Mazais bizness

Sper nākamo soli - kosmētiku ražo paši

Anda Asere, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Līdztekus kosmētikas sastāvdaļu tirgošanai SIA bbfactory.lv ir sākusi kosmētikas līdzekļu ražošanu.

Ideja par kosmētikas ražošanu nākot no uzņēmuma klientiem – cilvēki ir pamēģinājuši pagatavot kosmētiku vienu, otru reizi, bet tad saprot, ka tam īsti nav laika, taču vēlme pēc konkrētā produkta nemazinās. Nereti klienti ir izteikuši vēlmi, lai uzņēmums viņiem izgatavo kosmētiku pēc pasūtījuma, bet to uzņēmuma īpašniece Ieva Biedrīte neuzņemas – pārāk sarežģīti un laikietilpīgi katram izstrādāt receptūru. «Pasakot, ka nav gatavas kosmētikas, var palaist garām daudz klientu. Kosmētikas ražošana ir BBfactory turpinājums, papildinājums. Šis ir loģisks, likumsakarīgs nākamais solis,» saka I. Biedrīte.

Ņemot vērā, ka uzņēmums nodarbojas ar kosmētikas izejvielu fasēšanu, tas jau kopš pirmsākumiem tiek pieskaitīts ražotāju saimei, tāpēc higiēnas u.c. prasības nav nekāds pārsteigums. Šobrīd uzņēmuma sortimentā ir lūpu balzami, sejas krēmi, serums sejai, roku krēms, skrubji ķermenim, ķermeņa krēmi un matu maskas. Tie izgatavoti no dabiskām sastāvdaļām – tādām pašām, kas nopērkamas uzņēmuma kosmētikas izejvielu veikalā.

Sākotnēji BBfactory produktu sortiments nebija plašs, pirmos kosmētikas līdzekļus izpirka ātri, lai arī informācija par to bija nopublicēta tikai uzņēmuma mājaslapā un Twitter kontā. «Tas nozīmē, ka ir interese. Es tajā saredzu nākotni. Mēs droši vien būsim pa vidu starp t.s. mājražotājiem un reālu rūpniecisku ražotni. Protams, sākumā apjomi nebūs ļoti lieli, lai laistu līnijās un vienā vietā ieliktu sastāvdaļas un otrā galā iznāktu gatavs produkts. Tas tomēr būs nosacīts roku darbs,» nākotni ieskicē I. Biedrīte.

Klientu atsaucība viņu pārsteidz, jo pasaulē ir ļoti daudz kosmētikas ražotāju un iespējams nopirkt visu, ko vien sirds kārto. Uzņēmēja saprot, ka konkurence kosmētikas lauciņā ir spēcīga, bet viņu tas nesatraucot. «Protams, visa Latvija neskries uz BBfactory pēc matu maskas. Taču tie, kuri saprot, par ko ir «stāsts» un paši negatavo kosmētiku, to novērtēs, pirks un būs sajūsmā,» ir pārliecināta I. Biedrīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējs: Es reāli izjūtu, ka cilvēkiem nav naudas

Anda Asere, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimonds Biedrītis pirms septiņiem gadiem atvēra veikalu Grauda spēks, kur tirgoja svaigi maltus miltus. Ar to viņš neapstājās, un tagad pircēji var nopirkt ne vien tos, bet arī dažādus miltu maisījumus, maizi, pastu, konditorejas izstrādājumus, dažādus graudaugus, kā arī uz vietas piesēst un iedzert kafiju.

Blakus Grauda spēkam ir Raimonda sievas Ievas Biedrītes veikals BBFactory, kur nopērkamas ne vien kosmētikas izejvielas skaistumkopšanas produktu gatavošanai mājās, bet arī gatavā kosmētika. Abi uzņēmumi attīstās soli pa solim, un vairāk par pieeju uzņēmējdarbībā Raimonds stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Minēji, ka, domājot par nākotni, jāzina, ko gribi. Ko tu gribi?

No rīta laimīgs piecēlos, atbraucu uz darbu, pastrādāju, kaut ko sev izdaru, kaut ko uzņēmumam, parunāju ar cilvēkiem, citiem kaut ko labu izdaru, laimīgs vakarā aizeju gulēt – viss kārtībā. Ja man būtu piecas šādas ceptuves, būtu pa visām jābraukā vai jāņem darbā kāds menedžeris, jāpieņem darbinieki, jāorganizē pārrunas, preču piegādes utt. Taču ārprāts, kā galva sāpētu! Nedomāju, ka es būtu laimīgs. Man šobrīd ir labi, kā ir. Grandioza attīstība savā ziņā mani biedē, es negribu izkāpt no savas komforta zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazie veikaliņi veido sadarbību Piparbodīšu maratonā

Gunta Kursiša, 04.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centra mazie uzņēmumi grasās uzsākt ikgadējo sadarbību «Piparbodīšu maratons 2013» - spēli esošajiem un potenciālajiem mazo uzņēmumu klientiem.

«Piparbodīšu maratonā 2013» dalībnieku komandām, dodoties kājām, jāatrod pasākumā iesaistītās dalībniekus - veikalus, veicot katrā bodītē konkrētu uzdevumu. Katrā objektā, izpildot uzdevumus, tiks saņemti punkti, un pēc to apkopošanas tiks noteikti pasākuma uzvarētāji, kas saņems veikaliņu dāvanu kartes. Spēle norisināsies 13. jūlijā.

Šogad «Piparbodīšu maratonā», kas tiek organizēts trīs gadus, piedalīsies vienpadsmit mazie tirdzniecības uzņēmumi – pasākuma organizators Apavi 40+, amatnieku un roku darījumu veikals Koka varde, labdarības veikals Otrā elpa, jogas preču veikals Rudra, Latvijā ražota dabīgā kosmētika un izejvielas bbfactory, fantāziju veikals Sexystyle, ziedu salons Bante, svaigi maltu miltu un tikko ceptas maizes veikals Grauda Spēks, svētku sajūtu veikals LaVita, garšvielu veikals Avokado, bārs – restorāns Ar mani atkal runā kaijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grib atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā

Anda Asere, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotās Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas mērķis ir kopīgiem spēkiem iekarot Eiropas kosmētikas tirgu

Db.lv šopavasar ziņoja, ka Latvijas kosmētikas nozares uzņēmumi – Madara Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju.

Lielākais izaicinājums, vēloties iekarot jaunus tirgus, ir pārliecināt pircēju, ka tik mazā valstī šāda industrija var pastāvēt. «Mums ir stabila bāze, kāpēc attīstījās kosmētikas ražošana. 90. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai, diezgan ievērojama liela daļa no medicīnas vidējā personāla Latvijā pārkvalificējās uz skaistumkopšanu, un pašlaik Latvijas skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte ir viena no labākajām Eiropā. Es nesaku, ka Francijā vai Londonā nevar dabūt tikpat labus pakalpojumus, bet tā ir ļoti šaura niša, pakalpojumi ir dārgi. Latvijā ir spēcīga skaistumkopšanas pakalpojumu nozare un tas ir pamats tam, ka kosmētikas ražotāji savus produktus var uzreiz pamēģināt pie nozares speciālistiem. Otrs iemesls ir uzņēmums Dzintars. Tā bija PSRS nozīmīgākā fabrika, kas ir atstājusi savu nospiedumu Latvijas ķīmijas nozarē. Mēs gribētu atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā – mēs to ambiciozi gribētu atkārtot Eiropas Savienībā,» saka I. Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Vaicāta, kuram no uzņēmumiem tas varētu izdoties, viņa norāda, ka katram no asociācijas esošajiem biedriem ir liels potenciāls, turklāt katram tas ir iespējams savā nišā. «Eiropa ir tirgus ar 510 milj. iedzīvotāju. Jāizmanto tas, ka iekšējā Eiropas tirgū nav muitas barjeru, var reģistrēt filiāles un vienotu zīmolu – tas viss ietaupa finanses un dod iespējas tādas valsts uzņēmumiem kā Latvija,» viņa spriež.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kosmētikas ražotājs Kinetics Nail Systems saņem 400 tūkstošu eiro finansējumu

Lelde Petrāne, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čiekurkalnā bāzētā kosmētikas ražotāja SIA Kinetics Nail Systems saņēmusi Nordea bankas finansējumu 400 000 eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un esošo saistību refinansēšanai.

Uzņēmums specializējas roku un nagu kopšanas kosmētikas produktu ražošanā.

Šogad saņemtais Nordea bankas finansējums tiks ieguldīts jaunu formulu izstrādei, piedāvājuma paplašināšanai un apgrozījuma kāpināšanai ar mērķi iekarot jaunus tirgus. Tāpat uzņēmums līdz 2020. gadam, ieguldot 1.5 miljonus eiro, plāno uzbūvēt jaunu ražotni, paplašinot skaistumkopšanas produktu eksportu uz jauniem tirgiem visā pasaulē. Jaunā rūpnīca pirmajos 3 darbības gados kāpinātu ražošanas apjomu līdz 5 reizēm, bet 5 gados – līdz pat 10 reizēm.

Kosmētikas ražotājs kopš šā gada sākuma jau ir izsludinājis vairākus konkursus pētījumu veikšanai un iekārtu nomai. Piemēram, 14 tūkstoši eiro ieguldīti pētījuma veikšanai par dažādu pigmentu tipu piemērotību disperģēšanai ar dažādām ražošanas tehnoloģijām. Savukārt teju 60 tūkstoši eiro novirzīti izejvielu iegādei, lai veiktu gaisā cietējošu nagu pārklājumu pētījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kosmētikas ražotāji sadzirdēti pasaulē

Monta Glumane, 03.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Ieva Plaude

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kosmētikas ražošana ir inovatīva nozare ar augstu pievienoto vērtību – vairāk nekā 75% no saražotā tiek eksportēts. Svarīga ir arī jaunu darba vietu radīšana, jaunu produktu izstrāde, izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus bioloģijā un ķīmijā.

"Ir patiess prieks, ka pēdējos 15 gados kosmētikas ražošana Latvijā ir nostiprinājusies kā patstāvīga tautsaimniecības nozare ar aptuveni 35 miljonu eiro lielu apgrozījumu un daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Līdz tam mums bija viens kosmētikas ražotājs – "Dzintars" – Latvijas tradīcijām bagātās ķīmiskās rūpniecības vēstures liecinieks. Šobrīd 35 miljonus vērtās nozares līderi ir "Madara Cosmetics", "Stenders" un "Kinetics Nail Systems". Turklāt vairāk nekā 10 ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms ap miljonu eiro gadā, ir vislielākais potenciāls straujai izaugsmei nākamajos gados," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Madara Cosmetics prezentē jaunu produktu līniju - dekoratīvo kosmētiku

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organiskās kosmētikas ražotājs Latvijā Madara Cosmetics laidis klajā jaunu produktu līniju Madara organic makeup, kuras izveidē un produktu ražošanas aprīkojumā investēts vairāk nekā pusmiljons eiro, informē uzņēmuma pārstāve Kristiāna Antonišķe.

Jaunās līnijas sastāvā ir 36 toņu produkti: viegli mirdzošs tonālais krēms, mirdzošs izgaismotājs, acu un vaigu ēnas, uzacu pomāde, mitrinošs lūpu spīdums, izgaismojošs korektors. Līnija radītā sadarbībā ar grima māksliniecēm Viktoriju Breikšu un Linu Veiszu (Lyn Weiscz). Visi produkti radīti no dabīgām un ētiski iegūtām izejvielām. To cenas ir no 19 līdz 33 eiro par vienību.

«Kosmētikas ražošanā izmantojam tikai dabiskas, tīras un ētiski iegūtas sastāvdaļas. Jaunāko tehnoloģiju iedvesmota, mūsu komanda piedāvā jaunus make-up produktus katrai gaumei: tie ļaus iegūt kā spilgtu un krāsainu, tā arī mierīgu un harmonisku grimu. Visi produkti ir dabīgi, tie tiek izstrādāti ražotnē tepat, Latvijā, un tiem piemīt ādu kopjošas īpašības,» stāsta «Madara Cosmetics» līdzīpašniece un vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar homeopātisko kosmētiku cer iekļūt pasaulē lielāko topā

Anda Asere, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

InEx Homeopathic Skincare ambīcija ir iekļūt desmit lielāko pasaules dabīgās kosmētikas tirgus spēlētāju vidū un pirmajos trijos gados sasniegt piecu miljonu eiro apgrozījumu.

«Ambīcijas mums ir lielas un, domāju, ka tās ir reālas. Ar pareizu pieeju tas viss ir izdarāms,» uzskata Agnese Irbe, SIA InEx Cosmetics (InEx Homeopathic Skincare) īpašniece. Ideja par homeopātisko ādas kopšanu radās pirms četriem gadiem, kad viņa vēlējās atrast kosmētiku, kas būtu maksimāli dabīga un lietojama gan ārīgi, gan iekšķīgi. «Meklējot kaut ko interesantu un inovatīvu, esmu eksperimentējusi ar visu ko, sākot ar sviestu un beidzot ar dārgiem krēmiem. Ģimenē homeopātiju izmantojam jau ilgstoši, un tāpēc es aizdomājos, ka to varētu pielietot arī ādas kopšanai,» viņa teic. Vispirms Agnese krēmus papildināja ar ēteriskajām eļļām, bet reiz nolēma piepilināt kādu no mājās esošajiem homeopātijas līdzekļiem. Viņa vēroja efektu, vēlāk deva testēt paziņām un ar laiku nonāca pie Latvijas Homeopātu asociācijas prezidentes Ingunas Vecvagares, kura izstrādāja receptūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Līga Nature SPA sejas krēms ar ēteriskajām eļļām

Daiga Laukšteina, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā «Kā top?» portāls DB.lv Jāņu noskaņās aicina ielūkoties kosmētikas zīmola Līga Nature SPA ražotnes namiņa virtuvē, kur tiek pagatavots sejas krēms ar tuberozes, neroli un ylang ylang ēteriskajām eļļām.

SIA Salons Līga ir dibināts 2001. gadā, un iedvesmas braucienos uz tuvām un tālām pasaules malām «salasītus» spa rituālus, kā arī citus pakalpojumus spa, skaistuma un ārstniecības iestādē Valmierā var izbaudīt jau apaļus 25 gadus.

Taču, ļaujoties vēlmei pēc kāda pavērsiena profesionālajā darbībā, salona īpašniece Līga Aizsila sāka nodarboties arī ar kosmētikas līdzekļu ražošanu. Viņa arī allaž bijusi ierauta ēterisko eļļu pasaulē, tādēļ, nenogurdināta, radījusi ap 50 produktu plašu piedāvājuma klāstu. Tie ir Līga Nature SPA sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļi, kuru ražošanā izmanto tikai sertificētas (ecocert / soil association / Cosmos u.c.) izejvielas, kas radītas mūsdienīgās laboratorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas līdzekļu ražotājs SIA Stenders pēdējā finanšu gadā strādājis ar 3,58 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Finanšu gadu, kas ilga no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, uzņēmums pabeidza ar 5,55 miljonu eiro apgrozījumu. Lielāko daļu no zaudējumiem – 2,36 miljonus eiro - veido iekļautie zaudētie debitoru parādi, db.lv informē uzņēmuma izpilddirektore Baiba Čipa- Ziemele.

Stendera apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bija 8,02 miljoni eiro, bet zaudējumi - 633 414 eiro.

Jau ziņots, ka šogad oktobra sākumā SIA Stenders tika pārdots Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums CICC Ehealthcare Investment Fund. Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdza darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļuvuši līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao. Jaunais Stenders vadītājs un valdes loceklis Gang Yang sola, ka ražošana paliks Latvijā un tiks radītas papildu darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" radītā pieprasījuma dēļ arī kosmētikas zīmols "Bio2You" izstrādā jaunus dezinfekcijas produktus un plāno tos piedāvāt gan vietējam tirgum, gan eksportam.

Klientiem jau tiek piedāvāts antiseptisks sprejs ar alkoholu 70% un Pantenolu. Spreja ražošana uzsākta 23.martā un tas pieejams ierobežotā daudzumā.

Vēl tuvākajā laikā uzņēmums tirdzniecībā piedāvās 50ml roku dezinfekcijas gēlu; 1000ml roku dezinfekcijas gēlu, ražošanas procesā ir antibakteriālas cietās un šķidrās ziepes.

"Visi mūsu līdzekļi izstrādāti tā, lai maksimāli rūpētos par roku ādu. Mēs pievienojam dažādas sastāvdaļas, lai spirts tik agresīvi nesausinātu rokas, un roku āda tiktu mitrināta un pasargāta ilgstošākā periodā," komentēja kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Viņa norāda, ka pasūtījumi ir ļoti apjomīgi, tāpēc šobrīd tiek apzinātas finansējuma iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar akciju emisiju AS Madara Cosmetics vēlas piesaistīt aptuveni trīs miljonus eiro, lai turpinātu attīstīties tikpat strauji kā līdz šim

Šodien sākas parakstīšanās uz AS Madara Cosmetics akcijām. Uzņēmums ir saņēmis oficiālu atļauju piedāvāt investoriem iespēju kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Madara Cosmetics ir tiesīga izteikt akciju publisko piedāvājumu līdz 482,22 tūkstošiem akciju ar cenu 6,25 eiro par vienu akciju. Tās var tikt papildinātas ar 48,22 tūkstošiem akciju līdz kopumā 530,44 tūkstošiem akciju. Parakstīšanās uz uzņēmuma akcijām ilgs līdz 3. novembrim. Ja interese par akcijām būs pozitīva, tad aptuveni no 10. novembra sāksies otrreizējā tirdzniecība.

«Birža mūsu gadījumā ir piemērotākais risinājums gan saistībā ar to, kā piesaistām līdzekļus turpmākai izaugsmei, gan tāpēc, ka iegūstam papildu reputāciju, kas var noderēt, runājot ar nozīmīgākiem un spēcīgākiem ārvalstu klientiem,» norāda Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis un līdzīpašnieks. Uzņēmums plāno piesaistīt aptuveni trīs miljonus eiro. Tos paredzēts ieguldīt nākamo trīs gadu izaugsmē. Precīzākus investīciju plānus kompānija atklās pēc veiksmīgi notikuša akciju pirmreizējā piedāvājuma. Nozare strauji attīstās un aug, tāpēc nepieciešami saprātīgi ieguldījumi, lai varētu turpināt līdzšinējo attīstību. Kosmētikas nozare attīstās dinamiski, un arī Madara Cosmetics katru gadu sortimentā ievieš jaunus produktus. Uzņēmumam veiksmīgi rit vairāki projekti sadarbībā ar zinātniekiem, un paredzams, ka līdz gada beigām būs vairāki jauni produkti. «Mēs redzam sevi kā vienu no inovatīvākajiem uzņēmumiem savā segmentā. Sadarbība ar zinātniekiem ļauj izstrādāt risinājumus, kuru tirgū vēl nav, pierādīt efektivitāti, atrast jaunas pieejas,» saka U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bio2You zīmola līdzīpašniece: Latvijā mēs esam sasnieguši maksimumu

Nataļja Poriete, 23.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Bio2You laidis klajā trīs jaunas matu kopšanas līnijas, kuru radīšana aizņēma aptuveni deviņus mēnešus. Šogad uzņēmums koncentrējas uz eksportu, stāsta uzņēmuma valdes locekle un Bio2You līdzīpašniece Rita Stražinska.

Saskaņā ar viņas teikto, piemēram, Tuvie Austrumi labi uzņem Bio2You produktus, un ​​īpaši ir sajūsmā par to, ka produktu sastāvs ir dabisks un netiek izmantots alkohols.

Vienlaikus R. Stražinska uzsver, ka Latvijas tirgus uzņēmumam joprojām ir ārkārtīgi svarīgs. «Šis ir mūsu mājas tirgus, tas vienmēr būs mūsu prioritāte, bet es domāju, ka Latvijā šobrīd esam sasnieguši visu, ko varējām, un tagad ir laiks iet tālāk,» teica R. Stražinska.

Viņa atzīst, ka izveidotais zīmols Bio2You jau sākotnēji bija vērsts uz eksporta tirgiem. «Kad mēs dibinājām uzņēmumu, mēs vēlējāmies izmantot nosaukumā vārdu «smiltsērkšķis», bet tas ir grūti izrunājams. To ir grūti izrunāt arī latīņu (Hippophae) un angļu valodā (Sea Buckthorn). Tad mēs padomājām, ka smiltsērkšķis un tajā esošie vitamīni ir vitāli nepieciešami cilvēka organismam tāpat kā skābeklis O2, savukārt «Bio» nozīmē, ka sastāvs ir bioloģiski aktīvs un dabīgs - tā radās nosaukums Bio2You,» skaidroja R. Stražinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gusto smiltsērkšķu krēms

Ilze Žaime, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nolūkā uzlabot komunikāciju ar patērētāju, Dzintars izveidojis digitālā mārketinga grupu

LETA, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnveidotu komunikāciju ar gala patērētāju, kosmētikas ražotāja AS Dzintars izveidojusi digitālā mārketinga grupu, stāsta uzņēmuma pārstāve Linda Belaša.

Tā ir jauna uzņēmuma struktūra, kuras galvenais uzdevums ir darbs ar sociālo mediju tīkliem un reklāmu digitālajā vidē.

Grupas pienākumos arī ietilpst uzņēmuma mājaslapas uzlabošana, kā arī darbs ar februārī izveidoto uzņēmuma internetveikalu.

Taču vienlaikus uzņēmuma pārstāve norāda, ka uzņēmuma Dzintars fokuss joprojām būs kvalitatīvas produkcijas ražošana, kas ir arī uzņēmuma galvenais mērķis, kam vienmēr tikšot pielāgota arī mārketinga stratēģija.

«Uzņēmuma Dzintars galvenais mērķis ir ražot kvalitatīvu produkciju. Šis mērķis nekad netiks mainīts, un mārketinga stratēģija vienmēr tiks tam pielāgota,» uzsver Belaša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Dzintars zobu pasta

Laura Mazbērziņa, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties kosmētikas uzņēmuma AS Dzintars ražotnē, redzot, kā top uzņēmuma jaunais produkts - zobu pasta.

Dzintars zobu pastas pirmsākumi meklējami pagājušajā gadsimtā, kad Stomatoloģijas institūts izveidoja receptūru zobu pastas pulverim. Tomēr, mainoties likumdošanai, kad samaltus dzīvnieku kaulus vairs nevarēja izmantot, zobu pastas ražošana beidzās. Uzņēmums zobu pastu neražoja jau vairāk nekā 50 gadus, taču tagad izlemts par šī produkta atjaunošanu uzņēmuma piedāvājumā. Zobu pasta ir viens no Dzintars jaunākajiem produktiem.

Tās sastāvā ir 35 sastāvdaļas. Zobu pasta satur metilsalicilātu, eikalipta eļļu, krustnagliņas ekstraktu, piparmētru eļļu, saldā apelsīna eļļu, alvejas ekstraktu, kalmes sakņu ekstraktu un kumelīšu ekstraktu. Ārstniecības augu - ozola mizas, pīlādžu un smiltsērkšķu ekstrakti stiprina smaganas un dezinficē mutes dobumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja «Madara Cosmetics» koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 5,59 miljoni eiro, kas ir par 19,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa samazinājusies par 18,8% un bija 809 007 eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai «Nasdaq Riga».

Kompānijas finanšu pārskatā teikts, ka «Madara Cosmetics» koncerna izaugsmes pamatā ir veiksmīga darbība esošajos tirdzniecības kanālos, zīmola atpazīstamības stiprināšana un jaunu produktu ieviešana tirgū.

«Madara Cosmetics» koncerna apgrozījumā 2019.gada pirmajā pusgadā 94% veidoja ieņēmumi Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, kas ir pieaugums par diviem procentpunktiem salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, savukārt 6% ieņēmumu gūti ārpus ES. Tostarp Latvijā «Madara Cosmetics» koncerna ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 1,46 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet koncernam lielākais tirgus ārpus Latvijas bija Somija, kur ieņēmumi veidoja 1,35 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Putuplasta vietā termoiepakojumu piedāvā izgatavot no skuju koku zaleņa

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki piedāvā tehnoloģiju videi draudzīga termoiepakojuma izgatavošanai no Latvijā ļoti plaši pieejamā skuju koku zaleņa – smalkiem zariņiem un skujām, informē RTU.

Skuju koku zalenis faktiski ir mežizstrādes atlikums, tā lietošanas iespējas ir ievērojami plašākas par šobrīd izmantotajām.

«Izstrādājot mežu, koku smalkie zariņi ar skujām paliek turpat mežā. Pēc izkalšanas skujas un zarus var izmantot meža šķeldas ražošanai vai arī klāt uz zemsedzes, lai sliktos laikapstākļos tehnika varētu pārvietoties pa mežu. Nelielos apjomos Latvijā zaleni izmanto arī skuju ekstraktu ražošanā,» uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) vadošā pētniece Indra Muižniece. Zaleni pārstrādā SIA Vecventa Piltenes pusē, vairāki uzņēmumi izmanto zaleņa pārstrādes produktus, piemēram, skuju ekstraktu un hlorofila pastu lieto kā izejvielu kosmētikas un farmācijas produktu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs "Stenders" radījis jaunu un Eiropā vēl nebijušu produktu – plastilīna ziepes.

Plastilīna ziepes attīsta fantāziju un vizuālā noformējuma dēļ ir nebijis risinājums, kas neierastā veidā motivē bērnus mazgāt rokas, informē ražotājs. Pēc rotaļāšanās ar plastilīna ziepēm rokas, saskaroties ar ūdeni, saputosies un noskalojot kļūs tīras.

Plastilīna ziepes var izmantot gan kā roku un ķermeņa ziepes, gan kā šampūnu vai vannas bumbas. Vienlaikus produkts attīsta radošo domāšanu un pirkstu veiklību, jo ir piemērots gan plucināšanai, gan mīcīšanai un dažādu figūru veidošanai.

"Ideja radās neformālā sarunā starp kolēģiem, taču uzreiz pievērsa produktu izstrādātāju vērību, un jau pavisam drīz eksperti laboratorijā ķērās pie darba, lai pēc vairākus mēnešus ilgas izpētes un testēšanas prezentētu jauno produktu," stāsta uzņēmuma ķīmiķe Jūlija Kuzņecova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Mākslīgā zirnekļu tīkla radītājs: Ja jums nepatīk no šī materiāla radītie sporta apavi, jūs tos varat apēst!

Natālija Poriete, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man sacīja, ka neviens pasaulē nespēj izgudrot mākslīgo zirnekļu tīklu – zirnekļu zīdu. Un tas man kļuva par zinātnisku izaicinājumu,» intervijā DB stāsta biofiziķis Tomass Šaibels no Vācijas – Eiropas patentu iestādes rīkotā konkursa «Gada izgudrotājs» finālists.

Tomass, kuru dēvē par «cilvēku-zirnekli,» spēja rūpnieciskā mērogā sintezēt spēcīgu olbaltumvielu, kas līdzīga zirnekļa diega materiālam. Zirnekļu zīds ir viens no visizturīgākajiem materiāliem pasaulē, tas ir piecas reizes spēcīgāks nekā tērauds. Lai to pārrautu, nepieciešams daudz enerģijas.

T. Šaibels spēka mākslīgi nokopēt dabas brīnumu, tam izmantojot zirnekļa zarnu materiālu ar modificētu genomu, kas ieprogrammēts tā, lai spētu ražot zirnekļa zīda proteīnus. No iegūtā diega tiek ražoti īpaši spēcīgi zīda pavedieni. Saskaņā ar Šaibela teikto, šķiedru ražošana aizņēma 10 gadus.

T. Šaibela izgudrojums paver pilnīgi jaunas iespējas medicīnas preču, tekstilmateriālu, kosmētikas un citu produktu ražošanā. Mākslīgais zīds jau tiek izmantots progresīvu medicīnas implantu un pat supervieglu sporta apavu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.

Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc biokosmētikas un parfimērijas ražotāja AS Dzintars produktiem ir lielāks nekā piedāvājums

Uzņēmumā šobrīd rit tiesiskās aizsardzības process, kā rezultātā pietrūkst apgrozāmo līdzekļu un rodas preču deficīts.

«Mums pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, jo mums pietrūkst apgrozāmo līdzekļu. Tas nav noslēpums, ka mums joprojām rit tiesiskās aizsardzības process,» skaidro AS Dzintars mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Elīna Lukjanoviča. «Mēs esam pierādījuši sevi eksporta tirgū un arī vietējā tirgū. Tomēr kosmētikas nozarē bija divas krīzes pēc kārtas – 2008. un 2011. gadā. Tā kā esam liels uzņēmums, mums šis periods bija ļoti sarežģīts, daudz sarežģītāks, nekā tas būtu bijis mazam uzņēmumam. Līdz ar krīzēm uzņēmumam bija vēl viena problēma, kas bija bezcerīgo parādu pieaugums. Lai saglabātu savu uzņēmumu, mums bija vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi, mums to nebija, iekrājumi bija iztērēti, bet bankas kredītus nedeva,» situāciju komentē AS Dzintars valdes locekle, finanšu direktore Dagnija Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru