Lai paplašinātu Itālijas produkcijas noieta tirgu, kā arī pavērtu durvis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksporta tirgos, Itālijas Kultūras mantojuma un tūrisma ministrija sākusi vērienīgu projektu Signa Maris, kas arī Latvijā paredz izvērst nopietnas aktivitātes ar galveno mērķi attīstīt tūrismu Itālijas dienvidu reģionos – Kalabrijā, Kampānijā, Apūlijā un Sicīlijā, īpaši izceļot jūras ceļus.

Tā kā Itālijas reģionos lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielveikalu ķēdes pārsvarā sadarbojas ar lielajām korporācijām, šīs dienvidu valsts produkcijai un tūrisma piedāvājumam nav viegli nodibināt kontaktus eksporta tirgos, ko plānots risināt ar ciešāku Itālijas Tirdzniecības kameras (ITKL) sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Prezentējot Signa Maris projektu Latvijā, ITKL prezidents Džuzepe Lepore norādīja, ka Latvijas veikalos atrodami daudzi produkti, kuriem kā ražotājvalsts norādīta Itālija, taču bieži vien to sastāvā pat mazāk nekā 40% izejvielu ir no Itālijas, bet lielākoties produkti tiek importēti un Itālijas rūpnīcās tikai saražots galaprodukts. Tādēļ ar īpašu valsts atbalstu un speciālu projektu plānots virzīt jaunos eksporta tirgos produktus, kuri tiešām gan auguši, gan ražoti Itālijā.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Itālijas jaunais premjers Enriko Leta apsolījis steidzīgi rīkoties, lai mainītu taupības politikas virzienu, kas «nogalina Itāliju». Tāpat viņš solījis, ka rezultāti būs redzami jau pēc 18 mēnešiem, pretējā gadījumā premjers uzņemšoties visu atbildību.

Savā inaugurācijas runā Itālijas premjers norādījis, ka centīsies panākt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) taupības politikā un veicināšot ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu rašanos. «Vienīgais iespējamais iznākums ir panākumi. Pēc 18 mēnešiem es pārbaudīšu, vai reformu programma iet uz priekšu, kā bija plānots. Tomēr gadījumā, ja kaut kas būs šķērsām, es uzņemšos visu atbildību,» uzsvēra jaunais Itālijas valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka no vienas pašas taupības politikas Itālija iet bojā, un izaugsmes veicināšanas pasākumi nevar pagaidīt, atzinis premjers, tostarp norādot, ka Romas parādu kalni smagi gulstas uz vienkāršiem valsts iedzīvotājiem, kurus jau tā pat nomocījis 11,6% lielais bezdarba līmenis.

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunus pasākumus, kuriem nākamo trīs gadu laikā būtu jāsamazina Romas izdevumi un jāpalīdz ietaupīt 26 miljardus eiro. Tikmēr valstī pastiprinājusies recesija.

Eiropas dienvidu valsts jauno taupības pasākumu ietvaros paredzējusi samazināt sabiedriskā sektora darbinieku skaitu. Tāpat «griezumi» paredzēti Itālijas ministriju tēriņos, bet par septiņiem tūkstošiem samazināt iecerēts vietu skaitu valsts slimnīcās.

Daļa no taupības programmas - 4,5 miljardu eiro apmērā - tiks ieviesta jau līdz šā gada beigām, bet atlikuši 21,5 miljardi – tuvāko divu gadu laikā. Gada otrajā ceturksnī Itālijā pastiprinājusies recesija – valsts ekonomika samazinājusies par 0,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšajiem trim mēnešiem. Itālijas aizņemšanās izmaksas joprojām ir pārsniegušas sešu procentu atzīmi, tādējādi izdarot pamatīgu slogu uz valsts finansēm.

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Ekonomiskās krīzes beigas Itālijā jau ir saredzamas, bet eirozonai nevajadzētu pieļaut, ka Eiropas vienotā valūta kļūst par nesaskaņu avotu starp ziemeļu un dienvidu valstīm, paziņojis Itālijas premjers Mario Monti, vēsta Reuters.

«Pirms gada mēs uzskatījām, ka krīze mūs ir mazāk skārusi nekā patlaban, tomēr es uzskatu, ka tobrīd tā bija spēcīgāka,» sacīja Itālijas premjers, norādot, ka krīzes beigas, vairākos aspektos, ir pietuvojušās. Viņš arī norādīja, ka valdības uzsāktās reformas nesušas rezultātus daudz straujāk nekā bijis prognozēts.

Runājot konferencē Rimini, Itālijas premjers arī pauda bažas, ka pieaug nesaskaņas eirozonas dienvidu un ziemeļu valstu starpā. «Tā būtu liela traģēdija, ja eiro, kas ir Eiropas vienotības sapņa kronis, kļūtu par sabrukuma un aizspriedumu rašanās faktoru,» sacīja M. Monti.

Itālijas premjers norādīja, ka valsts parlaments esot pieņēmis lēmumus, kuri vairākus gadus tikuši atlikti un visaugstāko cenu par to, ka politiķi gadiem ilgi izvairījušies no reformām, visaugstāko cenu maksājuši Itālijas jaunieši. Tomēr pašlaik Itālijai esot lielāka ietekme Eiropā un pret valsti izturas ar respektu.

Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar strupceļu, radot bažas, ka valstī sāksies politiska nestabilitāte. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā neviena partija nav ieguvusi vairākumu.

[Papildināta ar 2. – 4. rindkopu]

Reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, vērstpapīru tirgi piedzīvojuši strauju kritumu. Tirdzniecības dienas sākumā samazinājušies Francijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas biržu indeksi.

Itālijas Milānas biržas indekss FTSE MIB piedzīvoja kritumu 4,7% apmērā, Londonas FTSE 100 – 1,36% apmērā, Vācijas DAX 1,88% apmērā un Parīzes Cac 40 2,31% apmērā.

Kāpumu piedzīvojušas Itālijas parāda apkalpošanas izmaksas, sasniedzot 4,68% lielu likmi par parādzīmēm ar desmit gadu ilgu atmaksas termiņu, kas ir augstākais līmenis kopš šā gada sākuma. Parādzīmju likmes palielinājušās arī Spānijai, Portugālei un Grieķijai.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Pēc tam, kad Itālijas parlamenta vēlēšanās pārsteidzoši labus rezultātus uzrādījušas pret taupības pasākumiem noskaņoti politiskie spēki, Eiropas Komisija (EK) aicinājusi Itālijas nākotnes valdību turpināt uzsākto budžeta deficīta samazināšanas kurus.

«Aizvadītajā piektdienā itāļi skaidri runāja par apņēmību samazināt valsts parādu. Šīs apņemšanās joprojām ir spēkā, un komisija cer uz to ievērošanu,» EK runasvīra Olivera Beilija (Olivier Baily) sacīto citē Euobserver.

Arī Eiropas Savienības valstis aicinājušas Itālijas politiķus pēc iespējas ātrāk izveidot stabilu valdību – Francija un Vācija uzsvērušas nepieciešamību turpināt iesāktās reformas, bet Spānija vēlēšanu rezultātus komentējusi kā «lēcienu nekurienē».

Db.lv jau vēstīja, ka Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēdzās ar strupceļu, kas izraisījis bažas, ka valstī gaidāma politiska nestabilitāte, kura, savukārt, var izraisīt jaunu tirgu neuzticēšanos eirozonai un saasināt ekonomisko krīzi. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam. Vēlēšanās lielu atbalstu arī ieguvušas pret taupību noskaņotās politiskās kustības - bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija un komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība. Analītiķi paredz, ka labākajā gadījumā šāds vēlēšanu iznākums nozīmētu nestabilu koalīcijas valdību.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Parādu krīzes nomāktās Itālijas valdība vērsusies pie Ķīnas pēc palīdzības cerībā, ka Pekina «ievērojamā apjomā» iegādāsies eirozonas valsts obligācijas un investēs līdzekļus Itālijas stratēģiski svarīgākajās kompānijās, vēsta Financial Times.

Kā izdevumam norāda Itālijas pārstāvji, kuru vārdi netiek minēi, Romē pirms nedēļas notikušas sarunas starp Ķīnas investīciju iestāžu vadītājiem un Itālijas valdības pārstāvjiem, to skaitā ekonomikas ministru Džulio Tremonti. Augustā Itālijas pārstāvji bija devušies arī uz Ķīnu, kur notika tikšanās ar Ķīnas Ārvalstu valūtas rezervju administrācijas vadītājiem.

Ķīnai ir ievērojamas ārvalstu valūtu rezerves – aptuveni 3,2 triljonu ASV dolāru apmērā, raksta Financial Times.

To, ka šādas tikšanās ir notikušas, apliecinājis arī pats Itālijas ekonomikas ministrs, taču viņš atteicies komentēt to, par ko šajās tikšanās reizē runāts.

Šā gada otrajā ceturksnī Itālijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,2%, salīdzinot ar periodu no šā gada janvāra līdz martam, tādējādi recesija valsts ekonomikā ilgusi jau divus gadus, kas ir garākais periods pēdējo divdesmit gadu laikā.

Vienlaikus samazinājums bijis mazāks nekā gada pirmajā ceturksnī (-0,6%) un mazāks nekā prognozēja analītiķi (-0,4%). Tas licis Itālijas valdībai nākt klajā ar paziņojumu, ka recesija valstī tuvojas beigām. Divpadsmit mēnešu griezumā valsts IKP sarucis par 2,0 procentiem, liecina Istat dati.

Itālijas ekonomikas ministrs Fabricio Sakomāni, uzstājoties televīzijā SKY, norādīja, ka gada trešajā un ceturtajā ceturksnī valsts ekonomika piedzīvos atveseļošanos. «Šobrīd tehniski ir iestājies tas posms, kuru mēs apzīmējām ar ekonomiskā cikla pagrieziena punktu,» sacīja Itālijas ekonomikas ministrs. Kopumā paredzēts, ka Itālijas IKP šogad samazināsies aptuveni par 1,8%. Pērn Itālijas ekonomika krita par 2,4%.

Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Itālijas parādu krīze, kopā ar augstajām valsts aizņemšanās izmaksām starptautiskajos tirgos, līdz gada beigām Romai varētu likt lūgt Eiropas Savienības (ES) palīdzību, atsaucoties uz augsta ranga amatpersonām, vēsta Financial Times.

Patlaban Itālija oficiāli noliedz, ka tai nepieciešama palīdzība, kas varētu izpausties kā tās parādzīmju uzpirkšana, jo valsts ieviesusi visaptverošus taupības pasākumus. Tomēr tuvāko mēnešu laikā situācija var mainīties un Itālijas premjeram Mario Monti, apmaiņā pret palīdzību, nāksies piekrist stingriem nosacījumiem, norāda medijs.

Par vienu no iemesliem tādam notikumu pavērsienam var kalpot recesija, kas, visticamāk, šogad būs smagāka nekā iepriekš prognozēts. Valsts ekonomika šogad varētu samazināties pat par diviem procentiem, iepriekš prognozēto 1,2% vietā. Līdz 2,2% no IKP kāpt varētu Itālijas budžeta deficīts (iepriekš prognozēts 1,7% apmērā).

Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni sabiedrotie brīdinājuši, ka varētu pamest Enriko Letas valdību, ja Senāta komiteja atteiksies atlikt lēmuma pieņemšanu par deputāta mandāta atņemšanu politiķim.

Komitejai jāpieņem lēmums par to, vai S. Berluskoni, kurš augustā tika notiesāts saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, var palikt par deputātu. Šīs lietas izskatīšana izraisījusi jaunu spriedzi E. Letas koalīcijā.

S. Berluskoni advokāti vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot Itālijas likumdošanu, kas aizliedz notiesātiem politiķiem piedalīties vēlēšanās vai strādāt parlamentā. Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Tautas brīvības partijas biedri arī pieprasījuši atlikt Itālijas Senāta komitejas lēmuma pieņemšanu. Tam iebilst populistiskā Piecu zvaigžņu kustība, tādējādi saniknojot S. Berluskoni partiju.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Pjēra Luidži Bersani vadītajās kreisi centriskās koalīcijas centieni izveidot valdību iestrēguši strupceļā un viņš sacījis, ka tikai garīgi slima persona tagad vēlētos vadīt Itāliju.

Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam, tādēļ sliktākajā gadījumā jaunas vēlēšanas varētu notikt jūnijā.

Rezultātā arī politiskais strupceļš kavē reformas, kas varētu palīdzēt atdzīvināt Itālijas recesijas un parādu skarto ekonomiku.

«Es vēlos skaidri pateikt: es esmu gatavs uzņemties milzu atbildību, taču lūdzu ikvienu citu uzņemties mazliet arī uz sevi,» sacījis Bersani. Tāpat viņš sacījis, ka tikai garīgi slimai personai patlaban būtu dedzīga vēlme kļūt par premjeru.

Viņš arī izslēdzis iespēju izveidot koalīciju ar centriski labējo bloku, kuru pārstāvēja bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, un ir otrs lielākais spēks parlamentā.

Itālijai, visticamāk, tuvāko sešu mēnešu laikā būs nepieciešams Eiropas Savienības (ES) aizdevums, jo tā aizvien dziļāk iegrimst ekonomiskajā krīzē, bet kredītresursu trūkumus pārņem lielākās bankas, brīdinājusi valsts otra lielākā banka.

Mediobanca – Itālijas otra lielākā banka – norāda, ka tās maksātspējas indekss, valdot nestabilitātei pasaules finanšu tirgos, brīdina par situācijas pasliktināšanos, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Laiks ātri tuvojas beigām. Situācija Itālijas makroekonomikā pēdējā ceturkšņa laikā nav uzlabojusies, drīzāk ir noticis pretējais. Vismaz 160 lielām Itālijas kompānijām patlaban piemērota speciāla krīzes pārvalde,» sacījis Mediobanca galvenais analītiķis Antonio Guglielmi.

Banka brīdina, ka Itālijai tuvāko sešu mēnešu laikā nenovēršami būs jāvēršas pie ES, lūdzot starptautisko aizdevumu, ja vien nesamazināsies valsts aizņemšanās izmaksas un nenotiks plašāka ekonomikas atveseļošanās. Itālijas parādsaistības ar 2,1 triljonu eiro apmērā, kas ir pasaules trešais lielākais valsts parāds pēc ASV un Japānas. Parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums apdraud Itālijas parāda ilgtspēju. Kopš maija Itālijas desmit gadu parādzīmju likmes pieaugušas līdz 4,8%.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju