Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Viens no iemesliem, kāpēc Portugāles nodokļu un ekonomiskā politika ir interesanta Latvijai, ir fakts, ka šī valsts pēdējo desmit gadu laikā ir veikusi līdzīgu ceļu kā mēs. Tiesa, atšķirībā no Latvijas Portugāles ekonomiskā krīze pienāca pāris gadus vēlāk. 2007.–2008. gada finanšu krīzes iespaidā arī Portugālei nācās glābt divas savas bankas. Tikmēr valsts turpināja dzīvot uz deficīta rēķina un procentu likmes valsts parāda vērtspapīriem turpināja pieaugt. Jau 2011. gadā Portugālei nācās lūgt palīdzību 78 miljardu eiro apmērā gan SVF, gan Eiropas Savienībai (ES). Lai atgrieztu ekonomiku veselīgās sliedēs, Sociāli demokrātiskās partijas (Partido Social Democrata) veidotajai valdībai nācās ieviest taupības pasākumus un fiskālo konsolidāciju.

Ja Latvija pēc SVF programmas beigām ir pieturējusies pie salīdzinoši fiskāli atbildīgas politikas (sabalansēts budžets 2016. gadā, 2. attēls) un strādājusi pie strukturālajām reformām, tad Portugāles izvēlētais ceļš pēc SVF programmas slēgšanas 2014. gadā un SP nākšanas pie varas ir bijis citāds. Portugāle pirmskrīzes līmenī ir atgriezusi gan publiskā sektora algas, pensijas un darba nedēļas ilgumu, tāpat arī samazinājusi valstī esošo bezdarbu. Vienlaikus valsts ir spējusi samazināt savu budžeta deficītu.

Neskatoties uz īstenoto sociālo politiku, arī Portugāles fiskāla politika arvien vairāk atgādina Latvijā piekopto labējo politiku.

Tas atspoguļojies arī starptautisko reitingu aģentūru apsekojumos, tāpēc Portugāles kredītreitings lēnām sācis pieaugt. Tomēr, ja vērtējam IKP uz vienu iedzīvotāju, redzams, ka Latvija ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī, bet Portugāle to vēl nav spējusi sasniegt.

Analizējot dziļāk norises Portugāles ekonomikā, var atrast atbildi par ekonomikas atlabšanas iemesliem.

Lielākā ietekme uz Portugāles ekonomikas attīstību ir bijusi ārējā pieprasījuma pieaugumam, ko izraisījusi visas eiro zonas un pārējo pasaules valstu straujāka cikliskā izaugsme.

Par ekonomisko dzinēju kalpojusi arī Portugāles tūrisma nozare (2016. gadā tūristu skaita pieaugums bija 13%). Šī ir nozare, kura veido aptuveni 10% no IKP, ar lielāko nodarbināto skaitu starp visām nozarēm.

Tūrisma industrijai palīdz arī vairāki citi faktori. Piemēram, Portugāle ir viens no lētākajiem tūrisma galamērķiem reģionā, turklāt Tuvajos Austrumos un Āfrikā vērojama saspringta un tūrismu kavējoša ģeopolitiskā situācija.

Tūrisma industrijas panākumi palīdz arī citām nozarēm, piemēram, būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā atvērtas vidēji 50 jaunas viesnīcas gadā. Ar tūrisma industriju saistītā būvniecība bijis galvenais iemesls investīciju pieaugumam valstī. Arī šeit varam secināt, ka Portugāles visstraujāk augošā nozare lielā mērā paļaujas uz ārējiem faktoriem, pār kuriem valstij ar atvērtu ekonomiku ir ierobežota kontrole. Tomēr šāda izaugsme nevar būt mūžīga, līdz ar to Eiropas Komisija (EK) paredz eiro zonas izaugsmes tempa kritumu no 2.2% pagājušogad līdz 1.9% 2019. gadā, kas atstās iespaidu arī uz turpmāko Portugāles attīstību.

Arī Latvijas izaugsmi lielā mērā nosaka ārējie faktori (trade openness jeb tirgus atvērtība: Latvijā – 119%, Portugālē – 79% ). Tomēr tas nozīmē arī to, ka bez atbilstoši veiktām strukturālām reformām valsts atgriezīsies pie stagnācijas, kolīdz ārējie apstākļi pārstās būt tik labvēlīgi.

Joprojām augsto parādsaistību līmeņa dēļ gandrīz visos ekonomikas sektoros potenciālā izaugsme Portugālē tuvākajā laikā būs vāja. Īpaši augsti ir uzņēmumu parāda līmeņi (vairāk nekā 110% no IKP), kā arī finanšu un nefinanšu institūciju ienākumus nenesošo kredītu līmeņi (15.5% un 27.5% no visa portfeļa). Tas atspoguļojas konkurētspējas indeksos, piemēram, Doing Business Portugāle ieņem 29. vietu (Latvijai 20. vieta), savukārt indeksa sadaļā par iespējām saņemt finansējumu dala tikai 105. vietu, kamēr Latvija ieņem 12. vietu.

Tāpat reformas nepieciešamas arī publiskā sektora darbaspēka un tā atalgojuma ierobežošanā, kā arī pensiju sistēmas ilgtspējības uzlabošanā . Problēmas izraisa darba tirgus segmentācija, kur liela daļa darba vietu joprojām ir īstermiņa rakstura, lielākā daļa saistīta ar to pašu tūrisma industriju.

Portugāles attīstību pēdējos gados labvēlīgi ietekmējuši Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās stimulēšanas pasākumi, it īpaši Paplašinātas aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) ietvaros veiktā Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma (PSPP). Eiropas Centrālā bankas (ECB) politikas rezultātā Portugāles valsts 10-gadīgās parādzīmes ienesīgums ir krities no 6% 2013. gada beigās līdz 1.8% šobrīd, būtiski samazinot valsts aizņemšanās izmaksas. Ļaujot valstij turpināt aizņemties starptautiskajos tirgos un sponsorēt savu uz budžeta deficīta balstīto izaugsmi, izmantojot šos izdevīgos nosacījumus.

Pēc PAPP uzsākšanas 2015. gadā Portugāles parāds ir pieaudzis par 1.3%, kamēr procentu maksājumi samazinājušies par 450 miljoniem eiro. Tomēr jāatceras, ka ECB PAPP programmas iegādāto aktīvu apjoms jau šogad ir samazināts uz 30 mljrd. eiro iepriekšējo 60 mljrd. eiro vietā. Eiropas un pasaules ekonomikas rādītājiem turpinot uzlaboties un ECB Padome padarot monetāro politiku stingrāku, Portugālei nākotnē var nākties saskarties ar daudz augstākām procentu likmēm. Tas nozīmētu augstāku apkalpošanas maksu par valsts parādsaistībām, ja Portugāle turpinātu veidot budžetu ar deficītu ekonomikas izaugsmes posmā.

Tāpat Portugāles ekonomiku labvēlīgi ir ietekmējis reālā efektīvā kursa kritums, kurš ņem vērā Portugāles reālā eiro kursa izmaiņas pret viņu galvenajiem tirdzniecības partneriem. Saskaņā ar SVF datiem reālais eiro efektīvais kurss Portugālei (bāzēts uz vienības darba izmaksām) atrodas 12% zem pirmskrīzes līmeņa, tādējādi veicinot Portugāles konkurētspēju. Tomēr līdz ar eiro kursa nostiprināšanos tālāks devums konkurētspējas uzlabošanai nav gaidāms.

Viens no iemesliem, kāpēc Portugāle ir spējusi samazināt budžeta deficītu un tajā pašā laikā palielināt algas, ir krasi sarūkošais starppatēriņš tādās nozarēs kā veselības aprūpe, kā arī pēdējos gados novērotais publisko investīciju kritums.

Tas pašlaik ir viens no zemākajiem eiro zonā, nokrītot līdz 1.5% no IKP, kamēr eiro zonas vidējais valsts investīciju apjoms 2016. gadā saglabājās 2.5% līmenī no IKP. To atzīmējusi arī ES un SVF. Tātad pašreizējie valdības tēriņi algām un citiem izdevumiem lielā mērā ir aizstājuši publiskās investīcijas. Diemžēl, šāda veida prakse nav vērsta uz ilgtspējīgu attīstību un nes tikai īstermiņa rezultātus.Vienlaikus tas ir pasākums, ko ierindas vēlētāji vislabāk novērtē populistu partiju aģitācijas lozungos.

Līdzīgi kā lielākajā daļā eiro zonas valstu - jau pieminētā bezdarba līmeņa samazināšanās Portugālē ir kalpojusi par pamatu privātā patēriņa pieaugumam un tālākai ekonomikas attīstībai. Kā jau tika minēts, diskusijas ir izraisījusi Portugāles sociālā politika, īpaši attiecībā uz valsts sektorā strādājošo atalgojumu un plašāk izskanējušo minimālās algas celšanu.

Skatoties uz nominālajiem minimālās algas līmeņiem, varam secināt, ka Portugāle joprojām atrodas vairākus soļus priekšā Baltijai. Portugālē 2017. gada otrajā pusē minimālā alga veidoja 650 eiro, Igaunijā – 470 eiro, gan Latvijā, gan Lietuvā – 380 eiro. Ja skatāmies uz minimālās algas augšanas tempiem, ir redzams, ka Portugālē un Baltijas valstīs tie bijuši salīdzinoši līdzīgi. Līdz ar to varam secināt, ka minimālās algas konverģence (izlīdzināšanās) starp Baltijas valstīm un Portugāli, ja arī notiek, tad ir minimāla.

Cita aina paveras, ja aplūkojam vidējo algu valstī. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) Latvijā vidējā bruto gada alga reālajā izteiksmē 2016. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu ir augusi par 27.2%, kamēr Portugālē tajā pašā laika periodā augšanas temps bijis vien 2.3%. Nominālajā izteiksmē tas ir pieaugums par 2,712 eiro gadā jeb 226 eiro mēnesī, kamēr Portugāle šis cipars ir vien 378 eiro gadā jeb nepilni 32 eiro mēnesī. Tas daļēji atspoguļojas Portugāles mājsaimniecību patēriņā, kurš nu jau ir pārsniedzis tās rīcībā esošos ienākumus (disposable income), kamēr mājsaimniecības izmanto patēriņa kredītus un savus iekrājumus, lai balstītu savu patēriņu.

Īsumā raksturojot pašreizējo Portugāles attīstību, prātā nāk Latvijas «gāzi grīdā» modelis 2000-šo gadu vidū.

  • Šajā laikā, kad valsts augšanas tempi atradās virs sava ekonomikas potenciāla, Latvijas valdība turpināja veidot valsts budžetus ar deficītu. Kādas tam bija sekas globālās ekonomikas atdzišanas periodā – mēs vēl labi atceramies;

  • Pašlaik veidotajai Portugāles ekonomiskajai politikai ilgtermiņā ir diezgan mazs sakars ar sociāli atbildīgu politiku – tā vairāk veiksmes un ārējās vides atkopšanās faktoru sakritība, nevis mērķtiecīgas makroekonomiskās politikas sasniegums. Izaugsme sākās laikā, kad augļus sāka dot iepriekšējās valdības veiktās strukturālās reformas. Eiro zonas ekonomikā notika pagrieziena punkts un tās attīstība uzņēma straujākus tempus, kas ļāva arī Portugālei turēties līdzi;

  • Arī ECB veiktā PAPP programma, kas tika sākta 2015. gadā, spēlēja savu lomu, ļaujot Portugālei finansēt budžeta deficītu ar zemākām procentu likmēm.

Šo visu faktoru kopums tad arī ir atļāvis Portugālei kāpināt izaugsmi, palīgā nākot arī iekšējam patēriņam. Tomēr - šādi veidotai izaugsmei nav ilgtspējības potenciāla. Ja Portugāle neveiks nepieciešamās strukturālās reformas, tad pastāv risks jau drīz vien atkal ieslīgt atpakaļ stagnācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Par jauno Eirogrupas prezidentu ievēlēts Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentenu

LETA, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas sanāksmē pirmdien Briselē par nākamo Eirogrupas prezidentu ievēlēts Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentenu.

«Sentenu, Portugāles finanšu ministrs, ievēlēts par jauno Eirogrupas prezidentu,» teikts ierakstā ES Padomes tvitera kontā.

50 gadus vecais Sentenu ieguvis divus maģistra grādus - lietišķajā matemātikā Lisabonas Tehniskajā universitātē un ekonomikā Hārvarda universitātē. Viņš strādājis Portugāles centrālajā bankā un no 2004. līdz 2013.gadam bijis Eiropas Komisijas Ekonomikas politikas komitejas loceklis. 2015.gada parlamenta vēlēšanu kampaņā Sentenu bija Sociālistu partijas ekonomikas programmas koordinators. Kopš 2015.gada novembra viņš ir Portugāles finanšu ministrs.

Uz šo amatu kandidēja vēl trīs finanšu ministri - Dana Reizniece-Ozola (ZZS) no Latvijas, Pjērs Gramenja no Luksemburgas un Peters Kažimīrs no Slovākijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti: Strauja izaugsme ir vājš attaisnojums strukturālu reformu atlikšanai

Žanete Hāka, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka izsludina pieteikšanos uzņēmumu Izaugsmes programmai

Lelde Petrāne, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB meklē uzņēmumus 60 tūkstošus eiro vērtai programmai

Lelde Petrāne, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka izsludinājusi pieteikšanos Uzņēmumu izaugsmes programmai. Tās mērķis ir sagatavot 12 maza un vidēja izmēra uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām.

Šajā programmā SEB banka ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, skaidro: «Iepriekšējo gadu laikā esam daudz darījuši, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus izvirzīt ambiciozus biznesa mērķus, ieguldīt inovācijās un mērķēt uz eksporta tirgiem. Ar Izaugsmes programmu ejam soli tālāk: tas ir padziļināts darbs ar 12 uzņēmumiem, lai tie sasniegtu konkrētus, izmērāmus rezultātus. Man nav šaubu, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem ir potenciāls kļūt daudz lielākiem un būt veiksmīgiem starptautiskajā tirgū, un mēs palīdzēsim to īstenot».

Latvijā Uzņēmumu izaugsmes programma tiks īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai pazudusi straujākas izaugsmes dzirkstele

Jānis Šķupelis - DB investora redaktors, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku eirozonas tautsaimniecību rakstu­rojošie dati ekonomistiem likuši sākt apšaubīt re­ģiona uzņemto vareno izaugsmes tempu turpinā­šanos. Šādas finanšu procesu vērotāju bažas savā aprīļa sanāksmē oficiāli apstiprināja arī Eiropas galvenais baņķieris Mario Dragi, kurš vērsa uzmanību uz to, ka manīta izaugsmes procesu nonākšana zemākā pārnesumu kārbas robā (pats Dragi kungs lietoja vārdu «moderation»). Tika solīts pētīt iemeslus, kādēļ izaug­sme kļuvusi lēnāka. Šajā pašā laikā tas vēl neprasot ak­tuālās monetārās politikas izmaiņas – Eiropas Centrālā banka joprojām esot ceļā uz to, lai līdz šā gada beigām noslēgtu savu eiro drukāšanas programmu.

Latvija to var vērtēt divējādi. Notiekošais var nozīmēt to, ka zemas procentlikmes paliek ilgāk, kas izdevīgi būtu kredītņēmējiem, un sarūk eiro cena, kas savukārt nāk­tu par labu eksportētājiem (kopējās valūtas cena nupat noplanējusi līdz zemākajam līmenim trīs mēnešu lai­kā). Tomēr tajā pašā laikā mēs lielā mērā esam atkarīgi no tā, kā ekonomiskos ūdeņus sašūpo lielākie baseina peldētāji, un, ja Eiropā ekonomiskās aktivitātes tempi sāk bremzēties, tad arī Latviju kādā brīdī gaidīs šāds liktenis.

Tiesa gan, jāņem vērā, ka visas runas ir vien par ekonomiskās izaugsmes tempu bremzēšanos no Eiropai ilgstoši visai neierasti augsta līmeņa, nevis par kaut kādu recesiju. Līdz ar to panikai jēgas nav. Dau­dzi ekonomisti lēš, ka Eiropa joprojām ir agrīnākā eko­nomikas izaugsmes cikla stadijā nekā, piemēram, ASV tautsaimniecība, kura jau kādu laiku tiek nosacīti slāpēta ar procentlikmju paaugstināšanu (drīzāk gan – vēlme pēc neordinārajiem laikiem ir šo politiku «normalizēt»).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugālei piederošajā Madeiras salā no ceļa noskrienot un apgāžoties autobusam, trešdienas vakarā dzīvību zaudēja 29 tūristi, kas visi bija Vācijas pilsoņi, paziņoja Portugāles prezidents Marselu Ribelu di Soza.

«Es paužu visas portugāļu tautas skumjas un solidaritāti šajā traģiskajā brīdī, īpaši upuru ģimenēm, kuri, kā man pateikts, visi bija vācieši,» prezidents paziņoja Portugāles televīzijā.

Vietējās Santakrusas pilsētas mērs Filipe Soza pirms tam pavēstīja, ka ir 28 bojāgājušie, tai skaitā 17 sievietes, un vēl 21 cilvēks ievainots.

Kāds ārsts vēlāk paziņoja reportieriem, ka vēl viena sieviete nomirusi slimnīcā no ievainojumiem.

Autobusā pavisam bijuši apmēram 50 pasažieri.

Portugāles premjerministrs Antoniu Košta ierakstīja tviterī, ka viņš sazinājies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai izteiktu līdzjūtību.

Madeiras reģiona valdības viceprezidents Pedru Kaladu sacīja, ka ir «pāragri» izteikt pieņēmumus par avārijas cēloni, un piebilda, ka autobuss bijis piecus gadus vecs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas «Izaugsmes programmu uzņēmumiem» 2.kārtai saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, informē bankas pārstāvji.

No tiem atlasīti 13 uzņēmumi, kuri tuvāko trīs mēnešu laikā izies inovatīvu un biznesa izaugsmei noderīgu apmācību programmu ar mērķi sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei. SEB banka šīs programmas īstenošanā šogad ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

SEB bankas «Izaugsmes programma uzņēmumiem» tiek īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta. Tas ir SEB bankas radīts biznesa akselerators, kurā trīs mēnešu laikā uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, norādaSwedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Mūsuprāt, Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, "SEB banka" jau piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai.

Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas tagad varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus tās.

Uzņēmumu izaugsmes programmu "SEB banka" īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu "Civitta Latvija". Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, "SEB banka" tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā.

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai, turklāt, no situācijas jāiziet kā ieguvējam. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir šobrīd, kad jādomā par sava biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par fiskālo disciplīnu jeb kāpēc šaušana sev kājā reti ir pareizais risinājums

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi bremzējas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jau trīs ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta izaugsme gada izteiksmē ir arvien zemāka. Arī nākamajos gados vairums ekspertu prognozē izaugsmes tempus zem 3%, kas ir samērā zems līmenis Latvijai. Ko darīt?

Skaidrs, ka šādos apstākļos būtu labi, ja ar ekonomisko politiku (galvenokārt fiskālās un monetārās politikas) palīdzību ekonomisko bremzēšanos varētu novērst vai vismaz mazināt.

Par monetāro politiku, šķiet, viss ir skaidrs – tā visā eiro zonā jau ilgstoši turpina būt ārkārtīgi stimulējoša un turpinās tāda būt arī turpmāk. Fiskālā politika ir katras dalībvalsts atbildība. Eiropas Savienības (ES) prasības attiecas tikai uz kopējā fiskālā ietvara ievērošanu, tomēr tās neliedz izmantot arī fiskālo politiku, lai mazinātu ekonomiskā cikla svārstības. Tomēr, raugoties uz pēdējā laikā izskanējušajiem argumentiem par šo tēmu, dažbrīd šķiet, ka Latvijā valda pārliecība, ka atbildīgas fiskālās politikas mērķis ir nevis mazināt ekonomiskā cikliskuma negatīvās sekas, bet gan spīdzināt valsts iedzīvotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzēs straujāks nerezidentu biznesa samazinājums

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr vien kompānija pati saprot, kas tai būtu jāizdara, lai tā nonāktu pie peļņas, peļņas gūšanai nevajadzētu notikt uz izaugsmes rēķina. Tā sarunā par globālajiem un Eiropas akciju tirgiem db.lv saka par Eiropas uzņēmumu kotāciju Ziemeļvalstīs un Baltijā atbildīgais Nasdaq vecākais viceprezidents Adams Kostjals (Adam Kostyal).

Viņa vērtējumā pēdējos dažos gados finanšu tirgos ir izveidojusies ideālajai tuva situācija sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem jeb IPO. Tā aizvien var vērtēt arī par spīti notikumiem vairāku mēnešu garumā ar tarifu kariem un diskusijām par Irānas kodolprogrammas līgumu un sankcijām, kas līdzi nes nenoteiktību – IPO tirgus lielāko ienaidnieci.

Šovasar Ziemeļvalstīs un Baltijā Nasdaq biržās kotēto kompāniju skaits ir pārsniedzis tūkstoti. Gada laikā (līdz 7. augustam) Nasdaq Baltijas un Ziemeļvalstu biržās to oficiālajos un First North sarakstos ir 59 jaunpienācēji, un kompāniju kopējais piesaistītais kapitāls ir 2,643 miljardi EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izvēlēti uzņēmumi, kuri piedalīsies SEB bankas 60 tūkstošus eiro vērtajā programmā

Lelde Petrāne, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 75 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 12 Latvijas uzņēmumi, kas piedalīsies SEB bankas īstenotās Uzņēmumu izaugsmes programmas pirmajā ciklā. Tās mērķis ir sagatavot uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām.

Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Tukuma uzņēmums Pure Chocolate pārstāv pārtikas ražošanas nozari, Centrālā laboratorija sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, Blue Bridge Technologies darbojas IT risinājumu jomā, bet New Black ir digitālā satura mārketinga aģentūra.

Limbažu novada uzņēmums Krogzeme nodarbojas ar bioloģisko upeņu audzēšanu, kompānija MINT print ražo personalizētus sporta apģērbus, Big Bad Bagels strādā sabiedriskās ēdināšanas jomā, savukārt Woltec ir Valmierā bāzēta būvkompānija, kas veic arī elektromontāžas, telekomunikāciju un citu komunikāciju izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru