Vienosies par pasākumiem Andrejsalas un Eksportostas teritoriju sakārtošanai pēc ogļu kravu novirzīšanas uz Krievu salu 

Rīgas brīvostas valde uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām stividorkompānijām vienoties par nepieciešamo darbību un koordinētu plānu, lai esošās uzņēmumu teritorijas Andrejsalā un Eksportostas rajonā savlaicīgi tiktu atbrīvotas no oglēm un citām putošajām beramkravām, un to apstrāde 2019.gada sākumā pilnībā tiktu nodrošināta jaunizbūvētajos terminālos Krievu salā, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

LETA, 23.2.2018

Foto: Vitālijs Stīpnieks

To Rīgas brīvostas valde uzdevusi, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» noteikto mērķu sasniegšanu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādīja, ka no 2019.gada 1.janvāra neviena ogļu tonna vairs netiks apstrādāta pilsētas centrā.

«Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi - uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā», teica Ameriks, uzsverot, ka no nākamā gada visas ogļu kravu pārkraušanas operācijas tiks pārceltas uz mūsdienu prasībām un starptautiskajiem vides standartiem atbilstošu, jaunizbūvētu ostas infrastruktūru Krievu salā.

Krievu salas projekts tika uzsākts 2010.gadā, bet 2015.gada nogalē ekspluatācijā tika nodota projekta pamatinfrastruktūra - četras universālas piestātnes ar kopējo garumu 1,2 kilometri un 15,5 metru dziļumu pie piestātnēm, kā arī visi nepieciešamie transporta pievedceļi un inženiertehniskās komunikācijas līdz ostas teritorijai.

Patlaban aktīvi norit projekta otrā posma darbi, atzīmēja Ozola - top papildus kravu uzglabāšanas laukumi, tiek paplašinātas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un palielinātas elektroenerģijas pieslēgumu jaudas. Vienlaikus norit darbs pie 23 metru augsta vēju aizturoša, tā saucamā, putekļu žoga, kas beramkravu pārkraušanā tiek pielietots daudzviet pasaulē, tostarp ASV un Kanādā, tehniskā projekta izstrādes, jau drīzumā plānojot uzsākt tā būvniecību. Papildus tiek izbūvētas arī automātisko vagonu apgāšanas sistēmu tehnoloģijas, kas nodrošinās ne vien ātrāku kravu apstrādi, bet arī neļaus ogļu kravu izbēršanas rezultātā radušajiem putekļiem nokļūt un izplatīties apkārtējā vidē.

«Pateicoties jauniem, mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem - automātiskām vagonu pazemes apgāšanas stacijām, beramkravu konveijera līnijām, ogļu laistīšanai un vēja žogam, Krievu salā būs iespējams nodrošināt efektīvu un videi saudzīgu beramkravu uzglabāšanu un pārkraušanu», pārliecību pauda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš atgādināja ka saskaņā ar apstiprināto darbu plānu visa termināļu darbībai nepieciešamās infrastruktūras izveide Krievu salā tiks pabeigta līdz šā gada rudenim, un ar 2019.gada 1.janvāri Krievu salas termināļos ir jāuzsāk beramkravu pārkraušana, tā attiecīgi sasniedzot projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» kopējos mērķus - novērst ostas aktivitāšu izraisīto ietekmi uz vidi Rīgas centrā, kā arī nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā, pārceļot ostas termināļus uz Krievu salu.

Tevi varētu interesēt

Ķīnas valsts uzņēmumi iegādājušies 10% Eiropas konteinerterminālu kapacitātes, trešdien vēsta...

Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam

Osta izpārdod termināļa īpašumu un meklēs jaunus nomniekus; arī Latvijai jādomā par citām kravām.

Uz nacionālās drošības riskiem baltītais valdības liegums Ventspils brīvostai piedalīties...

Rīgas brīvostas valde nominācijas komisijai uzdevusi līdz 29.martam izstrādāt konkursa nolikumu...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Puse no Francijas nacionālās aviokompānijas «Air France» garo maršrutu lidojumiem ceturtdien atcelta...

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka četriem jūras pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodarbojas...

Skinest Rail no mazākuma akcionāriem ir atpircis visas AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (DLRR) akcijas.

«Es kā ierēdnis varu pateikt, ka Eiropas direktīva mums to prasa un...

Esam tikuši ļoti tālu, par Eiropas platuma dzelzceļa (1435 mm) projekta Rail Baltica (RB) nacionālā ieviesēja valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) līdz šim paveikto norāda Agnis Driksna.

Akcionāru nesaskaņas var kavēt dzelzceļa projekta «Rail Baltica» savlaicīgu pabeigšanu un Eiropas Savienības (ES) finansējuma apgūšanu.

Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam.

Pie Maskavas svētdien avarējusi Krievijas pasažieru lidmašīna, kurā atradās 71 cilvēks, paziņojušas...

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» tiks sadalīts trijās atsevišķās...