Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru kabinets otrdien pieņēma noteikumus, kas noteiks valsts nodevas apmēru par ierakstu izdarīšanu Eiropas ekonomisko interšu grupu reģistrā. Valsts nodeva par Eiropas ekonomisko interesu grupas reģistrāciju būs 8 Ls, turklāt šāda nodeva būs jāmaksā arī gadījumos, kad grupas juridiskā adrese tiek pārcelta no citas ES dalībvalsts uz Latviju. Valsts nodeva par Eiropas ekonomisko interešu grupas filiāles reģistrāciju un dibināšanas līguma grozījumu reģistrāciju būs 6 Ls. Nodeva par citu ierakstu izdarīšanu un ierakstu par Eiropas ekonomisko interesu grupu grozīšanu būs 4 Ls, bet nodeva par reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanu — 2 Ls. Db jau informēja, ka Saeima 17. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Eiropas ekonomisko interešu grupu likumu, kas nosaka, ka šādu grupu dibināšanas pamats ir dibināšanas līgums. Ekonomisko interešu grupu reģistrācijai un darbībai tiks piemēroti normatīvie akti, kuri regulē pilnsabiedrību reģistrāciju un darbību, kā arī attiecīga ES regula, kas pieņemta 1985. gadā. Citās ES dalībvalstīs reģistrēto ekonomisko interešu grupu, kas Latvijā atvērušas filiāles, reģistrāciju un darbību regulēs normatīvie akti, kas attiecas uz ārvalstu komersantu filiālēm. Db (29.06.2004.) jau rakstīja, ka kopumā ES dalībvalstīs reģistrētas aptuveni 1300 aktīvas Eiropas ekonomisko interešu grupas, taču Latvijā šādas grupas pagaidām nav reģistrētas.

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu jeb tā dēvēto lobēšanas likumu.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, likumā noteikts, ka interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma, kuru uzturēs Uzņēmumu reģistrs, darbu sāks 2025.gada 1.septembrī.

Likumā pagaidām nav noteikti administratīvie sodi. Jau iepriekš atbildīgā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja pieeju pagaidām atteikties no agrāk paredzētās administratīvo sodu pieejas. Šāds lēmums pieņemts, jo gaidāmais regulējums nav vienkāršs un nebūtu pareizi uzreiz sodīt kādu, kurš nevis apzināti, bet nejauši būtu neizpratis gaidāmos nosacījumus, iepriekš tika norādīts komisijas diskusijās.

Ministru kabinetam ziņojumā par 2025.gadu būs jāiekļauj vērtējums par nepieciešamību paredzēt administratīvo atbildību par likumā minēto pienākumu neizpildi.

Pārāk daudzo neskaidrību un ministru jautājumu dēļ šodien Ministru kabineta komiteja nolēma nevirzīt tālāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādāto Lobēšanas atklātības likumu.

Gan ministriem, gan arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) nešķita pārliecinoši KNAB argumenti par to, ka šis likums sakārtos lobēšanas jomu un būs iespēja uzzināt, ar ko ārpus komisijām tiekas Saeimas deputāti. Šāds arguments šķita absurds veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V), kura bija neizpratnē - viņa arī piektdienās tiekas ar vēlētājiem, kuriem pat nezina vārdu, un vai tāpēc viņai katrs vēlētājs būs jāreģistrē.

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauda, ka neatbalsta šādu likumprojektu, jo arī viņi tiekas ar Latvijas uzņēmējiem un dažkārt pārstāv viņu intereses starptautiskajā arēnā.

Ekonomikas ministrija atgādina, ka 2008.gada 1.janvārī stājas spēkā vairāki tās izstrādātie normatīvie akti vai grozījumi tajos, kā arī tiek reorganizētas 2 ministrijas padotībā esošās institūcijas.

2008.gada 1.janvārī stājas spēkā Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kura mērķis ir nodrošināt patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību, aizliedzot komercprakses īstenotājiem izmantot negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem. Vienlaikus spēkā stājas arī saistītie grozījumi Reklāmas likumā. Komercprakse attiecas uz visa veida rīcību, kas ir saistīta ar produkta reklamēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem. Likums aizliedz nodarboties ar agresīvu komercpraksi, iespaidojot patērētāju ar uzstājīgām darbībām, piespiešanu un nesamērīgu ietekmi.

Ar 2008.gada 1.janvāri stājas spēkā Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumi Nr.709 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-07 „Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve””, kuri nosaka vispārīgās prasības elektroietaišu līdz 1 kv projektēšanai un izbūvei, lai nodrošinātu cilvēka un vides aizsardzību pret elektriskās strāvas triecienu, ugunsgrēku, apdegumiem un elektriski darbināmu mašīnu negaidītas mehāniskas kustības, kā arī lai nodrošinātu šo elektroietaišu funkcionēšanu atbilstoši tām izvirzītajiem mērķiem.

Izsludinātas un spēkā stājušās nodevas, kuras uzņēmējiem būs jāmaksā par ķīmisko vielu reģistrēšanu Eiropas Ķimikāliju Aģentūrā (ECHA). Lielākā nodeva noteikta 31 000 eiro apmērā.

Ķimikāliju reģistrēšanu ECHA nosaka jaunā ES regula par ķīmiskajām vielām REACH (ķīmisko vielu reģistrēšana, novērtēšana, atļaušana un ierobežošana), kas stājās spēkā 2007. gada 1. jūnijā. Tajā iekļautie noteikumi attiecas uz visām ķīmiskajām vielām, ko ražo vai importē ES, daudzumos, kas gadā ir vismaz viena tonna. Obligātā jauno vielu reģistrācija sākas šā gada 1. jūnijā.

Noteikts, ka zemākā samaksa par ķīmiskās vielas reģistrēšanu būs 16 000 eiro, bet augstākā – 31 000 eiro. Sīkajiem uzņēmumiem ES paredzējusi arī atlaides.

Ar šā gada 1. janvāri stājas spēkā vairāki Finanšu ministrijas (FM) pārziņā esoši tiesību aktu projekti. Veiktās izmaiņas nodokļu politikā Latvijas iedzīvotājus būtiski neskars, ja vien iedzīvotāji nenodarbojas ar azartspēlēm un regulāru akcīzes preču ievešanu no trešajām valstīm, vēsta ministrija.

Ar 1. janvāri stājas spēkā grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz palielināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu mehāniskajiem automātiem, kāršu un kauliņu spēlēm, ruletei un videospēlēm par 15%.

Tāpat spēkā stājas arī grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Izmaiņas būs attiecināmas uz fizisko personu no trešajām valstīm ievedamo preču pārvietošanas regularitātes kritēriju, aizstājot pašlaik noteikto «ne biežāk kā vienu reizi dienā» ar «ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās».

No 1. janvāra stājas spēkā grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas dos lielākas tiesības pašvaldībām nodokļa objekta noteikšanā (piemēram, dzīvojamo māju palīgēku aplikšanā ar nodokli). Grozījumi paredz arī tiesības pašvaldībām lemt par nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma zemei piemērošanu 2012. gadā, tai skaitā, nosakot arī ierobežojuma procentuālo apmēru.

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

Lai saņemtu kredītu bankā, no 10. jūlija vairumā gadījumu vispirms būs nepieciešams saņemt VID izziņu par nomaksātajiem nodokļiem. VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns intervijā Db norāda, ka valsts iejaukšanos kredītpolitikā ir atbalstījušas skandināvu bankas, kā arī atzīst, ka valsts likumdošanā ir būtiski robi attiecībā uz sodiem par "pateicību" naudas nedeklarēšanu.

Cik optimāls jūsu skatījumā ir lēmums tiem iedzīvotājiem, kuri grib ņemt kredītu vismaz 100 minimalo algu apmērā prasīt VID izziņas par nomaksātajiem nodokļiem?

Tas ir viens no valdības apstiprinātā inflācijas apkarošanas plāna punktiem, un tas ir orientēts uz to, lai ierobežotu naudas plūsmu, mazinot inflāciju, kā arī mazināt nodokļu nemaksāšanu, nelikumīgas naudas legalizēšanu. Manuprāt, tas ir nozīmīgs lēmums, būtisks pavērsiens, kas garākā laika posmā varētu nest arī augļus.

Minējāt, ka šo izziņu prasīšana ietilpst valdības apstiprinātajā inflācijas apkarošanas plānā. Taču ne viens vien eksperts ir norādījis, ka ar inflācijas apkarošanu šai prasībai nav nekāda sakara, ka tā ir versta uz "aplokšņu" algu izskaušanu…

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piemērojusi SIA “Tet” naudas sodu 10 025 eiro apmērā par galalietotāju tiesību pārkāpšanu, laika posmā no 2024.gada 27.februāra līdz 2024.gada 24.maijam 108 445 galalietotājiem nosūtot paziņojumus par plānotajiem līguma grozījumiem ar īsāku termiņu nekā vismaz mēnesis pirms līguma grozījumu stāšanās spēkā.

“Lai arī Elektronisko sakaru likums paredz, ka elektronisko sakaru komersants var veikt vienpusējus grozījumus elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā, vienlaikus komersantam ir pienākums informēt galalietotāju par līguma grozījumiem un tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā. Šāds termiņš noteikts, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas galalietotāja tiesības izbeigt līgumu, pirms stājas spēkā plānotie grozījumi, tostarp, paaugstināta cena par pakalpojumu vai mainīts tā apjoms. SIA “Tet” galalietotājus par plānotajiem līguma grozījumiem informēja vidēji 27-30 dienas pirms to spēkā stāšanās, tā vienlaikus arī gūstot materiālu labumu no ātrākas līguma stāšanās spēkā. Turklāt, tā kā SIA “Tet” apņēmās risināt katra galalietotāja pretenzijas individuālā kārtā, nevis, piemēram, izvēloties automātiskus risinājumus, pārkāpuma sekas kopumā netika novērstas arī pēc tam, kad SPRK vērsās pie komersanta. Attiecīgi SPRK padome ir nolēmusi piemērot SIA “Tet” naudas sodu 10 025 eiro apmērā,” skaidro SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā, no 2021.gada 1.janvāra plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz trešdien Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim. Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Sadarbība ar čaulu kompānijām būs jāpārtrauc apmēram 20 000 Latvijas uzņēmumu, otrdien intervijā Latvijas Radio teica SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd sabiedrībā ir radies maldīgs priekšstats, ka jaunie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, attieksies tikai uz Latvijas banku sektoru. «Tas neskars tikai banku sektoru, bet arī attieksies uz tādiem uzņēmumiem kā nodokļu konsultanti, advokātu biroji, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji un citi. Tie ir apmēram 20 000 uzņēmumu,» teica Kiopa, uzsverot, ka šiem uzņēmumiem nāksies atšķetināt savu klientu loku un izbeigt sadarbību ar čaulu kompānijām.

Lursoft valdes locekle atgādināja, ka likumā ir noteiktas trīs pazīmes čaulu kompānijām. Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Pēc Kiopas skaidrotā, visgrūtāk ir konstatēt pirmo pazīmi - vai uzņēmums veic reālo saimniecisko darbību.

Vajag rīkoties atbilstoši likumam, nevis likumu pielāgot situācijai, un tā attiecas arī uz teritoriālo plānojumu. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, norādot, ka Rīgas ostas plānojums nevar būt kā balta lapa.

Satversmes tiesa ir aizliegusi īstenot Rīgas pilsētas attīstības plānu ostas teritorijā. Kāpēc īsti tika uzskatīts, ka šā plāna realizācijas gadījumā netiks ievērota Satversme?

Ar šo spriedumu nav aizliegts attīstīt Rīgas ostu. Tajā ir teikts, ka Rīgas teritorijas plānā tā daļa, kas attiecas uz brīvostas teritoriju, un kuras izmantošana pēc būtības atšķiras no esošās situācijas, nedrīkst stāties spēkā. Un tam ir savi iemesli. Izskatot šo lietu, tika konstatēts, ka Rīgas pašvaldība, pieņemot šos saistošos noteikumus, izdarīja trīs būtiskus procesuālus pārkāpumus, kuru dēļ tie nedrīkstēja tikt pieņemti. Pirmie divi no tiem ir saistīti ar stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu. Pilsētas teritorijas plānojumā šis novērtējums tieši attiecībā uz ostas teritoriju nav veikts, un to var secināt no Vides pārraudzības valsts inspekcijas atzinuma, kur ir skaidri pateikts, ka diemžēl ir tikai iezīmēta ostas teritorija, bet nav noteikts nekas sīkāk. Tika arī pieļauts, ka šis novērtējums tiks iekļauts Rīgas ostas attīstības programmā, taču likumdošana nepieļauj to darīt. Jebkuras ostas attīstības programma nav ārējais normatīvais akts, bet trešajām personām ir saistoši tikai ārējie normatīvie akti. Piemēram, būvatļaujas var tikt izsniegtas tikai saskaņā ar teritorijas plānojumu, nevis ostas attīstības programu. Protams, ja otsas teritorijā tiks būvēta, piemēram, kāda rūpnīca, būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, taču ir jābūt arī kopējam strātēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam.

Latvijā pagaidām vēl neviena Eiropas ekonomisko interešu grupa (EEIG) nav reģistrēta, kaut arī tādas var reģistrēt jau kopš šā gada 1. maija. To liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija.«EEIG tiek dibinātas, lai veicinātu savu biedru ekonomiskās darbības attīstību, taču to mērķis nav peļņas gūšana,» skaidro LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš norāda, ka tās dod iespēju Latvijas juridiskām un fiziskām personām iesaistīties starptautiskās personālsabiedrībās - Eiropas ekonomisko interešu grupējumos, kurās apvienojušies biedri no dažādām ES dalībvalstīm. Taču pēc J. Endziņa teiktā, šobrīd visā ES ir reģistrētas tikai nedaudz vairāk par 1300 aktīvajām EEIG, taču tiek prognozēts to skaita pieaugums sakarā ar ES paplašināšanos. Saeima ir akceptējusi Eiropas ekonomisko interešu grupu likumu, un tuvākajā laikā tas tiks izsludināts, skaidro J. Endziņš, norādot, ka šobrīd vēl darbojas Saeimas Lieldienu brīvdienās Ministru kabineta Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtie noteikumi par EEIG. Latvijā Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrāciju veiks Uzņēmumu reģistrs. EEIG būtiskākā pazīme ir tā, ka tās izveidošanai ir nepieciešami vismaz divi biedri no divām dažādām ES dalībvalstīm un grupas juridisko adresi var pārcelt no vienas ES dalībvalsts uz citu, ievērojot regulā noteikto kārtību.

Valdība 8. janvārī akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» (noteikumi Nr. 585), precizējot noteikumu normatīvus atbilstoši jaunajam Pievienotās vērtības nodokļa likumam, kā arī grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli attiecībā par skaidras un bezskaidras naudas avansu norēķinu kārtību.

Valdības preses dienestā norādīja - ņemot vērā, ka šā gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums. Šī likuma 129. panta piektā daļa paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinā norādītās summas var izteikt jebkurā valūtā ar nosacījumu, ka maksājamā vai koriģējamā nodokļa summa ir izteikta latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam attiecīgās ārvalsts valūtas kursam darījuma brīdī vai avansa maksājuma saņemšanas brīdī. PVN rēķinā maksājamā vai koriģējamā nodokļa summu var arī izteikt latos atbilstoši Eiropas Centrālās bankas publicētajam valūtas kursam darījuma brīdī vai avansa maksājuma saņemšanas brīdī. Šajā gadījumā valūtas maiņas kursu starp valūtām, kas nav eiro, aprēķina, izmantojot katras valūtas maiņas kursu pret eiro.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.