Politika

Šmidres kandidatūra ekonomikas ministra amatam negūst visu koalīcijas partneru atbalstu

LETA, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

"KPV LV" izvirzītā uzņēmēja Pētera Šmidres kandidatūra uz ekonomikas ministra amatu neesot guvusi visu koalīcijas partneru atbalstu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Pret Šmidres kandidatūru esot iebildis viens no koalīcijas partneriem. Pret minēto amata pretendentu iestājusies Nacionālā apvienība, kura uztur prasību šajā amatā iecelt līdzšinējo ministru Jāni Vitenbergu (NA).

Kā ziņots, strīds par to, kuram cilvēkam būtu jāieņem ekonomikas ministra amats, sācies pēc Vitenberga lēmumu pamest partiju "KPV LV" un iestāties Nacionālajā apvienībā.

"KPV LV" uzstāj uz Sadarbības līguma pildīšanu un pieprasa saglabāt tās pārziņā Ekonomikas ministriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas – Igaunijas kopīgs vēja parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030. gadā

Db.lv, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"KPV LV" virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts Pēteris Šmidre pašreiz negatavojas pievienoties jebkādam politiskajam spēkam, un to neplāno darīt arī tad, ja kļūs par ministru, apliecināja Šmidre.

Viņš stāstīja, ka "KPV LV" viņu uzrunājusi pirms pāris nedēļām, tomēr sākotnēji Šmidre šādu aicinājumu neesot uztvēris īpaši nopietni. Tomēr viņš piekritis, uzsverot, ka viņš būs bezpartejisks neatkarīgs kandidāts. "Tā kā es nepieeju šim jautājumam no politiskā skatu punkta un nelieku priekšā politisko karjeru, mani Ekonomikas ministrija vairāk interesē kā valsts institūcija, kura varētu daudz ko izdarīt valsts ekonomikai. Principā tā ir vienīgā ministrija, kurai jāpārstāv uzņēmēju intereses un jāattīsta bizness," sacīja Šmidre.

Jautāts, vai un kuras ir tās konkrētās lietas, ar kurām viņš gribētu sākt savu darbu ekonomikas ministra amatā, ja tajā nokļūs, Šmidre sacīja, ka vajadzētu sākt ar sāpīgajiem jautājumiem, kuri šobrīd ir aktuāli un nav atrisināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir visi priekšnoteikumi straujākai ekonomikas izaugsmei, nekā prognozēts iepriekš, uzskata Finanšu ministrijā (FM).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, samazinājies par 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

FM skaidroja, ka šis kritums ir nedaudz lielāks, nekā ekonomika bija samazinājusies iepriekšējā ceturksnī, kad IKP kritums bija 1,5% apmērā, un lielāku samazinājumu pamatā noteikusi straujā Covid-19 izplatība un saslimstības samazināšanai noteiktie darbības ierobežojumi tirdzniecībai un vairākām citām pakalpojumu nozarēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 2,6%.

"Vērtējot situāciju 2021.gadā kopumā, jaunākie IKP dati vēlreiz parāda, ka Covid-19 otrais vilnis ekonomiku skāris daudz mazāk jūtami nekā pirmais vilnis pirms gada. To noteikusi gan ekonomikas labāka pielāgošanās Covid-19 ierobežojumiem, gan apjomīgākie uzņēmēju un iedzīvotāju atbalsta pasākumi, nodrošinot iespēju krīzes skartajām nozarēm pilnībā nepārtraukt darbību un stimulējot iedzīvotāju patēriņu, sniedzot krīzes atbalstu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem," atzina FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Nav skaidrības, ko darīt ar Altum līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām

LETA, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības par iespējamo rīcību ar "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") piešķirto līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt "Altum".

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā minēts, ka šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ, taču ne viss šo līdzekļu ieguldījums "Altum" ir pamatojams. Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka nav skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.

Starpziņojumā teikts, ka līdz 2020.gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros "Altum" kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēto uzņēmēju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru, kuram apsūdzība tika uzrādīta saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015".

Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.

Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.

Pēc iepazīšanās ar pilno tiesas spriedumu, prokuratūra no savas puses noteikti iesniegs apelācijas protestu, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.

Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021.gada 31.augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.

"Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un biedrībām "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija" un nodibinājuma "TechHub Riga". Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Spriež par nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek spriests par sabiedrībai nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

Pēc tam, kad tika nolemts EM uzticēt izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, ministrija ir sākusi izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.

"Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, apzināmies, ka šobrīd sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas, tāpēc mērķis ir radīt ilgtermiņā drošus apstākļus skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai Covid-19 apstākļos," skaidroja ministrijā.

EM atzina, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reģionos būvēs īres mājas un investēs uzņēmējdarbības infrastruktūrā

Db.lv, 21.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, kas nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus nosacījumiem, Ekonomikas ministrija plāno izveidot Finansēšanas fondu zemas īres mājokļu būvniecībai.

Kopumā šim mērķim paredzēts finansējums 42,9 milj. eiro apmērā sniedzot ilgtermiņa aizdevumus ar granta elementu nekustamā īpašuma attīstītājiem zemu izmaksu īres mājokļu būvniecībai. Ar šo finansējumu iecerēts uzbūvēt vismaz 700 īres dzīvokļus.

Mājokļu pieejamības problēmas reģionos kavē jaunu darba vietu izveidi, bet atbilstošas publiskās infrastruktūras pieejamība kavē investīciju piesaisti un reģionu attīstību Latvijā, jo investoriem ir nepieciešama ražošanas telpu noma vai iegāde, elektrības pieslēgumi, IT komunikācijas, pievedceļi, notekūdeņu attīrīšanas sistēmas u.c. infrastruktūra. Atveseļošanas fonda (AF) plāna nevienlīdzības mazināšanas pasākumu ietvaros, cita starpā, iekļauti pasākumi iepriekšminēto problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents, 19.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju

Db.lv, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā ekspertu grupa ir veikusi Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta - Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna novērtējumu.

Lai arī ANM plāns ietver daudz labu, ekonomikai un sabiedrības attīstībai lietderīgu pasākumu, pētījuma eksperti atzīst – programmas izstrādē ir jūtama resoriska jeb birokrātiska pieeja; plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju, kas ievērojami ietekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un valsts sociālo attīstību.

16 Latvijas vadošo ekonomikas un finanšu ekspertu darba grupa apzinājusi gan ANM plāna makroekonomisko un fiskālo ietekmi, gan novērtējusi iekļauto reformu un projektu atbilstību plānā noteiktajiem uzdevumiem un prioritātēm.

Pēc ekspertu domām, ir nepieciešama ANM plāna ciešāka saite ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši Nacionālo attīstības plānu. Tāpat jāpanāk, lai ANM plāns papildinātu citus valsts mēroga projektus prioritāro mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

140 miljoni eiro no Atveseļošanas fonda (AF) plānā paredzētā finansējuma paredzēti uzņēmējdarbības digitālai transformācijai un digitālo prasmju uzlabošanai, informē Ekonomikas ministrijā.

Covid-19 pandēmija apliecinājusi, cik aktuāla gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir spēja adaptēties un izmantot digitālos pakalpojumus, rīkus un piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā.

AF ietvaros Latvijai ir paredzēts finansējums 1,82 miljardu eiro apmērā un digitalizācijas pasākumos ir paredzēts ieguldīt vairāk kā 365 milj.eiro, kas ir 20% no AF kopējā finansējuma, paredzot atbalsta pasākumus gan 5G infrastruktūras nodrošināšanai, gan iedzīvotāju digitālo pamatprasmju pilnveidei, publisko platformu un valsts IT sistēmu attīstībai, kā arī 140 milj. eiro no kopējā finansējuma apjoma paredzot uzņēmējdarbības digitālai transformācijai un digitālo prasmju uzlabošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajā ziņojumā EM apkopojusi informāciju par tendencēm ekonomikā 2020.gadā. Ministrija norāda, ka 2020.gadā iekšzemes kopprodukts samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš saruka par 10%, eksports samazinājās par 2,7%, bet imports samazinājās par 3,3%. Tajā pašā laikā investīciju apjoms pērn auga par 0,2%.

Vienlaikus EM secina, ka 2020.gadā ekonomikas kritumu mazināja preču eksporta kāpums. Preču eksports pērn auga par 224 miljoniem eiro jeb 1,7%, sasniedzot 13,19 miljardus eiro. Turpretī pakalpojumu eksports saruka par 1,185 miljardiem jeb 21,2% - līdz 4,4 miljardiem eiro.

Ziņojumā arī norādīts, ka nedaudz uzlabojas Baltijas valstu ekonomikas sentimenta indekss 2021.gada februārī, salīdzinot ar janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās trešdienas, 17.marta, tiks atjaunoti gaisa pārvadājumi uz un no trešajām valstīm, tostarp tiks atļauti čārterreisu pārvadājumi, otrdien nolēma valdība.

Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.

Pirmo reizi grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas saistīti ar aizlieguma atcelšanu veikt gaisa pārvadājumus caur lidostām uz un no trešajām valstīm, valdībā skatīja 26.februārī, tomēr neskaidrību dēļ lēmuma atlikšana tika vairākkārt pārcelta.

Noteikumu projekta iesniedzēja Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka grozījumi ir nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj. Tādēļ praksē vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, rosinot dubultot atbalstu šajā programmā, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Patlaban regulējums paredz, ka apgrozāmo līdzekļu granta programmā atbalsta apmērs ik mēnesi ir 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.

Tomēr EM izstrādājusi grozījumus programmā, paredzot, ka atbalsta apmērs uzņēmējiem tiek dubultots, proti, 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī. Tāpat rosināts paaugstināt maksimālos atbalsta griestus līdz 100 000 eiro mēnesī.

Par minētajiem grozījumiem programmā plānots vēl diskutēt finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā darba grupā uzņēmēju atbalstam un un pēc tam virzīt apstiprināšanai valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus "Likumā par ostām", kuri paredz Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.

Valdības virzītie grozījumi paredz, ka šo kapitālsabiedrību kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Grozījumos likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 1.aprīlī plāno lemt par ostu pārvaldības reformu jeb grozījumu likumā par ostām tālāku nodošanu skatīšanai Saeimā, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Ar izmaiņā ostu likumā Satiksmes ministrija (SM) rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Lielo ostu komersanti iebilst ostu pārvaldības modeļa maiņai 

Lai uzlabotu komunikāciju un beidzot vienotos par pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību un...

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā risinās apbūves tiesību jautājumu 

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien...

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

SM pie ostu pārvaldības reformas likumprojekta strādājusi aptuveni gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām, kuru kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai, otrdien lēma Ministru kabinets, nododot grozījumus Likumā par ostām tālākai skatīšanai Saeimā.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Grozījumos Likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nolēmušas vērsties Satversmes tiesā, teikts abu organizāciju izplatītajā paziņojumā.

Šobrīd kopā ar juristiem jau sākta nepieciešamo dokumentu gatavošana. Vienlaikus asociācijas vērsīsies Konkurences padomē, norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu, jo nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs, norāda LSSA prezidente Sabīne Ulberte un LKKA prezidente Renāte Reinsone.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumu valstī no 2020.gada 9.novembra tika izsludināta ārkārtējā situācija, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē. Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta līdz 2021.gada 6.aprīlim, līdz ar to aizliegums ir spēkā jau 3 mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

LDDK ieskatā, likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.

Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru