Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Investoriem patīk to uzņēmumu akcijas, kuri maksā dividendes, un viņi tās iegādājas pat laikā, kad finanšu tirgos valda satricinājums, raksta MarketWatch.

Daļa investoru uzmanību pievērš esošajiem ienākumiem, savukārt citi seko līdzi korelācijai starp dividenžu palielināšanu un prognožu pārsniegšanu.

MarketWatch apkopojis informāciju par kompānijām, kurām Volstrītas eksperti ir piešķīruši visaugstākos reitingus.

Saraksta veidošanā izmantots Standard&Poor’s 1500 Composite Index, kurā iekļautas Standard&Poor’s 500, Standard&Poor’s Midcap 400 un Standard&Poor’s Small-Cap 600 indeksa akcijas. Tad izvērtējamo akciju skaits tika samazināts līdz 249 akcijām, kuru dividenžu ienesīgums ir vismaz 3,5%.

Pēc tam saraksts tika sašaurināts līdz 209 kompānijām, kurām ir vismaz piecas pārdošanas rekomendācijas.

Akciju tirgū nepastāv investīcijas bez riska, taču dažkārt kompānijas pieredze dividenžu maksāšanā var pārspēt bažas par akcijas cenas perspektīvām, raksta MarketWatch.

Standard&Poor’s 500 Dividend Aristocrats Index veido 51 Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošās kompānijas akcija, kas vismaz 25 gadus regulāri ir paaugstinājušas dividendes izmaksas. Viens veids, kā investēt visā indeksā ir 3,1 miljardu vērtais ProShares S&P Dividend Aristocrats ETF, kurā ir spoguļinvestīcijas indeksam.

2016.gadā labākos rezultātus starp Standard&Poor’s 500 akcijām uzrādīja enerģētikas sektors, ko veicināja augošās naftas cenas. Otrs labākais rezultāts bija telekomunikāciju sektoram, kas uzrādīja 23,5% ienesīgumu.

Savukārt šogad enerģētika sliktāko rezultātu uzrādīja enerģētika, kuru raksturojošais indekss saruka par 12,4%.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt ASV vērtība pret citām valūtām samazinājās, apsīkstot bažām par banku sektora krīzi.

Visi galvenie ASV biržu indeksi samazinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2%.

"Tirgos šodien nav iedvesmas jaunu katalizatoru trūkuma dēļ, kuri veicinātu akciju cenu kāpumu pēc nesenās finanšu sektora turbulences," sacīja "City Index" un "Forex" analītiķis Favads Razakzada.

ASV dolāra vērtība kritās pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Šis kritums atspoguļo bažu mazināšanos par banku krīzi, kuras bija veicinājušas investīcijas tādos drošos aktīvos kā ASV dolārs, kā arī sajūtu, ka "ASV ekonomikas vājināšanās" nozīmē to, ka "Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanu," paziņoja "Convera" analītiķis Džozefs Manimbo.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga cerībā uz jaunām procentlikmju pazemināšanām, bet pagājušonedēļ notikušās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas radīto impulsu mazināja vājāki eirozonas ekonomikas dati.

Akciju cenu kāpums notika pēc FRS pagājušajā trešdienā pieņemtā lēmuma samazināt bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem un solījuma to samazināt arī turpmāk. Tā bija pirmā FRS procentlikmju samazināšana kopš 2020.gada.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Monetārās politikas mīkstināšana "atbalsta akcijas", sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings. Viņš prognozēja, ka FRS varētu paātrināt procentlikmju tālāku samazināšanu vājāka darbaspēka tirgus gadījumā.

Londonas un Parīzes biržās akciju cenas nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržā tās pieauga par 0,7%.

Otrdien akciju indeksi turpināja sarukt, tirgus dalībnieku vidū turpinoties runām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) nākamajā mēnesī sāks bremzēt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Tā Stoxx Europe 600 index dienu sāka ar 0,9% kritumu, Vācijas DAX 30 – ar 1,19% samazinājumu, Francijas CAC 40 – ar 0,99%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – ar 0,8% kritumu.

Bailes par FRS īstenotās ekonomikas stimulēšanas programmas maiņu, vakar lika samazināties akciju cenām arī ASV fondu tirgū, tādējādi indeksiem samazinoties jau ceturto dienu pēc kārtas.

Tādējādi indekss Dow Jones Industrial Average uzrādījis šā gada ilgāko cenu samazināšanās periodu, savukārt indeksiem

Nasdaq Composite un Standard & Poor’s 500 šobrīd fiksēta ilgākā krituma sērija kopš šā gada jūnija.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, noslēdzot oktobra mēnesi, kas bija izrādījies biedējošs investoriem.

Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» trešdien pieauga par 1,1%, bet oktobrī tas ir krities par 6,9%, kas ir lielākais šī indeksa kritums viena mēneša laikā kopš 2011.gada.

Indekss «MSCI World Index», kas ietver akcijas no 23 jaunattīstības valstīm, kritās par vairāk nekā 8%, un tas bija lielākais kritums pēdējos sešos gados.

Parīzes biržas indekss CAC 40 mēneša laikā saruka par vairāk nekā 7%, kas bija lielākais kritums kopš 2015.gada augusta. Ievērojamus kritumus oktobrī piedzīvoja arī Frankfurtes un Londonas biržu indeksi.

«Pat pēc šī rīta kāpumiem, globālie akciju tirgi laiza savas brūces pēc brutāla mēneša,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems. «Tagad izvirzās jautājums – vai ļaunākais jau ir beidzies, vai tomēr būs vēl viens pārdošanas vilnis gada beigās?»

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, zelta cena sasniedza jaunu rekordu, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem reaģējot uz jauniem pavērsieniem ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karā.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pārsvarā palielinājās pēc Trampa administrācijas pagājušās nedēļas paziņojuma par jauno ievedmuitas tarifu neattiecināšanu uz viedtālruņiem, klēpjdatoriem, pusvadītājiem un citām elektroniskām ierīcēm un to sastāvdaļām.

Tramps nedēļas nogalē tomēr izteicās, ka šis atbrīvojums no tarifiem būs tikai uz laiku.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" dienas vidū kritās, bet noslēdza tirdzniecības dienu ar kāpumu par 0,8%.

"Vašingtonas daļēja atkāpšanās no stingrā tarifu režīma - konkrēti, vairāku tehnoloģiju preču pagaidu atbrīvojums no smagajām importa nodevām - ir uz brīdi mazinājusi bailes par vispārēju tirdzniecības karu," sacīja "City Index" un "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Volstrītas indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās, savukārt eiro vērtība turpināja kristies pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes.

Investorus maz uztrauca paziņojums par ASV pretmonopola izmeklēšanas uzsākšanu pret lielajām tiešsaistes platformām un bijušā īpašā prokurora Roberta Millera liecība Kongresā.

«Tā ir pazīme, ka tirgus vienkārši turpina atrast iemeslus kāpumam, jo to atbalsta zemākas procentlikmes,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Kompāniju akciju cenu ievērojamās palielināšanās pēc labas peļņas atspoguļoja pārliecību, kas robežojas ar pašapmierinātību, teica O'Hērs.

«Nasdaq Composite» jaunais rekords bija sevišķi uzkrītošs pēc ASV Tieslietu ministrijas paziņojuma, ka tā sāks pretmonopola izmeklēšanu pret lielajām tiešsaistes platformām, vai tās nav ierobežojušas konkurenci.

Ceturtdien pasaulē pieauga akciju cenas un MSCI World Index uzkāpa līdz divu gadu augstākajam līmenim, valdot spekulācijām, ka tempu ieguvusi ekonomikas atveseļošanās.

Savukārt samazinājās Īrijas parādzīmju un eiro cena, jo pieauga apdrošināšanas maksa pret reģiona banku iespējamo defoltu.

MSCI World Index pieauga par 0,4%, Tāpat par 0,4% palielinājās Standard & Poor’s 500 Index nākotnes vērtība, bet Stoxx Europe 600 Index pakāpās par 0,9% līdz augstākajam līmenim kopš Lehman Brothers sabrukuma 2008. gada septembrī.

Īrijas desmit gadu parādzīmju ienesīgumi palielinājās par četriem bāzes punktiem līdz 9,23%, bet eiro kurss pret dolāru samazinājās par 0,3%. Indekss, kas apkopo Eiropas banku un apdrošinātāju kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu cenas, pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 2009. gada marta.

Kopš Lehman Brothers sabrukuma, vislielākā izaugsme bijusi Austrumeiropas un Centrālāzijas akciju tirgiem, raksta Bloomberg.

Ukrainas PFTS Index kopš pērnā gada marta pieaudzis par 281%, kas ir lielākais kāpums starp 93 pasaules akciju indeksiem. To veicināja 16,4 miljardus dolāru lielais finansējums no Starptautiskā Valūtu fonda.

Krievijas, Kazahstānas un Ungārijas akciju tirgi gada laikā vairāk nekā dubultojušies, jo ekonomikas atveseļošanās un likmju samazinājums tādās valstīs kā Ķīna un ASV palielināja naftas un metālu cenas.

Krievijas Micex indekss pērn ir pieaudzis par 104%, bet Kazahstānas KASE Index trīskāršojās, sekojot naftas un metālu cenām. Rumānijas Bukarestes biržas indekss pieauga par 181%.

MSCI AC World Index, kas sevī ietver gan attīstīto, gan jaunattīstības valstu akcijas, kopš 2007. gada oktobrī sasniegtā augstākā punkta nokrita par 60%, bet pēc tam spējis atgūties un uzkāpt par 74%.

Pēc Kipras un eirozonas finanšu ministru panāktās vienošanās finanšu tirgi pirmdien piedzīvoja kāpumu.

Eiropas akciju tirgus indeksi un naftas cena pirmdien pakāpās, savukārt Vācijas valdības obligāciju un zelta cena saruka.

Stoxx Europe 600 Index palielinājās par 0,5%, bet Standard & Poor’s 500 Index – par 0,3%. Lielāko kāpumu indeksos piedzīvoja banku akcijas.

Tāpat arī jaunattīstības tirgu kompāniju akcijas pirmdien piedzīvoja straujāko izaugsmi 2,5 mēnešu laikā un palielinājās arī šo valstu valūtu vērtība. Jāpiebilst, ka MSCI Emerging Markets Index pieauga par 1%, kas ir lielākais pieaugums kopš 7. janvāra. Straujāko pieaugumu piedzīvoja šajos tirgos piedzīvoja IT un rūpniecības uzņēmumu akcijas, palielinoties par 1,1%.

Pasaules akciju tirgi piedzīvo kritumu jau otro dienu pēc kārtas, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka otrdienas ekonomikas dati kārtējo reizi apstiprinās, ka atveseļošanās ASV bremzējas.

MSCI World Index nokritās par 0,8%, bet Standard & Poor’s 500 Index nākotnes vērtība samazinājās par 0,6%.

Kritums negāja secen arī Eiropas akciju tirgiem. Stoxx Europe 600 Index samazinājās par 1,1%, Londonas FTSE 100 piedzīvoja kritumu par 0,92%, Francijas CAC 40 – par 1,13%, Vācijas DAX – par 0,88%.

Samazinājās arī Āzijas akciju tirgus indeksu vērtības. Japānas Nikkei 225 nokritās par 3,55%, Honkongas Hang Seng indekss – par 0,97%, bet Ķīnas Shanghai Composite indekss – par 0,52%.

Gaidāmie dati par ASV patērētāju noskaņojumu varētu uzrādīt, ka tas šomēnes stagnē aptuveni piecu mēnešu zemākajā līmenī, raksta Bloomberg.

Pārkarsušie akciju tirgi draud nolaist tvaiku

Neraugoties uz to, ka ziņas par stāvokli Rietumvalstu ekonomikās ir nosacīti labas, kas investīciju mikroklimatu saglabā vairāk pozitīvu nekā negatīvu ,par spīti dažādiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, līdzšinējais akciju cenu pieaugums rada bažas par tirgus burbuļa veidošanos. Tādējādi, lai arī, piemēram, ekonomiskā pretstāve ar Krieviju Rietumvalstu tautsaimniecībām nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar, Krievijas faktors var kļūt par ieganstu tam, lai šobrīd pārkarsušajos finanšu tirgos sāktos korekcija, un gadījumā, ja laika gaitā akciju pircēju aktivitāte nepalielināsies, šis faktors var kļūt par ieganstu jau pamatīgākam kritumam pasaules akciju biržās. Jau patlaban ir jūtams, ka iepriekš dinamiskā Volstrīta šobrīd uzrāda saguruma pazīmes. Kopš gada sākuma ASV 500 lielāko kompāniju indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība ir pieaugusi par 4,7%. Salīdzinājumam – pagājušogad šajā pašā laika posmā šī biržas indikatora vērtība bija pakāpusies – par 18,5%, savukārt vēl gadu iepriekš par 11,8%. Vājāka tirgus dinamika var būt indikators tam, ka akciju tirgum vairs īsti nepietiek spēka turpināt strauju kāpumu, pat neraugoties uz to, ka jaunu pozīciju veidošanai tiek ieķīlāti esošie akciju portfeļi, tādējādi iegūstot naudu jauniem akciju pirkumiem. Patiesībā šim faktam jau tuvākajā nākotnē var būt daudz lielāka nozīme nekā dažādām ar ekonomiku vai ģeopolitiku saistītajām ziņām, jo pat tad, ja ekonomiskais fons saglabāsies labs, var izveidoties situācija, ka, neredzot tālāku izaugsmi tirgus dalībnieku vidū pieaugs nervozitāte, kas bailēs par saviem ieguldījumiem var likt slēgt esošās pozīcijas, un šai parādībai uzņemot stihisku raksturu, tirgū var sākties vispārēja panika.

Akciju cenas Eiropas biržās un naftas cenas pasaulē otrdien kritās, savukārt eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, padziļinoties bažām par recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu.

Akciju cenas Volstrītā pārsvarā pieauga, atsākoties tirdzniecībai pēc ASV Neatkarības dienas brīvdienām.

"Bailes par pasaules ekonomikas veselīgumu izplatās, tāpēc mēs redzam akciju, energoresursu un rūpniecisko metālu cenu ievērojamu krišanos," sacīja "Equiti Capital" tirgus analītiķis Deivids Madens.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās līdz 20 gadu zemākajam līmenim, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvu procentlikmju pacelšanu pretstatā Eiropas Centrālās bankas (ECB) iecerēm par pieticīgāku procentlikmju palielināšanu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par gandrīz 10%, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena kritās par 8,8%, pirmoreiz apmēram divu mēnešu laikā noslīdot zem 100 ASV dolāriem par barelu.

Izejvielu cenas pasaules biržās šajā desmitgadē varētu augt par 10% gadā, pārspējot Standard&Poor’s 500 Index, atsaucoties uz Credit Agricole, raksta Bloomberg.

Izejvielu atdeve būs lielāka nekā 2000.-2009. gadam piedzīvotais 3,4% gada ienesīgums, prognozē Credit Agricole Corporate & Investment Bank. Tomēr tajā pašā laikā zaudējumu risks pieaugs.

Dow Jones-UBS Commodity Index atdeve pērn bija 19%, ko veicināja naftas, cukura un vara cenas kāpums. Savukārt pirms tam indekss kritās par 36%, jo pasaules finanšu krīze samazināja pieprasījumu pēc izejvielām.

«Izejvielas gan varētu būt daudz riskantāks ieguldījums tagad, jo tās sāk no punkta, kas nav tik nenovērtēts kā 2000. gadā,» uzsvēris Credit Agricole Corporate & Investment Bank analītiķis Žans Fransuā Perins.

Trešdien Eiropas akciju cenas kritās, savukārt ASV valdības vērtspapīru cena pieauga pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) pārstāvji paziņoja, ka ekonomikas atveseļošanās palēninās.

Stoxx Europe 600 Index samazinājās par 1,3%, savukārt Standard&Poor’s 500 Index nākotnes vērtība nokritās līdz 1,4%.

ASV valsts parādzīmju cenas auga, dzenot uz leju divu gadu vērtspapīru ienesīgumu līdz rekordzemiem līmeņiem. Divu gadu parādzīmju ienesīgums samazinājās par diviem bāzes punktiem līdz 0,5%. Pirms tam ienesīgums nokrita līdz rekordzemiem 0,4892%.

Starpība starp desmit un divu gadu parāda vērtspapīru ienesīgumiem samazinājās līdz 2,22 procentpunktiem, kas ir mazākā starpība kopš 2009. gada marta.

Db.lv jau rakstīja, ka FRS savā otrdienas sanāksmē nolēmusi rīkoties, lai stimulētu ekonomikas atveseļošanos un saglabāt ASV valdības parādzīmju iepirkšanas līmeni, liecina FRS paziņojums.

Standard & Poor’s 500 Index nākamo 18 mēnešu laikā varētu palielināties par vairāk nekā 26%, liecina Nordea Bank analītiķu tehniskā analīze.

Indeksa kāpumu veicinās pieaugošā kompāniju peļņa un ekonomikas atgūšanās.

«Ja ticam, ka kompānijas turpinās uzlabot savu pelnītspēju un Buša nodokļu atlaižu pagarinājums ASV tiks apstiprināts, indeksam visdrīzāk būs impulss sasniegt 1440 punktu pretestības līmeni jau pirms vasaras un pārsniegs pirms recesijas 2007. gada oktobrī sasniegto augstāko punktu nākamo 18 mēnešu laikā,» norāda Nordea analītiķis Jonass Olavi.

S&P 500 otrdien pieauga par 0,1% līdz 1241,59 punktiem pēc tam, kad Federālo Rezervju sistēmas pārstāvji paziņoja, ka ASV atveseļošanās rit savu gaitu un turpināja savu 600 miljardu dolāru vērto aktīvu atpirkšanas programmu.

Straujāko pieaugumu starp ASV kompāniju akcijām pirmo reizi kopš 1998. gada piedzīvo veselības aprūpes sektora akcijas, raksta Bloomberg.

Standard & Poor’s 500 indeksā iekļauto zāļu ražotāju, veselības apdrošinātāju un biotehnoloģiju kompāniju akciju ienesīgums, ieskaitot reinvestētās dividendes, šajā gadā sasniedzis 12%, kas ir straujākais kāpums starp 10 nozīmīgāko sektoru akcijām.

Veselības aprūpes sektora akciju cenas uz augšu dzen aplēses par jauno likumu ASV, kura rezultātā apdrošināšanas tirgus nākamo desmit gadu laikā varētu piedzīvot izaugsmi par 27 miljoniem cilvēku, kuri patlaban nav apdrošināti.

«Pilnīgi noteikti patlaban sektora izaugsmes perspektīvas atkal atjaunojas,» sacījis Haverford Investments eksperts Timotijs Hoils.

Ir tādi fondi, kas mēģina ieguldīt turpat, kur tirgus līderi

Lai gan, investējot kādos finanšu instrumentos, faktiski vienmēr būtu ieteicams domāt ar savu galvu, to klāsts ir tik interesants un plašs, ka pieejami, piemēram, tādi biržās tirgotie fondi, kas seko līdzi atskaitēm par pasaules slavenāko investoru ieguldījumiem un investē līdzīgi. Līdz ar to tiek dota iespēja ieguldīt turpat, kur, piemēram, savas kompānijas naudu liek Berkshire Hathaway vadītājs pasaulslavenais investors Vorens Bafets.

Var kopēt

Būtībā tas, ka kāda biržā tirgotā fonda ieguldīšanas stratēģija balstīta uz kādu tirgus līderu performanci, nekāds jaunums nav. Bieži vien jau tā ir, ka pašam kaut ko jaunu un revolucionāru izdomāt ir grūtāk, nekā to noskatīties no gudrāka kaimiņa (kā rezultātā arī nopelnītā atzīme mēdz sakrist).

Trešdien tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju indekss Dow Jones Industrial Average sasniedza psiholoģiski nozīmīgo – 20 000 punktu – atzīmi, liecina jaunākie biržas dati.

Kopš ASV Prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas indekss ir uzņēmis diezgan strauju pieauguma tempu, un patlaban atrodas par 9% augstāk nekā pērnā gada 8.novembrī. Standard&Poor’s 500 kopš tā laika audzis par nepilniem 7%, bet Nasdaq Composite Index – par aptuveni 8%.

Akciju tirgus pieaugumu atbalsta tirgus dalībnieku prognozes, ka D. Tramps atvieglos politiku, kas atbalsta biznesu, mīkstinot likumdošanu, audzējot izdevumus un budžeta tēriņus.

Dow Jones Industrial Average pieaugums sekoja pēc tam, kad D. Tramps parakstīja vairākus rīkojumus par iespaidīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, kas nozīmē lielāku līdzekļu ieplūšanu ekonomikā.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga cerībā uz jauniem ekonomikas stimuliem no Vašingtonas, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās, atjaunojoties bažām par Covid-19 gadījumu skaita krasu pieaugumu.

Kāpums Volstrītā sekoja ziņām, ka republikāņu līderi Baltajā namā un Kongresā maina savu nostāju ekonomikas stimulu jautājumā, tostarp savu iepriekšējo pretestību pret papildu bezdarba pabalstiem.

"Fiskālo stimulu solīšana veicina cilvēku ekonomiskās cerības," sacīja "FHN Financial" galvenais ekonomists Kriss Lovs.

Optimismu tomēr nomāca neziņa par to, kā jaunu Covid-19 karantīnu ieviešana ietekmēs uzņēmējdarbības perspektīvu.

"Karantīna uzkurina bailes, ka augošais koronavīrusa gadījumu skaits traucēs trauslo ekonomikas atveseļošanos," sacīja "City Index" analītiķe Fiona Sinkota.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,1% līdz 26 642,59 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,3% līdz 3197,52 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 10 488,58 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, atjaunojoties bažām par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku procentlikmju celšanā.

Volstrītas indeksi saruka visu tirdzniecības sesijas laiku, kamēr ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga tuvāk četriem procentiem. Tā bija jaunākā pazīme, ka tirgi paredz jaunas ASV centrālās bankas darbības, lai iegrožotu inflāciju un palēninātu ekonomikas izaugsmi.

Tirgus arī satrauca pesimistiskas lielveikalu tīklu "Walmart" un "Home Depot" prognozes 2023.gadam. Abi uzņēmumi atzina inflācijas un augsto procentlikmju ietekmi uz patērētāju pārliecību.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, neraugoties uz labvēlīgajiem datiem par Vācijas investoru pārliecību.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad februārī palielinājies līdz 52,3 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem janvārī, tādējādi reģistrēts pēdējos deviņos mēnešos augstākais līmenis, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "S&P Global" jaunākie dati. Indekss šobrīd atrodas virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

Pasaules akciju tirgus indeksi ceturtdien pieauga pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēma paziņoja par lēmumu celt procentu likmes, liecina Bloomberg dati.

FRS pagaidām nedeva signālus par precīzu nākamo likmju celšanas grafiku, taču deva mājienu, ka šogad likmi varētu celt vēl divas reizes.

FRS lēmumu pastiprināja Japānas Bankas sapulce, kurā tika nolemts atstāt monetāro politiku nemainītu.

Rezultātā pieaugumu varēja novērot daudzos pasaules finanšu tirgos, sākot no Seulas līdz pat Džakartai un ASV indeksu nākotnes kontraktiem. Rezultātā MSCI Asia Pacific Index palielinājās līdz augstākajam līmenim kopš 2015.gada vidus, bet Standard&Poor’s 500 indeksa vērtība piedzīvoja straujāko lēcienu divu nedēļu laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs paaugstināts par 0,25 procentpunktiem līdz 0,75% - 1%.