Pēdējās dienās saasinoties pērn nogalē sāktajam Baltijas valstu biržu uzņēmumu akciju cenu kritumam, gaisā jau izplēnējuši vairāk nekā 3 miljardi latu.
OMX Grupas informācija liecina, ka Baltijas valstīs kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija - cena reizināta ar akciju skaitu) virsotnes bija sasniegusi pērnā gada oktobrī, pārsniedzot 11.7 mljrd. Ls. Tomēr pērn novembrī Baltijas valstu biržās kotēto akciju cenas uzsāka samazinājuma ceļu, kam iemesls, pēc investīciju bankas Evli Securities tirgus stratēģa Petera Kopela (Peeter Koppel) domām, bija Skandināvijas valstu investori, kas panikā pameta tirgu, šiem investoriem sekoja arī citi. Lai gan arī šogad Baltijas biržas vairāk izjuta pārdevēju nekā pircēju aktivitātes un bija jūtams mērens cenu samazinājums, pēdējās dienās Baltijā piedzīvotais akciju cenu kritums ir vēl šokējošāks. «Baltijas biržās nedēļa iesākās stipri negatīvi, sekojot līdzi pesimistiskajai notikumu attīstībai gan Āzijas, gan Eiropas akciju tirgos, kurus raksturojošie indeksi cieta lielākos vienas dienas zaudējumus kopš 2001. gada 11. septembra. Baltijas tirgū bija vērojama agresīva pārdevēju klātbūtne, kas jau tā ne īpaši likvīdo tirgu noveda vēl zemākos līmeņos, tādējādi divās dienās OMXR indekss ir sarucis par 9.28 %. Tas tikai parāda, ka investori nevar gaidīt nebeidzamu akciju tirgus kāpumu, kādu mēs esam redzējuši pēdējos gadus, bet arī ir jābūt gatavam šādai diezgan dramatiskai notikumu attīstībai,» tā Hansabankas brokeris Juris Jankovskis. «Vakardienas (22. janvāris) tirdzniecība pierādīja, ka fondu tirgu strauju kritumu brīžos palielinās tirgu savstarpēja korelācija. Globālais negatīvais noskaņojums un vakardienas straujš pasaules akciju cenu kritums motivēja arī Baltijas tirgus dalībniekus slēgt savas akciju pozīcijas [pārdot akcijas, red.],» iemeslu skaidroja SEB Unibankas Brokeru nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Viņasprāt, šobrīd novēroto kritumu Rīgas biržā veicina kaimiņi, pārsvarā no Igaunijas. «Igaunija tradicionāli izceļas ar labu akciju likviditāti, vairākiem kvalitatīviem emitentiem un labiem nosacījumiem ārzemju fondu darbībai. Šobrīd ārzemju investori aizver savas pozīcijas, jo tirgū ir negatīvais noskakņojums un diezgan pesimistiskas prognozes,» tā N. Točelovska.
Miljardu kritums
Db veiktās aplēses, izmantojot OMX pieejamo informāciju, liecina, ka 22. janvārī Baltijas biržās kotēto uzņēmumu akciju kopējā vērtība bija sarukusi līdz 8.04 mljrd. Ls, kas ir zemākā vērtība kopš 2006. gada rudens. Salīdzinot ar pērnā gada oktobri, Baltijas biržu uzņēmumu vērtība ir sarukusi par 3.7 mljrd. Ls, bet salīdzinot ar novembra sākumu - par 3.5 mljrd.Ls, kopš šā gada sākuma nepilna mēneša laikā Baltijas biržu uzņēmumu vērtība ir sarukusi par 1.2 mljrd.Ls. No Baltijas valstu biržām vislielākos vērtības kritumus piedzīvo Lietuvas tirgus, kur kompānijas, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, jau zaudējušas 2.4 mljrd. Ls savas vērtības, t.sk. kopš šā gada sākuma - 655 milj. Ls. Igaunijas kompāniju vērtība attiecīgi sarukusi par 993.7 milj. Ls un 407 milj. Ls, bet Rīgas biržas - par 313.1 milj. Ls un 104 milj. Ls.
Mainās līderi
OMX informācija liecina, ka Rīgas biržas kotētās un vēl pērn oktobrī pēc kapitalizācijas lielākās a/s Latvijas gāze (LG) akciju vērtība kopš oktobra sarukusi par 130.5 milj. Ls, sasniedzot 266.5 milj. Ls, tādējādi kapitalizācijas ziņā piekāpjoties DnB NORD Bankai. Tā ar 341.1 milj.Ls vērtību kļuvusi par Rīgas biržas lielāko uzņēmumu, aiz sevis atstājot arī pirms tam priekšā esošo Ventspils naftu, kurai vērtība sarukusi par 100.3 milj. Ls, kā arī Latvijas kuģniecību, kas zaudējusi 82 milj. Ls savas vērtības. LG pārstāvis Vincents Makaris norādīja, ka tirgū brīvā tirdzniecībā ir ļoti maz ? nedaudz virs 2 % LG akciju, bet pārējais atrodas lielo akcionāru īpašumā. Lai gan lielie akcionāri tādējādi zaudējuši savu ieguldījumu vērtību LG akciju kapitālā, tas nespēlē lielu lomu, jo, pēc V. Makara sacītā, šie LG akcionāri ir ilgtermiņa stratēģiskie investori. LG lielākais akcionārs ir E.ON Ruhrgas International (47.2 %), kura ieguldījumu tirgus vērtība samazinājusies par 61.6 milj. Ls. ?«Baltijas tirgu akciju kritums var ieilgt līdz brīdim, kad uzņēmumu akcijas kļūs fundamentāli «pārāk lētas» un tās atkal sāks iepirkt. Skatoties, cik daudz akciju cenas Baltijā jau ir nokritušas, jau uz doto momentu var atrast interesantas ieguldījumu iespējas. ?Aktuāls paliek jautājums ? vai iespējamās Baltijas valstu attīstības tempu samazināšanās dēļ uzņēmumu ieņēmumi nesāks krist, padarot uzņēmumu akcijas fundamentāli «dārgākas»,» lēsa Finasta Investīciju konsultants Arturs Miezis. N. Točelovska šaubās, vai šobrīd varētu prognozēt optimisma pazīmes tirgū. «Stresa pilns tirgus kritums, ko varam vērot šobrīd, parasti atbaida neprofesionālus investorus no tirdzniecības. Tomēr profesionālie investori un investori ar pieredzi ir priecīgi sagaidīt šādu cenu korekciju, lai sāktu formēt jaunu portfeli un par zemām cenām iegādāties akcijas, tiem «lēto» akciju laiks ir izdevīgais iepirkšanas moments,» tā viņa. Pēc J. Jankovska domām, lai arī kopumā situācija pašlaik ir visai pesimistiska, tomēr pēc tik strauja krituma, parādoties lielākai pircēju interesei, īstermiņā varētu sagaidīt zināmu stabilizāciju vai pat kāpumu tirgos, tomēr pagaidām vēl ir grūti teikt, cik tā varētu būt noturīga. «Lielā mērā tā būs atkarīga no situācijas un tendencēm pasaules tirgos un uzņēmumu uzrādītajiem finanšu rezultātiem,» tā viņš.
Pasaulē zaudēti 5 triljoni USD vērtībasAkciju tirgi visā pasaulē šogad ir zaudējuši jau 5 triljonus USD no savas vērtības, ziņo Bloomberg.
Pasaules akciju tirgiem jau vairākas dienas piedzīvojot smagu kritumu, labākus rezultātus otrdienas rītā neuzrādīja arī Volstrīta, vēsta The New York Times. Visi galvenie indeksi bija kritušies par vismaz 3.5 %. ASV tirgum nelīdzēja pat fakts, ka ASV Federālo Rezervju sistēma negaidīti paziņoja par pamatīgu procentu likmes samazinājumu (no 4.25 līdz 3.5 %). Arī Finasta Investīciju konsultants Arturs Miezis domā, ka īsākā termiņā var necerēt uz ievērojamu situācijas uzlabošanos, jo jau ceturtdien un nākamās nedēļas sākumā ASV iznāks kārtējie makroekonomiskie dati par mājokļu tirgu un nodarbinātību, kur, visdrīzāk, varam nesagaidīt pozitīvus jaunumus par negatīvo tendenču pagriešanos pretējā virzienā. «Skatoties uz to, kā tirgus reaģēja uz ASV valdības sagatavoto ekonomikas stimulēšanas plānu pagājušonedēļ, ar otrdienas avārijas situācijas likmju samazināšanu var arī nepietikt un, iespējams, tirgus pieprasīs papildus likmju samazināšanu jau nākamās nedēļas vidū, kad notiks kārtējā ASV Federālā atvērtā tirgus komitejas sēde,» tā viņš. SEB Unibankas Brokeru nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska minēja, ka pasaules fondu tirgum šobrīd piemīt ļoti augsta līmeņa spekulatīvas pazīmes - finanšu kompāniju rezultāti, ASV bezdarba līmeņa pieaugums, ASV recesijas prognozes, likmes samazināšanās ASV (notika pirmo reizi kopš 2001. gada). «Tirgus dzīve pēdējo dienu laikā ir pārāk strauja, lai visi tirgus dalībnieki paspētu apstrādāt ienākušo informāciju un attiecīgi rīkoties. Akciju indeksu lēcieni no «ļoti» negatīvām vērtībām pārvēršas par «ļoti» pozitīvajām - dienas un šodien pat stundas laika staigājot 4 - 5 % apgabalā,» tā N. Točelovska.
Āzija krīt
Āzijas tirgi otrdien krita vēl straujāk nekā pirmdien, jo dalībnieki izmisīgi centās pārdot milzīgu daudzumu akciju, baidīdamies, ka ASV ekonomikas palēnināšanās varētu izraisīt stagnāciju arī citur pasaulē. «Tā ir vēl viena briesmīga diena,» norādījis Fransiss Luņs, Fulbright Securities vadītājs Honkongā. «Šodien tas notiek tāpēc, ka ASV iecerētā ekonomikas stimulēšanas programma ir pārāk maznozīmīga un novēlota, un investoriem šķiet, ka tā nepalīdzēs ekonomikai atgūties.» Japānas Nikkei indekss pazeminājās par 5.7 %, Indijas fondu tirgus Sensex indekss - par 9.8 % un Ķīnas Shanghai Composite Index - par 7.2 %. «Vienas dienas laikā esmu zaudējis visu, ko biju ieguvis gada laikā,» tā aģentūrai Reuters situāciju Singapūras biržā komentējis kāds investors. Brīdī, kad ASV paziņoja par likmes samazinājumu, Āzijas biržas jau bija slēgtas.
Eiropa atgūstas
Pēc krasas lejupslīdes tirgus atvēršanas brīdī otrdien Londonā un Parīzē akciju cenas sāka nedaudz atgūties līdz ar baumām, ka ASV Federālā rezervju banka, Eiropas Centrālā banka un Anglija īstenošot saskaņotu bāzes procentlikmju pazemināšanu. Pienākot ziņai par FRS rīcību, tās uz brīdi sasniedza pozitīvu rādītāju, pēc tam atkal krita. Desmit gadus pēc tam, kad krīze Dienvidaustrumu Āzijā aplipināja pasauli ar «Āzijas infekciju», riskanto hipotekāro kredītu krīze ASV ir izraisījusi «amerikāņu infekciju», pret kuru imūns, šķiet, nav gandrīz neviens akciju tirgus. «Tas, ko mēs šobrīd piedzīvojam, liecina gan par finansiālo krīzi, gan ASV recesijas sākumu - vai vismaz izaugsmes samazināšanos,» norāda Credit Suisse analītiķi. Neraugoties uz jau tā dramatisko kritumu, vairāki analītiķi uzskata, ka gaidāmi vēl sliktāki laiki. «Šajā brīdī varam teikt, ka tirgū notiek paniska pārdošana,» norādījis KGI Asia Ltd. eksperts Vongs Man Buns. «Lejupslīde turpināsies, un tai gals pienāks tikai tad, kad Amerika stabilizēsies.» Pirmdiena Eiropas tirgiem bija briesmīgākā diena kopš 2001. gada 11. septembra, ziņo ārvalstu mediji. Financial Times norāda, ka Eiropas FTSE Eurofirst 300 indekss zaudējis ap 490 mljrd. USD no tirgus vērtības, bet Londonas FTSE 100 indekss - 148 mljrd. USD. Vācijas Xetra Dax kritās par 7.2 % un Francijas CAC-40 par 6.8 %. «Bez 11. septembra es nespēju atcerēties dienu, kas būtu līdzīga šai,» stāsta CIMC Markets dīleris Londonā Džimmijs Jeits. «Šķiet, ka globālie finanšu tirgi ir sajukuši prātā,» Reuters pastāstījis Avalon Partners galvenais ekonomists Pīters Kardiljo. Globālo akciju tirgu kritums, ko izraisīja bažas par recesiju ASV ekonomikā, pamudinājušas daļu investoru izņemt savu naudu no Baltijas valstīs reģistrētiem investīciju fondiem, otrdien vēstī lietuviešu biznesa laikraksts Verslo žinios. Pēc avīzē sniegtās informācijas, Baltijā reģistrētu investīciju fondu aktīvu vērtība pēdējās nedēļas laikā esot kritusies par 83 milj. eiro (58 milj. Ls).Panika pasaules biržās negatīvi ietekmējusi arī Krievijas biržas indeksu, ziņo db.lv, atsaucoties uz akm.ru.
