No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Piena pārstrādes uzņēmums «Preiļu siers» plāno ieguldīt astoņus miljonus eiro siera «Čedars» ražošanas pilna cikla tehnoloģiskajā līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā teikts, ka ražošanas līniju un iekārtas plānots uzstādīt esošajās, kā arī jaunbūvējamajās ēkās. Ražošanas līnija nepieciešama, lai ražotu cieto sieru «Čedars» ar stingru, elastīgu konsistenci bez acojuma.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2020.gada 30.novembrim Daugavpils ielā, Preiļos, piesaistot finansējumu Eiropas Savienības (ES) Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» apakšpasākumā «Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē».

Pretendenti iepirkuma piedāvājumus var iesniegt līdz 2018.gada 12.novembrim, plkst.12.

«Preiļu siera» valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts aģentūrai LETA teica, ka «Preiļu siers» projekta rezultātā palielinās ražošanas jaudu. Šņepsts gan neatklāja, cik lielā mērā ražošanas jaudas iecerēts kāpināt, norādot, ka plašāku informāciju par projektu būs gatavs sniegt vien pēc tā realizēšanas.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Ja valsts vēlas atbalstīt zaļos ražotājus, tas jādara no valsts budžeta, taču uzkraut šo slogu cilvēkiem, kas nodarbojas ar tādu pašu biznesu tikai citā nozarē, nav pareizi.

To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš uzskata, ka augstās elektroenerģijas cenas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas bremzē Latvijas uzņēmēju attīstību, jo kaimiņvalstīs šis resurss ir pat par 30% lētāks. J. Šņepsts atzīst, ka lielākās problēmas viņam kā uzņēmējam rada tieši valsts, tāpēc no nākamās valdības viņš gaida tikai vienu - lai viņi netraucē strādāt un attīstīties.

Preiļu siers ir viens no pazīstākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Kas ir jūsu veiksmes atslēga, kas ļāvusi nostiprināt pozīcijas tirgū?

Viss slēpjas darbā un attieksmē pret sadarbības partneriem - visu šo gadu laikā mums nav bijis neviena neizpildīta līguma vai reklamācijas. Tas nozīmē, ka mūsu produkcijas kvalitāte vienmēr ir ļoti augstā līmenī un atbilst noteiktajiem standartiem. Tieši to sadarbības partneri no mums arī sagaidā, un tas ir ļoti būtiski, gan darbojoties Latvijā, gan eksporta tirgos.

“Ja paskatāmies IKP struktūru, mēs esam pakalpojumu valsts. Nevis preču ražošanas, bet gan pakalpojumu valsts! Lai atgrieztos pie preču ražošanas, atkal ir tā pati ierastā problēma – mums visur ir valsts regulējums, saprotiet? Latvijā tikai deklaratīvi ir brīva uzņēmējdarbība! Tā vairs nevienā mirklī nav brīva!” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” savu sašutumu pauda AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Diskusijā par to, vai Latvijas ekonomikā jāveic strukturālas reformas, Preiļu uzņēmējs šodienas situāciju salīdzina ar Padomju Savienības laikiem. “Ja padomju laikā teica, ka “tortes” recepte ir jāsaskaņo ar Maskavu, tad mūsdienās Brisele nosaka pat to, kā man ir pagalmā jāsagrābj lapas! Nemaz nerunājot par uzņēmējdarbību.”

Arī valsts sektorā strādājošo ierēdņu skaits un funkcijas Jāzepu Šņepstu sanikno. “Cik cilvēku mums strādā valsts sektorā? Skaitās, ka viņi visi man, privātam uzņēmējam, sniedz pakalpojumu. Bet viņi man nesniedz nekādu pakalpojumu! Viņu “pakalpojums” manai saražotajai precei nerada nekādu pievienoto vērtību. Viņiem ir tikai kontroles funkcijas. Viss! Igaunijā valsts aparāts ir uz pusi mazāks nekā pie mums. Jo mums, redz, ir sadibināti centri, biroji, aģentūras un kas tik vēl ne!” Šņepsts uzskata, ka birokrātiskais aparāts var pastāvēt tikai paplašinoties, un “kamēr mēs to augšu neesam, rupji sakot, iznīcinājuši, gaidīt kaut kādas strukturālas reformas apakšā ir bezjēdzīgi”.

Komentējot Latvijas čedara siera panākumus Lielbritānijā, tā ražotāja a/s Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts uzsvēra, ka turpmāk «tas vairs nebūs iespējams».

Šis siers ir jānogatavina 6 mēnešus, taču bankas vairs nefinansē ne investīciju projektus, ne apgrozāmos līdzekļus, taču zemniekiem par iepirkto pienu jāmaksā, tā J. Šņepsts.

Preiļu siers ir Latvijā lielākais siera eksportētājs. Uzņēmums pērn strādājis ar 31.9 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 4 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Jau vēstīts, ka Latvijā ražotajam čedara sieram gūstot pārsvaru Lielbritānijas veikalu plauktos, vietējie britu siera ražotāji ir ļoti nobažījušies un pieprasa, lai uz valstī importētās produkcijas iepakojumiem skaidri un redzami tiktu parādīta tās izcelsmes valsts.

Eiropas Savienības (ES) attiecīgās varas institūcijas tā arī pagaidām nav spējušas vienoties par ES šā gada budžeta grozījumiem. Strīds pamatā notiek par papildus deviņu miljardu eiro piešķiršanu Erasmus un Sociālā fonda programmām, kur lauvas tiesu no strīdīgajiem deviņiem miljardiem aizņem Kohēzijas un Reģionālās attīstības fonda maksājumi (aptuveni septiņi miljardi EUR). Tā kā šī otrdiena bija pēdējā samierināšanas procedūras diena, tagad Eiropas Komisijai būs jānāk klajā ar jaunu ES 2013. gada budžeta projektu. Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis skaidroa, ka šāda situācija Latvijai var nozīmēt budžeta deficīta pieaugumu.

«Eiropas Komisijas dati uz 31. oktobri parāda, ka struktūrfondos Latvija ir jau iesniegusi Komisijai apmaksai rēķinus par 105 miljoniem eiro (no kuriem: 41,4 miljoni eiro Eiropas Sociālajam fondam, 38,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fondam un 25,7 miljoni eiro Eiropas Kohēzijas fondam). Kopumā ES dalībvalstis uz 31.oktobri ir iesniegušas Komisijai rēķinus struktūrfondu apmaksai par 9, 7 miljardiem eiro. Taču Komisijas rīcībā ir tikai 3,7 miljardi eiro šiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka uz šodienu Komisija var apmaksāt tikai 30% no iesniegtiem rēķiniem. Latvijai šī 30 % apmaksa nozīmē šogad nesaņemtus 70 miljonus eiro struktūrfondu naudas. Savukārt lauku attīstības programmas izpildei Latvija ir iesniegusi rēķinu par 48 miljoniem eiro. Kopā dalībvalstis ir šeit iesniegušas Komisijai rēķinus apmaksai par 3,4 miljardiem eiro. Komisijas rīcība ir šiem izdevumiem tikai 2,2 miljardi eiro. Ja nepieņem papildus budžetu, tad Komisija var apmaksāt tikai 65% no rēķiniem. Latvija tad nesaņems 16,8 miljonus eiro. Kopā nesaņemtā nauda Latvijai būtu : 70+16,8=86,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par šādu summu automātiski pieaugtu Latvijas valdības budžeta deficīts , jo struktūrfondu un lauku attīstības projektu izpildītāji pēc likuma nevar ciest no tā, ka Komisija nespēj norēķināties ar dalībvalstu (t.sk. Latvijas) valdībām,» skaidro I. Godmanis.

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

ES dalībvalstu ministru kopīgais plāns par to, kā nodrošināt apmaiņu ar informāciju par nolēmumiem nodokļu jomā attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem, ir zaudēta iespēja dot prettriecienu agresīvai nodokļu plānošanai, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP.

EP deputāti pauž sarūgtinājumu par Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) 6.oktobra vienošanos, kas nepamatoti ierobežo automātiskās apmaiņas direktīvas piemērošanas jomu un liedz Eiropas Komisijas piekļuvi informācijai.

ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes 6. oktobra vienošanās ir nogriezusi ceļu Eiropas Komisijas priekšlikumam nodrošināt lielāku pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā, uzskata EP deputāti rezolūcijā, kuru pieņēma ar 572 balsīm par, 90 pret un 30 atturoties.

Komentējot ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes vienošanos, EP ziņotājs Markuss Ferbers (EPP, Vācija) teica: «Ja šī patiešām ir galīgā vienošanās, tad ES dalībvalstis būs palaidušas garām iespēju radīt lielāku pārredzamību nodokļu jomā. Dalībvalstu budžeti turpinās zaudēt. Mums ir vajadzīga saistoša un konsekventa Eiropas sistēma. Dalībvalstu nodokļu iestādēm nebūs iespējas uzzināt, ja cita dalībvalsts būs pieņēmusi lēmumu nodokļu jomā, kas negatīvi ietekmēs to dalībvalsts nodokļu bāzi. Ir jāuzliek pienākums valstu ieņēmumu dienestiem apmainīties ar informāciju par nolēmumiem nodokļu jomā, un šai informācijai ir jābūt pieejamai centrālā datu bāzē, kas jāpārvalda Eiropas Komisijai.»

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Teju trīs ceturtdaļas (71%) aptaujāto Krievijas iedzīvotāju apgalvo, ka izjutuši krīzes sekas, kas atstājušas iespaidu uz viņu dzīvesveidu. Tikai Meksikas iedzīvotāji ir tie, kuri vēl vairāk izjutuši krīzi – to apgalvojuši 80% aptaujāto.

Tā liecina Boston Consulting Group veiktais pētījums, kurā teikts, ka trešā valsts, kuras iedzīvotāji visvairāk sūdzas par krīzes ietekmi uz viņu dzīvi, ir Spānija, kur krīzi uz «savas ādas» izjutuši 60% iedzīvotāju.

Vismazāk par krīzes sekām sūdzas Ķīnas iedzīvotāji, kuri arī ir visoptimistiskākie attiecībā uz personīgo tēriņu palielināšanu. Ķīnā krīzes sekas izjutuši vien 25% iedzīvotāju. Arī Vācijā mazāk nekā citās valstīs iedzīvotāji sūdzas par krīzes ietekmi, proti, tie ir 29% aptaujāto.

Vienmēr ir bijuši cilvēki, kuriem pie dvēseles nekad nav bijis ne santīma, bet grādīgā pudelei un smēķim nauda kaut kā allaž atradusies. Tā ir savā ziņā paradoksāla sociālā parādība, kuru pat daudzu gadsimtu laikā nav izdevies iznīdēt un, atklāti sakot, diez vai kādreiz izdosies.

No šīs pašas sērijas Latvijai nu jau zināmu laiku var runāt par vēl kādu ačgārnību - bezdarba procents joprojām ir augsts, bet darba devēji sūdzas, ka darbaspēks jāieved no ārvalstīm, jo nav, kas strādā.

Varētu vēl saprast, ka uzņēmumi vēlas ievest noteiktus speciālistus, kādi Latvijā pēdējos gadu desmitos vai nu vispār nav gatavoti, vai arī runa būtu par profesijām, kuras jaunieši nelabprāt izvēlējušies apgūt, priekšroku dodot savulaik slavenajam stereotipam, ka labi dzīvo tie, kuri ieguvuši jurista, ekonomista vai psihologa diplomu. Taču nu jau par darbaspēka trūkumu sūdzas uzņēmumi, kas nodarbojas ar zivju pārstrādi un nemeklē nekādus unikālos speciālistus, kādi tuvākajos platuma grādos nemaz tik viegli nebūtu atrodami. Nav arī runa par kādu Latvijas nostūrī esošu miestu, kuru iedzīvotāji jau ir pametuši, lai dotos strādāt uz Īriju vai Lielbritāniju, bet gan par Rīgu.

ES dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta, paredz ceturtdien apstiprināts noteikumu projekts, informē EP.

Eiropas Komisijai saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt «vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs» un izvēlēties atbilstošākās sankcijas - piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu.

Eiropas Komisiju konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. Komisijas lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu Eiropas Parlaments vai ES Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.

Neatkarīgu ekspertu piesaiste. Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, Eiropas Komisijai būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās no šīm jomām: pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu; to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību; pienācīga krāpšanas - arī nodokļu krāpšanas - , korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana; lietu izskatīšana neatkarīgās tiesās; nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguve; izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sodīšana.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropas Komisijai vēlākais 2016.gadā jāiesniedz priekšlikums noteikumiem par uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu uz alkoholisku dzērienu etiķetēm, prasa Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti aicina pieņemt jaunu ES stratēģiju alkohola jomā, kas vērstos pret alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū, braukšanu alkohola reibumā un alkohola lietošanu grūtniecības laikā.

EP aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie jaunas ES stratēģijas alkohola jomā (2016–2022), lai palīdzētu dalībvalstu valdībām mazināt alkohola radīto kaitējumu. Stratēģijā jāparedz datu apkopošanas pasākumi, profilakse un ārstēšana, dzērumā izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaita mazināšana un atšķirīgu alkohola lietošanas modeļu analīze, EP deputāti saka trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

airBaltic izsūta relīzi, kurā preventīvi gatavojas skaidrot Eiropas Komisijai savu darbību un pagātni. Tiek izteiktas aizdomas, ka Eiropas Komisija (EK) varētu uzsākt izmeklēšu pret airBaltic par nelikumīgu valsts atbalstu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir tikusi informēta, ka Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS), bijušais aviokompānijas akcionārs, ir iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā par 2012.gadā veiktajām akcionāru darbībām, kas galarezultātā noveda pie aviokompānijas pārveidošanas procesa, teikts airBaltic relīzē. Savukārt airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda: « Mūsu airBaltic ReShape biznesa plāns ir veiksmīgs, ik mēnesi tiek uzrādīti labāki rezultāti nekā sākotnēji paredzēts. Šis sasniegums norāda, ka ReShape biznesa plāns ir pamatīgs un reālistisks, un tas mūs padara pievilcīgākus potenciālo nākotnes investoru acīs.» Tomēr airBaltic pārstāvji norāda, ka BAS sūdzība ir atgādinājums, ka pagātnes notikumi ir jāatrisina. «Lai to panāktu, mēs esam izveidojuši ekspertu un padomdevēju komandu, kuras galvenais darba uzdevums būs atrisināt jautājumus, kas radušies sakarā ar šo sūdzību,» tā airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Eiropas Komisija pieņēma lēmumu izbeigt pārkāpuma procedūru pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.panta pārkāpumu attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā, informē brīvostas pārvalde.

Tādējādi AS PKL Flote nav izdevies iegūt dominējošo stāvokli un iespēju paaugstināt velkoņu pakalpojumu maksas un savu peļņu.

Eiropas Komisija 2011. gadā saņēma sūdzību no AS PKL Flote, kurā tika apgalvots, ka tai tiek likti šķēršļi sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā. Šī sūdzība tika iesniegta ar mērķi panākt, lai Rīgas brīvostas pārvalde izbeidz velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi tiktu nodrošināts AS PKL Flote dominējošs stāvoklis velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā, un iespējams, ka izmantojot tirgus varu, velkoņu pakalpojumu maksa Rīgas brīvostā varētu pieaugt pat divkārtīgi. Tas negatīvi ietekmētu Rīgas brīvostas kā tranzīta kravu apkalpotājas konkurētspēju, jo pieaugtu kuģa kopējās izmaksas par Rīgas brīvostas apmeklējumu, vai arī minētās papildu izmaksas būtu jāuzņemas Rīgas brīvostā strādājošām komercsabiedrībām.

Eiropas Komisijas jaunās pilnvaras attiecībā uz eirozonas valstu budžetu kontroli būs pakļautas demokrātiskajai kontrolei. Tiesību aktos, kas palielina Komisijas varu pār eirozonas valstu budžetiem, Eiropas Parlaments (EP) iekļāvis arī ierobežojumus, kas neļaus prasīt samazināt izdevumus uz izaugsmes, izglītības un veselības rēķina, informē Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele.

Vienošanās vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Padomē. Noteikumiem jāstājas spēkā attiecībā uz eirozonas valstu 2014. gada budžetiem.

EP Deputāti nemainīja jauno budžeta kontroles tiesību aktu pamatmērķus, tomēr pievienoja vairākus noteikumus, cerot stimulēt eirozonas izaugsmi un nodarbinātību, uzlabot pārredzamību un demokrātisko kontroli.

Paredzēts, ka turpmāk Komisijai, veicot eirozonas valstu budžeta vērtējumus, būs jāņem vērā daudz plašāks kritēriju loks, lai budžeta samazināšana nenotiktu uz izaugsmi veicinošu ieguldījumu rēķina.

Dalībvalstīm pieprasītie taupības pasākumi nedrīkstēs kaitēt ieguldījumiem izglītībā un veselības aprūpē, īpaši valstīs, kurās ir īpaši sarežģīta finansiālā situācija. Pēc deputātu prasības dalībvalstis varēs atkāpties no budžeta deficīta novēršanas grafikiem, ja tajās notiks nopietna ekonomikas lejupslīde.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo tie būtiski ierobežošot Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi esot pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām, jo mākslīgi «aizvērs» lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļos konkurenci, par šādām aktivitātēm liecināja vakar medijiem izplatīts paziņojums.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš laikrakstam Latvijas Avīze paudis, ka par LLAP dzird pirmo reizi. Arī citās lauksaimnieku organizācijās, kas Latvijā darbojas ilgāku laiku, par šo padomi nekas nav dzirdēts, uzsver laikraksts.

Izrādās, sabiedriskā organizācija LLAP Latvijā oficiāli pat neesot reģistrēta. LLAP valdes locekļa Armanda Broka palīdze Agnese Ruberte Latvijas Avīzei skaidrojusi, ka reģistrēšana notikšot tuvākajās dienās. Kurus vēl lauksaimniekus apvieno šī padome, to noskaidrot tā arī nav izdevies, vien to, ka tuvāko nedēļu laikā sākšoties aktīva biedru uzņemšana. «Visticamāk, aiz šīs cēlās vēl nereģistrētās organizācijas nosaukuma ir tie paši zemes uzpircēji un starpnieki ārzemnieku pirkumiem Latvijā, kas likuma labojumos saskata apdraudējumu savam ienesīgajam starpniecības biznesam,» vērtē laikraksts.

Aktieru maiņai nav nozīmes, ja spēlē to pašu prihvatizācijas lugu, ko pagājušā gadsimta 90. gados

Pēdējās dienās valdības pārstāvji Latvijas sabiedrībai aktīvi cenšas iesmērēt ideju – esot ļoti labi, ka 25% akciju no valstij piederošās Citadeles bankas par nenosauktu summu iegādāsies ASV fonds Ripplewood Holdings un vēl 50% nopirks vārdā neminēti investori. Šie investori pēc premjeres Laimdotas Straujumas sacītā esot pasaules augstākā līmeņa finanšu cilvēki, turklāt premjere īpaši uzsver, ka neviens no viņiem neesot no Latvijas. Vai tas ir kaut kāds īpašs sasniegums, ka valdība savas valsts investoriem tā neuzticas? Nav saprotams, ar ko šādu neuzticību ir pelnījusi, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai Latvijas pensiju fonds. Turklāt pēc premjeres sacītā iznāk, ka valdība neuzticas arī Eiropas Komisijai, kas pārņemtu Citadeles tirgošanu savās rokās, ja mūsu valdība to pa galvu, pa kaklu līdz 30. septembrim nepārdotu jau minētajam Ripplewood Holdings un «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem». Eiropas Komisijai nevarot ticēt, jo nevarot zināt, par kādu cenu tā banku pārdošot. Jājautā, vai tiešām ir iespējams Citadeles banku pārdot vēl lētāk, nekā par pašlaik jau neoficiāli plašsaziņu telpā figurējošiem 65–70 miljoniem eiro? Kāds pamats ir domāt, ka Eiropas Komisija būtu ieinteresēta pārdot Citadeli zem tirgus cenas? Toties visai pamatotas ir aizdomas, ka Eiropas Komisija varētu izvēlēties citus bankas pircējus, nevis tos, kam mūsu valdība slēgtās sēdēs, sabiedrībai neko nepaskaidrojot, piešķīrusi ekskluzīvas Citadeles iegādes iespējas.

Lai gan Latvijas izaugsmes tempi ir labi un makroekonomiskā situācija arī ir laba, atsevišķu reformu īstenošanas tempi nav apmierinoši, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) atzina Eiropas komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēcprogrammas uzraudzības misijas vadītājs Kristians Veize.

Makroekonomika Latvijā ir laba, un esam priecīgi, ka Latvija pirmo pārskaitījumu ir veikusi noteiktajos termiņos. Latvijā ir vērojama attīstība, taču mēs gribētu redzēt vēl lielāku attīstību atsevišķās jomās, sacīja Veize. Vienlaikus gan viņš atzina, ka misiju bažīgu dara atsevišķu reformu īstenošanas tempi. Kā piemērus viņš minēja reformas augstākajā izglītībā, maksātnespējas procesa likumdošanā un valsts pārvaldē.

Veize uzsvēra, ka saistībā ar augstāko izglītību ir svarīgi, lai augstskolu akreditāciju veiktu starptautiski atzīta aģentūra. Runājot par reformām valsts pārvaldē, būtu jāpanāk, lai atalgojums augsti kvalificētiem speciālistiem tiktu paaugstināts. Lai gan likumsakarīgi, ka ekonomiskās krīzes laikā atalgojums valsts pārvaldē nodarbinātajiem tika samazināts, tagad ir ļoti svarīgi, lai atalgojums tiek paaugstināts konkurētspējīgā līmenī.