Ziemeļu puslodē jau kādu laiku sevi pieteicis sausums, kas draud būtiski ietekmēt dažādu reģionu ekonomiku.

Pie ļoti liela sausuma parasti daudz neko neizaudzēsi. Tāpat sausums sevišķi Eiropā padziļina tās pašsabūvēto un pašielaisto enerģijas krīzi. Pārāk karsti ūdeņi un zems to līmenis negatīvi ietekmē gan atomelektrostaciju, gan hidroelektrostaciju darbību. Ja nav vēja, tad daudz neiegūsi arī vēja enerģiju. Lielās Eiropas upēs krītot ūdens līmenim, pa tām grūti kļuvis pārvietot dažādas kravas, piemēram, dīzeli un arī ogles līdz to dedzinātavām.

Piegāžu problēmām un deficītiem saasinoties, tas tikai spēlēs par labu vēl augstākai inflācijai un būs pretvējš ekonomikai. Neesot Krievijas gāzei, tādējādi jautājumu par šo ziemu un arī dažām (varbūt vairākām) nākamajām ziemām jau ir kļuvis pārāk daudz. Piemēram, Beļģijas premjers nupat izteicies par piecām līdz 10 grūtām Eiropas ziemām. Nupat Bloomberg rēķināja, ka elektrības cena Vecajā kontinentā atbilst tam, ja naftas barels maksātu apaļus 1000 ASV dolārus.

Augsta temperatūra arī audzē, piemēram, pieprasījumu pēc gaisa kondicionēšanas. Tas savukārt prasa patērēt elektrību, kas tāpat ir deficīts. Eiropā tas apdraud plānus taupīt to pašu enerģiju un gāzi. Attiecībā uz Eiropu ir bažas, ka te var būt vērojamas vien asas un īsas vētras, kas nepārtrauc sausumu un drīzāk pat raisa papildu problēmas, piemēram, kādus īslaicīgus plūdus. Nav izslēgta situācija, kad kādas meteoroloģiskās katastrofas – tas pats postošais sausums – sēj ļoti plašu haosu, kas nepareizajā brīdī pastiprina ekonomiskās nepatikšanas un noved pie bada, sociālajiem nemieriem un slimību izplatīšanās.

Tam ir visai daudzi vēsturiskie precedenti tajā pašā Eiropā. Jeb – mākoņi vai to neesamība var sašķobīt un palīdzēt sagāzt veselas impērijas. Zīmīgs nupat bija arī Moody’s Investors Service ziņojums, ka ilgākam sausumam un karstuma viļņiem var būt negatīva ietekme uz veselu Dienvideiropas valdību (domājams, ne tikai to) kredītreitingiem. Moody’s arī noteica negatīvu Čehijas reitinga perspektīvu. Visā ziemeļu puslodē Eiropā par sevišķi nepatīkamu sausumu tiek runāts Spānijā, Portugālē, Francijā, Itālijā un Vācijā. To te vislabāk, šķiet, ilustrē izžuvušās upes. Postošs sausums tiek apspriests arī ASV, kur daudzās lielajās upēs ūdens līmenis līdzīgi kļuvis problemātiski zems.

Ar to gan šis temats nebūt nebeidzas – arī Ķīnā vērojams ilgākais sausuma vilnis kopš 1961. gada jeb kopš vispār ir apkopoti šādi dati. Attiecīgi pieejamā informācija liecina, ka hidroenerģijas deficīts šajā valstī sācis novest pie dažādu ražotņu darbības ierobežošanas vai pat slēgšanas. Tas tur skarot arī Rietumvalstu kompānijas, ziņo The Wall Street Journal. Proti, Ķīnā šādi ierobežojumi skāruši, piemēram, Apple, Volkswagen, Toyota Motor u.c. darbību. Tāpat darbība traucēta litija sāļu, mēslojuma un fotoelementu ražotājiem, bet šie (un dažādi citi) Ķīnas produkti jau ir nepieciešami citām nozarēm.

Visu rakstu lasiet 30.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!