SIA "Rīgas meži" 2024.gadā sasniedza Rīgas domes noteiktos finanšu mērķus, nodrošinot uzņēmuma finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību - liecina 4.aprīlī uzņēmuma dalībnieku sapulcē apstiprinātais kapitālsabiedrības gada pārskats.

Dalībnieki atzinīgi novērtēja uzņēmuma darbības rādītājus, īpaši akcentējot, ka "Rīgas meži" pirmo reizi ir sagatavojis konsolidētu finanšu un nefinanšu pārskatu, sperot būtisku soli ilgtspējas virzienā un uzsākot ziņošanu atbilstoši Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasībām gadu pirms to oficiālās stāšanās spēkā.

"2024.gadā ir paveikts apjomīgs darbs un sasniegts būtisks progress gan "Rīgas mežu" finanšu stabilitātes nodrošināšanā un saimnieciskās darbības ilgtspējas uzlabošanā, gan pētniecības un inovāciju attīstībā, ietekmes pušu vadības, piegādes ķēdes pārvaldības procesu pilnveidē," uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. "Lai arī pagājušajā gadā situācija tirgū un nozarē turpināja būt mainīga un līdz ar to arī ļoti izaicinoša. Tomēr, sekmīgi vadot procesus, efektivizējot saimnieciskās darbības izmaksas un ieviešot mūsdienu tehnoloģiju risinājumus, esam panākuši stabilus finanšu rādītājus."

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) uzdevis pilsētas izpilddirektoram Jānim Langem kopā ar pašvaldības uzņēmumu SIA "Rīgas meži" izvērtēt iespējas iegādāties daļu Latvijā esošo mežu, kurus plāno pārdot Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra", aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

"Situāciju, kurā pārdošanā izliktas lielas Latvijas meža platības, vērtēju stratēģiski gan valstiskā līmenī, gan ekonomiski. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, raugoties valstiski, uzskatu, ka jāizmanto katra iespēja šos mežus saglabāt mūsu īpašumā - tas ir nacionālās drošības jautājums," izteicies Ķirsis.

Pašvaldība atzīmē, ka uzņēmumam "Rīgas meži", kas ir valstī ceturtais lielākais mežu apsaimniekotājs, šī būtu iespēja paplašināt savu darbību un izvirzīt jaunas ambīcijas.

Izsverot iespējas sagatavot konkurētspējīgu piedāvājumu un ņemot vērā nacionālās intereses, SIA "Rīgas meži" prioritāri izvērtēs darījumā pieejamās teritorijas tajās meža platībās, kas robežojas ar jau uzņēmumam piederošajiem mežiem.

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Meža nozari arī turpmāk ietekmēs ģeopolitiskie un ekonomiskie izaicinājumi, vienlaikus iezīmējoties būtiskai paradigmas maiņai meža vērtības izpratnē - no koksnes resursa uz daudzfunkcionālu ekosistēmu, aģentūrai LETA pauda SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa skaidroja, ka arī nākamajā gadā meža nozarei būs jādzīvo ģeopolitisko un ekonomisko svārstību ēnā, jo pasaules notikumi var strauji ietekmēt kokmateriālu pieprasījumu un cenas.

Skudra informēja, ka mežsaimniecībā ir aktuāla paradigmas maiņa meža vērtības izpratnē un aizvien skaidrāk iezīmējas uzskats, ka mežs nav tikai koksnes krātuve, jo sabiedrība sagaida, ka mežsaimniecība nodrošinās arī ekosistēmu pakalpojumus, sociālus un rekreācijas labumus.

Viņa norādīja, ka nākamo gadu prioritāte būs dabai tuvākas mežsaimniecības ieviešana, atklāts dialogs ar sabiedrību un caurspīdīga lēmumu pieņemšana mežu apsaimniekošanā.

Skudra paredz, ka tuvākajos gados meža nozarē saasināsies darbaspēka trūkums, ko cer mazināt ar jauno tehnoloģiju attīstību.

Iepriekšējā gada nogalē rakstījām par to, kā augsti LVM darbinieki, kas tieši bijuši iesaistīti lēmumu pieņemšanā par iepirkumu organizēšanu un nolikumu izstrādi valsts uzņēmumā “Latvijas valsts meži” pārgājuši strādāt pie viena no nozares uzņēmējiem, tai skaitā par kuru lēmuši, būdami valsts uzņēmumā, raksta portāls inc-baltics.com.

Taču šī nav vienīgā situācija, kas parāda, kā daži uzņēmēji saauguši ar ministriju un valsts uzņēmumu, radot iespēju uzņēmīgiem cilvēkiem saņemt naudu abās pusēs – gan valsts pusē, gan privātuzņēmumā, norāda portāls.

Šoreiz runa ir par Zemkopības ministrijas programmu “Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumu nodrošināšana Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna intervences ietvaros”.

Programma, kas ietilpst Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam, paredz bezmaksas konsultācijas meža īpašniekiem par apsaimniekošanu, risku novēršanu un digitālajām tehnoloģijām. Kopējais finansējums – aptuveni 1,4 miljoni eiro uz trim gadiem.

Pabeidzot darījumu ar Zviedrijas meža īpašnieku asociāciju "Sodra", Latvijā atradīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem "IKEA" lielākā veikalu operatora "Ingka Group" investīciju struktūrvienībai "Ingka Investments" piederošā meža zemju portfeļa, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Ingka Investments" Latvijas mežsaimniecības uzņēmuma vadītājs Niks Šauva.

"Ingka Investments" pašlaik meži pieder septiņās valstīs - Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Rumānijā, Somijā, ASV un Jaunzēlandē.

Pēc darījuma noslēgšanās "Ingka Investments" Latvijā piederēs 245 000 hektāru meža zemju, un tas kļūs par lielāko privāto mežu īpašnieku. Līdz šim "Ingka Investments" Latvijā apsaimniekoja 110 000 hektārus.

Jautāts, vai tik liela meža zemju portfeļa koncentrācija tieši Latvijā ir bijis apzināts lēmums, Šauva pauda, ka, protams, galvenokārt tas saistīts ar "Sodra" mežu portfeļa pārdošanu, jo "šajā gadījumā bija lieliska iespēja, un tādas tirgū parādās ļoti reti". Tomēr, jau pirms apmēram desmit gadiem, "Ingka Investments" sākot investīcijas, Latvija un Baltija kopumā tika izvēlēta kā reģions ar augstu potenciālu turpmākajai izaugsmei.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Latvijas valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži 2025. gadā strādāja ar 615.8 milj. eiro lieliem ieņēmumiem un 204,3 miljonu eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 54,2 miljoniem eiro jeb 36 % vairāk nekā tika iespēts 2024. gadā, liecina AS Latvijas valsts meži (LVM) operatīvie darbības rezultāti.

«Lai arī 2025. gads starptautiskās koksnes tirgus situācijas dēļ kopumā bija sarežģīts gan Latvijas valsts mežiem, gan Latvijas meža nozarei, uzņēmumam 2025. gadā ir izdevies ne vien būtiski palielināt ienākumus no koksnes produktu pārdošanas, bet, optimizējot uzņēmuma ražošanas procesus, arī samazināt izmaksas. Tas ļāvis uzņēmumam pārsniegt plānotos peļņas rādītājus un gadu noslēgt ar vairāk nekā 204 miljonu eiro lielu peļņu. LVM devums valsts un pašvaldību budžetos 2025. gadā bijis 213 miljoni eiro, stiprinot valsts labklājību un drošību,» darba rezultātus raksturo AS Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

Pārdoti 7 miljoni m3

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Lielākās zemes īpašnieces Latvijā ir valsts — ministriju personā -, pašvaldības, kā arī atsevišķas privātās kapitālsabiedrības.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts zemes dienesta datiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka vienam un tam pašam īpašniekam var piederēt vairākas juridiskas personas, kurām pieder zemes

Dati pārsteidz

„Dati savā ziņā rāda pārsteidzošu ainu,” secina SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Nevienu gan nevar pārsteigt ar Latvijas valstij piederošajiem mežiem, kuru īpašniece valsts personā ir iegrāmatota Zemkopības ministrija ar 2,266 miljoniem ha, kam gan vēl būtu jāpieskaita Zemesgrāmatā uz Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas valsts meži vārda reģistrēti 15038,86 ha, aizsargājamās teritorijas – rezervāti iegrāmatoti kā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai piederošas zemes 163 857 ha platībā.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījums, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem un arī Latvijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš piebilda, ka darījums ir pozitīvs signāls Latvijai, jo valsts pārāk daudz izceļ ģeopolitiskos riskus un "noraksta" Latvijas investīciju vidi. "Investori nebaidās no Latvijas. Ārvalstnieki turpina investēt un notiek milzīgi darījumi ar Latvijā esošiem aktīviem," uzsvēra Klauss.

Viņš arī sacīja, ka darījums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo "Ingka Investments" ir Latvijā zināms uzņēmums ar pieredzi, un tas ir "profesionālis savā jomā".

Vienlaikus Klauss atzīmēja, ka darījuma cena pamatā atbilst pieņēmumiem, kas izskanēja gada sākumā. "Tas liecina, ka bažas par to, ka Latvija varētu būt kļuvusi par toksisku investīcijām vai te būtu jārēķina milzīgas atlaides potenciāliem ģeopolitiskiem riskiem, līdz galam neatbilst patiesībai," viņš teica.

2023. gada nogalē valdības atbalstu saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils, secinājusi dienesta pārbaudes komisija, kas kopš pagājušā gada decembra vērtēja valsts atbalsta kokrūpniekiem apstākļus.

Padziļināti apskatot datus no publiski pieejamam resursiem, komisija secinājusi - lai arī tobrīd bija vērojams būtisks ražošanas izmaksu kāpums un eksporta kritums, cenu faktoram veidojot ap 70%-85%, atbalstu saņēmušo uzņēmumu finansiālā situācija bija stabila un apmierinoša.

Komisija norāda, ka 2023. gada informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet Zemkopības ministrija (ZM) neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM), netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības lēmums būs nepieciešams, neatkarīgi no Konkurences padomes (KP) lēmuma.

Krauze atzina, ka viņam ir žēl, ka uzņēmums nav no Latvijas, tomēr kopumā darījums ir vērtējams pozitīvi, jo tas parāda, ka Latvija ir droša vide investīcijām un šādi starptautiski uzņēmumi iegādājas īpašumus Latvijā un investē.

Tāpat ministrs papildināja, ka tas ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo meža nozare ir jāskata nākamo 100 gadu laikā, nevis, piemēram, piecu gadu laikā.

""IKEA" sadarbojas ar uzņēmumiem, kas ražo mēbeles visā pasaulē, tostarp Latvijā. Tādējādi vēl kādiem Latvijas uzņēmumiem perspektīvā varētu būt pieejami resursi. Tas ir svarīgi, ka kokam pievienotā vērtība tiek radīta Latvijā," pauda ministrs.

Jebkura biznesa pamatā primāri ir komanda, jo stabilu izaugsmi un rezultātus var sasniegt tikai kopā ar uzticamiem cilvēkiem, kuriem deg acis par to, ko viņi dara, spriež Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Viens no līdera galvenajiem uzdevumiem ir pulcēt sev apkārt gudrākus un talantīgākus cilvēkus, nekā viņš pats. Tad vadītājs var mācīties no savas komandas, iedvesmot to un kopā augt, domā Z.Driņķe. Tāpat būtisks veiksmīga biznesa priekšnosacījums ir arī pieprasījums. Ja tāda nav, tad tas jāveido pašam, un tas bieži vien nozīmē ilgstošu darbu sabiedrības izglītošanā. Tas nebūt nav viegli, jo tam nepieciešami resursi un pacietība, taču viss ir iespējams, pārliecināta ir Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Pierāda sevi citā ampluā

Bērnībā es sapņoju kļūt par dziedātāju, atminas Z.Driņķe. “Vairāk nekā desmit gadus dziedāju bērnu ansamblī Dzeguzīte un jau kopš divu gadu vecuma biju uz skatuves - tur es faktiski izaugu, tāpēc man nebija ne mazāko šaubu, ka arī mana tālākā profesionālā karjera būs saistīta tieši ar mūziku. Pēc Jāzepa Mediņa mūzikas skolas absolvēšanas mans sākotnējais mērķis bija turpināt mācības Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tomēr viena profesora izteiktais vērtējums, ka manas spējas mūzikā nav perspektīvas un labākajā gadījumā varēšu sasniegt tikai viduvējību, būtiski mainīja manu redzējumu par nākotnes izvēlēm. Šī pieredze lika man pieņemt stratēģisku lēmumu – ja šajā jomā netiek saskatīts potenciāls, es ieguldīšu enerģiju citā virzienā, kur manas prasmes un centieni var tikt augstāk novērtēti. Tā es izlēmu iestāties Latvijas Universitātē, kur studēju politoloģiju. Ieguvu stipendiju un mācījos ar izcilību, un, lai gan šajā nozarē neesmu strādājusi nevienu dienu, man bija svarīgi sevi pierādīt citā ampluā,” atceras Z.Driņķe, kura jau 19 gadu vecumā nonāca starptautiska uzņēmuma vadītājas amatā.

Spēcīgās lietusgāzes un vētra, kas kopš svētdienas šķērso Latvijas centrālo daļu, radījusi postījumus arī Latvijas valsts mežos, informē AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

Pirmās aplēses liecina, ka vairāk postījumu būs AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Zemgales reģionā, taču precīzāka informācija tiks iegūta, kad, pierimstot vējam, teritorijas tiks apsekotas klātienē un ar bezpilota gaisa kuģiem.

"Pagaidām ir bīstami atrasties mežā, arī vadīt bezpilota gaisakuģi tādos laikapstākļos nav iespējams, tāpēc vētras un lietus postījumus varēsim sākt apzināt, tiklīdz pierims spēcīgais vējš un lietus. Pirmās prognozes liecina, ka smagāk būs cietušas teritorijas Jūrmalas, Jelgavas, kā arī Dobeles pusē uz Tukumu un Tērveti. Prognozējam, ka būs lūzuši un krituši koki, aizšķērsoti un izskaloti meža autoceļi. Tiklīdz iegūsim konkrētus datus, operatīvi organizēsim vētras seku likvidēšanas darbus. Pašlaik LVM darbinieki visos Latvijas reģionos aktīvi strādā pie savstarpējas darbu saskaņošanas un nepieciešamo resursu apzināšanas," skaidro LVM cirsmu plānošanas vadītājs Sandris Upenieks.

Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Izmantojot sūnas un izvietojot tās uz nolietotiem saules paneļiem, Viesturdārzā, Rīgā ierīkots Rīgas Tehnikās universitātes (RTU) zinātnieku izstrādāts sūnu displejs gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Jaunās iekārtas ar dabiskiem sūnu filtriem ļaus samazināt iedzīvotāju saskarsmi ar sīko putekļu daļiņām PM2.5, kuru ieelpošana īpaši negatīvi ietekmē cilvēku veselību.

Pētījumi rāda, ka sūnu virsmas spēj piesaistīt smalkas putekļu daļiņas. Savukārt saules paneļi tiek izmantoti kā balsta virsma, kas ļauj otrreizēji izmantot grūti pārstrādājamos paneļus, tādējādi saudzējot dabu. Risinājumā ir integrēti sensori, kas mēra putekļu daudzumu gaisā un veic savākto putekļu daļiņu uzskaiti reāllaikā. Tas arī turpmāk ļaus RTU zinātniekiem analizēt datus, ko izmantot tālākajiem pētījumiem.

PM2.5 ir viens no nopietnākajiem gaisa piesārņojuma riskiem veselībai. Pat neliels samazinājums elpošanas zonā var uzlabot iedzīvotāju pašsajūtu un veselības rādītājus. Projekts ļauj testēt un mērīt risinājumu reālā pilsētvidē, piedāvājot pētījuma pieredzi izmantot arī citviet. Sūnu displeji ne tikai uzlabo cilvēku saskarsmi ar smalko putekļu daļiņām, bet arī izglīto sabiedrību par aprites ekonomiku, izmantojot nolietotus saules paneļus atkārtoti.

Aizdomās, vai potenciālā investora vajadzību apmierināšanai bez konkursa ar administratīvu lēmumu tiks pārdalīti resursi no jau esošajiem Latvijas ražotajiem, kokrūpnieki atklātā vēstulē vērsušies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un zemkopības ministra Armanda Krauzes.

"Mēs pilnībā atbalstām, ka ir jārada labvēlīga investīciju vide ražotājiem Latvijā un ar jaunām investīcijām jāveicina to baļķu pārstrāde, ko līdz šim neapstrādātā veidā eksportējam. Tajā pašā laikā nevaram atbalstīt pieeju: “visi Latvijas ražotāji ir vienlīdzīgi, bet daži potenciālie investori ir vienlīdzīgāki”. Tādēļ mūs pārsteidza, ļoti iespējams – sagrozīta un nepareiza – informācija, ka ar valdības atbalstu tiek gatavots lēmums, kas pēc būtības potenciālajam investoram ar administratīvām metodēm pārdalīs no esošajiem ražotājiem a/s “Latvijas valsts meži” apaļkoku piegādes," vēstulē pauž Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

SIA “ACA Timber”, starptautisks kokmateriālu tirdzniecības un loģistikas uzņēmums ar Latvijas, Zviedrijas un Vācijas investoru kapitālu, pauž bažas par iespējamu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) izbeigšanu ar AS “Latvijas valsts meži”, kas būtu pretrunā tiesiskās paļāvības principam un radītu būtisku risku Latvijas investīciju videi.

2025. gadā “ACA Timber” īpašnieki iegādājās SIA “Metsa Forest Latvia”, kuras būtiska aktīvu daļa bija spēkā esoši ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ar AS “Latvijas valsts meži”. Darījums tika pabeigts 2025. gada 2. jūnijā pēc tam, kad Konkurences padome bija devusi atļauju apvienošanās darījumam. Ne apvienošanās izvērtēšanas procesā, ne pēc tam “ACA Timber” nesaņēma iebildumus vai norādes par IML tiesiskumu vai iespējamu neatbilstību konkurences regulējumam.

“Mūsu ieskatā jautājumi par konkurences tiesību piemērošanu ir risināmi tiesiskā un caurskatāmā procesā. Mēs 2025. gadā iegādājāmies uzņēmumu, paļaujoties uz stabilu, prognozējamu un tiesisku uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā arī uz spēkā esošo līgumu saistību ievērošanu, īpaši jau no valsts, tostarp valsts kapitālsabiedrību, puses. Mēs esam vērsušies Ārvalstu investoru padomē Latvijā, lai nodrošinātu situācijas izvērtējumu investīciju aizsardzības aspektā,” uzsver Armands Apfelbaums, SIA “ACA Timber” valdes priekšsēdētājs.