Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga, noslēdzot nestabilu trešo ceturksni uz pozitīvas nots, savukārt naftas cenas kritās pēc ziņām, ka Saūda Arābija atjaunojusi naftas ieguvi normālā apjomā ātrāk, nekā bija gaidāms pēc uzbrukumiem tās infrastruktūrai.

Analītiķi atsaucās uz negaidīti labiem Ķīnas ražošanas datiem, kā arī uz ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas amatpersonu izteikumiem, kas vērtēja potenciālus jaunus ASV ierobežojumus Ķīnas investīcijām kā maz ticamus. ASV akciju cenas piektdien bija kritušās pēc ziņām, ka Baltais nams izskata priekšlikumus izslēgt Ķīnas kompānijas no ASV akciju tirgiem vai bloķēt ASV investīcijas Ķīnā. Investori tagad gaida tirdzniecības sarunu atsākšanu starp ASV un Ķīnu oktobrī, sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Šīs sarunas ir «skaidrs pozitīvs faktors tirgiem, jo to ietekme uz pasaules ekonomiku pēdējā ceturksnī ir ļoti svarīga,» teica Krosbija. Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos. Naftas cenas krasi saruka pēc ziņām, ka Saūda Arābija ir atjaunojusi savas naftas ieguves apjomu pēc 14.septembrī notikušajiem dronu uzbrukumiem tās naftas infrastruktūrai. Šo uzbrukumu izraisītais naftas ieguves samazinājums sākotnēji bija novedis pie ievērojama cenu kāpuma.

ASV tehnoloģiju milžu akciju cenas pirmdien pieauga pirms šonedēļ gaidāmiem augsto tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par to peļņu, savukārt naftas cenu kāpumu veicināja satraukums par naftas piegādēm no Tuvo Austrumu reģiona.

Eiropas biržu indeksi un Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» demonstrēja nelielu pieaugumu, bet cits Volstrītas indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,7% pirms gaidāmajiem «Amazon», «Facebook» un «Google» paziņojumiem par to peļņu.

Naftas cenas pieauga, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu, turpinoties saspīlējumam Persijas līča rajonā, kur Irāna kopš pagājušās nedēļas ir aizturējusi Lielbritānijas tankkuģi.

Turpinoties 2.ceturkšņa peļņas paziņojumu sezonai, «kompānijas līdz šim pārspēj zemās cerības, un ar to var pietikt, lai novērstu peļņas recesiju», komentēja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

«Līdz nedēļas beigām mēs uzzināsim vairāk par korporatīvās Amerikas stāvokli,» viņš piebilda.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc Saūda Arābijas un Krievijas paziņojuma, ka tās pagarina naftas ieguves un eksporta apmēra samazinājumu līdz gada beigām. ASV dolāra vērtība pieauga.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu, kas šogad notika pirmoreiz.

Degvielas cenas var turpināt kāpt 

Ņemot vērā Saūda Arābijas naftas ieguves samazinājumu, tiek prognozēts, ka degvielas cenas...

Saūda Arābijas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma un kam bija jābeidzas septembra beigās, būs spēkā līdz decembra beigām, pavēstīja Saūda Arābijas Enerģētikas ministrija. Arī Krievijas naftas eksporta apmēra samazinājums par 300 000 bareliem dienā pagarināts līdz gada beigām, norādīja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Augstākas naftas cenas veicināja ar naftu saistīto ASV uzņēmumu "Chevron" un "Devon Energy" akciju cenu palielināšanos, tomēr vairumā rūpniecības nozaru akciju cenas samazinājās un Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4%.

Naftas cenu palielināšanās ir izraisījušas bažas, ka tā varētu kaitēt pieprasījumam, sevišķi augstu procentlikmju apstākļos.

Tirgus analītiķis Maikls Hjūsons atzīmēja, ka augstākas naftas cenas sarežģīs centrālo banku centienus pazemināt inflāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 34 641,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4496,83 punktiem, savukārt "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 14 020,95 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,2% līdz 7437,93 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,3% līdz 15 771,71 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 7254,72 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,3% līdz 86,69 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,2% līdz 90,04 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par 2,6% līdz 34,45 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0796 līdz 1,0726 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2625 līdz 1,2565 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 146,47 līdz 147,68 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,50 līdz 85,34 pensiem par eiro.

ASV un Eiropas akciju tirgos trešdien bija kāpums, bet naftas cenas kritās, mazinoties satraukumam par ASV-Irānas konfliktu.

Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Irānas ballistisko raķešu triecieni pret ASV spēkiem Irākā, kas bija atriebība par Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu no ASV drona izšautu raķešu triecienā, bija izraisījuši jēlnaftas cenu kāpumu Londonas un Ņujorkas biržās.

Irāna paziņoja, ka pagaidām ir "pabeigusi" savus raķešu uzbrukumus.

"Irāna, šķiet, nomierinās, kas ir laba lieta visām iesaistītajām pusēm un ļoti laba lieta pasaulei," uzrunā televīzijā pavēstīja Tramps.

Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs iepriekš tviterī ierakstīja, ka viņa valsts "nemeklē kara eskalāciju".

Naftas cenas pasaulē trešdien pieauga pēc tam, kad naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ vienojās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās pēc iepriekšējo dienu ievērojamā kāpuma.

OPEC+ valstis sanāksmē trešdien nolēma, ka novembra naftas ieguves apjoms tiks samazināts par diviem miljoniem barelu dienā. Bažās par pasaules ekonomikas recesiju jēlnaftas cenas kopš jūnija bija samazinājušās par 30%.

Šis ir lielākais naftas ieguves samazinājums kopš Covid-19 pandēmijas kulminācijas 2020.gadā. Tas tiks īstenots par spīti bažām, ka tas varētu tālāk saasināt inflāciju un pamudināt centrālās bankas vēl vairāk pacelt procentlikmes.

"Ir gaidāms, ka naftas cenas turpinās kāpt īstermiņā un vidējā termiņā, bet nerimstošas bažas par globālu recesiju un augošu inflāciju, domājams, ierobežos ilgtermiņa kāpumu," sacīja starptautiskās brokerfirmas ADSS analītiķis Sridžans Katjals.

Pasaules naftas cenas otrdien pieauga līdz pēdējo septiņu gadu augstākajiem līmeņiem, ko sekmēja cerības uz globālās ekonomikas atveseļošanos, kura palielinātu naftas pieprasījumu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās tomēr kritās, ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam pieaugot gaidās, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) vairākkārt pacels procentlikmes, vēršoties pret satraucošu inflācijas kāpumu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā sasniedza 88,13 ASV dolārus par barelu, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga līdz 85,74 dolāriem par barelu, un tie bija augstākie cenu līmeņi kopš 2014.gada oktobra.

Tirdzniecības sesijas beigās naftas cenas gan bija nedaudz zemākas.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt stingrākas FRS monetārās politikas gaidās.

Naftas cenu kāpumu sekmēja arī pirmdien notikušais bezpilota lidaparāta uzbrukums Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētai Abū Dabī, kurā gāja bojā trīs cilvēki un par kuru atbildību uzņēmušies Jemenas hutiešu nemiernieki. Šajā uzbrukumā eksplodēja degvielas vedēji un gāja bojā trīs cilvēki.

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu, kāds jau ir piemērots Baltkrievijai, intervijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamās G-7 valstis Krievijai un Baltkrievijai varētu atņemt vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

"Tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju," sacīja Dombrovskis, vēl neprecizējot, uz kādām precēm importa aizliegums varētu attiekties Krievijas gadījumā.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

Savukārt kopā ar G-7, kurā bez vairākām lielākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām ietilpst arī ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna, tiek strādāts pie paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Turklāt tam varētu pievienoties arī citas valstis.

"Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildu muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

Jautāts par gatavību pievērsties sankcijām enerģētikā, ņemot vērā ievērojamo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, Dombrovskis uzsvēra, ka "diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atklāja, ka EK arī ir veikusi izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes.

"Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs. Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi, par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm," sacīja Dombrovskis.

Jautāts, vai pašlaik ir indikācijas, ka Krievijas pretreakcija būs tieši energoresursu piegāžu apturēšana vai ierobežošana ES, Dombrovskis to noliedza, bet uzsvēra, ka "protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs".

Otrdien, 8.martā, EK arī publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju.

Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Savukārt no Baltkrievijas aizliegts ievest kālija sāli (potašu), koka izstrādājumus, cementu, dzelzi, tēraudu, gumiju. Aizliegta tirdzniecība ar divējāda pielietojuma precēm, ko var izmantot militārām vajadzībām.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, investoriem sekojot inflācijas kāpumam, bet naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu par naftas laišanu tirgū no stratēģiskajām rezervēm.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga virs 4% pēc Lielbritānijas publicētiem datiem, ka gada inflācija Lielbritānijā septembrī atkal pieaugusi un sasniegusi 10,1%.

"Nav nekā, kas ļautu pieņemt, ka inflācija virzīsies pareizajā virzienā," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Jēlnaftas cenas pieauga pēc tam, kad tika publicēti dati par ASV stratēģisko naftas rezervju negaidītu samazināšanos.

Baidens trešdien paziņoja, ka laidīs tirgū vēl 15 miljonus barelu no ASV stratēģiskajām naftas rezervēm, kas jau ir izmantotas rekordlielā līmenī. Viņš arī aicināja ASV naftas industriju palielināt naftas ieguvi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,3% līdz 30 423,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 3695,16 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,9% līdz 10 680,51 punktam.

Naftas cenas pasaulē otrdien atkal pieauga, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās kritās, turpinoties investoru uztraukumam par naftas ieguvējvalsts Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Naftas cenas tirdzniecības sesijas laikā bija pieaugušas par vairāk nekā 10%, bet līdz sesijas beigām pieaugums nedaudz samazinājās. Ņujorkas un Londonas biržās naftas cenas pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu.

Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) paziņoja, ka dalībvalstis ir piekritušas palaist tirgū 60 miljonus barelu naftas no savām ārkārtas rezervēm, lai iedrošinātu tirgu, kuru satrauc iespējamība, ka Krievijas jēlnaftu varētu ietekmēt sankcijas vai Krievija to izmantotu par politisku ieroci.

"Naftas cenu kāpums ir nopietni paātrinājies šodien, [cenai] pārsniedzot 100 dolārus [par barelu]," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Investori uzskata, ka ir maz izredžu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu deeskalēt konfliktu Ukrainā, sacīja "National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga līdz jauniem rekordiem, ko veicināja pārsvarā labu ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšana, kas pastiprināja uzticēšanos ekonomikas prognozei.

Eiropas biržu indeksi nedaudz palielinājās pirmajā tirdzniecības dienā pēc Lieldienu brīvdienām.

Naftas cenas turpināja kāpt pēc ASV paziņojuma par vēršanos pret Irānas naftas eksportu.

Investori bija bijuši piesardzīgi, sākoties pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, ņemot vērā prognozes par peļņas krišanos.

Otrdien tomēr tika publicēti pārsvarā labi uzņēmumu peļņas rādītāji, un starp šiem uzņēmumiem bija aizsardzības rūpniecības milzis «Lockheed Martin», atspirdzinošo dzērienu kompānija «Coca-Cola», rotaļlietu ražotājs «Hasbro» un sociālo mediju uzņēmums «Twitter».

Labie rezultāti vairoja cerības, ka akciju cenas turpinās kāpt.

«Mēs tagad redzam vairāk solīdas ekonomikas izaugsmes pazīmju, kā arī norādes, ka kompānijas ne vien ziņo par negaidīti labu pirmā ceturkšņa peļņu, bet arī turpina virzību uz mērenu peļņas pieaugumu visa 2019.gada gaitā,» sacīja «Edward Jones» investīciju stratēģe Keita Vorna.

Eiropas un ASV biržās ceturtdien palielinājās akciju un naftas cenas.

Akciju biržās kāpums atsākās pēc cenu krituma, kuru izraisīja bažas par centrālo banku stingrāku monetāro politiku lielās inflācijas dēļ.

Naftas cenas pieauga par spīti naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ lēmumam palielināt naftas ieguvi straujāk, nekā tika sagaidīts. Naftas ieguve jūlijā tiks palielināta par 648 000 barelu dienā, kamēr iepriekšējos mēnešos ieguves apjoma kāpinājums tika ierobežots līdz 432 000 barelu dienā. Tomēr šis lēmums nav kliedējis pesimistisko noskaņojumu tirgū, kuru radījis energoresursu cenu kāpums un Eiropas Savienības valstu vienošanās noteikt daļēju Krievijas naftas importa aizliegumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 1,3% līdz 33 248,28 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,8% līdz 4176,82 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,7% līdz 12 316,90 punktiem.

ASV akciju cenas trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels savā ziņojumā ASV Kongresā norādīja uz iespējamu procentlikmju samazināšanu.

Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

Pasaules akciju cenu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences pirms svarīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes, bet jēlnaftas cenas pieauga pēc jaunā Saūda Arābijas enerģētikas ministra dota signāla, ka viņš aizstāvēs naftas cenu kāpumu.

Galvenie ASV biržu indeksi maz mainījās pirms šonedēļ gaidāmiem ziņojumiem par patēriņa cenām un mazumtirdzniecības noietu.

Investori ir «nogaidošā» stāvoklī, sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Nesen publicēts ASV ziņojums par jaunizveidoto darbvietu skaitu augustā krietni atpalika no analītiķu prognozēm, savukārt pakalpojumu sektora aktivitāte pieauga straujāk, nekā bija gaidīts.

Londonas biržas indekss krasi saruka, pieaugot britu mārciņas vērtībai pēc oficiāliem datiem, ka Lielbritānijas ekonomika jūlijā pieaugusi par 0,3%, samazinot recesijas iespējamību saistībā ar breksitu šogad.

«Kamēr [britu] parlaments brūk kopā, ekonomika turas diezgan labi,» atzīmēja konsultāciju uzņēmuma «Capital Economics» galvenais Lielbritānijas ekonomists Pols Deilzs.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga pēc tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 4% pēc paziņojumiem par jauniem produktiem, kuros paredzēts izmantot mākslīgo intelektu.

"Šī tehnoloģija ievērojami pārveidos jebkuru programmatūras kategoriju," pavēstīja "Microsoft" izpilddirektors Satja Nadella uzņēmuma mītnē rīkotā pasākumā, kurā tika parādīts, kā interneta pārlūkā "Bing" tiks integrētas uz valodu bāzēta mākslīgā intelekta iespējas.

Kāpums Volstrītā notika pirms ASV prezidenta Džo Baidena ikgadējās runas par valsts stāvokli. Ir gaidāms, ka viņš tajā uzsvērs pozitīvās pārmaiņas darbaspēka tirgū un progresu inflācijas samazināšanā.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Londonas biržas indeksa kāpumu veicināja Lielbritānijas naftas kompānijas BP akcijas cenas palielināšanās par 7%.

Akciju cenas pasaulē trešdien kritās, pieaugot jaunā koronavīrusa krīzes ietekmei uz globālās ekonomikas perspektīvu, savukārt naftas cenas saruka, jo OPEC vadītā jēlnaftas ieguves samazināšana tika atzīta par nepietiekamu naftas pārprodukcijas kompensēšanai.

Investoru noskaņojumu pasliktināja brīdinājumi par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku.

Trešdien publiskotas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) prognozes liecina, ka globālais naftas pieprasījums šogad piedzīvos visu laiku straujāko kritumu, un tas galvenokārt būs skaidrojams ar koronavīrusa izplatības radīto negatīvo ietekmi.

IEA lēsa, ka globālais naftas pieprasījums šogad samazināsies par 9,3 miljoniem barelu dienā, savukārt aprīlī vien globālais naftas pieprasījums saruks par 29 miljoniem barelu dienā.

WTI markas jēlnaftas cena tirdzniecības sesijas noslēgumā bija 19,87 ASV dolāri par barelu, kas ir zemākā cena biržas slēgšanas brīdī kopš 2002.gada februāra.

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas trešdien pieauga pēc optimistiskām ziņām par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kas kompensēja vājus ASV ekonomikas datus.

Pieauga arī naftas cenas pēc ziņām, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) sliecas uz vienošanos par naftas ieguves tālāku samazināšanu, lai veicinātu naftas cenu kāpumu.

"Šī rīta [akciju] cenu kāpums ir nedaudz turpinājies pēc ziņām, ka ASV un Ķīna, neraugoties uz retorikas saasināšanos tirdzniecībā, tuvojas vienošanās noslēgšanai par tarifu apmēru," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Aģentūra "Bloomberg" citēja sarunām tuvu cilvēku teikto, ka ASV sarunu delegācija prognozē vienošanās noformēšanu, pirms 15.decembrī stātos spēkā jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm. Šīs optimistiskās vēstis kompensēja ziņu, ka ASV privātajā sektorā šogad novembrī radīti 67 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts krietni mazāks kāpums par prognozēto.