Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

«Bankia pārņemšana ir vēl viens solis problemātisko Spānijas banku konsolidācijas un glābšanas procesā. Šis process sākas pirms vairākiem gadiem, un pagaidām neizskatās, ka tas ātri beigtos,» šī nedēļas Spānijas valdības lēmumu pārņemt valsts vienu no lielākajām bankām Bankia skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Pati Bankia tika izveidota pavisam nesen (tās akcijas sāka kotēties Madrides biržā pērn jūlijā), apvienojot tajā septiņas mazākas reģionālās bankas (tā sauktas cajas), kurām bija pamatīgas problēmas ar kapitāla pietiekamību un aktīvu kvalitāti. Banku sektora konsolidācijas procesa rezultāta Spānijas valdībai acīmredzot būs jāglābj liela daļa no valstī esošām bankām, tērējot tam vairākus desmitus miljardus eiro (un sliktākajā gadījumā – pat simtus miljardus), norāda A. Marčenko.

«2008. gada krīzes rezultāta izveidojas situācija, kad liela daļa mazo un vidējo reģionālo Spānijas banku kļuva faktiski maksātnespējīga, bet visas ieinteresētas puses to mēģināja ignorēt. Nekustamo īpašumu burbuļa plīšana atstāja bankas ar milzīgu hipotekāro kredītu apjomu, kur nodrošinājuma vērtība bija zemāka par kredīta summu. Spānijas nekustamo īpašumu tirgus kļuva nelikvīds – pašlaik Spānijā ir vairāk, nekā 1 miljons māju, kuras gaida savus pircējus, bet diez vai sagaidīs viņus drīz. Pie tam nekustāmo īpašumu vidējo cenu kritums kopš krīzes sākuma bija aizdomīgi zems (mazāk par 15%), bet mazo un vidējo reģionālo banku (kas bija galvenie spēlētāji hipotekāro Spānijas kredītu) slikto kredītu īpatsvars – aizdomīgi zems. Valstī, kur bezdarbs sasniedza rekordaugstu atzīmi 24%, slikto kredītu īpatsvars, par kuru ziņo reģionālās bankas, nepārsniedz 12%. Tas liecina, ka Spānijas cajas stāvoklis patiesībā varētu būt sliktāks, nekā par to ir oficiāli paziņots. Starpbanku tirgus dalībnieki no citām eiro zonas valstīm jau sen tur aizdomas par to, un tāpēc jau sen Spānijas mazākām bankām ir liegta iespēja aizņemties starpbanku tirgū – vienīgais likviditātes avots tām ir ECB kredīti. Iespējas refinansēt savas obligācijas arī nav, jo potenciālie aizdevēji ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz Spāniju. Tas mudina Spānijas banku vadību, Spānijas finanšu tirgus uzraugus un Spānijas valdību pakāpeniski atzīt realitāti, veicinot problemātisko banku apvienošanos un atbalstot tās ar valsts līdzekļiem. Problēma ir tas, ka šajā procesā atklājās arvien lielākas problēmas, kas prasa no bankām arvien vairāk palielināt kapitālu,» skaidro eksperts.

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Par Sokotras salas eksistenci, visticamāk, dzirdējis vien retais, bet mums ar vīru tā šķita vilinoša daudzveidīgās dabas dēļ. Nelielajā, 120 km garajā un 40 km platajā, salā apskatāmi visi augi un ģeoloģiskie veidojumi, kas ir pārējos pasaules piecos kontinentos.

Turklāt tikai Sokotras salā aug pudeļkoki un pūķa asinskoki. Sala tūristu redzes lokā nonākusi vien pēdējos gados, bet vēl aizvien tā nav plaši apmeklēta. Lielākais bieds ir nemierīgās valstis – Somālija un Jemena – tās tuvumā. Mēs riskējām. Tiesa, bez satraucošiem starpgadījumiem brīdī, kad bija jālido mājās, neiztikām.

Kad turp braukt?

Piemērotākais laiks ceļojumam uz Sokotras salu ir no decembra līdz martam. Lai gan tur valda ziema, mums, eiropiešiem, laika apstākļi šķiet patīkami, ir silti. Pārējos mēnešos salā ilgstoši ir vētras, pamatīgi karstuma pariodi, kad termometra stabiņš mēdz pakāpties līdz un pat pārsniegt 40 grādu atzīmi.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Spānija saņems aizdevumu līdz 100 miljardu eiro (70 miljardu latu) apmērā problēmās nokļuvušo banku atbalstam. Tas kļuvis skaidrs pēc sestdien pēcpusdienā notikušajām eirozonas valstu finanšu ministru sarunām.

Kā ziņo britu raidsabiedrība BBC, Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss apstiprinājis, ka Spānija piekritusi oficiāli lūgt eirozonas finanšu atbalstu. Formāls lūgums tiks izteikts jau tuvākajā laikā.

Viņš sestdienas vakarā neatklāja, kāda būs aizņēmuma summa, bet atzina, ka tā būs būtiski lielāka par 40 miljardiem eiro (28 miljardiem latu), kuru minējis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Neoficiāli izskanēja, ka šī summa var sasniegt pat 100 miljardus eiro (70 miljardus latu, un vēlāk šī informācija tika apstiprināta oficiāli.

Palīdzība tiks sniegta Spānijas finanšu sistēmai, nevis ekonomikai kopumā, akcentēja ministrs. «Tā nav glābšana,» sacīja politiķis.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

«Relaksācija,» labākais, ko dod īpašums Liepājas Zirgu salā, nosauc liepājnieks Arvīds Kupčs. Zirgu sala ir Liepājas pašvaldības īpašums un sastāv no diviem zemes gabaliem. Puse salas tiek iznomāta laivu novietņu kooperatīvam Kaija ZS, par otra zemes gabala izmantošanu lēmums vēl jāpieņem, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.lv.

«Atbraucu katru dienu. Makšķerēju, kopju dārzu, atpūšos,» to, kā pavada laiku Zirgu salā, uzskaitījis A. Kupčs. Viņa ģimenei atpūtas sezona Zirgu salā sākas 1. maijā. Tad mastā tiek pacelts Latvijas karogs. Ziemas sezona sākas pēc 18. novembra svinībām, kad karogu nolaiž

Laivu novietņu kooperatīva Kaija ZS īpašnieki Zirgu salā uzcēluši vairāk nekā 200 laivu būdu. Ēku iekšpagalmi no garāmgājēju puses nav redzami. Tajos iedzīvotāji ierīkojuši sakņu dārziņus un atpūtas vietas, bet namiņu priekšpusē ir laivu piestātnes.

Pašvaldība kooperatīvam Kaija ZS ir iznomājusi aptuveni 11 hektārus zemes. Otrs zemes gabals ir 10 hektārus liels un par tā izmantošanu vēl jālemj, Rekurzeme.lv norādījis Liepājas Būvvaldes vadītāja vietnieks, galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem un gleznainajām pludmalēm, Spāniju katru gadu apmeklē miljoniem tūristu. Tagad Spānijas uzņēmēji vēlas veicināt arī iepirkšanās tūrismu, vēsta thelocal.es.

«Spānijai trūkst iepirkšanās galamērķa tēla,» Fitur pasaules tūrisma gadatirgū Madridē atzina Angela Kastāno no aģentūras Turespana, kas veicina Spānijas tēla atpazīstamību.

Pagājušajā gadā Spāniju apmeklējuši 65 miljoni tūristu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas dati. Lai gan tas ir rekordliels skaits, iepirkšanās Spānijā nav tūristu prioritāte.

«Tūrists Spānijas veikalos vidēji iztērē 400 eiro,» informēja Lučiano Očoa no kompānijas Innov Taxfree, kas nodrošina beznodokļu iepirkšanos Eiropas Savienības nerezidentiem.

Iepirkšanās ir kļuvusi par brīvdienu neatņemamu sastāvdaļu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas ziņojums. Šo tendenci veicina tūristu skaita pieaugums no jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīnas un Krievijas, bet Spānijas gadījumā – no Latīņamerikas. «Ķīniešu tūrists Spānijas veikalos vidēji atstāj 900 eiro, bet Parīzē – ap 1500 eiro,» norādīja L. Očoa.

Spānijas bankām apmaiņā pret Eiropas Komisijas (EK) finansiālu palīdzību 37 miljardu eiro apmērā vajadzēs atlaist tūkstošiem darbinieku, kā arī slēgt savas struktūrvienības un filiāles.

Lielākos samazinājumus vajadzēs īstenot bankai Bankia, kura jau iepriekš lūdz Spānijas valdības palīdzību un lika centrālajai valdībai vērsties pie Eiropas Savienības (ES) institūcijām, lai lūgtu palīdzību banku sektoram. Bankia nāksies atlaist pat sešus tūkstošus darbinieku un slēgt desmitiem filiāļu, vēsta AFP.

Savukārt Spānijas finanšu konglomerātam NCG, kuram pieder grūtībās nokļuvusī Novagalicia Banco, būs jāatlaiž 2,5 tūkstoši cilvēku, kā arī jāslēdz daudzas filiāles.

Kopumā, lai Spānijas banku sektors saņemtu EK palīdzību 37 miljardu eiro apmērā, apjomīga rekonstrukcija jāveic četrās kredītiestādēs – Bankia, Novagalicia Banco, CatalunyaCaixa un Banco de Valencia.

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien apturējusi pagājušajā nedēļā pieņemto Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja avots tiesā.

«Tiesa tikko apturēja neatkarības deklarāciju», kamēr tā izskata Spānijas valdības apelāciju, sacīja avots.

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

Spānijas premjers atlaiž Katalonijas valdību un parlamentu

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi trīs Spānijas banku reitingus, tādējādi dodot triecienu valdības pūliņiem atrast tām pircējus.

Lielākajai Spānijas valstij piederošajai bankai Bankia reitings samazināts par divām pakāpēm līdz B1. Savukārt bankām Catalunya Banc un NCG reitingi samazināti līdz B3. Visām trim kredītiestādēm piešķirtas negatīvas nākotnes perspektīvas. «Aktīvu kvalitāte visās trijās bankās saglabājas vāja. Iespējama arī turpmāka situācijas pasliktināšanās,» norāda Moody’s.

Aģentūra arī pauda uzskatu, ka minētajām Spānijas bankām būs grūtības sasniegt peļņu. «Plašu restrukturizāciju paveikšana [kuras pieprasa Eiropas Komisija], lai gan no vienas puses svarīga, lai panāktu to ilgtermiņa finansiālu dzīvotspēju, sagādā risku pašām bankām,» norāda aģentūra.

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Šā gada trešajā ceturksnī Spānijas ekonomika ievērojami samazinājusies, pavēstījusi valsts centrālā banka. Tikmēr valsti satricinājuši plaši protesti pret taupības režīmu, kuru laikā izcēlušās sadursmes ar drošības spēkiem.

Lai cīnītos ar ekonomiskajām nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu. Protestējot pret sāpīgajām reformām, otrdien Spānijas galvaspilsētā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.

Protesta laikā izcēlās sadursmes ar Spānijas drošības spēkiem. Lai savaldītu nemierīgos demonstrantus, Spānijas kārtībsargi pielietoja gumijas lodes un ar gumijas nūjām iekaustīja protestētājus. Sadursmes uzsākās, kad protestētāji centās sagraut drošības nožogojumu ap Spānijas parlamentu.

Sadursmēs ievainojumus guvuši vismaz 64 cilvēki, bet arestēti vismaz 22 protestētāji. Līdzīgas demonstrācijas, kurās gan piedalījās mazāk cilvēku, notikušas Seviljā un Barselonā.

Bojā gājušo skaits traģiskajā Spānijas vilciena katastrofā pieaudzis līdz 80 cilvēkiem. Savukārt vēl 94 cilvēki ar ievainojumiem atrodas slimnīcās. Spānijas policija uzsākusi vilciena mašīnista nopratināšanu un izskanējuši pieļāvumi, ka katastrofas iemesls bijis ievērojami pārsniegtais ātrums.

Vilciena katastrofā ievainotos apmeklējis Spānijas karalis Huans Karloss I. Karalis arī paziņojis, ka negadījumā cietušo sāpes jūt visa Spānijas tauta. «Visi Spānijas iedzīvotāji pievienojas bojā gājušo radinieku bēdām,» teicis karalis, vienlaikus arī atzinīgi vērtējot glābēju darbu un lielo donoru skaitu, kas ziedojuši asinis katastrofā cietušajiem.

Varasiestādēm izdevies atrast vilciena «melno kasti» un uzsākta tās datu pētniecība. Tāpat izmeklētāji nopratinājuši vilciena mašīnistu 52 gadus veco Fransisko Hosē Garsonu Amo. Mašīnists dzelzceļa kompānijā Renfe, kuras vilciens piedzīvoja avāriju, nostrādājis jau 30 gadus. Kompānija uzsver, ka no sliedēm noskrējušajam vilcienam nav bijis tehnisku problēmu, jo tas ticis regulāri pārbaudīts.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Rīgas brīvostas valde uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām stividorkompānijām vienoties par nepieciešamo darbību un koordinētu plānu, lai esošās uzņēmumu teritorijas Andrejsalā un Eksportostas rajonā savlaicīgi tiktu atbrīvotas no oglēm un citām putošajām beramkravām, un to apstrāde 2019.gada sākumā pilnībā tiktu nodrošināta jaunizbūvētajos terminālos Krievu salā, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

To Rīgas brīvostas valde uzdevusi, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» noteikto mērķu sasniegšanu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādīja, ka no 2019.gada 1.janvāra neviena ogļu tonna vairs netiks apstrādāta pilsētas centrā.

«Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi - uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā», teica Ameriks, uzsverot, ka no nākamā gada visas ogļu kravu pārkraušanas operācijas tiks pārceltas uz mūsdienu prasībām un starptautiskajiem vides standartiem atbilstošu, jaunizbūvētu ostas infrastruktūru Krievu salā.

Svētās Helēnas sala ir vulkāniskas izcelsmes sala Atlantijas okeāna dienvidos, viena no visizolētākajām vietām pasaulē.

Sala ir bēdīgi slavena ar to, ka uz to 1815. gadā tika izraidīts Napoleons, kurš tur trimdā mira. Taču tagad līdz ar pirmās lidostas atvēršanu, kas notiks nākamajā gadā, tiek gaidīts tūristu pieplūdums. Vienlaikus gan pastāv bažas, ka sala nemaz nespētu uzņemt potenciālo tūristu skaitu.

Salā, kas bijusi pieejama pa ūdeni, ir tikai viena banka, tajā nav bankomātu, kā arī mobilo sakaru.

Ik pēc trim nedēļām no Keiptaunas uz Svētās Helēnas salu izbrauc kuģis, bet brauciens aizņem piecas garas dienas. Patlaban saskaņā ar aplēsēm salu apmeklē tikai 1500 tūristi gadā.

Šo situāciju jau 2016. gada februārī varētu krasi mainīt lidojumu uzsākšana. Lidojumus no Johannesburgas plānots veikt ik nedēļu, un to ilgums būs 4,5 stundas. Pastāv cerības, ka tas atdzīvinās arī salas ekonomiku.

Spānijai nav tūlītēju plānu lūgt Eiropas savienības finanšu palīdzību bankām, un Madride gaidīs neatkarīga kredītiestāžu audita rezultātus, pirms lems par noteiktu soļu speršanu, atsaucoties uz valsts ekonomikas ministru Luisu de Guindosu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Iepriekš izskanēja ziņas, ka Spānija lūgs Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzību, lai atbalstītu savas bankas. Otrdien Spānijas budžeta ministrs Kristobals Montoro (Cristobal Montoro) intervijā Onda Cero radiostacijai pavēstīja, ka starptautiskie tirgi Madridei ir slēgti, tādējādi uzbangojot satraukumu, ka valsts pievienosies Grieķijai, Portugālei un Īrijai un kļūs par starptautiskās palīdzības lūdzēju.

K. Montoro ( norādīja, ka Spānijas banku glābšanas izmaksas varētu sasniegt pat 90 miljardus eiro, taču pilna apmēra ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma neesot iespējama, jo Eiropas glābšanas fonda rīcībā ir tikai 440 miljardi eiro, bet Madrides parādi pārsniedz vienu triljonu, vēsta Euobserver.

Šā gada trešajā ceturksnī Spānijā turpinājās ekonomikas recesija. Valsts iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar iepriekšējiem trim mēnešiem, samazinājās par 0,3 procentiem, liecina Spānijas apkopotie statistikas dati.

Aizvadītā ceturkšņa rezultāti tomēr bijuši labāki nekā prognozēts. Iepriekš prognozēts, ka Spānijas ekonomika būs piedzīvojusi kritumu 0,4 procentu apmērā.

Analītiķi tomēr norāda, ka tas neliecina par Spānijas ekonomikas uzlabošanos, bet gan par to, ka valsts iedzīvotāji aktīvi pirkuši dažādas preces pirms pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanas, kas iekļauts Madrides jaunajos taupības pasākumos, vēsta Reuters.

Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu šā gada trešajā ceturksnī Spānijas IKP samazinājies par 1,6 procentiem. Arī IKP samazinājums gada griezumā bijis mazāks nekā analītiķu prognozētais kritums. Iepriekš eksperti pieļāva, ka Spānijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pērn, būs samazinājusies par 1,7 procentiem.