Jaunākais izdevums

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

B.V. PTAC nesaņem šādus iesniegumus, bet mums cilvēki sūdzas par to, ka viņi šādā ietekmē ir parakstījuši līgumu, kuru īsti nav gribējuši.

Daudzi uzņēmumi šobrīd taupa mārketinga, tostarp – reklāmas izmaksas, tomēr kā ar mazāk līdzekļiem uzņēmēji var likumīgi reklamēties un uzrunāt potenciālos klientus? Ko drīkst un – ko nevajadzētu darīt?

S.P. Ja uzņēmums pakalpojumus pārdod juridiskām personām, tad uz juridiskas personas e-pastu vai citu kontaktu pirmo reizi ir atļauts sūtīt [informāciju]. Savukārt fiziskām personām sūtīt drīkst, ja persona ir devusi savu piekrišanu, piemēram, ja tās kontaktinformācija ir konkrētā datu bāzē, bet tik un tā ir jāpārliecinās – vai persona datu bāzē iepriekš komerciālai paziņojuma saņemšanai ir devusi piekrišanu. Uzņēmumi jaunus pakalpojumus var piedāvāt esošajiem klientiem, ar kuriem vienošanās par sūtīšanu jau ir panākta. Tas, manuprāt, arī no biznesa viedokļa ir pats labākais – strādāt nevis ar nezināmo, bet tieši ar konkrētu auditoriju. Tas ir daudz iedarbīgāk, jo jāatceras, ka spama paziņojums un negaidīts zvans vairāk rada negatīvas, nekā pozitīvas emocijas.

S.P. Tieši tā, ja vēlas sūtīt jauniem klientiem, tad noteikti. Arī gadījumos, ja persona ir uzņēmuma datu bāzē un tā iepriekš piekritusi, ka šādus paziņojumus viņai sūtīt drīkst, jāatceras, ka personai ir tiesības atteikties no turpmākas komunikācijas – tad sūtīt vai zvanīt vairs nevar.

B.V. Būtībā ir jāizmanto publiskas metodes, jo no patērētāja viedokļa mazāk svarīgi ir tas, no kuries pakalpojuma sniedzējs ir uzzinājis adreses, bet tas, kā piedāvājums tiek izteikts. Man kā patērētājam vislabāk patīk neitrālas metodes, kad es pati varu izvēlēties, ko gribu un – kurā brīdī; ka neesmu pakļauta spiedienam.

S.P. Pētījumos ir pierādīts, ka cilvēki, kas vairāk iziet uz komunikāciju ar nezināmām personām, ir gados vecāki cilvēki, kas dzīvo vieni. Tas nozīmē arī to, ka viņi vairāk pakļaujas iespējamai krāpniecībai, kad e-pasts, piemēram, sola, ka esi vinnējis lielu laimestu tās saucamās Nigērijas loterijās, kas pasaulē zināmas kā krāpnieciskas. Mums kā izglītotiem cilvēkiem tas šķiet pilnīgi neticami, bet es tiešām konferencē redzēju kundzi, kas vairākas reizes pat braukusi uz Nigēriju.

B.V. Šajā ziņā es varu uzslavēt Latvijas iedzīvotājus, jo, sadarbojoties ar Eiropas uzraudzības iestādēm, varam secināt, ka viņi tik daudz netic tādām brīnumu lietām. Piemēram, Anglijā tā ir liela problēma – lai gan valstī ir laba izglītības sistēma, daļa pensionāru šādiem paziņojumiem notic. Tur ir pat situācijas, ka atbildīgās institūcijas cilvēkiem lūdz, lai viņi neatsaucas, bet cilvēki tik un tā tic un cer, ka to miljonu tomēr vinnēs.

Varbūt tas skaidrojams ar to, ka mums vēl nav tik aktīvu šo piedāvājumu?

B.V. Iespējams, tas saistīts ar to, ka šie piedāvājumi ir angļu valodā un ne visi iedzīvotāji to saprot, varbūt ir dzirdējuši, ka šādi paziņojumi varētu būt krāpniecība. Piekrītu – ja vairāk būtu latviski, situācija varētu mainīties.

S.P. Pēdējā laikā šādi paziņojumi Latvijā ir parādījušies, izmantojot automātiskos tulkošanas rīkus. Tādā ziņā latviešu valoda mums ir pateicīga, jo ar tiem nevar iegūt gramatiski pareizus tekstus.

Daļa uzņēmumu paziņojumus nesūta elektroniski, bet tā darbinieki iedodas mājās? Cik tas ir likumīgi?

S.P. Te daudz komentēt nevaru, jo DVI interesē, kur uzņēmums ir uzzinājis adreses.

B.V. Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ir norādīts, ka [mājas] varētu ierasties, bet, ja dzīvokļa īpašnieks saka: jums ir jāiet prom, tad tas ir jādara. Tāpat uzreiz ir jāpasaka, ka nākat tieši komerciāliem nolūkiem. Izņēmums ir gadījumi, ja iepriekš ir panākta vienošanās par šādu vizīti vai uzņēmēju uzaicinājis pats patērētājs – tad tas nav pārkāpums.

Cik likumīgi ir apzvanīt potenciālos klientus pa telefonu?

B.V. Uzreiz iepazīstinot ar sevi, var. Tikai nezinu, cik likumīgi ir uzzināts telefona numurus. Principā tāpat ir jāsaņem cilvēka piekrišana.

S.P. Mēs cilvēkiem iesakām, ka, lai nebūtu nekādu pārpratumu, jāapvaicājas zvanītājam, kur viņš ir uzzinājis telefona numuru, taču uz zvanu attiecas tas pats, kas uz e-pastu, faksu.

Kur parasti komersanti ņem kontaktus?

S.P. Lattelecom telefongrāmatā ir pieejama publiska informācija – ir cilvēki, kuri izteikuši vēlmi būt sasniedzamiem. Tomēr ir gadījumi, ka tiek zvanīts nejauši vai arī pēc datu bāzes. Salīdzinoši bieži zvana bez atļaujas saņemšanas.

Kur iedzīvotājs par zvaniem, e-pastiem var sūdzēties?

S.p. Dvi.

Saņemot sms, es nevaru iepriekš pateikt, ka es nepiekrītu šādai sms – vai tas ir likumīgi?

S.P. Pirms pakalpojuma sniedzējs sūta sms, viņam ir jābūt personas piekrišanai, savādāk sms sūtīt komercnolūkos nevar.

Vai uzņēmumiem Latvijā par šādiem gadījumiem ir piemēroti naudas sodi?

S.P. Jā, ir piemēroti. Pagājušā gadā par nevēlamiem komerciāliem paziņojumiem kopumā esam piemērojuši sodus četru tūkstošu latu apmērā. Tas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir vairāk, bet jāņem vērā, ka mēs sākām šādus sodus piemērot tikai 2008. gadā.

B.V. PTAC par šādiem gadījumiem sodus nepiemēro, vienīgais gadījums ir par negodīgu komercpraksi, ja uzņēmuma pārstāvis ir atnācis uz mājām, bet līdz šim šādi gadījumi nav bijuši un sodi nav piemēroti.

Kurās nozarēs naudas sodi visbiežāk tiek uzlikti?

S.P. Tie ir saistīti ar e-pastiem, vai sms sūtīšanu. Saistības ar nozarēm nav, Latvijā dažādi uzņēmēji piekopj šādu komercpraksi.

Vai ir bijuši gadījumi, ka uzņēmums sūdzas par konkurentu?

S.P. Ir bijušas sūdzības no vienā nozarē strādājošiem uzņēmumiem. No mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem – LMT un Tele2.

Kāds ir maksimālais sods, ko var piemērot? Vai sākotnēji tiek izteikts brīdinājums?

S.P. Sākotnēji var tik izteikts brīdinājums, tas ir atkarībā no konkrētā gadījuma, bet naudas sods tiek uzlikts, kad uzrunāti tiek daudzi. Maksimālais naudas sods ir līdz pieciem tūkst. latu.

Kāds ir līdz šim lielākais piemērotais sods? Kam?

S.P. SMS reklāma, 2,5 tūkst. latu.

Vai PTAC un DVI šajā jomā sadarbojas?

B.V. Daudzas lietas nepārklājas, jo PTAC nevērtē iesniegumus, kas saistītas ar datu aizsardzību.

Par ko atbildīga ir DVI, bet par ko PTAC?

B.V. PTAC galvenā atbildība ir aizsargāt patērētāja ekonomiskās intereses. Lai, pieņemot lēmumu, tas tiktu izdarīts, balstoties uz patiesu informāciju un netiek piemērotas agresīvas metodes. Piemēram, situācijā, kad uzņēmējs atnāk uz mājām un tu esi spiests parakstīt līgumu, lai viņš ietu projām, vai arī reklāmā tiek stāstīts, ka visa mūža garumā tev būs bezmaksas internets vai televīzija, bet realitātē – pirmos trīs mēnešus ir bezmaksas, bet pēc tam jāmaksā lielāks rēķins nekā pie konkurenta.

S.P. DVI pārbauda, kur tiek ņemti dati, lai personām nosūtītu šādus paziņojumus, it īpaši, ja cilvēks tiek uzrunāts vārdā. Tas attiecās ne tikai uz e-pastiem, bet uz visām vēstulēm, arī saņemtajām pa pastu. Aptuveni pusē no iesniegtajām sūdzībām iedzīvotājs kontaktinformāciju nav devis.

B.V. Arī iedzīvotājiem nevajadzētu uzņēmējiem dod savu vai draugu telefonu, jo daudzi komersanti kontaktus iegūst tieši šādā veidā. Piemēram, jums pa velti iztīra dīvānu, un patērētājs domā – es to putekļu sūcēju nenopirku, tad vismaz iedošu drauga telefona numuru.

S.P. Jā, tas tā notiek, bet dot kādam telefona numuru bez pašas personas piekrišanas nevar, lai arī tas ir draugs, radinieks vai ģimenes loceklis. Arī uzņēmējiem jāatceras, ka sociālos portālos esošo informāciju nevar izmantot komerciālos nolūkos, jo cilvēks, norādot e-pastu, uzreiz nav devis piekrišanu saņemt reklāmas paziņojumus.

Vai bukletus pastkastītē mest ir likumīgi?

B.V. Laikā, kad tapa Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, daudzi ierosināja, ka tajā vajadzētu iekļaut šādu punktu, bet es uzskatu, ka patērētājiem šādi paziņojumi tik ļoti netraucē. Pirmkārt, tās reklāmas nav tik daudz. Otrkārt, nav nozīmes pieņemt likumus, kurus nav iespējams uzraudzīt, jo – kurš tad pie tām pastkastītēm stāvēs?!

Tad to var darīt un tas ir likumīgi?

B.V. Latvijā tas nav aizliegts. Citās valstīs nedrīkst mest pastkastītēs, kurām virsū ir rakstīts – lūdzu, nemest komercpaziņojumus. To varētu ieviest arī Latvijā.

S.P. Latvijā diskusijas ir bijušas, mēs arī saņemam zvanus, ka pastkastītes ir pilnas, bet vienīgais, ko varam kontrolēt, ja tie ir adresēti konkrētam cilvēkam.

B.V. Uzņēmējiem vajadzētu rūpīgi pārdomāt šo biznesa veidu, jo daudzi šo reklāmas paziņojumu izmet – jautājums: cik līdzekļus uzņēmējs ir iztērējis un vai tas ir tā vērts?

Internetā var atrast piedāvājumus – samaksā 50 dolārus un mēs izsūtīsim jūsu piedāvājumu 10 tūkstošiem potenciālo klientu? Vai šāda prakse tiek pētīta?

S.P. DVI redzeslokā tā ir, bet es drīzāk uzņēmumiem ieteiktu izvērtēt, vai tiešām ar šādam nezināmām kompānijām tās vēlas reklamēt savus pakalpojumus, jo arī tas var pasliktināt uzņēmuma reputāciju. Tāpat ir jāpieļauj risks, ka piedāvājums tiks nosūtīts iedzīvotājam, kas nav devis apstiprinājumu. Tomēr, ja uzņēmējs ir izvēlējies šādu reklamēšanās veidu, līgumā noteikti jāatrunā juridiskā puse, kas notiek gadījumā, ja paziņojums tomēr nosūtīts bez personas piekrišanas. Ja tas nav izdarīts, atbildīgs ir uzņēmējs.

Vai bieži tiek saņemtas sūdzības par pakalpojumu līgumiem? Kas uzņēmējiem jāņem vērā, sastādot līgumu ar klientiem?

B.V. Netaisnīgie līguma noteikumi ir galvenais jautājums, ar ko PTAC nodarbojas pēdējos trīs gadus. No patērētājiem mēs saņemam ļoti daudz šādu sūdzību. Pērn bija ap 800 sūdzību, lielākā daļa no tām – par finanšu pakalpojumiem. Grūti ieteikt, ko uzņēmējiem nedarīt, bet mēs noteiktās jomās esam sagatavojuši padomus, kā šādus līgumus satādīt. Bieži esam secinājuši, ka uzņēmēji līgumos netaisnīgus noteikumus neiekļauj aiz ļauna nolūka, tāpēc sarunu ceļā panākam, ka līguma nosacījumi tiek mainīti un apmierinātas ir abas puses. Labam uzņēmējam, kas grib turpināt darbu savā nozarē, nav vajadzīgi netaisnīgi līguma noteikumi.

DVI un PTAC sadarbojas ar uzņēmējiem, vai viņi ir pretimnākoši?

B.V. Ja salīdzina PTAC pieņemto lēmumu skaitu, situācija ir būtiski uzlabojies –salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pērn bija trīs reizes mazāk. Uzņēmēji ņem vērā mūsu aizrādījumus un novērš pārkāpumus. Manuprāt, tas ir arī tāpēc, ka PTAC lēmums, pat neraugoties uz to, ka uzņēmums tos pārsūdz, ir spēkā.

S.P. DVI ir līdzīgi, protams, ir reizes, kad lēmumi tiek pārsūdzēti.

Cik bieži tas tiek darīts? Vai šāda tendence pieņemas spēkā?

B.V. PTAC šādu lēmumu pārsūdzēšanas skaits pieaug. Principā par netaisnīgiem līguma noteikumiem lielākā daļa uzņēmēju PTAC lēmumus ir pārsūdzējuši. Šogad uzņēmēji pat ir sākuši pārsūdzēt lēmumus, kuros piemēroti samērā mazi naudas sodi, un tas ir nevis tāpēc, ka viņi nepiekrīt sodam, bet tāpēc, ka viņiem nav līdzekļu soda apmaksai.

S.P. Kopumā pārsūdzēta tiek aptuveni ceturtā daļa un nereti mērķis pārsūdzēšanai ir novilcināt samaksu.

B.V. Manuprāt, Latvijā tā ir tiesību problēma, jo ar ārvalstu kolēģiem esam runājuši, ka iemesls, kāpēc uzņēmumi tur pārkāpumus novērš biežāk nekā Latvijā ir tāds, ka viņu uzņēmējiem nav izdevīgi lēmumus pārsūdzēt, jo tiesāties ir dārgi, bet Latvijā, piemēram, par administratīvā soda pārsūdzēšanu nekas nav jāmaksā. Tādējādi tiek veicinātas nevajadzīgas tiesu lietas.

Vai ir padomā ieteikumi situācijas uzlabošanai?

B.V. PTAC uzskata, ka viena no efektīvākām metodēm ir patērētāju informēšana. Tas būtu jāmāca no bērnības.

S.P. Piekrītu, jo jādomā ir nevis par sekām, bet par to, lai no tām izvairītos. Piemēram, pērn mēs esam sagatavojuši arī rekomendāciju komerciālu paziņojumu sūtīšanai, lai uzņēmēji saprastu, kā likumīgi to darīt, nepārkāpjot likumu. Tā ir pieejama DVI mājas lapā.

Vai uzņēmēji ir kļuvuši izglītotāki par to, kā komunicēt ar klientu, vai tieši otrādi – gudrāki, kā piesaistīt klientus, daļu informāciju noklusējot?

B.V. Tiem, kam mērķis ir biznesu sakārtot, ir kļuvuši gudrāki, bet tie, kam nopelnīt jebkādā veidā, arī turpmāk meklēs iespēju nopelnīt par katru cenu. Es domāju, ka abas puses proporcionāli ir pieaugušas

Kā būs turpmāk?

B.V. Es domāju, ka kopumā tas ir jauns veids, kā komunicēt ar klientu, un šāda prakse pieņemsies spēkā.

S.P. Tas kopumā ir atkarīgs no sabiedrības attīstības – cik daudz iedzīvotāju lieto informācijas tehnoloģijas, tagad tās izmanto arī vecākā paaudze. Līdz ar to – jo vairāk cilvēku «pārceļas» uz virtuālo vidi, jo intensīvāka ir šāda reklamēšana.

Vai varētu parādīties jaunas formas?

B.V. Jā, varētu parādīties. Viens no veidiem varētu būt minētie sociālie portāli.

Vai nākotnē ir paredzēts palielināt sodus par nelegālu komercpraksi?

B.V. Mēs uzskatām, ka to vajadzētu, bet to nevar izdarīt administratīvā pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā. Tad ir jāmaina visa soda piemērošanas sistēma Latvijā. Tas nav vienas dienas jautājums. Šobrīd Tieslietu ministrijā jautājums par būtiskām administratīvā pārkāpuma kodeksa izmaiņām ir aktualizēts. Tāpēc, iespējams, tas tiks darīts, jo mums ir problēmas par mazākiem pārkāpumiem, tos mēs sodam par daudz un tērējam resursus. Piemēram, lai uzliktu 10 Ls sodu, mēs reizēm iztērējam 70 Ls. Savukārt lieliem pārkāpumiem sods ir nenozīmīgs, droši vien ir dzirdēts gadījums par airBaltic, joprojām no uzņēmuma puses nav nekādas reakcijas un pārkāpumi netiek novērsti. Par šo jomu ir jādomā. Pasaulē tiek piemēroti ļoti lieli sodi, bet tie ir jāmaksā tikai tad, ja uzņēmums neizpilda lēmumu. Manuprāt, tā ir efektīva metode, kas veicina likumu ievērošanu, jo mums nav vajadzīgs, lai uzņēmums bankrotē, bet tas, lai tas vairāk nedara šādus pārkāpumus.

Cik bieži uzņēmēji samaksā sodus?

B.V. Samaksā. Mēs šajā ziņā esam ļoti aktīvi, PTAC ilgi negaida, ja uzņēmums sodu nepārsūdz un nemaksā, mēs uzreiz piesaistām tiesu izpildītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.maija sācies LIVE RĪGA vasaras mārketinga komunikācijas kampaņas periods 11 valstīs: Baltkrievijā, Dānijā, Gruzijā, Igaunijā, Izraēlā, Krievijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā un Zvied€rijā.

Reklāmas kampaņa ilgs līdz jūnija beigām, un tās kopējais plānotais budžets ir 650 000 latu.

LIVE RĪGA vasaras kampaņas mediju stratēģija, paredz, ka būtiskākie komunikācijas kanāli mērķa auditoriju sasniegšanai ir internets, vides reklāma un reklāma presē. Kampaņas mērķa auditorija ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecuma grupā no 25 - 55 gadiem.

Izvēlētie reklāmas kanāli:

* Vācijā – reklāma internetā un vidē;

* Krievijā – reklāma internetā, kā arī vides reklāma Maskavā un Sanktpēterburgā;

* Somijā – reklāma internetā, televīzijā un vidē;

* Zviedrijā – reklāma internetā un presē;

* Norvēģijā – reklāma internetā un presē;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija Kocēnu novadā kāda uzņēmuma teritorijā atklājusi darbnīcu, kurā izgatavoti aparāti alkoholisko dzērienu ražošanai.

Kratīšanas laikā savdabīgajā ražotnē izņemtas 22 pašdarinātas iekārtas, kuras, iespējams, var izmantot pašizgatavota alkohola ražošanai. Daļa no tām bija jau iepakotas un sagatavotas realizācijai. Noskaidrots, ka vienas šādas iekārtas cena svārstās robežās no 215 līdz 270 Ls.

Izņemti arī aptuveni 60 litri šķidruma ar alkoholam raksturīgu smaku, liels daudzums dažādu ierīču un izejmateriālu, kas paredzēti gan iekārtu, gan alkohola ražošanai, reklāmas bukleti un pudeļu etiķetes, kā arī 20 tūkst. dažādu marku cigarešu bez LR akcīzes markām.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka ražotne darbojusies gandrīz gadu un, kā liecina izņemtie reklāmas bukleti, darbs un nauda ieguldīta arī savdabīgā uzņēmuma pašreklāmā. Dzērieni izplatīti ar firmas zīmi Dropper un piedāvāti plašā sortimentā- arī kā viskijs, degvīns un konjaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nezināmā pulvera brēka izrādās mārketinga akcija; policija uzsākusi kriminālprocesu

Dienas Bizness, 15.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijai ir zināms uzņēmums, kas īstenojis mārketinga akciju, izsūtot vēstules ar aizdomīgu saturu. Aizdomīgās vēstules kopumā tikušas izsūtītas astoņiem tūkstošiem adresātu, norādīja akcijas veidotājs Romāns Urkitis. Pašlaik saistībā ar šo gadījumu ir uzsākts kriminālprocess. Savukārt reklāmas eksperts šo akciju vērtē kā jocīgu.

«Vakar un šodien policijā tika saņemti izsaukumi par iespējamām bīstamām vielām, kas piegādātas uzņēmumiem pa pastu. Vakar tika saņemts viens šāds ziņojums, taču šorīt vēl divi. Tā kā šādās situācijās ir jāpārbauda visi iespējamie draudi, policija iesaistīja arī citus operatīvos dienestus. Pēc pārbaudes veikšanas izrādījās, ka saņemtajās aploksnēs bijuši reklāmas bukleti, kuriem pievienota konfekte. Policija ir arī noskaidrojusi reklāmas bukletu izplatītājus, kā arī to, ka kopā šādi bukleti varētu būtu nosūtīti vairākiem tūkstošiem adresātu. No visiem saņēmējiem aizdomas gan radušās tikai trīs uzņēmumiem, kuri informējuši operatīvos dienestus,» teikts policijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kriminālprocess saistībā ar SIA Pronets vēstuļu akciju izbeigts

Lelde Petrāne, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocess saistībā ar SIA Pronets pirms kāda laika īstenoto reklāmas akciju, izsūtot īpatnējas vēstules, tai skaitā uzņēmumiem Mūkusalas ielā, ir izbeigts, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, biznesa portālam db.lv pastāstīja Toms Sadovskis, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs.

Kā uzsvēra T. Sadovskis, nav konstatēta konkrētā uzņēmuma ļaunprātīga rīcība. Līdz ar to visi izdevumi, kas radās, atbildīgajiem dienestiem reaģējot uz vēstules saņēmēja izsaukumu, segti no valsts līdzekļiem. Kā norādīja policijas pārstāvis, tas esot loģiski, jo, «ja cilvēks jūtas apdraudēts, viņam ir tiesības ziņot».

Jāatgādina, ka marta vidū policijā tika saņemti izsaukumi par iespējamām bīstamām vielām, kas piegādātas uzņēmumiem pa pastu. Sākotnēji tika saņemts viens šāds ziņojums, taču nākamajā dienā - vēl divi. Tā kā šādās situācijās ir jāpārbauda visi iespējamie draudi, policija iesaistīja arī citus operatīvos dienestus. Pēc pārbaudes veikšanas izrādījās, ka saņemtajās aploksnēs bijuši reklāmas bukleti, kuriem pievienota konfekte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Labākās vides reklāmas pērn - Trikātas Sniega bumbas; Samsung Galaxy Note II un K-rauta

Dienas Bizness, 13.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides reklāmas konkursā Reklamazaurs par labāko veikumu šajā jomā pērn atzītas Trikātas Sniega bumbu, Samsung Galaxy Note II un K-rauta reklāmas.

Aizvadītā gada vides reklāmas tika vērtētas trīs kategorijās - Lokāli veidots dizains, Adaptēts dizains un Inovatīvs risinājums, informēja pasākuma organizatori.

Kategorijā Lokāli veidots dizains par labāko vides reklāmas darbu atzīta mediju aģentūras Mediapool un kreatīvās aģentūras Young and Hungry Trikātas siera Sniega bumbu reklāma. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma Universal McCann reklāma basketbola klubam VEF Rīga, kā arī mediju aģentūras Creative Media Baltic un kreatīvās aģentūras Marshal Design reklāma zīmolam Rosme.

Kategorijā Adaptēts dizains uzvaras laurus plūca mediju aģentūras Starcom un kreatīvās aģentūras Publicis Riga reklāma uzņēmuma Samsung Electronics Baltics zīmolam Galaxy Note II. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma mediju aģentūras Magnet Media un kreatīvās aģentūras LEAD reklāma zīmolam Peugeot 208.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Intervija: Kas ir jūsu labākā reklāma, ko esat radījis? Nākamā.

Anda Asere, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar gadiem radošie prāti var kļūt arvien labāki – dzejnieki, dziedātāji un mākslinieki ir labs piemērs, ka cilvēka radošums beidzas vienīgi ar nāvi

Tā intervijā DB norāda reklāmas speciālists Mihea Georgiu (Mihnea Gheorghiu). Šobrīd viņš ir Publicis Groupe radošais direktors Rumānijā. Kad viņam bija 19 gadu, tā vietā, lai turpinātu studijas biznesa skolā, viņš sāka strādāt reklāmas industrijā. Tagad mērķis ir mainīt cilvēku nepatiku pret reklāmu, ar tās palīdzību risinot nopietnas problēmas un parādot, ka reklāma var būt tāda, ka to vēlas redzēt visi.

Kas jūsu skatījumā ir reklāma šodien?

Tas ir liels pirmais jautājums. Šodien ir tik daudz veidu, kā zīmoli var kļūt par cilvēku draugiem. Es domāju, ka visi cenšas būt tiešsaistē, internetā, bet vajadzētu fokusēties uz to, lai dabūtu cilvēkus savā pusē, nevis tikai «pērc šo, tam 30% atlaide». Tā ir patiesība – cilvēki ienīst reklāmu, viņi cenšas to neredzēt. Kāpēc taisīt neglītas, atbaidošas reklāmas? Kāpēc apvainot cilvēkus ar to, ko viņi nevēlas redzēt? Es domāju, ka labākā reklāma šodien ir tā, kas piesaista cilvēkus un runā viņiem saprotamā valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

7 kļūdas, veidojot reklāmu Google (AdWords) meklētājā

Sergejs Volvenkins, SV Marketing vadošais konsultants, 09.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības cents (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru AS BIGBANK īstenotā prakse, izplatot reklāmu un tajā norādot, ka tās piedāvājums ir «lētāks» un «izdevīgs», vizuāli to atspoguļojot salīdzinošās reklāmas veidā, iekļaujot maldinošu informāciju par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr ar patērētājiem slēgtajos līgumos piemērojot augstākas procentu likmes, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu un maldinošu komercpraksi.

2014.gada 14.novembrī PTAC uzsāka izvērtēt AS BIGBANK īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem, skaidro PTAC pārstāve Vineta Ore.

PTAC konstatēja, ka AS BIGBANK izplatot reklāmu, norādījusi, ka tās piedāvājums ir «lētāks» un «izdevīgs». Reklāmā tika iekļauta maldinoša informācija par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr patērētājiem netika nodrošinātas lētākās un izdevīgākās aizdevuma izmaksas. Reklāmā vizuāli tika atspoguļots maldinošs reprezentatīvs piemērs, tajā neietverot konkrētajam piemēram tipiskāko skaitlisko informāciju (aizdevuma līguma ilgums, summas apmērs, veids, gada procentu likme, aizņēmuma likme).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā patvaļīgi, nesaņemot Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes saskaņojumu, 23 vietās uz reklāmas stabiem ir izvietota The O reklāma. Par reklāmu, visticamāk, tiks ierosināta Administratīvā lieta.

«Attēlojot cieņu aizskarošus žestus, ir pārkāpts Reklāmas likums un sabiedrībā pieņemtās morāles normas,» norāda Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

The O reklāma, kurā attēloti nepieklājīgi un rupji žesti, tika iesniegta saskaņošanai, bet nesaņēma atļauju izvietošanai, jo reklāmas plakātos attēlotais neatbilst Reklāmas likuma prasībām, kas nosaka – reklāma nedrīkst būt aizskaroša, teikts Būvvaldes paziņojumā.

Pilsētvides dizaina pārvaldes reklāmas inspektori, izvērtējot reklāmas saturu, konsultējās ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, un lēma, ka reklāmu nesaskaņos.

Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas, saskaņojuma atteikums skaidrots Būvvaldes paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot optikas veikalu tīkla Cobergs reklāmas «Izpārdošana briļļu ietvariem un saulesbrillēm, atlaides līdz 50%» atbilstību normatīvajiem aktiem, firmai ir izteicis aizrādījumu.

PTAC lūdza uzņēmumam sniegt informāciju, vai ir kādi ierobežojumi vai papildu nosacījumi, lai izmantotu reklāmā izteikto piedāvājumu, precizējot, vai izpārdošana attiecas uz visu preču izpārdošanu. Cobergs nav ievērojis likuma prasības, uzskata PTAC, jo reklāmā nav sniegta informācija arī par izpārdošanas laika posmu.

Cobergs paskaidroja PTAC, ka reklāmā ir ievērotas likuma noteiktās prasības, kā arī sniegta informācija, ka piedāvājums ir spēkā no 2010.gada 1.februāra līdz 31.aprīlim, kā arī ar informācija par – briļļu ietvariem un saulesbrillēm ar vizuāliem attēliem.

Savukārt kā papildus nosacījumus Cobergs minēja, ka izpārdošana attiecas uz visu pārdošanā izvietoto saulesbriļļu grupu, bet briļļu ietvariem kā papildus nosacījums reklāmā ir atzīmēts, ka piedāvājums ir spēkā pie pilna briļļu pasūtījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kurš atbild par reklāmu? Un vai atbild?

Zane Skļamina, advokātu biroja “TGS Baltic” zvērināta advokāta palīgs, 08.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 1000 latu sodu mobilo sakaru operatoram SIA Bite Latvija par negodīgu komercpraksi reklāmā Telefoni tie paši, bet lielāka brīvība!, kurās šā gada pavasarī interneta vietnēs delfi.lv un inbox.lv tika piedāvāts iegādāties Samsung un Nokia tālruņus.

Strīdus reklāmās četri abu minēto zīmolu tālruņu modeļi bija attēloti krītot ar izpletni un šādi raksturots arī cenu kritums. PTAC uzskatīja, ka reklāmas baneros abās minētajās interneta vietnēs, sniegta maldinoša informācija, jo reklāmā norādītās tālruņu cenas nav tālruņu iegādes cenas, bet gan tikai pirmā iemaksa par tālruņiem to pirkšanas gadījumā, liecina PTAC interneta mājaslapā publicētais lēmums.

Savukārt, Bite Latvija uzskatīja, ka PTAC reklāmas banerus ir skatījis nepareizā veidā un tas novedis pie nepareiza banera vērtējuma kopumā ar pamata reklāmu. Uzņēmums uzskata, ka vidusmēra patērētājam pēc banera ieraudzīšanas nav jāpieņem lēmums iegādāties tālruni, jo reklāmā atveidotais ar izpletni krītošais tālrunis starp peldošiem mākoņiem uztverams kā aicinājums vidējā patērētāja uzmanības piesaistīšanai un intereses radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PLL klips aizliegts YouTube; Stendzenieku piemānījuši viltvārži

Valdis Vikmanis, Dace Preisa, 30.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustības Par labu Latviju! reklāma, kas pēdējā laikā kļuvusi populārā saistībā ar plaģiātisma skandālu, no video portāla YouTube ir izņemta. «Šis video vairs nav pieejams sakarā ar autortiesību prasību no Intrigue Music, LLC», vēsta paziņojums Youtube.

Intrigue Music pārstāv mākslinieku Patriku Vatsonu (Patrick Watson), kurš sadarbībā ar Cinematic Orchestra izpilda skaņdarbu To build a home, kas ņemts par pamatu viskija Chivas reklāmā, kuras kopēšanā tiek vainota kustība PLL.

Arī komponists Zigmars Liepiņš portālam diena.lv norāda, ka Kustības Par labu Latviju! reklāmā izmantotā mūzika ir nepārprotams viskija Chivas reklāmas plaģiāts.

«Jebkurš muzikants pat ar minimālu izglītību var dzirdēt, ka akordu secība ir tieši tāda pati kā oriģinālajā reklāmā. Pat tonalitāte ir vienāda. Vienīgā atšķirība, ka nav izmantota balss un ieraksts veikts uz lēta, zemas kvalitātes sintezatora vājā studijā, jo skaņa ir slikta,» norādīja Z.Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Instagram slavenību laikmets

Anda Asere, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tirdzniecība internetā varētu pārspēt tirdzniecības apjomus tradicionālajos veikalos?

Top Media pilna servisa digitālā mārketinga aģentūras vadītājs Mārtiņš Kažemaks, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperte par alkohola reklāmām: Aizliegt nedrīkst rādīt!

Biznesa augstskolas Turība studiju programmas «Mārketings un tirdzniecības vadība» direktore, mārketinga eksperte Iveta Liniņa, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sodījis uzņēmumu Super magnēts, jo secinājis, ka tas reklāmā aicina magnētus izmantot ūdensskaitītāju rādījumu ietekmēšanai, liecina paziņojums centra mājaslapā.

PTAC pēc savas iniciatīvas veicis SIA Super magnēts izplatītās reklāmas izvērtēšanu. Konstatēts, ka bezmaksas reklāmas avīzē Rīgas Santīms sniegta reklāma ar tekstu: «Spēcīgs magnēts - super. Pamēģini, nebaidies! Tavai mājai. Plaša pielietojuma magnēti saimnieciskām vajadzībām.» Reklāma ir gan latviešu, gan krievu valodā.

Līdzīga satura reklāmas sniegšana konstatēta arī laikrakstā Čas, kā arī citos medijos. Vienlaicīgi PTAC konstatējis interaktīvās saites uz vietnēm, kurās tika sniegta informācija par to, kā izmantot magnētus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.

!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.

Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.(Foto: Kristaps Kalns)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņdesmitajos gados Daniils Kostinskis nodarbojās ar reklāmas ražošanu – filmēja klipiņus un ar savām idejām nonāca reklāmas aģentūrā. Tagad ar klipu ražošanu viņš vairs nenodarbojas, taču ideju formulēšanu klientiem veic joprojām.

Kas šobrīd notiek Krievijas reklāmas tirgū?

Daudzviet, tostarp arī Krievijā reklāmisti ir reklāmdevēju ķīlnieki. Visi grib ātrāk izveidot kaut ko, kas momentā sekmētu pārdošanas rādītājus. Klipa efektivitāte ir radošuma ienaidnieks – jo banālāka reklāma, jo labāk tā iedarbojas.

Šobrīd mērķis ir gūt atdevi no reklāmas uzreiz. Tāpēc kopumā reklāma ir neinteresanta skatītājam, patērētājiem tā nepatīk. Tāpēc rīkojam Reklāmas rīmu nakti, lai dotu iespēju saprast, ka ir arī laba un interesanta reklāma.

Kā nozari ietekmē rubļa vērtības kritums?

Ietekme ir spēcīga. Šobrīd ir nogaidīšanas periods. Daudzi cenšas saglabāt savu budžetu, neveikt liekus tēriņus reklāmai, nezinot, kas sagaida. Krīze vienmēr ir īpašs periods – tai ir gan plusi, gan mīnusi. Ir reklāmas kompānijas, kas arī šajā laikā var gūt sev labumu, un tās tagad aktivizējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pārstrādājot tonnu makulatūras, izglābj 14 kokus

Lelde Petrāne, 17.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Makulatūru savākšanas punktos var nodot ikviens, kuram mājās veidojas lielāka vai mazāka papīru kaudzīte, raksta laikraksts Diena.

Tas norāda, ka daži makulatūras pieņemšanas punkti par to arī maksā un ir gatavi braukt tai pakaļ. Tomēr ne katrā makulatūras pieņemšanas punktā pieņem visus papīra atkritumu veidus.

Lai gan cilvēku aktivitāte ir liela, tomēr vienīgās Latvijas papīra fabrikas Līgatnē ražošanu pilnībā ar šo apjomu nodrošināt nevar, makulatūras nepietiek. Tāpēc to iepērk no ārzemēm, taču tajā pašā laikā citi makulatūras savācēji to eksportē, jo ārzemēs nereti par makulatūru maksā vairāk, nekā var iegūt Latvijā.

Pat ja avīzē palikusi siļķes aste, papīru var izmantot otrreizējai pārstrādei, laikrakstam stāstījusi papīrfabrikas Līgatne mārketinga vadītāja Oļesja Dreimane. Derīgas arī tetrapakas, kurās bijis piens un kuras nelabi ož. Izrādās, nodot otrreizējai pārstrādei var visu, kas ir papīra izstrādājums. Tie ir aprakstītie biroja papīri, glancētie izdevumi - žurnāli, reklāmas bukleti, grāmatas un pat tetrapakas, jo to sastāvā ir 15% papīra. Pārstrādājot tonnu makulatūras, mēs izglābjam 14 kokus, kas auguši 40 gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: No kaņepju auduma šuj izstrādājumus vannas istabai

Anda Asere, 21.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.

Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.

Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izlasīto avīzi, visticamāk, rīt izmetīsiet, bet arī tai var būt nākotne. Par to ir pārliecināti pārstrādātā papīra zīmola Miljō autori Māra Kalniņa un Kristaps Ozoliņš.

Jau gadu Ādažu pusē stresa terapija ir papīra plucināšana. «Lielisks veids, kā vairs nedusmoties par mūždien ar reklāmām piestūķēto pastkastīti un neuztraukties par veco, jau izlasīto laikrakstu vai pagājušā gada lekciju pierakstu likteni,» pamato Māra un Kristaps.

Ideja radusies pati no sevis, pagājušajā gadā ieklīstot Līgatnē, iedvesmojoties no redzētā un atsaucot atmiņā kaut ko no bērnībā darītā. Sākotnējā ideja bija mēģināt izliet jebkādu papīru – pirmais lējums sanācis ļoti biezs, trausls un burciņas vāciņa izmērā un radīja izaicinājumu uztaisīt labāku un tad vēl labāku. Eksperimentējot ar visiem iespējamiem pieejamiem papīriem, abi jaunieši secināja, ka beidzot ir pielietojums «reklāmdrazai» – glancētie bukleti lietajā papīrā ir ļoti efektīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Namu siltināšanas "atslēga" – aktīva pašvaldību iesaiste

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)1. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru