Quantcast
Ekonomika

Strauji audzis pieprasījums pēc vietējo stādaudzētavu produkcijas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas stādu audzētāji šajā pavasarī izjūt būtisku pieprasījuma kāpumu. Uzņēmēji to saista ar ārkārtas situāciju, kas daudziem iedzīvotājiem liek pārdomāt ikdienas ieradumus, kā arī slēgtajām valstu robežām.

Pietrūkst stādu

Visvairāk pieaudzis pieprasījums pēc augļu kokiem un ogulājiem. Aptaujātajās stādu audzētavās stāsta, ka topā ir tādi eksotiski augļu koki kā persiki un aprikozes, kas patlaban vairs nav pieejami.

Viens no iemesliem šai tendencei varētu būt ilgas pēc ceļojumiem uz saulainajām dienvidu valstīm, spriež stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle Solveiga Dzene. Uzņēmuma "Pūres dārzi" valdes loceklis Edmunds Grīnbergs papildina, ka noiets pieaudzis arī tādēļ, ka klienti redz – kaimiņam persiki vai aprikozes labi aug, novāc kilogramiem ražas, jāpamēģina arī pašiem. Citiem šie eksotiskie kociņi iepriekšējās ziemās izsaluši.

Kliģenus vairāk uztrauc imports, nevis vīruss 

Ģimenes saimniecībā "Kliģeni" Cēsīs šis pavasaris neatšķiras no citiem, jo klienti, tāpat...

Tāpat Latvijas stādu audzētavās par deficītu kļuvušas bumbieres, krūmmellenes, strauji izsīkst ķiršu, plūmju un ābelīšu krājumi. Pieaudzis pieprasījums arī pēc puķu un košumkrūmu dēstiem. "Iespējams, cilvēki, kas citkārt ietaupījumus izlieto ceļošanai, sev prieku izvēlas sarūpēt šādi," pieļauj S. Dzene.

Audzētavas atzīst, ka šādam pavērsienam nebija gatavas. Uz pieprasījuma izmaiņām tās nespēj operatīvi reaģēt, jo produkcijas sagatavošana prasa laiku. "To, ko sākam audzēt tagad, varēs pārdot pēc diviem, trim gadiem," skaidro "Pūres dārzu" valdes loceklis E. Grīnbergs.

Turklāt aktīvā augļu koku un ogulāju tirdzniecības sezona kļuvusi garāka – ierasto četru nedēļu vietā tā izstiepusies vismaz divas reizes ilgāk. Sākums šogad sakrita ar ārkārtas situācijas izsludināšanas laiku marta vidū, pieprasījums ir aizvien. Arī puķu stādus iepriekš tradicionāli aktīvi sāka pirkt vēlāk – jūnijā, kad viss jau sazaļojis.

Pieaugums uz importa rēķina

Stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle uzskata, ka pieprasījuma pieaugumam ir divi galvenie iemesli. Viens – ārkārtas situācija daudziem lika padomāt, cik izaudzējam paši un cik būtiski ir spēt sevi nodrošināt ar pārtikas produktiem. Otrs – slēgto robežu dēļ iedzīvotāji netika uz tuvējo kaimiņvalstu tirgiem, kā arī nebija iespējams ievest stādus no Polijas.

Pēc Rēzeknes novada stādu audzētavas "Sakstagals" īpašnieces Zaigas Graudiņas novērojumiem, gadatirgos 99 procenti pārdevēju tirgo ievesto produkciju. "Tagad redzam, kāds ir patiesais pieprasījuma apjoms," S. Dzene piebilst.

Plaukst mazdārziņu nomas bizness 

Dārziņu nomas bizness gan Rīgā, gan Pierīgā gatavojas jaunajai sezonai, un aug...

Tomēr Z. Graudiņa uzskata, ka pavisam šī rūpala nav apsīkusi: "Sīkie tirgotāji, kas brauca pēc stādiem uz Poliju, piepildīja lielu daļu tirgus. Tomēr lielās fūres jau tāpat turpina braukt."

Klientu pieplūdumam stādaudzētavās iemesls varētu būt arī tas, ka aizliegti tradicionālie pavasara gadatirgi, kur savu produkciju realizēja ne vien tie, kas strādā pēc shēmas "pirkt un pārdot", bet arī privātie stādu audzētāji. "Varam pateikties, ka Latvijā neaizliedza strādāt dārzniecības centriem un stādu tirgošanas vietām kā vairākās citās valstīs," piebilst S. Dzene. Viņa teic – lai arī privātajiem audzētājiem gadatirgu iztrūkums noteikti radījis robu budžetā, viņi operatīvi spējuši pielāgoties situācijai un par savu produkciju klientus informē sociālajos tīklos, piegādā uz mājām.

Mainījušās arī dārzu ierīkošanas tendences. Agrāk pavasaros stādījumus ierīkoja 60 procenti klientu, rudeņos – 40 procenti, novērojis E. Grīnbergs. Tagad attiecība ir 90:10, jo pieaudzis mazdārziņos aktīvo cilvēku skaits. "Cilvēki atgriežas pie zemes, un tas ir labi," viņš saka.

Atšķirībā no lauksaimniekiem mazdārziņu īpašnieki stādījumus parasti ierīko, iestājoties siltākam gadalaikam. Un nevarētu teikt, ka tas ir nepareizi. Pavasarī iestādīts kociņš vai ogu krūms vasarā ieaug un ir gatavāks pārziemošanai nekā rudenī iedēstīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" ieņēmumi 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 89,8 milj. eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā pērn, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 29,4 milj. eiro un veiktas investīcijas 8,3 milj. eiro apmērā.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija.

Šogad a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pirmajos trijos mēnešos realizējusi 1,89 milj. m3 koksnes, tai skaitā 1,81 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,08 milj. m3 augošu koku.

No kopējiem ieņēmumiem — 89,8 milj. eiro - 86,2 milj. eiro iegūti no apļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas pārdošanas. Interesanti, ka par 9,2 milj. eiro lielāki ir bijuši LVM ienākumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas, ko ietekmējis gan lielāks sortimentu realizācijas apjoms, gan arī augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena par plānoto. Bez tam 2.7 milj. eiro gūti no augošu koku realizācijas, tādējādi par 2 milj. eiro pārsniedzot sākotnēji plānoto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasaulē meklē veidus, kā atvēsināt urbanizētās pilsētas

Anita Kantāne, 28.06.2020

Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veikusi mērījumums Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem.

Foto apvienība "Pilsēta cilvēkiem"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koki, "vēsais" asfalts, baltās sliedes un parastais ūdens – šie ir daži no "instrumentiem", kurus dažādās pasaules vietās izmanto, lai cīnītos ar karstumu.

"Karsti? Stādi kokus!" - šādu paziņojumu savā sociālā tīkla "Facebook" profilā publicējusi apvienība "Pilsēta cilvēkiem". Apvienība veikusi mērījumus Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem. Secinājums – temperatūra krasi atšķiras ielās ar kokiem.

Pilsētās ir daudz karstumu piesaistošu virsmu - asfalts, ēkas, bruģis. Šīs virsmas pilsētās rada tā saukto "karstuma salas" efektu, kad pilsētās gaisa temperatūra ir dažus grādus augstāka nekā gaisa temperatūra ārpus pilsētas, skaidro apvienība.

"Karstuma salas" efektu "Pilsēta cilvēkiem" iesaka labot, apzaļumojot ielas, jo koki dabiski atvēsina pilsētu.

Tikmēr citviet pasaulē izmēģina jaunas tehnoloģijas temperatūras samazināšanai apdzīvotās vietās. ASV pilsēta Fīniksa ziņo par šogad uzsāktu pilotprojektu, kura laikā vairākas pilsētas ielas tiek ieklātas ar "vēso" asfaltu. Tas ir materiāls, kas satur titāna oksīdu un polimērus, atspoguļojot saules gaismu. Losandželosā "vēsais" ielu pārklājums izmēģināts jau 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārziņu nomas bizness gan Rīgā, gan Pierīgā gatavojas jaunajai sezonai, un aug klientu vēlme iekopt savu mazdārziņu.

Savu pirmo sezonu "Dobnīca" noslēdza ar četriem eksperimentāliem dārziem. "Klientu atsauksmes bija pozitīvas un izdevās iekopt, izaudzēt arī bagātīgu ražu," biznesa portālam db.lv stāsta "Dobnīcas" izveidotāji Ieva un Arnolds Vestmaņi.

Db.lv jau rakstīja, ka pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā 2019. gadā izveidoja interaktīvu dārziņu nomas biznesu "Dobnīca".

"Dobnīca" radīta mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai. Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats, vai uzticēt dažādus darbus "Dobnīcas" komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

  • ēdiena paliekas (bez iepakojuma) t.sk. augļi, dārzeņi, olu čaumalas;

  • izlietotas papīra salvetes, papīra dvieļi, kā arī slapjš vai netīrs iepakojuma papīrs;

  • kafijas un tējas biezumi.

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

  • zari (līdz 5 cm diametrā);

  • novītuši ziedi, augi;

  • lapas, nopļauta zāle;

  • augu saknes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tekstilizstrādājumu ražotāja un nekustamo īpašumu attīstītāja "Grupo Karim’s" pasūtījuma itāļu arhitekta Stefano Boeri birojs izstrādājis projektu viedās meža pilsētas izveidei Kankūnas pilsētas apkaimē Meksikā.

Vide pārdomāti veidota tā, lai daba būtu pilnīgā harmonijā ar zaļajām zonām un arhitektūru. Plānots, ka zaļajā pilsētā, kur būs arī iepirkšanās rajoni, 557 hektāru platībā augs aptuveni 7,5 miljoni augu un dzīvos aptuveni 130 000 cilvēku. Ainavu arhitekti rūpīgi pārbaudījuši 400 stādāmās sugas, nodrošinot pārdomātu augu dzīves sajaukumu. Šie koki, krūmi un ziedi ne tikai apdzīvos publiskos parkus un privātos dārzus, bet arī darbosies kā zaļie jumti un fasādes, padarot pilsētu energoefektīvu.

Pilsētu ieskaus saules paneļu gredzens un lauksaimniecības lauki, ko apūdeņo kanāls, kas savienots ar zemūdens cauruli jūrā. Ūdens ir viens no galvenajiem projekta elementiem - tas tiek savākts pie pilsētas ieejas milzīgā baseinā, kur ir arī atsāļošanas tornis, un to visā apdzīvotajā vietā izplata kuģojamu kanālu sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru