Pasaulē

SVF: Parādsaistību atmaksas termiņu pagarināšana nespēj palīdzēt krīzēs nonākušām valstīm

LETA--AFP, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kuram Grieķija lūgusi pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu, paziņojis, ka termiņa pagarināšana parasti ir neefektīva un nespēj palīdzēt valstīm pārvarēt krīzi.

Grieķijai parāda maksājumu SVF - 1,5 miljardus eiro - bija nepieciešams veikt līdz otrdienas plkst.22 (plkst.1 pēc Latvijas laika). SVF trešdien apstiprināja, ka Grieķija otrdien nav spējusi samaksāt savu parādu.

Tādējādi Grieķija kļuvusi par pirmo attīstīto valsti, kas piedzīvojusi SVF parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu, un šī situācija norāda uz pilnīgo neveiksmi vairāk nekā piecu mēnešu garumā atrisināt Atēnu finanšu problēmas un novērst valsts izstāšanos no eirozonas.

Grieķija otrdien pēdējā brīdī lūdza SVF pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu.

Fonds šādi iepriekš rīkojies vien divreiz - abas reizes 1982.gadā, kad parādsaistību atmaksas termiņš tika pagarināts Nikaragvai un Gajānai.

«Vairāk nekā pirms 30 gadiem SVF piešķīra pāris zemu ienākumu valstīm pagarinājumu pēc to lūguma, bet katrā gadījumā pagarinājums nespēja palīdzēt,» teikts fonda trešdien izplatītajā paziņojumā.

Ziņu aģentūra AFP, atsaucoties uz anonīmu avotu, iepriekš trešdien vēstīja, ka SVF Grieķijas lūgumu pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu izskatīs «tuvākajās nedēļās».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF norāda uz demogrāfijas problēmu, ārējo risku un finanšu sistēmas reputācijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku

LETA, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.

SVF eksperti atzinuši, ka Latvijas ekonomika visā visumā ir stabila, valsts parāds ir zems un turpina samazināties, fiskālā un kārtējo maksājumu konta deficīti ir samērīgi, inflācija ir mērena un jaunā valdība ir apņēmusies veicināt labklājības izaugsmi.

Pēc SVF aplēsēm, šogad ekonomikas izaugsme Latvijā gaidāma nedaudz virs 3%, jo ārējā vide ekonomikai vairs nav tik labvēlīga. Lai gan pērn iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,8%, vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies 3% līmenī, kas ir spēcīgs rādītājs, lasāms ziņojumā.

SVF norāda, ka Latvijas ekonomikas elastība kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski uzlabojusies.

Par ilgtermiņa prognožu lielāko risku SVF Latvijas ekonomikai norāda demogrāfijas problēmas, jo sarūk un noveco darbaspēks, kas ilgtermiņā samazinās produktivitātes pieaugumu un negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Argentīna lūdz SVF pagarināt 56 miljardu dolāru aizdevuma atmaksas termiņu

LETA, 29.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīna lūgusi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) pagarināt pagājušajā gadā piešķirtā SVF 56 miljardu ASV dolāru vērtā aizdevuma atmaksas termiņu, trešdien paziņoja finanšu ministrs Ernans Lakunsa.

Viņš norādīja, ka valdība «ierosinājusi sākt dialogu, lai atliktu parāda atmaksu».

Pēc Lakunsas teiktā, sarunas ar SVF par parāda atmaksas termiņa pagarināšanu sāksies pirms 27.oktobrī paredzētajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām, taču tās beigsies pēc 10.decembra, kad sāksies jaunās valdības pilnvaras.

Atmaksas termiņa pagarināšana ļaus jaunajai valdībai «īstenot savu politiku bez finansiāliem ierobežojumiem», piebilda ministrs.

Pēc pašreizējiem nosacījumiem, Argentīnai jāsāk atmaksāt SVF aizdevums 2021.gadā, bet pēdējo aizdevuma maksājumu 5,4 miljardu ASV dolāru apmērā tai paredzēts saņemt nākammēnes.

Pēc tam, kad pirms trim nedēļām uzņēmējdarbībai draudzīgais Argentīnas prezidents Maurisio Makri priekšvēlēšanās zaudēja kreisajam populistam Alberto Fernandesam, kritās Argentīnas valūtas kurss un akciju cenas biržā. Šomēnes kredītreitingu aģentūras «Fitch» un «Standard & Poor»s» pazemināja Argentīnas ilgtermiņa reitingus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF Latvijas izaugsmi šogad lēš ap 3%, nākamgad - nedaudz augstāku

LETA, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lēš aptuveni 3% apmērā, bet nākamgad nedaudz augstāku, teikts SVF misijas Latvijā noslēguma ziņojumā.

Latvijas tautsaimniecības izaugsme pieņemas spēkā, lai arī gada sākumā izaugsme bija lēnāka un metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas apjomi ir mazāki par rūpnīcas kapacitāti. Ekonomikas izaugsmes paātrināšanos balsta privātais patēriņš, ko sekmē reālo algu pieaugums, kā arī investīcijas, kas daļēji saistītas ar Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Šo tendenču rezultātā šogad Latvijas ekonomikas izaugsme lēšama ap 3%.

SVF pozitīvi vērtē vidēja termiņa izaugsmes iespējas, vienlaikus norādot arī uz riskiem. Pozitīvie stimuli ir spēcīgais iekšzemes pieprasījums un ārējās vides negatīvo risku samazināšanās, savukārt riski saistīti ar ieilgušo eirozonas stagnāciju un vājajām Krievijas izaugsmes perspektīvām. Ja padziļinātos ģeopolitiskā spriedze, tiktu ietekmēts gan reālais, gan arī finanšu sektors, secina SVF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse pasaules valstu ir vērsušās Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), lai saņemtu ārkārtas aizdevumus un tādējādi pārvarētu finanšu krīzi, ko izraisījusi globālā koronavīrusa pandēmija, ziņo "CNN".

Vairāk nekā 100 valstis līdz šim ir lūgušas ārkārtas palīdzību, pavēstījusi SVF vadītāja Kristalina Georgijeva.

Viņa sacīja, ka SVF ir gatavs izmantot "pilnu instrumentu komplektu un finansējumu 1 triljona ASV dolāru apmērā", atzīmējot, ka līdz šim 10 valstis ir saņēmušas ārkārtas palīdzību un pusei no pārējām valstīm to vajadzētu saņemt līdz aprīļa beigām.

SVF brīdinājis, ka pasaules ekonomika ir uz ceļa, kas ved uz dziļāko lejupslīdi kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, un valdībām un veselības aizsardzības iestādēm jāstrādā kopā, lai novērstu vēl sliktāku iznākumu.

SVF vadītāja arī mudinājusi centrālās bankas "tērēt tik daudz, cik varat".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF: Grieķijai nav nepieciešama papildu taupība; izdevumu samazinājumi jau aizgājuši par tālu

LETA, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai šobrīd papildu taupība nav nepieciešama un izdevumu samazinājumi jau bijuši pārlieku bargi, pirmdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Ja Grieķija ievēros vienošanos, kas panākta ar Eiropas Savienību (ES) attiecībā uz budžeta pārpalikuma palielināšanu līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pretstatā SVF ieteikumiem, tad tai nevajadzētu vainot fondu par papildu taupības īstenošanu, lai sasniegtu šo mērķi, bloga ierakstā norāda SVF amatpersonas.

SVF vecākais ekonomists Moriss Obstfelds un Eiropas nodaļas direktors Pols Tomsens, kuri bijuši iesaistīti saunās ar Grieķiju, izmanto šo blogu, lai aizstāvētu SVF pret dezinformāciju, kas, pēc viņu uzskatiem, izkropļo patiesību.

Pēc vairākas dienas Grieķijā ilgušām demonstrācijām saistībā ar jauniem budžeta izdevumu samazinājumiem amatpersonas vēsta, ka SVF tiek kritizēts par papildu fiskālās taupības pieprasīšanu, jo sevišķi par tās noteikšanu kā nosacījumu tik ļoti nepieciešamajai parādu sloga mazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai nepieciešami vēl vismaz 50 miljardi eiro, tostarp vēl 36 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) aizdevējiem, lai stabilizētu tās finanses, pat saglabājot pašreizējos kreditoru plānus, ceturtdien pavēstīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF).

Jaunā ziņojumā par Grieķijas finansiālo situāciju SVF arī samazinājis valsts šī gada ekonomiskās izaugsmes prognozi no 2,5% līdz 0%. Šajos aprēķinos nav iekļauta šīs nedēļas banku slēgšana un kapitāla kontroles pasākumi.

SVF ziņojumā norādīts, ka premjerministra Alekša Cipra valdīšanas laikā valsts finansiālās vajadzības būtiski pieaugušas, bet pašreizējie Grieķijas un ES kreditoru priekšlikumi šīs vajadzības nesedz.

"Grieķijai nākotnē ir nepieciešams daudz lielāks finansējums, nekā mēs domājām pagājušajā gadā," žurnālistiem pavēstīja SVF amatpersona.

Jaunā analīze liecina, ka "būs nepieciešama vēl visaptverošāka parāda operācija, lai nodrošinātu, ka parāds ir līdzsvarots," norādīja SVF amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ķīna – lēnāka izaugsme, bet nav iemesla panikai

SEB investīciju stratēģis Ingus Grasis, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējo pāris gadu laikā, pateicoties pasaules centrālo banku aktivitātēm, akciju tirgi stabili, bez lielām svārstībām virzījās augšup. Investoru optimismam palīdzēja ziņas par ASV ekonomikas nostiprināšanās, kā arī ar vien pozitīvāki rādītāji par Eiropas ekonomiku. Turklāt arvien sarūkošs drošu, bet pietiekoši ienesīgu, investīciju iespēju klāsts lika investoriem pakāpeniski virzīties riskantu ieguldījumu iespēju virzienā. Tas noveda pie tā, ka, vēsturiski raugoties, gan uzņēmumu obligācijas, gan akcijas bija kļuvušas dārgas. Lai ekonomiski pamatotu akciju cenu turpmāku kāpumu, būtu jāaug pasaules ekonomikai, ļaujot arī kāpt publiski kotēto uzņēmumu peļņas rādītājiem. Taču šobrīd pasaules finanšu tirgos dominē bažas par globālās ekonomikas nākotnes izaugsmes tempu, uzņēmumu peļņas izaugsmes apmērs tiek pastāvīgi koriģēts uz leju.

Galvenais bažu cēloni ir Ķīnas ekonomiskā izaugsmes palēnināšanās un tās ietekme uz pārējo pasauli. Ķīna ir kļuvusi par pasaules lielāko ekonomiku (skatīt 1.attēlu) un tās īpatsvars, atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, turpinās palielināties, tuvojoties 20% pēc 2020.gada. Ķīna ir nozīmīgs izejvielu patērētājs. Piemēram, saskaņā ar šo Bloomberg apkopoto informāciju (http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-07-15/if-you-re-feeling-bullish-on-china-consult-dr-copper), Ķīna šogad būs atbildīga par aptuveni 45% no visas pasaules vara patēriņa un gandrīz 60% no pasaules dzelzs rūdas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts vērtē: Cik reāls ir stagnācijas scenārijs?

Žanete Hāka, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiro zona piekrīt samazināt Grieķijas parādu un izmaksāt tai 10,3 miljardus eiro

LETA--AFP, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir bažas par Latvijas paveikto finanšu noziegumu apkarošanas jomā, aicinot valsti aktīvāk ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas.

Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb tā dēvēto IV panta konsultāciju ietvaros. Pēc SVF ekspertu Latvijas apmeklējuma starptautiskā organizācija augusta sākumā publicēja ziņojumu par valsts makroekonomisko stāvokli un sniedza arī Latvijas finanšu sektora novērtējumu.

Novērtējumā SVF norāda uz Latvijas kavēšanos finanšu noziegumu apkarošanās jomā, kas var novest pie tā, ka Latvija tiek ierindota tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā», pamatīgi iedragājot uzticību Latvijas finanšu sistēmai. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka nekavējoties ieviest «Moneyval» rekomendācijas.

Tāpat kā riskantas tiek vērtētas Latvijas veiktās reformas finanšu sektorā, kas varētu iedragāt uzticību Latvijas finanšu sektoram un apdraudēt tā stabilitāti. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka Latvijai aktīvāk veikt klātienes uzraudzību augsta riska bankās un pārliecināties, ka to darbība neapdraud finanšu stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) piektdien oficiāli apstiprināja īstermiņa aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 7,16 miljardu eiro apmērā, paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs esam panākuši vienošanos par pagaidu finansējumu. Šo vienošanos atbalsta 28 [ES] dalībvalstis,» žurnālistiem norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka šis pagaidu aizdevums nodrošinās Grieķijai iespēju pirmdien veikt parādsaistību maksājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

ES valstu ziņojumā teikts, ka šie līdzekļi tiks piešķirti divos maksājumos, ļaujot Grieķijai arī nokārtot savus nokavētos parādsaistību maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).

Dombrovskis arī sacīja, ka, visticamāk, būs nepieciešamas vairākas nedēļas, lai noformētu Grieķijas trešo glābšanas programmu, un to būtu ieteicams paveikt līdz 20.augustam, kad Grieķijai jāveic vēl viens parādsaistību maksājums ECB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ukraina veic svarīgu obligāciju maksājumu; novērš defoltu

LETA, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina piektdien veikusi svarīgu eiroobligāciju procentu maksājumu, tādējādi novēršot valsts nonākšanu tehniskā maksātnespējā jeb defoltā un iespējamu izolāciju no globālajiem kreditēšanas tirgiem.

Situāciju labi pārzinoši informācijas avoti norāda, ka nauda, lai nosegtu 120 miljonu dolāru (110 miljonu eiro) maksājumu, pārskaitīta līdz ar darbadienas sākšanos Kijevā.

2,6 miljardu dolāru vērto obligāciju termiņš noslēdzas 2017.gada jūlijā.

Ukrainai tagad ir vēl divi mēneši laika, lai panāktu vienošanos par valsts parādsaistību restrukturizēšanu, pirms tā saskarsies ar vēl grūtāk realizējamu termiņu, lai veiktu eiroobligāciju procentu maksājumu vairāk nekā 500 miljonu dolāru apmērā.

Franklin Templeton un vēl trīs citām ASV finanšu institūcijām pieder aptuveni trīs ceturtdaļas parādsaistību, par kurām Ukraina cenšas iegūt 15,3 miljardu dolāru ietaupījumu nākamajos četros gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru