Biznesa portāls Db.lv piedāvā Latvijas biznesa vidē strādājošo aptauju par to, kurā vietā šie cilvēki svinēs Līgo svētkus un kāda ir viņu metode, kā svētkos nedomāt par darbu.

Arco Real Estate Valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits:

Kā un kurā vietā šogad svinēsiet Līgo svētkus un Jāņus?

Jāņi lielākai daļai latviešu saistās ar lielu izēšanos un alus dzeršanu. Tie galvenokārt tiek gaidīti kā reize, lai kārtīgi pieēstos, dzertu alu un satiktu draugus. Tomēr visas šīs lietas var darīt arī jebkurā citā dienā, tāpēc, lai arī tas skanēs nedaudz nežēlīgi - Jāņi man vairs nav tik liels notikums, kā agrāk. Šajos Jāņos domāju doties uz Aizkraukles rajonu un pavadīt brīvās dienas ar jaukiem cilvēkiem.

Kāda ir Jūsu metode, kā svinību laikā izvairīties no domām par darbu?

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem. Šādu iezīmi atklāj mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada maija beigās – jūnija sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Lielākā daļa jeb 76 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin. Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir lielākā vai mazākā mērā nozīmīgs pasākums, kuru viņi mēdz svinēt, jo tikai 5% iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kam Līgo svētki ir ļoti nozīmīgi. Attiecīgi 70 % no Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā gadā bija norādījuši, ka Jāņi viņiem ir ļoti nozīmīgi un tos vienmēr atzīmē.

5,3 miljonu vērtu komercķīlu a/s Swedbank reģistrējusi saistībā ar a/s Agrofirmas Tērvete investīciju projektiem.

Ķīlas devējs ir a/s Agrofirma Tērvete, bet ņēmējs – a/s Tērvetes AL. Agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks informē, ka ķīla saistīta ar vairākiem investīciju projektiem, kas pašlaik ir realizācijā.

A/s Tērvete AL jau sākusi jaunā alus pagraba izveidi. Pēc D. Dominieka paustā, 1973. gadā celtais alus pagrabs tiks modernizēts atbilstoši visām higiēnas prasībām. Vēlāk sekos jaunas noliktavas izveide un jaunu produktu ieviešana ražošanā. Kopumā trīs gadu laikā alus brūzī paredzēts ieguldīt aptuveni četrus miljonus latu. Jau ziņots, ka Tērvete AL nomās a/s Agrofirma Tērvete piederošās ražošanas ēkas un būves, kā arī veiks ieguldījumus pamatlīdzekļos, jaunās ražošanas iekārtās. «Tērvetes alus ražotnes modernizācija ir nepieciešama, lai veiksmīgi turpinātu alus ražošanas procesu nemainīgā kvalitātē, kā arī lai uzsāktu jaunu produktu ražošanu,» teikts kompānijas gada pārskatā. Modernizācijas procesā iecerēts uzlabot ražošanas mehānismus, ietaupot energoresursus un izejvielas, līdz ar to nodrošinot augstu konkurētspēju. Nākotnē a/s Tērvetes AL plāno ražot gan alu, gan arī jaunus produktus - kvasu un veselības dzērienu.

Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju TOP 100 līderis a/s Agrofirma Tērvete šogad pirmajos deviņos mēnešos strādājusi ar 6.2 miljonus Ls apgrozījumu, kas ir par 15.2 % vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba skaidroja, ka šobrīd gan jūtama tendence, ka gada pēdējos mēnešos pieauguma tempi būs mazāki, jo būtiski pazeminājušās lauksaimnieciskās produkcijas iepirkuma cenas. Kā lēš M. Goba, piemēram, pienam iepirkuma cena šobrīd, salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saimniecībai ir par 38 % zemāka, kādēļ saimniecībai gājuši secen ap 180 tūkstošu Ls ienākumi. Arī graudu iepirkuma cena sarukusi no 190 Ls/t vidēji pērn līdz 90 – 100 Ls/t šobrīd, turklāt pieprasījuma pēc graudiem tirgū praktiski nav. Uzņēmums kā stabilu vērtē alus realizāciju, lai gan kopējai alus tirgus ir samazinājies iedzīvotāju ierobežotās pirktspējas dēļ. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmums strādājis ar 1.2 miljonu Ls peļņu, bet gadu plānots pabeigt ar aptuveni vienu miljonu latu peļņu.

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Akciju sabiedrības "Agrofirma Tērvete" alus darītava šobrīd ir vienīgā, kas Latvijā rūpnieciskos apjomos ražo alu no pašu izaudzētiem miežiem. Šīs kultūras audzēšanā ir uzkrāta liela pieredze, lai mieži ar savu sastāvu būtu noderīgi tieši Tērvetē topošajām alus šķirnēm. Tērvetes alus darītavas šķirnēm Marketinga padome ir piešķīrusi tiesības lietot preču zīmi "Zaļā karotīte" jeb "Kvalitatīvs produkts Latvija". Akciju sabiedrības "Agrofirma Tērvete" alus darītava ir viena no ražotnēm pie kuras pacelts "Zaļās karotītes" kvalitātes karogs.

Agrofirmas vadība ielūdz Jūs uz preses konferenci par Tērvetes alus miežiem ceturtdien, 16. augustā restorāna "Vincents" vasaras terasē Elizabetes ielā 19 pulksten 15:00. Jums būs iespēja tikties ar a/s "Agrofirma Tērvete" valdes priekšsēdētāju Modri Gobu un alus darītavas speciālistiem.

A/s "Agrofirma Tērvete" valdes priekšsēdētājs Modris Goba: "Alus miežu ražošana ir kļuvusi par pieprasītu nozari Eiropas alus tirgū, kur būtiska nozīme ir graudu kvalitātei un īpašajām audzēšanas tehnoloģijām, ko precīzi spēj ievērot lauksaimnieki ar lielu miežu audzēšanas pieredzi. Mūsu speciālistiem šāda pieredze ir. Alus šķirnēm, kas spēj norādīt uz savu alus miežu un iesala izcelsmi tā rodas papildus pievienotā vērtība."

Šogad Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 44% ekonomiski aktīvo rīdzinieku - kā skatītāji Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 35% iedzīvotāju, bet kā dalībnieki - 9%.

Kādos no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ir piedalījušies vairāk nekā 80% no aptaujātajiem rīdziniekiem, kuri šogad svētkos piedalīsies gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Dziesmu un deju svētki īpaši lielu popularitāti ir izpelnījušies vecāku cilvēku vidū. Ap 60% iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 64 gadiem pasākumus noteikti apmeklēs gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki. Vislielākā iedzīvotāju daļa jeb vairāk nekā divas trešdaļas, kas plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ir vecumā pēc 65 gadiem. Aptaujāto jauniešu vidū tikai nepilni 40% plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Daudznozaru a/s Agrofirma Tērvete jau pabeigusi graudaugu novākšanu un, kā pavēstīja agrofirmas valdes priekšsēdētājs Modris Goba, «viena no veiksmes sastāvdaļām, kad jau septembra sākumā var pabeigt graudaugu novākšanu, ir tehniskais nodrošinājums».

Pēdējos gados nozīmīgi līdzekļi ieguldīti jaunu, jaudīgu kombainu iepirkšanā un kaltes paplašināšanā, kur tika izmantots arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Graudu žāvēšanai izmantojamās jaudas šādā slapjā augustā bija ļoti nozīmīgas, kas ļauj saglabāt graudu kvalitāti un līdz ar to – cenu tirgū. Db jau ziņoja, ka Tērvetē šogad sasniegtas rekordražas - vidējā ziemas kviešu raža ir sasniegusi 8 tonnas no hektāra, bet labākajā laukā pat 100 hektāru platībā iekultas 10 tonnas no hektāra. «Mēs bijām gatavi šo rekordražu novākt arī nelabvēlīgos laika apstākļos, tam pietika tehnikas un kaltes jaudas, kuras paplašinājām pagājušajā gadā,» tā M. Goba. Kopumā agrofirmā graudaugu audzēšanai izmanto 1700 hektārus. Kā ar gandarījumu atzīst uzņēmuma Augkopības nozares vadītājs Indriķis Vēveris: «Tā ir augstākā izaudzētā raža, kopš strādāju Tērvetē kopš astoņdesmitajiem gadiem!»

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Dobeles rajona vadība šajā rudenī veikusi īpašu apkopojumu par dažādu pašvaldību ieguldījumu kopējā Zemgales tēla veidošanā. Akciju sabiedrība Agrofirma Tērvete saņēmusi atzinības rakstu par alus degustācijas zāles izveidi alus darītavā, kuru šajā gadā jau apmeklējušas daudzas Latvijas un ārvalstu interesentu grupas, informē uzņēmuma pārstāvis Imants Austriņš.

Jau iecerot degustācijas zāles celtniecību, izvietojot to vienā ēkā ar jaunajām pildīšanas līnijām, agrofirmas vadība apzinājās, ka patērētāju izglītošanā par pilnu alus tapšanas procesu, ieskaitot graudu izaudzēšanu, Agrofirma Tērvete alus darītava ir vienīgā Latvijā, kas to var parādīt ar savu piemēru. To alus popularizācijā varētu nosaukt arī par misijas apziņu.

Apkopojot šīs vasaras tūrisma sezonas statistiku, jāsecina, ka ik mēnesi degustācijas zāli apmeklējušas vismaz 10 specializētas interesentu grupas gan no Latvijas, tuvākajiem kaimiņiem Lietuvas un Krievijas, gan arī Somijas, Nīderlandes, Vācijas, pat ar vēl tālākiem Latvijas viesiem no Brazīlijas un ASV. Tātad vairāki simti interesentu jau izbaudījuši degustācijas zālē Tērvetes viesmīlību. Degustācijas zāles apmeklējumu savos Zemgales maršrutos iekļāvušas vairākas profesionālas tūristu aģentūras. Ceļu uz Tērveti atpūtas programmu ietvaros meklējuši NATO militārie speciālisti, Eiropas lauksaimnieku tematiskas tūristu grupas, vai piemēram, kāda Somijas juristu kompānija.

Valdības lēmums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum tīši pasliktina spēles noteikumus vietējiem ražotājiem, uzskata a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba.

Viņš atgādināja, ka Latvijas valdība un Finanšu ministrijas nodokļu politikas veidotāji nav izmantojuši Eiropas Savienības atļautās akcīzes nodokļa atlaides maziem vietējiem uzņēmumiem līdz pat 50 %, bet akcīzes pieaugums ir tāds pats kā starptautisko koncernu meitas uzņēmumiem – alus darītavām, kas Latvijā nu jau kontrolē 85% no vietējā tirgus. «Aldaris, Cēsu alus, arī viena īpašnieka īpašumā esošie Lāčplēša alus un Līvu alus kā starptautisku koncernu sastāvdaļas šādus ekonomiskus satricinājumus pārdzīvo vieglāk. Mazajām alus darītavām diemžēl kārtējo reizi jāsamazina sava peļņa un jāpalielina risks bankrotēt. Tāda ir valdības politikas reālā ietekme,» tā M.Goba.

AS "Agrofirma "Tērvete"" attīstībā šogad plānots investēt 10 miljonus eiro, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka projektos, kas šobrīd ir projektēšanas stadijā un kuru realizācija plānota 2024.-2025.gadā, investīcijas veidos 5,5 miljonus eiro.

Dominieks sacīja, ka uzņēmumā šogad plāno uzstādīt biometāna un sašķidrinātā biometāna (LNG) ražošanas iekārtu ar jaudu 800 kubikmetru stundā biogāzes attīrīšanai, saules parku ar jaudu trīs megavati stundā, kā arī izveidot uzņēmuma iekšējās elektroenerģijas sadales tīklu pašpatēriņa nodrošināšanai.

Tāpat plānots optimizēt sējumu platību atbilstoši uzņēmumā ražoto produktu klāstam.

Dominieks norādīja, ka šogad tiks projektēta arī digestāta pārstrādes līnija ar jaudu 140 000 tonnu gadā un CO2 pārtikas kvalitātes gāzes ražošanas līnija ar jaudu 7000 tonnu gadā.

A/s Agrofirma Tērvete paplašinās alus ražotni, kas ļaus palielināt jaudu divas reizes.

Paredzēts investēt vecā alus pagraba rekonstrukcijā un jaunas alus vārītavas izveidē, kā arī iekārtu iegādē un loģistikas paplašināšanā. «Alus ražošanā plānojam jaunu vārītavu, papildus jaudu alus pagraba izveidē un jaunu loģistiku – noliktavas, kā arī būtisku lietu - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai mēs būtu videi draudzīgāki,» stāsta a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Investīcijas alus ražotnē paredzētas 3,5 miljonu latu apmērā. Sagaidāms, ka jauda pēc projekta pabeigšanas palielināsies divas reizes, kas balstīsies uz jauniem dabiski raudzētiem produktiem – kvasu, veselības dzērienu un citiem. Detalizētāku informāciju par jaunajiem produktiem D. Dominieks pagaidām neatklāj.

Izmantojot uzkrāto pieredzi, tehnisko nodrošinājumu un pateicoties jaunajām tehnoloģijām, a/s Agrofirma Tērvete jau pabeigusi pavasara graudaugu sēju 1031 ha platībā.

Kā informē uzņēmums, šajos apjomos ietilpst gan vasaras kvieši, gan alus mieži, gan vēl citas kultūras, ko izmanto daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums. Arī ziemas kvieši ir pārziemojuši un attīstās labi.

Agrofirmas Tērvete galvenais augkopības speciālists Indriķis Vēveris padarīto novērtē atzinīgi: „Tas, ka mēs agri sākām, dod graudu iesakņošanās laikam papildus vērtību - zemē vēl bija pietiekami daudz pavasara mitruma, kas labi attīsta sakņu sistēmu. Pirmie lauki, ko sēja uzreiz pēc Lieldienām, jau ir sadīguši un zaļi.”

Saspringto darba grafiku agrofirmas speciālisti veic brīdī, kad vairākas būtiskas lietas lauksaimniecības produktu cenās un valsts atbalstā nav skaidras – piena iepirkuma cenas turpina kristies, nav noteiktības un ātru risinājumu valsts atbalstā lauksaimniekiem krīzes situācijā. Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba uzsver: "Šajā neziņas pilnajā laikā mums uzņēmumā papildus stabilitāti dod daudznozaru struktūra. Mums vairāk nekā 700 hektāri miežu dod pārliecību, ka graudi pārtaps alū un nesīs peļņu. Iepriekšējos gados daudz lielākā apjomā citi zemnieki no mums pirkuši sēklas materiālu. Šobrīd ir samazinājums, lai gan graudaugi nav riskantāko lauksaimniecības nozaru sarakstā. Es ļoti labi šobrīd saprotu tos lauksaimniekus, kuri specializējušies tikai piena lopkopībā – viņu cerības uz labvēlīgākiem valsts budžeta grozījumiem un atbalstu ir daudz lielākas.”

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Šā gada 14. februārī Rīgas augstskolu studenti svinēs vispasaules mīlestības svētkus labdarības akcijas Mīlestības svētki ietvaros. Lai īstenotu lielāko mīlestības svētku projektu, atbalstītu Valsts Asinsdonoru centru (VADC) un popularizētu asins nodošanas nepieciešamību, ir apvienojušies Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU), Biznesa augstskolas Turība (BAT), Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) un Rīgas Starptautiskās Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RSEBAA) studenti.

Mīlestības svētki vienlaicīgi norisināsies Fashion Club, Dzelzceļa muzejā un Līvu akvaparkā. Studentiem, kuri apmeklēs Fashion Club, būs iespēja dejot karstasinīgās un kaislīgās salsas dejas ritmos, piedalīties atraktīvos konkursos mīlētājiem, dejot DJ pavadībā. Studentus priecēs arī Show dance Latvijā pazīstamu horeogrāfu un dejotāju izpildījumā, Body art šovs un modes skate- jaunākās modes tendences apakšveļā.

Dzelzceļa muzejā studenti varēs dejot Latvijā populāru grupu – Putnu balle, Astro`n`out un Z- scars pavadībā. Z- scars šī pasākuma laikā prezentēs jauno albumu. Ikviens interesents varēs fotografēties foto stūrītī, iegūstot piemiņu no šī pasākuma, kā arī veidojot hennas tetovējumus īpašā tetovēšanas salonā.

No precīzām prognozēm atturoties, Latvijas mazumtirgotāji, par spīti ekonomiskajai lejupslīdei valstī, decembri sagaida optimistiski. Visi mazumtirgotāji atzīst, ka šogad ir jūtama patērētāju paradumu maiņa un cilvēki aizvien lielāku uzmanību pievērš tieši atlaidēm un ir kļuvuši praktiskāki.

Tomēr vismaz abi lielākie mazumtirgotāji, raugoties uz gada nogali, ir diez gan optimistiski. "Raugoties uz mūsu pircējiem, jūtam zināmas pārmaiņas viņu iepirkšanās paradumos - tās mēs respektējam un pielāgojam savu ikdienas darbu," atzīst Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. "Tomēr kopumā es nekādu bēdu ieleju nesaskatu, šī gada decembra sajūtas ir līdzīgas kā citus gadus, šogad pat tās ir ziemīgākas – beidzot ārā ir sniegs," tā viņš. Arī SIA Maxima Latvija pārstāve Evija Ercmane uzsver, ka šī gada decembris tiek gaidīts ar vislabākajām domām un lieliem plāniem. "Nevienam nav noslēpums, ka Ziemassvētki ir tas laiks, kad cilvēki vēlas iegādāties visu nepieciešamo gan īpašās noskaņas radīšanai mājās, gan svētku galdam, kā arī dāvanām, un vienlaikus vēlas veikalos pavadīt pēc iespējas mazāk laika," stāsta E. Ercmane.

Šogad ievērojamu pakāpienu pa Latvijā mīlētāko zīmolu reitinga kāpnēm veicis Tērvetes alus, informē uzņēmums.

Kompānija DDB šādu aptauju kopā ar socioloģisko pētījumu firmām un žurnālu Kapitāls gatavo jau vairākus gadus. Ja mīlētāko zīmolu veidotāji gatavotu atsevišķu produktu un dzērienu izlasi, tad Tērvetes alus iekļūtu Top-20. Šoreiz lielajā rangu tabulā kopā ar mobilo telefonu un moderno komunikāciju tīkliem, bankām un medijiem, garšīgām un baudāmām lietām, kompānija ir 58. vietā ar aptaujas rādītāju 7%. Kā alus ražošanas nozares pārstāvjiem, īpašs gandarījums ir pēc precizējuma – Tērvetes alus šogad ir pirmais starp alus zīmoliem.