Tirdzniecības centra Spice apgrozījums 2008. gadā ir pieaudzis par 2.5% un sasniedzis 80.1 milj. Ls.

Savukārt Mēbeļu un interjera centra Spice apgrozījums attiecīgajā laika periodā bija 12.8 milj. latu, tādējādi kopējais tirdzniecības kompleksa (t/k) Spice apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 92.9 milj. latu.

Pērn pieaugusi arī tirdzniecības centra Spice pircēju plūsma – kopumā 2008. gadā t/c Spice apmeklēja 8 miljoni pircēju jeb par 3.84% vairāk nekā 2007. gadā, kad centru apmeklēja 7.7 miljoni pircēju. Par 13% ir pieaudzis arī tirdzniecības centra Spice kopējais pirkumu skaits, kas pērn sasniedza 7.6 miljonus pirkumu.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m² platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m² biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m², bet Viļņā 162 tūkst. m². Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Pašmāju bērnu apģērbu ražošanas uzņēmuma "Mini mode" īpašniece Kristīne Līpiņa sociālajā tīklā "Facebook" dalījusies rūgtā pieredzē sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, bet tā vietā uzņēmumam vēl aprēķinājis sodu par līguma laušanu.

"T/c "Spice" veikals "Mini Mode" bija 15 gadus - no 2005. līdz 2020. Vēlos atzīmēt, ka šo 15 gadu laikā nekad, nevienu reizi nenokavējām rēķinu apmaksas termiņus. Tas nevienam nav noslēpums, ka šā gada pavasaris daudziem uzņēmumiem ir īpaši smags. Arī "Mini Mode" nav izņēmums. Laikā, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem sabiedrība tika aicināta palikt mājās, veikalam nevar klāties labi. Un tas ir pilnībā saprotami. Ārkārtas situācijai ieilgstot, cerējām ar t/c "Spice" vienoties par īres maksas atvieglojumiem, taču diemžēl "Spices" vadība nereaģēja uz mūsu rakstītajām vēstulēm un neatbildēja ne uz vienu no tām," klāsta uzņēmumā.

Pēcāk tomēr izdevies ar vadību sazināties telefoniski, saņemot skaidru centra nostāju: nekādu atvieglojumu nebūs, īre jāmaksā pilnā apmērā, un tā būs arī vēlāk - laikā, kamēr ekonomika atkopsies, nekādu atlaižu nebūs.

2007.gada decembra beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1488 EUR/m2 (novembrī 1519 EUR/m2). Vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 2%. 2007.gada decembra vidējā cena sakrīt ar Ober-Haus 2006.gada oktobrī aprēķināto cenu (1490 EUR/m2).

Rīgas pilsētas zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits decembrī bija līdzīgs oktobra un novembra rādītājiem. Darījumu skaita stabilitāte ar augstu ticamības pakāpi liecina par sasniegto tirgus aktivitātes minimumu. Turpinoties Rīgas sērijveidu dzīvokļu cenu samazināšanās procesam, var sagaidīt pakāpenisku darījumu aktivitātes pieaugumu 2008.gada pirmajā pusē.

2007.gada decembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 9 jauniem daudzdzīvokļu māju projektiem. No tiem Rīgā plānots realizēt 5 – visus centrā. Rīgas rajonā pieteikts 3 projekti, un viens Ogrē.

Jauno projektu attīstītājus atkarībā no to rīcības var iedalīt divās grupās. Viena grupa samazina mārketinga aktivitāti un pat iesaldē projektu realizāciju. Vairākumā gadījumu tās ir vietējās kompānijas. Tai pašā laikā lielie ārzemju attīstītāji demonstrē lielāku aktivitāti gan savu projektu attīstībā, gan meklējot un pērkot celtniecībai sagatavotos projektus. Decembra laikā noslēgti vairāki lieli darījumi ar ārvalstu kompānijām.

Ilggadējo tirdzniecības kompleksa Spice vadītāju Ivetu Lāci izpilddirektores amatā nomaina Kadrija Pudova. Jaunās vadītājas uzdevums būs turpināt audzēt tirdzniecības kompleksa apgrozījumu un strādāt pie jauniem attīstības projektiem, lai stiprinātu Spices pozīcijas Rīgas tirdzniecības centru vidū.

«Iveta vadījusi tirdzniecības kompleksu Spice kopš tā pirmsākumiem, izveidojusi Spice Home un veikusi vairākas kompleksa paplašināšanas kārtas. Esam ļoti pateicīgi par viņas veikumu Spices attīstīšanā kopš 2002.gada,» komentē tirdzniecības kompleksa Spice Padomes priekšsēdētājs, uzņēmuma vairākuma daļu īpašnieks un Kapitel valdes priekšsēdētājs Tāvi Ojala.

«Mums ir izdevies izveidot no citiem atšķirīgu, unikālu piedāvājumu, piesaistot daudzus zīmolus, kuru nav citos Latvijas tirdzniecības centros. Domāju, Spice ir savā līdz šim augstākajā attīstības punktā, un ir radīti visi priekšnosacījumi veiksmīgai izaugsmei nākotnē. Spicē darbojas stabila augstākā līmeņa vadības komanda, un tādēļ šis ir piemērots brīdis, lai es nodotu Spices vadības stafeti savai pēctecei, dodoties pretī jauniem personiskiem un karjeras izaicinājumiem,» vadības maiņu komentē Iveta Lāce.

Tirdzniecības centram "Spice" būs e-lapa, kurā pircēji varēs izvēlēties pirkumus no "Spices" veikaliem arī tiešsaistes režīmā - vai nu pasūtīt uz mājām, vai izvēlēties internetā un uz veikalu braukt jau pēc konkrēta pirkuma, pastāstīja tirdzniecības centra vadītāja Kadrija Pudova.

Viņa atklāja, ka darbs pie e-lapas izstrādes ir sākts jau iepriekš. Tiek strādāts arī pie "Spices" jaunās zīmola stratēģijas. "Tādēļ varētu teikt, ka šis periods [ārkārtējā situācija] mums ir nācis par labu, jo ir radījis nepieciešamību uz ļoti daudzām lietām paraudzīties citādāk," sacīja Pudova.

Savukārt mārketinga aktivitātes, kas bija plānotas pirms pandēmijas laika, nenotika. Līdz ar to "Spice" strauji pārstrukturējās. Piemēram, tirdzniecības centrs izlaida pirmo e-katalogu, kas pirms tam bija žurnāla formātā.

Tāpat "Spicē" ir jauns kampaņas "LetOut" formāts - lai izvairītos no cilvēku drūzmēšanās, tika rīkots izpārdošanas posms, kas ilgst četras dienas. Tāpat vairāk investēja mediju projektos.

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Tirdzniecības centrā Spice esošajā veikalā Trend Express sestdien iebruka daļa piekaramo griestu, Db informēja tirdzniecības centra apmeklētājs. Pēc aculiecinieka teiktā, viena sieviete negadījumā cietusi, taču traumas nav bijušas veselībai bīstamas.

Spices sabiedrisko attiecību speciāliste Mudrīte Grundule informēja, ka Trend Exspress veikalā atsaitējies viens gabals piekaramo griestu un tie nokrituši, skarot veikala apmeklētāju. Cietusī pēc notikušā aizvesta uz pilsētas 1. slimnīcu, kur viņai sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība un pēc tam sieviete devusies mājup.

Pēc M. Grundules teiktā, veikala pārstāve sazinājusies ar cietušo un veikals gatavs segt izdevumus, kas radušies negadījuma dēļ. Šodien Spices tehniskais direktors tiksies ar Trend Express vadību, lai apzinātu situāciju un lemtu par turpmākajiem soļiem, lai līdzīga situācija neatkārtotos, sacīja Spices pārstāve.

Tirdzniecības komplekss Spice pērn strādājusi ar 71,7 miljonu Ls apgrozījumu, ieskaitot Spice Home apgrozījumu.

Gadu iepriekš t/c Spice apgrozījums bija 80,1 miljons Ls, bet Spice Home – 12,8 miljoni Ls, tādējādi kopējais apgrozījums 2008. gadā sasniedza 92,9 miljonus Ls.

Kompleksu pērn apmeklējuši 8,4 miljoni pircēju, bet 2009. gada pirkumus skaits t/k Spice (ieskaitot Spice Home) sasniedza 7,1 miljonus.

Spices direktore Iveta Lāce atzīst - laikā, kad mazumtirdzniecības nozare piedzīvojusi vairāk kā 30% kritumu, Spices rādītāji ir labi un stabili.

Uzņēmums plāno turpināt investīcijas kompleksa attīstībā. Šogad plānots pilnveidot Spices infrastruktūru, paplašinot kreiso pagriezienu un uzlabojot piekļūšanu kompleksam. Abus centrus - Spice Home un Spice – jau šogad iecerēts savienot ar gājēju celiņu. Tāpat tikšot paplašināts kompleksa piedāvājumu, šogad īpaši koncentrējoties uz tādu pakalpojumu kā dizaina, digitālās drukas, kopēšanas, graviera un foto darbnīcu atklāšanu.

Valsts kontroles (VK) ieteikumu īstenošanas dēļ lauksaimnieki platību maksājumus saņems divus līdz trīs mēnešus vēlāk nekā līdz šim, sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.

Viņa norādīja, ka VK platību maksājumus pārbaudīja pirmo reizi, akcentu liekot uz tiesiskā valdījuma pārbaudi, ko LAD pārbauda izlases veidā.

Vītola-Helviga informēja, ka vienoto platību maksājumu (VPM) ir tiesīgi saņemt zemes apsaimniekotāji ‒ personas, kuras reāli kopj zemi. «Tie var būt gan zemes īpašnieki, gan arī nomnieki,» norādīja LAD direktore un piebilda, ka atbilstoši Latvijas likumiem nomas līgumus var slēgt visdažādākajos veidos.

«Patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra. Civillikums noteic, ka nomas līgumu var noslēgt arī mutiskā formā,» atzina Vītola-Helviga un minēja, ka, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, netiek prasīti nomas līgumi. «Tos pārbauda, ja tiek konstatētas dubultas deklarācijas (gadījumi, kad divi lauksaimnieki ir iesnieguši VPM pieteikumus uz vienu platību), kā arī veicot fiziskās kontroles uz vietas saimniecībās. Tas nozīmē, ka zemes lietošanas tiesības tiek pārbaudītas apmēram 7000 finansējuma saņēmēju no 66 tūkstošiem,» pastāstīja LAD direktore.

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Jau šoruden pie tirdzniecības centra Spice Rīgā varētu tikt sākta biroju augstceltnes būvniecība, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Projekta attīstītāji informē, ka šobrīd tiek izstrādāts visas Spices kompleksa teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas projekts.

26 stāvu augsta Spices biroju ēka varētu tikt pabeigta 2010. gada otrajā pusē. Pēc pašreizējiem, visai aptuveniem aprēķiniem projektā tiks ieguldīts 25 - 30 milj. eiro, - laikrakstam Dienas bizness informēja projekta attīstītāja SIA ELL Nekustamieīpašumi valdes loceklis Edgars Miļūns.

Paredzēts, ka biroju ēka atbildīs augstākajai, A klasei. Vaicāts, vai ar šo biroju ēku būs pabeigts Spices komplekss, viņš teica, ka teorētiski iespējas attīstībai vēl ir, bet ļoti daudz kas būs atkarīgs no Latvijas ekonomikas tendencēm utt.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku - fizisko personu pēdējā gada laikā ir šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību.

Saknīša vietā - Uļmans

Mainījies ir pēdējo gadu vislielāko privāto zemes platību īpašnieks - no pazīstamā skandalozā uzņēmēja Gata Saknīša lielāko daļu viņa īpašumu iegādājies Mono holdinga saimnieks Mihails Uļmans. Vēl pirms gada G. Saknītim personiski piederēja 4253 hektāri zemes, turklāt viņa reāli kontrolēto zemes platību apjoms bija vēl ievērojami lielāks: tām bija jāpieskaita uz viņa mātes Agras Saknītes vārda reģistrētie 2610 hektāri, kā arī A. Saknītei oficiāli piederošo uzņēmumu GS Nekustamie īpašumi un Aģentūra GS attiecīgi 803 un 2699 hektāri, līdz ar ko kopējais zemes platību apjoms bija vairāk nekā 10 tūkstoši hektāru.

Projektu līmenī pašlaik ir četri tirdzniecības centri, kuri nākotnē atradīsies Rīgā. Šie jaunieplānotie tirdzniecības centri pircējiem piedāvās līdz šim Rīgā nepārstāvētus formātus, liecina ReSolution sniegtā informācija.

Komercīpašumu tirgus ir stipri atpalicis no pārējo Baltijas valstu tirgiem, un ja situācija nemainīsies, Rīga var zaudēt Baltijas metropoles statusu.

ReSolution rīkotājdirektors Raitis Nešpors pastāstīja, ka Latvijas komercīpašumu tirgus no Igaunijas un Lietuvas tirgus krietni atpalika jau 2005. gadā, un 2006. gada laikā situācija ir tikai pasliktinājusies. Arī ārvalstu investori investīcijas pēdējā laikā vairāk virza uz Lietuvu un Igauniju.

Tirdzniecības platību tirgus

Kā Latvijā attīstītāko segmentu Baltijas komercīpašumu tirgū ReSolution min tirdzniecības platību tirgu. Tas ir attīstītākais no komercīpašumu tirgus segmentiem Latvijā un pašlaik arī Baltijā. Taču situācija tuvākajā laikā varētu mainīties, jo jauni tirdzniecības centri Latvijā ir tikai projekta līmenī, un tuvāko gadu laikā gaidāma tikai jau esošo tirdzniecības centru platību paplašināšana.

Pērn darījumi ar komercīpašumiem Latvijā veikti par 133 miljoniem eiro, un tas bijis sliktākais gads vēsturē, trešdien "Baltic Real Estate Leaders Breakfast" pasākumā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" Izpētes un analītikas nodaļas direktore Agija Vērdiņa.

Viņa skaidroja, ka pirms gada prognozes bijušas par darījumiem aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet realitāte izrādījusies sliktāka nekā prognozēts. Kopumā Baltijā darījumi veikti par aptuveni 800 miljoniem eiro.

Saskaņā ar "Colliers Baltic" prognozēm šogad darījumu apjoms Latvijā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, bet Baltijā kopumā - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. "Colliers Baltic" Investīciju nodaļas vadītāja un partnere Anžela Koļesņikova skaidroja, ka aktivitāte darījumu tirgū atgriezusies pērn septembrī un turpinājās šī gada sākumā.

Koļesņikova sacīja, ka Baltijā investoru pieprasītākais ir tirdzniecības segments. Pieprasītas ir arī jaunas noliktavas, bet to piedāvājums ir ierobežots. Koļesņikova skaidroja, ka pirms pāris gadiem tirdzniecības platību segments bija nepopulārs, bet pērn Latvijā četri no "Top 5" darījumiem, bet Baltijā seši no "Top 10" darījumiem ir bijuši darījumi ar tirdzniecības centriem.

Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?

Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.

Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Automašīnu zādzību apkarošanas nodaļas priekšnieks Andris Stūrainis sarunā ar Db.lv atklāja, kurās vietās Rīgā automašīnas tiek zagtas visvairāk.

Autozagļu visiecienītākās vietas ir tirdzniecības centri un automašīnu stāvvietas pie mājām nakts stundās, sarunā ar Db.lv pastāstīja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Automašīnu zādzību apkarošanas nodaļas priekšnieks Andris Stūrainis. Policija panākusi vienošanos ar tirdzniecības centru Spice, ka tiks pilnveidota videonovērošanas sistēma tā automašīnu stāvvietās, jo līdz šim bijušas vietas, kuras videonovērošana nav ķērusi.

No pieredzes varu pateikt, ka autozagļu grupējumiem ir savas iecienītākās vietas Rīgā. Vienlaikus viņi arī rēķinās, ka mēs viņus vērojam. Ja mēs redzam, ka kādā vietā vairāk sākt zagt automašīnas, tad mēs tai pievēršam lielāku uzmanību, stāstīja A. Stūrainis.

Tuvāko gadu laikā sasniegsim tādu tirdzniecības platību piesātinājumu uz vienu iedzīvotāju, ka tirdzniecības centru segments sasniegs vēl nebijušu spraigas konkurences stadiju.

Tā intervijā Db atzīst Linstow center management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Šādos apstākļos apgrozījuma pieaugums grupas tirdzniecības centros par 14 % - no 92 milj. Ls 2006. gada pirmajā pusgadā līdz 105 milj. Ls šā gada pirmajā pusgadā - esot vērtējams pat kā ļoti labs.

Kā vērtējat šā gada pirmā pusgada rezultātus?

14 % apgrozījuma pieaugums ir pietiekami augsts, jo šobrīd tirdzniecības centru piedāvājums ir sasniedzis patērētāja pieprasījumu. Ja skatāmies uz mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu Latvijā (+ 26 %) un salīdzinām ar Linstow center management apgrozījuma pieaugumu, esam ļoti apmierināti ar rādītājiem. Statistikā lielākais mazumtirdzniecības pieaugums bijis būvmateriālu tirdzniecībā. Mēs visi redzam - ikviens ceļ, katrs Latvijas iedzīvotājs uzskata par nepieciešamu būt par celtnieku un vēl izremontēt savu dzīvokli. Tad seko elektropreces un mēbeles. Šīs trīs kategorijas veido mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā. Un ne visas šīs kategorijas ir mūsu veikalos - mums nav celtniecības materiālu, elektroprecēm mums vērojams neliels kritums, jo centros uz rekonstrukciju bija aizvērušies vairāki veikali. Tas arī iespaidoja apgrozījuma pieaugumu.

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Lai novērstu turpmāko netaisnību un negodīgu konkurenci lauksaimniecības nozarē, lauksaimnieki aicina platību maksājumus piešķirt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet nedrīkst maksāt par bioenerģijai audzētajām kultūraugu platībām.

Par to liecina Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) veiktā aptauja. Lauksaimnieki viennozīmīgi atbalsta platību maksājumus piešķirt vienīgi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet ne kukurūzas vai citu kultūraugu subsidēšanai, kas netiek audzēti ne pārtikai, ne lopbarībai.

«Bioenerģijas ražošana ir cita nozare un tās jautājumi ir jārisina citai nozarei, nevis pārtikas ražošanas sektoram. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība bioenerģijas ražotnes subsidē divkārtīgi – caur paaugstinātiem elektroenerģijas maksājumiem, jo Latvenergo biogāzu ražotnēs saražoto elektroenerģiju iepērk par trīskāršu cenu, un caur platību maksājumiem lauksaimniekiem. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku priviliģētā situācija ir izraisījusi nopietnas sekas lauksaimniecības nozarē un Latvijas laukos – pretēji Eiropas Komisijas uzstādījumam, ka bioenerģijas ražotnēs tiek izmantoti lauksaimniecības atkritumi, Latvijā tūkstošiem hektāru platībās tiek audzēta zaļā masa speciāli šīm ražotnēm, atņemot zemi pārtikas ražošanai, turklāt ražotnēm vistīkamākā kultūrauga kukurūzas ilgstoša audzēšana noplicina Latvijas auglīgās zemes, kas varētu tikt izmantotas pārtikas ieguvei. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku finansiālās priekšrocības, pārsolot zemes nomas cenas, tādējādi negodīgā konkurencē atņemot nomas zemes ilggadējiem pārtikas ražotājiem, iznīcina lauku saimniecības un sekmē lauku iztukšošanos - tās iznīcina Latvijas laukus,» teikts LZF izplatītajā paziņojumā.

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.