pasaulē. Latvija atrodas izdevīgā pozīcijā, jo ir kaimiņos BRIC vadošajai valstij patērētāju pirktspējas ziņā – Krievijai. Paredzams, ka nākotnē mūsu austrumu kaimiņš savu dominanci vēl vairāk audzēs un, gudri saimniekojot, Latvijas uzņēmumiem būs iespējams eksportēt vēl vairāk. Kopš 2009. gada Latvija pakāpeniski audzējusi vietējo produktu noietu Krievijā. Vislielākais kāpums bijis pērn, salīdzinot ar 2011. gadu – 24,6% jeb palielinājums par 222,6 miljoniem eiro.

Ķīna kļūs par pasaulē lielāko auto pārdošanas un eksporta tirgu 2025. gadā, un visaugstākais pieprasījums pēc elektriskajiem spēkratiem sagaidāms tieši attīstības tirgos. Tomēr prognozēts, ka 2025. gadā pasaules mērogā elektromobiļi veidos vien 15% no reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autouzņēmumu vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey.

Savukārt Latvijā iedzīvotāji joprojām priekšroku dod tradicionālajiem automobiļiem ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem, kā arī domā par automašīnu aprīkošanu ar gāzes iekārtām.

«Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad pētījuma rezultāti liecina, ka auto ekspertiem nav skaidra priekšstata, kur virzās šī nozare,» sacīja Armine Movsisjana, SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja un uzņēmuma partnere Latvijā.

«Viennozīmīgi skaidrs gan ir tas, ka elektromobilitāte šobrīd ir viena no būtiskākajām tendencēm pasaules auto industrijā. Taču, vai un kad pilnībā ar elektrību darbināmie spēkrati kļūs par populārāko izvēli Latvijā, ir atkarīgs no virknes sarežģītu un savstarpēji saistītu faktoru. Viens no tiem ir fakts, ka mūsu valstī dominējošā loma pieder lietotu automašīnu tirgum, tādēļ izvēles kritērijos Latvija var sekot tām valstīm, kas tradicionāli piegādā lietotus auto mūsu tirgum. Tomēr mūsu šodienas realitāte ir skaidra – arvien pieaugošās degvielas cenas un rūpes par apkārtējo vidi veicina to, ka Latvijas iedzīvotāji pērk automobiļus ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem vai apsver iespēju uzstādīt gāzes iekārtas savos automobiļos ar benzīna motoru. Šī tendence var turpināties tuvākajā nākotnē, jo sagaidāms, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenu dinamika būtiski atšķirsies,» viņa skaidro.

Attīstības valstis ir noraizējušās par nākamā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja ievēlēšanas procesa likumību, jo Eiropas pārstāvji SVF vadītāja amatā atkal vēlas redzēt eiropieti, vēsta BBC.

Šodien Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde (Christine Lagarde), kas bauda Eiropas atbalstu, oficiāli paziņoja savu kandidatūru SVF vadītāja amatam. Savukārt Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika (BRIC valstis) jau agrāk norādījušas, ka nākamā SVF vadītāja izvēle, pamatojoties uz kandidāta nacionalitāti, ir iedragājusi fonda likumību.

«Ievēlēšanas process ir pretrunā ar visiem labajiem pārvaldības principiem šai globālajai institūcijai, par līderi pieņemot tikai Eiropas pārstāvi,» medijam pavēstīja Āzijas un Klusā okeāna reģiona vadošais ekonomists Rajivs Bisvass (Rajiv Biswas). Viņš piebilda, ka ir saniknots, un nodēvēja SVF ievēlēšanas procesu par postkoloniālām paliekām.

G8 valstu – Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, ASV, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Krievijas – vadītāji šodien Francijā tiekas, lai pārrunātu atbalstu jaunajām arābu valstu demokrātijām, kā arī apspriestu Rietumvalstu un attīstības valstu atšķirīgo redzējumu par Starptatutiskā Valūtas fonda (SVF) nākamo vadītāju, vēsta Reuters.

G8 apspriedīs jautājumus, sākot no pasaules ekonomikas attīstības, turpinot ar karu Lībijā un nemieriem Sīrijā. Samits norisināsies līdz piektdienai, un ir paredzēts, ka lielu daļu sarunu aizņems strīdi par nākamā SVF vadītāja ievēlēšanu.

«Iespējams, ka Kristīne Legarde ir labākā kandidāte SVF vadītāja amatam,» stāstīja Krievijas pilnvarotais pārstāvis Aleksandrs Orlovs, «tomēr pastāv jautājums, vai vienmēr Rietumeiropas pārstāvjiem būtu jāvada šī institūcija, un kāpēc šo pienākumu nevarētu veikt citu, piemēram, BRIC valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika) pārstāvji,» norādīja A. Orlovs.

Templeton Asset Management vadītājs un investīciju guru Marks Mobiuss paziņojis, ka pēdējā mēneša laikā iepircis Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas (tā saucamo BRIC valstu) akcijas, un kritumu jaunattīstības akciju tirgos nosaucis par korekciju «buļļu tirgū», raksta Bloomberg.

«Par spīti faktam, ka daudzi cilvēki uzskata, ka ieejam «lāču tirgū», mēs tam neticam,» sacījis M. Mobiuss. «Tā ir tikai korekcija «buļļu tirgus» laikā.»

MSCI Emerging Markets Index kopš 15. aprīļa ir krities par 15%, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka Ķīna veiks pasākumus, lai iegrožotu inflāciju, kā arī par to, ka Eiropas valstu parāda problēmas var kavēt pasaules ekonomikas atveseļošanos. Indekss kopš 2008. gada oktobrī sasniegtās četru gadu zemākās atzīmes ir pieaudzis par 96%, un trešdien pakāpās par 3,2%, atgūstoties no lielākā krituma kopš 2009. gada marta.

Šogad tiek prognozēta visu tā saukto BRIC valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) akciju tirgu izaugsme, liecina Reuters veiktā tirgus analītiķu un investīciju banku aptauja.

Straujākā izaugsme tiek prognozēta Krievijas akciju tirgum, kuru raksturojošā indeksa RTS vērtība šogad kāpšot līdz 1850 punktu atzīmei, kas nozīmētu kāpumu par 20,4% no Krievijas biržu slēgšanas brīža otrdien (aptaujātas 15 investīciju bankas). Līdzīgā decembra aptaujā RTS indeksa vērtības kāpums šogad tika pareģots līdz 1700 punktiem. Straujāka Krievijas akciju tirgus izaugsme, pēc aptaujāto domām, esot gaidāma gada otrajā pusē, kam palīdzēšot Krievijas straujāka Krievijas ekonomikas izaugsme, kamēr citi pasaules reģioni cīnīšoties ar parāda problēmām. Krievijas tirgu balstīs arī augstas naftas cenas un spēcīgs Krievijas rublis. Krievijas akciju tirgum lielākais risks esot otrs finanšu krīzes vilnis.

Latvijā elektroautomobiļu attīstību kavē tiem atbilstošs infrastruktūras trūkums, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autoražotāju vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey 2014.

SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja Armine Movsisjana norādīja, ka auto nozares uzņēmumu izdzīvošana un neatkarība arvien vairāk ir atkarīga no to spējas izmantot jaunākās tehnoloģijas. Pieprasījums pēc autonomas braukšanas iespējām nosaka, ka transportlīdzekļu ražotājiem jākļūst par jauno mobilitātes risinājumu nodrošinātājiem. Ņemot vērā, cik liela loma mūsdienu transportlīdzekļos ir programmatūrai, automobilis, kas pārvietojas pats, ir mūsdienu tirgus realitāte.

Autonomas braukšanas pieaugošajai tendencei ir pozitīva ietekme uz mobilitātes risinājumu attīstību. Iespēja pasūtīt automašīnu, kad tas ir nepieciešams, un doties jebkur var radīt situāciju, kad nebūs nepieciešams iegādāties automašīnu savā īpašumā. Tas var izraisīt strauju mobilitātes risinājumu attīstību, iespējams, nākotnē mazinot nepieciešamību pēc otras ģimenes automašīnas.

Pēdējo nedēļu laikā vairākus ietekmīgus attīstības valstu tirgus pāršalkušas ziņas par nemieriem vai ekonomikas bremzēšanos. Valdot šādam fonam, fondi un investori jau izņem vai apsver izņemt naudu no šiem tirgiem, ziņo, piemēram, The Wall Street Journal.

Arvien skeptiskāk pasaules ieguldījumu fondi raugās arī uz tā saucamajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna). Piemēram, investīciju gigants Goldman Sachs pārstājis rekomendēt pirkšanai to ASV uzņēmumu akcijas, kuriem ir augsta produkcijas noieta ekspozīcija pārejas ekonomikas valstīs, kas apliecina strauju intereses zudumu par ieguldījumiem jaunattīstības valstīs.

The Wall Street Journal ziņo, ka pagājušās nedēļas laikā no fondiem, kas bāzēti uz BRIC valstu obligācijām vien noplūduši līdzekļi aptuveni sešu miljardu ASV dolāru vērtībā.

DB jau ziņojis, ka attieksmi pret politiku un ekonomiskajiem procesiem, kas pēdējo gadu laikā samazinājis vairuma vienkāršo iedzīvotāju reālo rocību uz augošās dārdzības fona, no daudzu jaunattīstības valstu ierindas iedzīvotāju viedokļa varētu raksturot ar žargonu «piegriezies». Tas cilvēkus izved ielās un liek ārvalstu investoriem bažīties par savu ieguldījumu drošību, un rezultātā krītas arī jaunattīstības valstu biržu indeksi, šo procesu vēl vairāk pastiprinot bažām par to, ka līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas mehānismi attīstītajās valstīs tā īsti nestrādā, kas likumsakarīgi liks ciest arī pārejas valstu eksportam, tādējādi dažādi sociālie faktori summējas ar ekonomiskajiem.

Turpinoties nemieriem un vardarbībai Lībijā, kas ir krietni sašūpojis naftas cenas un arī citus pasaules tirgus, investori arvien vairāk pievēršas valūtām, kuras šādos mirkļos tiek uzskatītas par drošu patvērumu, un tādēļ valūtas tirgos ir pieaugusi Šveices franka un Japānas jenas vērtība, bet ASV dolārs piedzīvo kritumu.

Tostarp jena pret dolāru ir piedzīvojusi šogad straujāo nedēļas vērtības kāpumu.

«Toni nosaka naftas cenas. Tirgus dalībnieki ir sadalījušies divās frontēs - agresīvi noskaņotie sola milzīgu cenu kāpumu, piesardzīgie runā, ka Lībijas faktors ir pārvērtēts. Katrā ziņā globālajai ekonomikai ir par ko satraukties, ja krīze Lībijā ieilgs,» uzsvr Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Lībijā jau kopš 15.februāra notiek plaši protesti pret Kadafi režīmu, kuri tiek apspiesti, izmantojot militāru spēku, un gājuši bojā simtiem cilvēku.

Tikmēr arī Eiropas eiro ir pakāpies attiecībā pret ASV dolāru, jo tirgus dalībnieki prognozē, lai mēģinātu iegrožot naftas cenu dēļ augošo inflāciju, Eirpopas Centrālā banka varētu palielināt eiro procentu likmes pirms dolāra likmes palielinās ASV Federālo rezervju sistēma.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Par cenu prognozēšanu brīvajos tirgos. Cenu kustību prognozēšana mūsdienu brīvajos tirgos ir ļoti sarežģīts uzdevums. Globālie brīvie tirgi, kuri ir izvērsušies kolosālā plašumā, tādi kā eiro/dolārs (miljoni operatoru un apgrozījums ap $1 trlj. dienā) šodien ir pārvērtušies par ļoti lielām un ļoti sarežģītām stohastiskām sistēmām.

Šo sistēmu sarežģītību lielā mērā nosaka to duālais raksturs, līdz ar to, ka katrs tirgus operators vienlaicīgi ir gan sistēmas objekts, gan subjekts. Šādi tirgi šodien funkcionē saskaņā ar saviem specifiskiem likumiem un vairs nav tik cieši piesaistīti ekonomiskās bāzes stāvoklim. Tieši tādēļ pēdējos gados mēs vērojam tik ievērojamas cenu kustības, kas nebalstās uz fundamentāliem faktoriem. Tajā skaitā arī dolārs-eiro tirgū, kur dolāra cena no 2001.g. līdz 2008.g. pieauga dubultā (sk. 1. grafiku). Vai, piemēram, naftas tirgus, kurā 2005.g-2008.g. cena bija pieaugusi no 40 USD līdz 140 USD, un tad 5 mēnešu laikā nokrita līdz 35 USD (sk. 2. grafiku). Visi mēģinājumi izskaidrot šīs kustības ar fundamentāliem faktoriem noteikti neiztur kritiku.

#Nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

ASV dolāra cena pieaugusi; vidēji gan šogad paredz mērenu dolāra vērtības atkāpšanos no šā brīža līmeņa

Kamēr pasaules lielākajiem akciju tirgiem pāri veļas izpārdošanas vilnis, visai strauji palielinājusies ASV dolāra vērtība. Valdot šādam fonam, eiro no vietas virs 1,25 ASV dolāru atzīmes vēl šā mēneša sākumā nu atslīdējis līdz 1,223 ASV dolāru atzīmei. Rezultātā nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu.

Dolāra cenas pieaugums daļēji tiek skaidrots ar to, ka tirgus dalībnieki sākuši pastiprināti satraukties par straujāku inflācijas atgūšanos. Ja tas tā būs, ASV Federālo rezervju sistēmā (FRS) var lemt par straujāku likmju palielināšanas cikla uzsākšanu. Tāpat tiek skaidrots, ka, akciju tirgū saceļoties putekļiem, daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā «karalis dolārs» (pēdējo gadu laikā, augot neskaidrībai, bieži augusi arī ASV dolāra cena). ASV dolāram veicies krietni labāk nekā zeltam, kura cena pēdējo tirdzniecības sesiju laikā pat sarukusi. Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu. Rezultātā tā paša eiro cena kopš novembra pirmās puses līdz pagājušai nedēļai ASV dolāros bija pieaugusi gandrīz par 8%. Kopumā ASV dolāra cenas kritums turpinās kopš 2016. gada nogales, kad eiro cena bija paslīdējusi zem 1,05 ASV dolāru līmeņa. Tādējādi zināma korekcija pēc šādas tendences ir saprotama.

Augstākām likmēm agrāk vai vēlāk vajadzētu spēlēt par labu dolāram, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo nedēļu laikā tirgus dalībnieki daudz sprieduši par to, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) dolāra likmju palielināšana tomēr varētu būt vēlāka, nekā pirms tam uzskatīts. Valdot šādam fonam, sarukusi ASV dolāra vērtība, un arī prognozes par šīs valūtas cenas pieaugumu nākotnē kļuvušas mazāk pārliecinošas. Neskatoties uz to, vidēji tirgus dalībnieki tāpat nākotnē gaida spēcīgāka ASV dolāra laikus. Tiesa gan, piemēram, eiro cenas kritums šajā valūtā tiek prognozēts krietni lēzenāks.

Reuters oktobrī veiktās 66 dažādu pasaules finanšu iestāžu aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd tiek sagaidīts, ka kopējās valūtas vērtība pēc viena mēneša atradīsies pie 1,12 ASV dolāru atzīmes. Savukārt pēc trīs un 12 mēnešiem eiro cena tiek prognozēta attiecīgi pie 1,09 ASV dolāru un 1,05 ASV dolāru atzīmes.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

ASV dolāra cenas izmaiņas pēdējo mēnešu laikā liekot domāt, ka beidzot ekonomikas krīze esot aiz muguras, raksta businessinsider.com.

Proti, samērā ilgu laiku ASV dolāra cenas izmaiņas apgriezti korelēja ar riska aktīvu cenu izmaiņām. Jeb tad, kad pieauga pasaules lielāko akciju tirgu indeksu vērtības, ASV dolāra cena parasti samazinājās un otrādi.

Finanšu krīzes laikā valdot vispārējai panikai, finanšu tirgos radās ieradums pirkt ASV dolāru, kas tika uzskatīts par absolūto drošo patvērumu. Savukārt, kad panika mazinājās, dolārs tika pārdots un vietā tika meklētas citas – ienesīgākas investīcijas.

Tiesa gan, businessinsider.com ziņo, ka šāda korelācija vairs nav aktuāla un tirgus dalībnieki vairs nepērk dolārus, kad finanšu tirgos riska apetīte samazinās.