Eksperti

Šobrīd ir iespēja pārcelties uz augstākas klases biroja ēkām, nemaksājot vairāk

Anna Lalova, biroju platību aģentūras direktora vietniece Colliers Latvija, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Nereti nākas uzklausīt, kam gan tiek būvētas visas jaunās biroju ēkas Rīgā, kas tās aizpildīs?

Un patiešām šobrīd tirgū ir bezprecedenta situācija – ir augsta biroju centru būvniecības aktivitāte un tieši šogad ekspluatācijā tiks nodoti vairāki apjomīgi projekti. Šis vilnis vēl turpināsies nākamajā un 2025. gadā.

Tik apjomīgs biroju telpu pieplūdums līdz šim tirgū nav novērots. Iepriekš šie viļņi bija mazāki, kad vienlaikus tika pabeigtas vien dažas ēkas vai tikai kāds apjomīgāks biroja centrs.

Nav visaptverošas statistikas, cik ilgā laikā, cik ātri iepriekš izdevies aizpildīt biroju ēkas, tomēr tās, kuras ekspluatācijā tika nodotas pirms 5-7 gadiem, pabeigšanas brīdī bija iznomātas par aptuveni 45%, kas tajā laikā tika uzskatīts par panākumu.

Jāatbilst šā brīža vajadzībai

Ja aplūkojam tos projektus, kas top šobrīd, piemēram, “Verde” A ēka, kas pabeigta pagājušajā gadā, nodošanas brīdī bija aizpildīta par 75%. Pašlaik topošā šī kompleksa B ēkā, ko plānots pabeigt šā gada novembrī, jau ir iznomāti aptuveni 70% biroju platību. Projekta “Elemental Business Centre” attīstītāji paziņojuši, ka šajā kompleksā, kas tiks pabeigts šoruden, aizpildīta jau ir puse telpu.

Līdz ar to var secināt, ka nomas priekšlīgumu īpatsvars jaunajos biroju centros ir palielinājies, jo īpaši to var attiecināt uz ēkām, kas atbilst šā brīža aktualitātēm un vajadzībām, proti, ESG (Environment, Social, Governance jeb vide, sociālā atbildība un pārvaldības prakse) jeb ilgtspējas kritērijiem, protams, energoefektivitātei, kas nodrošina zemākus komunālo pakalpojumu maksājumus.

Kopumā tirgū nomniekiem svarīgi jautājumi ir energoefektivitāte, izmaksu optimizācija, komunālo rēķinu samazināšana, tajā pašā laikā saglabājot reprezentatīvu, prestižu vidi, augstu kvalitāti iekštelpās, apdares materiālos. Tādēļ, lai projekts būtu veiksmīgs, tam ir jātrāpa šā brīža “sāpīgajos punktos”.

Pieminētie projekti tieši uz šīm lietām fokusējas – “Verde” ir zaļākais projekts Rīgā, “Elemental Business Centre” ir ilgtspējīga ēka ar unikāla apsildīšanas/energopāļu sistēmu, kas nodrošina vēl lielāku energoefektivitāti. Šie un līdzīgi projekti pašreizējā situācijā noteikti ir ieguvēji.

Motīvi pārcelties – dažādi

Uz jaunajām ēkām pārceļas ne tikai tie uzņēmumi, kas iepriekš atradušies salīdzinoši zemākas kvalitātes vai vecākos namos, diezgan daudz kompāniju maina telpas, dodoties prom arī no salīdzinoši jaunām ēkām. Uzņēmumi aug un attīstās, kādā brīdī tiem ir jāpieņem lēmums – paplašināties esošajā ēkā vai doties citur, un nereti paplašināšanās iespēju esošajā ēkā vienkārši nav.

Motivācija pārcelties ir arī iespēja uzlabot telpu, darba vides kvalitāti, jau pieminētā nepieciešamība ievērot ESG kritērijus, it īpaši, ja kompānija ir starptautiska, kam ilgtspēja ir pašsaprotama. Nevajadzētu piemirst arī cīņu par talantiem – alga nav vienīgais noteicošais faktors, lai cilvēki gribētu strādāt konkrētajā uzņēmumā, svarīga ir arī darba vieta un vide pati par sevi.

Atšķirība nav liela

Tagad ir vēsturiski lielākais jaunu un modernu biroju telpu piedāvājums, kāds jebkad ir bijis, ēku iznomātāji vēlas telpas pēc iespējas ātrāk aizpildīt, tādējādi piedāvājumi paliek arvien pievilcīgāki, interesantāki nomniekiem. Šobrīd ir īstais laiks, izdevība pārcelties, uzlabot savu ikdienu, kas vairumā gadījumu veicina arī biznesa procesus, produktivitāti, stiprina darbinieku lojalitāti.

Tā ir iespēja arī izmaksu optimizēšanai, proti, sākt no nulles – iznomāt tik daudz un tādas telpas, kādas patiešām ir vajadzīgas. Nav noslēpums, ka pēc Covid-19 pandēmijas daudziem uzņēmumiem ir samazinājusies tiem nepieciešamā biroja platība. Esošajās ēkās nereti samazinājums nav iespējams – ir kādi funkcionāli ierobežojumi, neļauj iznomātāja nosacījumi un tamlīdzīgi.

Protams, jauno ēku iznomātāji nerīko izpārdošanas, atlaides nav milzīgas. Par ieguvumiem drīzāk ir jādomā kvalitātes uzlabošanas ziņā. Nav noslēpums, ka labākus nosacījumus piedāvājumā saņem tie, kas slēdz priekšlīgumus, protams, nozīme ir arī uzņēmuma lielumam. Jo lielāks nomnieks, jo labākus nosacījumus var sarunāt. Taču tas nenozīmē, ka tikai šādi nomnieki var nosmelt krējumu. Pašlaik tirgū visiem ir šādas iespējas.

Veicot aprēķinus un salīdzinot renovētu B klases ēku un jaunas A klases telpu kopējās izmaksas (noma, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksa), starpība nav liela. B klasei tās ir 16-20 eiro, A klasei – 17-21 eiro par kvadrātmetru mēnesī. B klases nomnieki būtībā var atļauties pārcelties uz augstākas klases ēkām, nemaksājot vairāk, nekā to esošais budžets ļauj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās un Austrumeiropas industriālais un loģistikas tirgus atgriežas pie stabilitātes un pēdējā laikā vērojama Āzijas, galvenokārt Ķīnas un Dienvidkorejas, nomnieku interese par ražošanas telpām, teikts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" jaunākajā "ExCEEding Borders" pārskatā.

Pārskatā aplūkota pašreizējā situācija 12 galvenajos industriālajā un loģistikas un ražošanas tirgos CAE-12 reģionā - Albānija, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija un Ungārija.

Industriālais un loģistikas nekustamo īpašumu sektors ir turpinājis attīstīties, un pēdējos trīs gados kopējais ražošanas un loģistikas nekustamo īpašumu fonds CEA-12 reģionā ir pieaudzis līdz vairāk nekā 65 miljoniem kvadrātmetru, no kuriem 25 miljoni kvadrātmetru atrodas 12 galvaspilsētu tirgos un to apkārtnē. Polija, kas ir lielākā valsts šajā ziņojumā aplūkotajā grupā, ir arī lielākais industriālais un loģistikas tirgus un tuvojas 30 miljonu kvadrātmetru robežai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma attīstītāju un projektu TOP10

Db.lv, 16.02.2023

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "YIT Latvija" attīstītie "Silvas nami", kur veikti 115 darījumi par 12,2 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Tietoevry” kļuvis par Rīgas biroju kompleksa “Verde” lielāko B ēkas enkurnomnieku.

Abiem uzņēmumiem vienojoties, ir noslēgts līgums par “Tietoevry” Latvijas filiāles ofisa izveidi “Verde” B ēkas 4., 8. un 9. stāvā ar kopējo platību 4500 m2.

Šis darījums ir noslēgts aizvadītā gada nogalē, kļūstot par 2022. gada lielāko biroju nomas darījumu Latvijā.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, saka: “Līdz ar “Tietoevry” ienākšanu “Verdē”, Skanste jeb Rīgas jaunais biznesa kvartāls pastiprināti kļūst par Latvijas galvaspilsētas tehnoloģiju nozares epicentru. Tagad un tieši šeit veidojas tāds nozaru mezgls, kas veicinās pilsētas un arī kopumā mūsu valsts ekonomisko attīstību un pievilcību starptautiskā mērogā. Šī darījuma rezultātā B ēka, kas vēl ir būvniecības stadijā, ir jau iznomāta par 68%”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju būve turpinās, būs vajadzīga jauna funkcionalitāte

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP10 lielākie komercīpašumu darījumi Latvijā

Armanda Vilciņa, 19.01.2023

Par lielāko nekustamā īpašuma darījumu Latvijā pērn atzīta biroja ēkas Place Eleven pārdošana, ko lietuviešu uzņēmums Hanner 2022. gadā par 53 miljoniem eiro nodevis zviedru kompānijas East Capital Real Estate rokās.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas nekustamā īpašuma darījumos Latvijā 2022.gadā sasniedza 312 miljonus eiro, 59% no šī apjoma veidoja ieguldījumi desmit lielākajos aizvadītā gada darījumos.

Par lielāko nekustamā īpašuma darījumu Latvijā pērn atzīta biroja ēkas Place Eleven pārdošana, ko lietuviešu uzņēmums Hanner 2022. gadā par 53 miljoniem eiro nodevis zviedru kompānijas East Capital Real Estate rokās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Colliers apkopotie dati.

Otrajā vietā ierindojas tirdzniecības centra (TC) Damme darījums, bet trešajā vietā - nekustamā īpašuma pārdošana Stirnu ielā 26, Rīgā.

Anžela Koļesņikova, Colliers Investīciju departamenta vadītāja norāda, ka pērn vislielākās investīcijas veiktas tirdzniecības platībās un biroju segmentā, taču liels pieprasījums saglabājās arī pēc industriālajām telpām. Tāpat A.Koļesņikova atzīmē, ka straujš dzīvokļu cenu kāpums un augstākas procentu likmes samazināja mājokļu pieejamību, izraisot pastiprinātu investoru interesi par profesionālo īres tirgu. Līdzīgas pieprasījuma tendences eksperte tirgū paredz arī šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mainās biroji un to funkcija mūsdienās

Olga Mihailova, darba vides eksperte, Colliers Latvia, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šogad otrajā ceturksnī iegādes darījumu skaits ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem pirmreizējā tirgū pirmo reizi pārsniedza būvniecības stadijā esošo dzīvokļu rezervāciju skaitu, liecina nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas "Colliers" dati.

Pirmreizējā tirgū iegādei ir pieejami aptuveni 4000 dzīvokļu. No tiem aptuveni 1950 dzīvokļu ir nodoti ekspluatācijā un pieejami iegādei uzreiz, savukārt aptuveni 2000 dzīvokļu ir būvniecības stadijā un ir pieejami rezervēšanai. Saglabājoties esošajam jauno mājokļu pārdošanas tempam, lai iztirgotu šādu dzīvokļu daudzumu, būtu nepieciešami aptuveni divi gadi, liecina "Colliers" apkopotā informācija.

2023.gada otrajā ceturksnī Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū kopumā reģistrēti 540 dzīvokļu iegādes darījumu, kas ir par 4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada (519 darījumi), savukārt dzīvokļu rezervāciju skaits šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn (263 rezervācijas), samazinājies par 11% un veidoja 234 rezervācijas. Situācija, kad pirmreizējā tirgū mājokļu iegādes darījumu skaits pārsniedz dzīvokļu rezervāciju skaitu, nebija novērota ilgu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju komplekss “Verde”, attīstot papildu pakalpojumu klāstu, ir vienojies ar Latvijā atpazīstamo šefpavāru Lauri Aleksejevu par ilgtermiņa sadarbību - investējot turpat 600 000 eiro, vasarā plānots atvērt jauna koncepta dienas restorānu “Dia 36.line”.

Jaunais “Dia 36.line” dienas restorāns, kas darbosies arī kā kafejnīca un uzkodu bārs, būs 537 m2 plašs un atradīsies “Verde” A ēkas lobija līmenī jeb 0. stāvā.

Tā dizainu veido Veronika Novika saskaņā ar kopējo “Verde” arhitektūras stilistiku – gaišas telpas apvienojumā ar dabīgu zemes toņu mēbelēm un, protams, ļoti daudz telpaugu, kas restorānam piešķir īpašu “urbāno džungļu” noskaņu.

“A-klases birojs nav iedomājams bez izcila ēdinātāja, un tieši tāds būs “Dia 36.line” restorāns. Esam cerības pilni, ka tas kļūs iecienīts ne vien mūsu nomnieku, bet arī Skanstes apkaimes un Rīgas klusā centra iedzīvotāju vidū,” komentē Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore:.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Wolt Latvija pievienojas Novira Plaza nomnieku lokam

Db.lv, 27.06.2023

“Novira Plaza”, kas tiks atvērts šī gada rudenī, būs ilgtspējīgs un moderns A klases biznesa centrs pašā Rīgas sirdī - starp Satekles, Marijas un Elizabetes ielām.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un citu preču ātrās piegādes uzņēmums "Wolt Latvija" noslēdzis līgumu par galvenā Latvijas biroja pārcelšanu uz jauno biznesa centru "Novira Plaza", kas tiks atklāts šoruden.

"Mēs ar nepacietību gaidām iespēju pārcelt savu darbību uz mūsdienīgo, zaļo, ilgtspējīgo un aizraujošo projektu “Novira Plaza”," jauno nomas līgumu komentē Alisa Vēbere (Alisa Weber), “Wolt” nekustamo īpašumu un telpu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja.

"Sirsnīgi sagaidām mūsu jaunāko nomnieku - SIA "Wolt Latvija". Esam ļoti priecīgi, ka mūsu nomnieku sarakstu papildina 21. gadsimta modernākie un mobilākie uzņēmumi, kas dod pārliecību teikt, ka līdz ar atklāšanu "Novira Plaza" kļūs par īstu Baltijas biznesa centru,” teic Merts Mosārs (Märt Moosar), “Novira Capital” vadītājs Latvijā.

Nekustamo īpašumu brokeru kompānija "Colliers International" konsultēja SIA "Wolt Latvija" "Novira Plaza" nomas darījumā."Wolt" ir Somijā dibināts jaunuzņēmums, kas Latvijas tirgū ienāca 2017. gadā, un tā platformu ik dienu izmanto tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. “Wolt” savieno tirgotājus un klientus, kuri vēlas ietaupīt laiku. Šobrīd "Wolt" platforma aptver vairāk nekā 800 restorānus un 500 tirdzniecības vietas, un tā darbojas jau astoņās Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā savu pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku ar 96 energoefektīviem un funkcionāliem divu un trīs istabu īres dzīvokļiem.

Deviņu stāvu ēka atrodas Krasta masīva apkaimes iedzīvotājiem jau zināmajā jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā. Pateicoties saules paneļu stacijām, elektroauto uzlādes iekārtām un ilgtspējīgai lietusūdens apsaimniekošanas infrastruktūrai, jaunais īres nams uzskatāms par ilgtspējīgāko un zaļāko šādas funkcijas ēku Latvijā.

“Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” datiem šobrīd profesionālo īres tirgu Rīgā un Pierīgā veido nedaudz vairāk nekā 3500 mājokļu. Ja raugāmies tikai uz jaunajiem projektiem, šādu mājokļu ir aptuveni 1000. Līdz ar to man ir patiess gandarījums, ka ar mūsu pirmā īres nama pabeigšanu esam spējuši būtiski papildināt profesionālā īres tirgus mājokļu fondu, piedāvājot īrniekiem energoefektīvus, daļēji labiekārtotus pārdomāta plānojuma dzīvokļus, kuru augsto kvalitāti garantējam gan kā projekta autors un būvnieks, gan kā profesionāla īres servisa nodrošinātājs, šajā lauciņā aizgūstot labāko pieredzi no mūsu Skandināvijas kolēģiem,” saka “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi uzlabot putnu ligzdošanas apstākļus Latvijas galvaspilsētas centrā, biroju komplekss “Verde” apņēmies īstenot starptautiski atzīta BREEAM “Excellent” ilgtspējas sertifikāta prasībām atbilstošu iniciatīvu - biroja kompleksa teritorijā R. Hirša ielā tiks uzstādīti 62 putnu būrīši, radot mājvietas 13 putnu sugām.

“Ilgtspējīga, ekoloģiski draudzīga, ar kupliem apstādījumiem un dabas niansēm piepildīta biznesa vide – tās visas ir mūsu, Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde”, pamatvērtības. Tamdēļ lepojamies ar šī apjomos patiesi lielo jaunu putnu vietu mājvietu projekta īstenošanu. Tagad mūsu nomnieku darbinieki, dodies uz un no darba, kā arī atpūšoties pagalmā un uz terasēm, varēs baudīt miermīlīgo, labbūtību veicinošo putnu čivināšanu,” saka Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore un valdes locekle.

Iniciatīva tiek īstenota, biroju kompleksa attīstītājam “Capitalica Asset Management” sadarbojoties ar “Latvijas Ornitoloģijas biedrību”, ilgtspējības konsultācijas un sertifikācijas aģentūru “Vesta Consulting”. Rezultātā no šī gada maija pakāpeniski uz “Verde” teritorijā esošajiem un būvniecības laikā saglabātajiem ilggadīgajiem kokiem, uz jaunuzstādītajiem apgaismes stabiem, kā arī starp abu “Verde” ēku (A un B) betona kolonnām tiks izvietoti jauni, no koka darināti 6 veidu putnu būrīši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA (SBA grupė) investīciju pārvaldības kompānijas Capitalica Asset Management, kas attīsta biroju kompleksu Verde, fonds Capitalica Green Logistics Fund ir iegādājies loģistikas centru Ulbrokas ielā, Dreiliņos.

Šī ir jau otrā Capitalica Green Logistics Fund investīcija Latvijā. Jaunais komerciālais nekustamā īpašuma objekts papildina fonda portfeli, kas šobrīd jau iekļauj piecus loģistikas kompleksus — trīs Igaunijā un divus Latvijā.

"Šis darījums nostiprina mūsu pozīcijas Baltijas valstu loģistikas tirgū. Tā kā Rīgā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, tas vēl vairāk palielinās fonda portfeļa vērtību. Esam pārliecināti, ka jauniegādātais īpašums nesīs pievilcīgu atdevi arī mūsu investoriem," komentē Capitalica Green Logistics fonda pārvaldnieks Mindaugs Ļaudansks.

Ēka ir labā tehniskajā stāvoklī, tās kopējā nomājamā platība ir 5 647 m2. Šis pirkums palielinās kopējo fonda pārvaldīto noliktavu un loģistikas platību līdz 32 880 m2. Loģistikas centrs atrodas šeit strādājošajiem uzņēmējiem pievilcīgā vietā: Ulbrokas ielā, Vidzemes priekšpilsētas Dreiliņu apkaimē, uz zemes gabala 1,6 ha platībā. Fondam piederošais loģistikas centrs ir uzbūvēts stock-office formātā, kurā ierīkotas trīs tipu telpas — noliktava, birojs un klientu apkalpošanas zāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno mājokļu tirgū, kur vēl pirms gada pieprasījums krietni pārsniedza pieprasījumu, nu situācija ir tāda, ka vajadzība pēc mājokļa teorētiski saglabājas, taču ekspluatācijā nodotie projekti arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti - cenu pieaugums šajā segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr, iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās.

2020. gadā tirgū lielāka daļa darījumu notika ar dzīvokļiem, kas jau bija nodoti ekspluatācijā. Pandēmijas laikā pieaugot mājsaimniecību uzkrājumiem, palielinājās pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunbūvēs, kā rezultātā strauji tika izpirkti tirgū esošie dzīvokļi un aktivitāte pārvirzījās uz būvniecības stadiju.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā...

Nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers Latvia Konsultāciju departamenta direktore Agija Vērdiņa atklāj, ka pašlaik tirgū palikuši mazāk kā 1000 pabeigtu dzīvokļu, kas pieejami iegādei, tomēr tuvākajā laikā sagaidāms, ka šie rādītāji varētu uzlaboties, jo projekti, kas tiek nodoti ekspluatācijā, arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti. “Tomēr kopumā lieli jauno dzīvokļu “atlikumi” tirgū nav gaidāmi, jo kara iespaidā radušos būvmateriālu izmaksu pieauguma rezultātā 2022. gadā tika uzsākti mazāk projekti, nekā tika gaidīts, un arī tagad novērojams, ka lielākoties jaunu būvniecību uzsāk tirgū jau labi zināmi attīstītāji,” piebilst A.Vērdiņa.

Kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro? 

Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo...

Cita rezervāciju politika

Pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 3770 dzīvokļu, tomēr ne visi no šiem dzīvokļiem ir pieejami publiski rezervācijai, vairāk nekā 700 no šiem dzīvokļiem vai nu vēl nav pieejami iegādei vai ir pieejami, tikai individuāli uzrunājot attīstītāju. “Līdz kara sākumam reti kurā projektā dzīvokļi netika pārdoti jau būvniecības stadijā vai netika publicētas cenas, bet pie neskaidrajām un mainīgajām būvniecības izmaksām vairāki projekti sāka piekopt iepriekš minēto cenu un rezervāciju politiku. No visiem būvniecībā esošajiem dzīvokļiem aptuveni 30% ir jau rezervēti. Pirms gada šis rādītājs bija ap 50%,” teic A.Vērdiņa.

Viņa skaidro, ka rezervāciju aktivitāte ir samazinājusies vairāku iemeslu dēļ: “Pirmkārt, par aptuveni 25% pieaugušas cenas. Otrkārt, Euribor iespaidā gan palielinājušās aizņemšanās izmaksas, gan samazinājusies summa, ko mājsaimniecība var aizņemties, zināmu iespaidu uz darījumu kritumu atstāj arī mazāks pieejamo projektu skaits. Cenu pieaugums ko novērojam jauno dzīvokļu segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās”.

To apliecina arī “Swedbank” Mājokļu pieejamības indekss (MPI) - mājokļa iegāde pirmreizējā tirgū daudziem pircējiem šobrīd vairs nav pa kabatai. Lai gan algu kāpums pērn turpinājās, dzīvokļu cenas auga straujāk un līdz ar krietni augstākām procentu likmēm deldēja mājokļu pieejamību. Iedzīvotāju rocību un gatavību veikt lielus pirkumus nelabvēlīgi ietekmējusi arī kopējā dzīves dārdzība un pirktspējas kritums, liecina MPI.

Problēmas rada finanses

Pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem dzīvokļiem tirgū vēl joprojām ir, tomēr problēmas potenciālajiem pircējiem sagādā tieši finansiālais aspekts. “Ja pirms vairākiem gadiem runājām, ka pircējiem bija problēmas sakrāt pirmo iemaksu, tad pašlaik Altum atbalsta programmas šo situāciju labi risina. Taču pašlaik kopējā dzīvokļu cena un ikmēneša maksājums pat pie 30 gadu scenārija vidējām mājsaimniecībām ir augsts. Pirms kara sākuma dzīvokļi vidēji būvniecības stadijā tika rezervēti par 132 000 eiro, kas nozīmēja, ka mēneša maksājums pie tā brīža likmēm uz 30 gadiem un ar 15% pirmo iemaksu bija ap 400 eiro. Pašreiz vidējais darījumu jau būtu 155 000 eiro, kas pie pašreizējā likmēm veido mēneša maksājumu ap 635 eiro. Vēl, protams, papildus ir izmaksas par autostāvvietu un noliktavu, kas potenciāli vēl vairāk palielina ikmēneša maksājumu,” situāciju ilustrē A.Vērdiņa.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru