Eksperti

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa brīvdienas ir jāizbeidz

Pēteris Liniņš - Latvijas Alus Darītāju savienības izpilddirektors, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

2019. gada vasarā sasteigti tika pieņemts lēmums par stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmju būtisku samazinājumu. Tajā pat laikā alus akcīzes nodokļa likmes tika saglabātas nemainīgas. Šāda neplānota nozares "raustīšana" ietekmējusi alus nozares konkurētspēju, un neļauj plānot attīstību ilgtermiņā.

2019. gada vasarā šis bija plānots kā īstermiņa solis un tika solīts, ka Latvijas un Igaunijas Ministru prezidenti vienosies par ilgtermiņa risinājumu. Savukārt tagad atkal kuluāros tiek runāts par stipro dzērienu likmes "iesaldēšanu". Latvijas Alus Darītāju savienība un Latvijas Alus Darītāju asociācija (alus nozare) uzskata - stiprā alkohola likmēm ir jāatgriežas tās agrākajā apmērā un jebkurš mēģinājums iesaldēt zemās likmes ir pretrunā ar godīgu konkurenci un valsts interesēm.

Pēc nozares aplēsēm, līdz ar stiprā alkohola cenu samazināšanos, bet alus akcīzes nodokļa atstāšanu nemainīgā apjomā, pārdotā alus apjoms pierobežā strauji kritās - 2019. gada 4. ceturksnī kritumam sasniedzot 50%. Šis fakts skaidri pierāda, ka lēmumu pieņemšanas rezultātā, ir radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo pircēji akcīzes nodokļa likmes ietekmē izvēlās stipros dzērienus.

Jebkurš mēģinājums nostādīt stipros dzērienus priviliģētā stāvoklī liek domāt par neizprotamu atbalstu atsevišķām pierobežas tirgotavām, proti, ļoti šaurai grupai. Iepretim zaudētāji ir alus ražotāji, darītavu darbinieki un budžeta ieņēmumi. Savukārt valsts budžets no šī samazinājuma nav ieguvis tieši neko, jo ieņēmumi no alkoholisko dzērienu akcīzes neizpildīja 2019. gadam noteikto plānu.

Saskaņā ar VID datiem par 2019. gadu, kopējie budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa stiprajam alkoholam atpaliek no nospraustā mērķa par vairāk nekā 22 milj. eiro. Uz šo problēmu jau vasarā norādīja alus nozare, kad tika pieņemts politisks lēmums samazināt akcīzi stiprajam alkoholam.

Savienības ieskatā ir jāatgriežas pie 2019. gada sākuma likmēm un nākamās pārmaiņas jāplāno vismaz trīs gadu periodā, savlaicīgi apzinot situāciju kaimiņvalstīs, nevis haotiski reaģējot. Vasarā sasteigti pieņemtais lēmums atspoguļoja īstermiņa plānošanu un reakciju uz Igaunijā samazinātajām akcīzes likmēm.

Šāda reaģējoša likmju raustīšana ir valsts politikas balstīšana uz plūstošām smiltīm un neietekmējamām izmaiņām nākotnē, jo mēs nevaram ietekmēt kaimiņvalstu nodokļu politiku".

Kā būtisks fakts jāmin arī tas, ka no 2020. gada stiprā alkohola likmes tiek paaugstinātas Lietuvā, taču šo faktu Latvijā lēmumu pieņēmēji mēģina noklusēt. Tas nozīmē, ka bažas par to, ka paaugstinot likmes Latvijā, Latvijas iedzīvotāji dosies pierobežas tirdzniecībā uz Lietuvu, ir nepamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki

Monta Glumane, 17.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien vairāk jaunu alus darītavu, aldari brūvē jaunus alus veidus un turpina cīņu ar importa piedāvājumu.

Alus nozarē joprojām pieprasīts ir tā sauktais rokdarbu alus jeb alus, kas parasti tiek ražots mazos apjomos un ir ar specifiskām garšām. Arī Latvijā šī kategorija ir kļuvusi par stabilu vērtību un turpina attīstīties, palīdzot uzplaukt arī kafejnīcu un restorānu segmentam, kas piedāvā šo alus kategoriju.

Bauskas alu īpašnieku maiņa būtiski neietekmē 

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas...

Arvien populārākas kļūst IPA un eil tipa alus šķirnes, tomēr nemainīgi savu popularitāti saglabā arī lager un pilsener tipa alus šķirnes. “Agrāk bija pieņemts uzskatīt, ka mēs esam pietiekami konservatīvi alus šķirņu izvēlē un vairāk balstāmies uz klasiskajām vācu alus tradīcijām.

Pēdējie gadi pierāda, ka esam gatavi dažādām jaunām garšām un eksperimentiem alus pasaulē,” stāsta Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš. Protams, šajā jomā nepieredzētas korekcijas ir ieviesusi Covid-19 pandēmija. Tā alus nozari Latvijā ietekmē tieši un esaudzīgi. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas 62 alus darītavas, no kurām lielākā daļa ir ļoti mazi uzņēmumi. “Alus darītavas Latvijā Covid-19 izraisītā krīze skar īpaši smagi. Daudzām alus darītavām lielāko produkcijas noietu līdz šim veidoja piegādes restorāniem un bāriem. Kad ēdināšanas bizness bija praktiski apstājies, restorāni varēja nelielu daļu zaudētā noieta kompensēt ar ēdienu piegādēm uz birojiem un mājām. Šajā jomā liela nozīme bija tam, ka tika atļauta alus tirdzniecība internetā. Tas ļāva kaut nedaudz saglabāt strauji krītošos realizācijas apjomus,” pauž P. Liniņš.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji prasa nešķirot nozares, lemjot par atbalstu

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru