5,3 miljonu vērtu komercķīlu a/s Swedbank reģistrējusi saistībā ar a/s Agrofirmas Tērvete investīciju projektiem.

Ķīlas devējs ir a/s Agrofirma Tērvete, bet ņēmējs – a/s Tērvetes AL. Agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks informē, ka ķīla saistīta ar vairākiem investīciju projektiem, kas pašlaik ir realizācijā.

A/s Tērvete AL jau sākusi jaunā alus pagraba izveidi. Pēc D. Dominieka paustā, 1973. gadā celtais alus pagrabs tiks modernizēts atbilstoši visām higiēnas prasībām. Vēlāk sekos jaunas noliktavas izveide un jaunu produktu ieviešana ražošanā. Kopumā trīs gadu laikā alus brūzī paredzēts ieguldīt aptuveni četrus miljonus latu. Jau ziņots, ka Tērvete AL nomās a/s Agrofirma Tērvete piederošās ražošanas ēkas un būves, kā arī veiks ieguldījumus pamatlīdzekļos, jaunās ražošanas iekārtās. «Tērvetes alus ražotnes modernizācija ir nepieciešama, lai veiksmīgi turpinātu alus ražošanas procesu nemainīgā kvalitātē, kā arī lai uzsāktu jaunu produktu ražošanu,» teikts kompānijas gada pārskatā. Modernizācijas procesā iecerēts uzlabot ražošanas mehānismus, ietaupot energoresursus un izejvielas, līdz ar to nodrošinot augstu konkurētspēju. Nākotnē a/s Tērvetes AL plāno ražot gan alu, gan arī jaunus produktus - kvasu un veselības dzērienu.

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

A/s Agrofirma Tērvete paplašinās alus ražotni, kas ļaus palielināt jaudu divas reizes.

Paredzēts investēt vecā alus pagraba rekonstrukcijā un jaunas alus vārītavas izveidē, kā arī iekārtu iegādē un loģistikas paplašināšanā. «Alus ražošanā plānojam jaunu vārītavu, papildus jaudu alus pagraba izveidē un jaunu loģistiku – noliktavas, kā arī būtisku lietu - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai mēs būtu videi draudzīgāki,» stāsta a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Investīcijas alus ražotnē paredzētas 3,5 miljonu latu apmērā. Sagaidāms, ka jauda pēc projekta pabeigšanas palielināsies divas reizes, kas balstīsies uz jauniem dabiski raudzētiem produktiem – kvasu, veselības dzērienu un citiem. Detalizētāku informāciju par jaunajiem produktiem D. Dominieks pagaidām neatklāj.

Valdības lēmums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum tīši pasliktina spēles noteikumus vietējiem ražotājiem, uzskata a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba.

Viņš atgādināja, ka Latvijas valdība un Finanšu ministrijas nodokļu politikas veidotāji nav izmantojuši Eiropas Savienības atļautās akcīzes nodokļa atlaides maziem vietējiem uzņēmumiem līdz pat 50 %, bet akcīzes pieaugums ir tāds pats kā starptautisko koncernu meitas uzņēmumiem – alus darītavām, kas Latvijā nu jau kontrolē 85% no vietējā tirgus. «Aldaris, Cēsu alus, arī viena īpašnieka īpašumā esošie Lāčplēša alus un Līvu alus kā starptautisku koncernu sastāvdaļas šādus ekonomiskus satricinājumus pārdzīvo vieglāk. Mazajām alus darītavām diemžēl kārtējo reizi jāsamazina sava peļņa un jāpalielina risks bankrotēt. Tāda ir valdības politikas reālā ietekme,» tā M.Goba.

Dobeles rajona vadība šajā rudenī veikusi īpašu apkopojumu par dažādu pašvaldību ieguldījumu kopējā Zemgales tēla veidošanā. Akciju sabiedrība Agrofirma Tērvete saņēmusi atzinības rakstu par alus degustācijas zāles izveidi alus darītavā, kuru šajā gadā jau apmeklējušas daudzas Latvijas un ārvalstu interesentu grupas, informē uzņēmuma pārstāvis Imants Austriņš.

Jau iecerot degustācijas zāles celtniecību, izvietojot to vienā ēkā ar jaunajām pildīšanas līnijām, agrofirmas vadība apzinājās, ka patērētāju izglītošanā par pilnu alus tapšanas procesu, ieskaitot graudu izaudzēšanu, Agrofirma Tērvete alus darītava ir vienīgā Latvijā, kas to var parādīt ar savu piemēru. To alus popularizācijā varētu nosaukt arī par misijas apziņu.

Apkopojot šīs vasaras tūrisma sezonas statistiku, jāsecina, ka ik mēnesi degustācijas zāli apmeklējušas vismaz 10 specializētas interesentu grupas gan no Latvijas, tuvākajiem kaimiņiem Lietuvas un Krievijas, gan arī Somijas, Nīderlandes, Vācijas, pat ar vēl tālākiem Latvijas viesiem no Brazīlijas un ASV. Tātad vairāki simti interesentu jau izbaudījuši degustācijas zālē Tērvetes viesmīlību. Degustācijas zāles apmeklējumu savos Zemgales maršrutos iekļāvušas vairākas profesionālas tūristu aģentūras. Ceļu uz Tērveti atpūtas programmu ietvaros meklējuši NATO militārie speciālisti, Eiropas lauksaimnieku tematiskas tūristu grupas, vai piemēram, kāda Somijas juristu kompānija.

Izmantojot uzkrāto pieredzi, tehnisko nodrošinājumu un pateicoties jaunajām tehnoloģijām, a/s Agrofirma Tērvete jau pabeigusi pavasara graudaugu sēju 1031 ha platībā.

Kā informē uzņēmums, šajos apjomos ietilpst gan vasaras kvieši, gan alus mieži, gan vēl citas kultūras, ko izmanto daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums. Arī ziemas kvieši ir pārziemojuši un attīstās labi.

Agrofirmas Tērvete galvenais augkopības speciālists Indriķis Vēveris padarīto novērtē atzinīgi: „Tas, ka mēs agri sākām, dod graudu iesakņošanās laikam papildus vērtību - zemē vēl bija pietiekami daudz pavasara mitruma, kas labi attīsta sakņu sistēmu. Pirmie lauki, ko sēja uzreiz pēc Lieldienām, jau ir sadīguši un zaļi.”

Saspringto darba grafiku agrofirmas speciālisti veic brīdī, kad vairākas būtiskas lietas lauksaimniecības produktu cenās un valsts atbalstā nav skaidras – piena iepirkuma cenas turpina kristies, nav noteiktības un ātru risinājumu valsts atbalstā lauksaimniekiem krīzes situācijā. Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba uzsver: "Šajā neziņas pilnajā laikā mums uzņēmumā papildus stabilitāti dod daudznozaru struktūra. Mums vairāk nekā 700 hektāri miežu dod pārliecību, ka graudi pārtaps alū un nesīs peļņu. Iepriekšējos gados daudz lielākā apjomā citi zemnieki no mums pirkuši sēklas materiālu. Šobrīd ir samazinājums, lai gan graudaugi nav riskantāko lauksaimniecības nozaru sarakstā. Es ļoti labi šobrīd saprotu tos lauksaimniekus, kuri specializējušies tikai piena lopkopībā – viņu cerības uz labvēlīgākiem valsts budžeta grozījumiem un atbalstu ir daudz lielākas.”

2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem.

Ministru kabinets piešķīris Atzinības rakstu akciju sabiedrības Agrofirma Tērvete finanšu direktorei, padomes priekšsēdētājai Norai Vildbergai.

Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu akciju sabiedrības Agrofirma Tērvete nostiprināšanā un tās ekonomiskajā izaugsmē. Atzinības rakstu pasniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

2008. gadā Agrofirma Tērvete atradās 1. vietā DB veidotajā lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju TOP 100. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 24% un bija 5,8 milj. Ls, peļņa — ap 800 tūkst. Ls. Agrofirma Tērvete kā savu mērķi deklarējusi kvalitātes līdera vietas saglabāšanu lauksaimniecības produktu ražošanas tirgū Latvijā.

Šogad ievērojamu pakāpienu pa Latvijā mīlētāko zīmolu reitinga kāpnēm veicis Tērvetes alus, informē uzņēmums.

Kompānija DDB šādu aptauju kopā ar socioloģisko pētījumu firmām un žurnālu Kapitāls gatavo jau vairākus gadus. Ja mīlētāko zīmolu veidotāji gatavotu atsevišķu produktu un dzērienu izlasi, tad Tērvetes alus iekļūtu Top-20. Šoreiz lielajā rangu tabulā kopā ar mobilo telefonu un moderno komunikāciju tīkliem, bankām un medijiem, garšīgām un baudāmām lietām, kompānija ir 58. vietā ar aptaujas rādītāju 7%. Kā alus ražošanas nozares pārstāvjiem, īpašs gandarījums ir pēc precizējuma – Tērvetes alus šogad ir pirmais starp alus zīmoliem.

Daudznozaru uzņēmums a/s Agrofirma Tērvete, kas ražo arī Tērvetes alu, 2012. gadā nopelnīja par 23% vairāk nekā iepriekšējā gadā – 1,59 miljonus latu, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 6%, sasniedzot 7,49 miljonus latu.

Aizvadītajā gadā ieņēmumus no saimnieciskās darbības galvenokārt veidojusi alus, piena un graudu realizācija, kā arī ieņēmumi no mazumtirdzniecības, norādījusi uzņēmuma vadība. 2012. gadā a/s Agrofirma Tērvete realizējusi 5,4 tūkst. tonnu piena 1,1 milj. Ls apmērā, kā arī alu 4,4 milj. Ls vērtībā. Ieņēmumi no mazumtirdzniecības pērn veidoja 0,8 milj. Ls. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn apgrozījums alus ražošanas nozarē audzis par 13%.

Šogad a/s Agrofirma Tērvete uzņēmuma attīstībā plāno ieguldīt 8,5 milj. Ls.

A/s Agrofirma Tērvete darbības pamatvirzieni ir augkopība, piena ieguve un realizācija, alus ražošana un realizācija, kā arī mazumtirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana. Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā, Tērvetes pagasta «Tišās». Tā pamatkapitāls veido 1,11 miljonus latu. 2012. gadā uzņēmumā strādāja vidēji 195 darbinieki, savukārt valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Dainis Domnieks.

Nozaru pārstāvji izvairās nosaukt konkrētus atbildīgos vai vainīgos, norādot, ka šī brīža ekonomiskajā krīzē nevar vainot vienu cilvēku vai notikumu.

Tomēr eksperti atzīst, ka lauvas tiesa atbildības par ekonomiskajām grūtībām jāuzņemas politiķiem, jo īpaši Aigara Kalvīša valdībām. Neatkarīgi no tā, vai viņa un iepriekšējo premjeru valdību paveiktais vai nepaveiktais bijis nekompetences, ļaunprātības vai pārmērīgas pašpārliecinātības rezultāts, ekonomiskie rādītāji, kā arī dažādu nozaru pārstāvju brīdinājumi bijuši pietiekami draudīgi, lai signalizētu par nepieciešamību pie varas esošajiem kļūt uzmanīgiem un piesardzīgiem ekonomiskās politikas regulēšanā. Roberts Ķīlis tajā pašā laikā norāda, ka daļa vainas jāuzņemas arī inteliģences pārstāvjiem, kas apzinājās to, kādas būs iepriekšējo gadu straujās izaugsmes sekas, bet acīmredzot savu viedokli nepauda pietiekami skaļi, lai tas tiktu sadzirdēts.

A/s Agrofirma Tērvete jau pabeigusi graudaugu kulšanu un dažas kultūras uzstādījušas rekordražas, Db informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Modris Goba.

Ziemas kviešiem raža bija vidēji 8 t no hektāra, kas ir ļoti labs rādītājs, bet aptuveni no 100 ha izdevies ievākt pat 10 t/ha. Arī miežu raža bijusi laba un pavisam iekultas ap 3 000 t miežu. Pusi no miežu ražas Agrofirma Tērvete izmantos alus darīšanā, savukārt otru pusi visticamāk realizēs kaimiņvalstī Lietuvā. Kopumā Agrofirma Tērvete iekūlusi 9,5 tūkstošus t graudaugu, kas ir par 30 % vairāk nekā pērn, kad ražas apjoms sasniedza 6.7 tūkstošu t.

AS "Agrofirma "Tērvete"" attīstībā šogad plānots investēt 10 miljonus eiro, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka projektos, kas šobrīd ir projektēšanas stadijā un kuru realizācija plānota 2024.-2025.gadā, investīcijas veidos 5,5 miljonus eiro.

Dominieks sacīja, ka uzņēmumā šogad plāno uzstādīt biometāna un sašķidrinātā biometāna (LNG) ražošanas iekārtu ar jaudu 800 kubikmetru stundā biogāzes attīrīšanai, saules parku ar jaudu trīs megavati stundā, kā arī izveidot uzņēmuma iekšējās elektroenerģijas sadales tīklu pašpatēriņa nodrošināšanai.

Tāpat plānots optimizēt sējumu platību atbilstoši uzņēmumā ražoto produktu klāstam.

Dominieks norādīja, ka šogad tiks projektēta arī digestāta pārstrādes līnija ar jaudu 140 000 tonnu gadā un CO2 pārtikas kvalitātes gāzes ražošanas līnija ar jaudu 7000 tonnu gadā.

Lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju TOP 100 līderis a/s Agrofirma Tērvete šogad pirmajos deviņos mēnešos strādājusi ar 6.2 miljonus Ls apgrozījumu, kas ir par 15.2 % vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba skaidroja, ka šobrīd gan jūtama tendence, ka gada pēdējos mēnešos pieauguma tempi būs mazāki, jo būtiski pazeminājušās lauksaimnieciskās produkcijas iepirkuma cenas. Kā lēš M. Goba, piemēram, pienam iepirkuma cena šobrīd, salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saimniecībai ir par 38 % zemāka, kādēļ saimniecībai gājuši secen ap 180 tūkstošu Ls ienākumi. Arī graudu iepirkuma cena sarukusi no 190 Ls/t vidēji pērn līdz 90 – 100 Ls/t šobrīd, turklāt pieprasījuma pēc graudiem tirgū praktiski nav. Uzņēmums kā stabilu vērtē alus realizāciju, lai gan kopējai alus tirgus ir samazinājies iedzīvotāju ierobežotās pirktspējas dēļ. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmums strādājis ar 1.2 miljonu Ls peļņu, bet gadu plānots pabeigt ar aptuveni vienu miljonu latu peļņu.

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

Nelabvēlīgā situācija piena tirgū nav ietekmējusi AS Agrofirma Tērvete mērķtiecību ganāmpulka palielināšanā, šogad klāt nākušas 300, bet nākamajā gadā – vēl 600 slaucamas govis, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads AS Agrofirma Tērvete ir bijis visnotaļ veiksmīgs, plānots par 10% procentiem palielināt apgrozījumu, sasniedzot 13 miljonus eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecība un piena lopkopība, tāpat tas nodarbojas ar zirgkopību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Alus zīmols Tērvetes alus ir nodots saistītajam uzņēmumam, sadarbības partnerim AS Tērvetes AL, kas attīsta alus biznesu un ir sācis arī kvasa ražošanu.

2016. gadā Tērvetes darbību nelabvēlīgi ir ietekmējusi būtiskā svaigpiena un elektroenerģijas iepirkuma cenu samazināšanās. AS Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta, ka piena iepirkuma cenas šī gada astoņos mēnešos noslīdēja līdz 190 eiro par vienu tonnu, savukārt gada sākumā piens tika iepirkts par 230 eiro tonnā. «Šobrīd piena cena ir pieaugusi un tai ir tendence palielināties, kas vieš zināmas cerības, taču paļauties uz cenas pieaugumu nākotnē diemžēl nevar,» atzīst D. Dominieks. Tā kā pēdējos gados ir samazinājusies koģenerācijā no bioloģiskajiem atkritumiem iegūtās elektroeneģijas cena, kas ir piesaistīta dabasgāzes cenai, agrofirmas biogāzes ražotne strādā ar zaudējumiem. 2013. gadā, kad tika atvērta biogāzes ražotne, viena megavatstunda elektroenerģijas maksāja 177 eiro, bet šobrīd tās cena ir samazinājusies līdz 111 eiro, informē D. Dominieks.

AS Agrofirma Tērvete kā viena no Latvijas lauksaimniecības produktu ražotājfirmām pievienojas publiskajā telpā izskanējušajam viedoklim, ka Mārketinga padome, kā preču zīmes Zaļā karotīte ieviesēja, pārāk viegli ir pakļāvusies Eiropas Savienības institūciju ieteikumiem un no preču zīmes logotipa piekritusi izņemt vārdu Latvija.

Kā informē Agrofirmas Tērvete vadība, bez šādas mūsu valstiskas identitātes apliecinājuma Zaļās karotītes logotips zaudē nozīmīgāko daļu no savas misijas – uzsvērt pārtikas produkta latvisko izcelsmi, ne tikai augsto kvalitāti, un dot iespēju patērētājam izvēlēties vietējo ražotāju preci, kas ir būtiski pārtikas rūpniecības globalizācijas procesā, kad liela daļa uzņēmumu nonāk starptautisku koncernu rokās. Latvijas ražotājam ar zīmolu Zaļā karotīte bija iespēja pozitīvi atšķirties. «Mēs jūtamies emocionāli nodoti un ekonomiski saņēmuši kārtējo Eiropas Savienības ierobežojumu, no kura, iespējams, varēja izvairīties. Diemžēl par izmaiņām zīmolā ar uzņēmējiem, kuri to lieto uz savas produkcijas iepakojuma, nekonsultējās, bet pasniedza to kā neizbēgamu, notikušu faktu. Mēs noteikti būtu atbalstījuši Zemkopības ministriju un Mārketinga padomi cīņā par līdzšinējā zīmola saglabāšanu,» teikts AS Agrofirma Tērvete izplatītajā paziņojumā. Latvijas ekonomiskās attīstības posmā, kad mūsu valstī finansiāli nesaudzīgi izjūtam Eiropas Savienības radikālo diskrimināciju lauksaimniecības atbalsta maksājumos, salīdzinājumā ar vecajām dalībvalstīm, kas nostāda neapskaužamā situācijā mūsu zemniekus un ierobežo Latvijā ražoto pārtikas produktu konkurētspēju iekšējā un eksporta tirgū, Latvijas ierēdņiem bija jāizmanto visas iespējas pierādīt, ka vārds „Latvija” preču zīmē ir jāatstāj, tā uzņēmuma vadība, piebilstot, ka mainot preču zīmes Zaļā karotīte statusu uz valsts kvalitātes standartu, ar šādām jēdzieniski ļoti būtiskam zīmola izmaiņām, Latvijas valsts ierēdņi ievērojami riskē kārtējo reizi parādīt savu mazspēju vietējam ražotājam būtiskās lietās.

Agrofirma Tērvete jūnija sākumā atklās miljoniem latu vērto lopkopības kompleksu un biogāzes ražotni.

Tā ir daļa no daudzmiljonu projekta, ko agrofirma pilnībā plāno pabeigt nākamgad. Kopējās Agrofirmā Tērvete investīcijas – 18 miljoni Ls, ko uzņēmums paredzējis ieguldīt trīs gadu laikā.

Uzņēmuma vadība lēš, ka investīcijas dos atdevi jau tuvākajos gados – divu trīs gadu laikā apgrozījumu paredzēts dubultot.

Jaunajā lopkopības kompleksā investīciju apjoms ir deviņi miljoni latu, biogāzes ražotnē – pieci miljoni latu, bet vēl aptuveni četri miljoni latu būs ieguldīti alus ražotnē.

Tērvetes sadarbības partneris ir Swedbank, ar kura palīdzību vērienīgais projekts tiek īstenots, bet celtniecības darbus veica SIA PMG. «Tās ir investīcijas ilgtermiņā, radot jaunas darbavietas laikā, kad cilvēki pamet Latviju. Varam jaunām ģimenēm piedāvāt ilgtermiņa perspektīvu, jo te ir laba infrastruktūra,» stāsta agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Pēc projekta pabeigšanas darbavietu skaits pieaugs par 20, savukārt ražošana Tērvetē būs maksimāli efektivizēta, no viena apsaimniekojamā hektāra iegūstot maksimālo atdevi.

Krievijas graudaugu tranzīts caur Latviju šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni samazinājies 11,5 reizes, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Tranzītā no Krievijas caur Latviju 2025.gada pirmajā ceturksnī pārvadātas 52 654 tonnas graudaugu produktu, kas ir 11,5 reizes mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, kad caur Latviju tranzītā pārvadāja 603 058 tonnas graudaugu.

No 2025.gada pirmajā ceturksnī tranzītā pārvadātajiem graudaugu produktiem gandrīz 50 548 tonnas bija kvieši un kviešu un rudzu maisījums, 1681 tonna - rapšu vai ripšu sēklas, 154 tonnas - griķi, sāre un miežabrāļi, nepilna 121 tonna - rīsi, gandrīz 110 tonnas - auzas, bet 40 tonnu - kukurūza. Rudzi un mieži minētajā periodā no Krievijas caur Latviju tranzītā nav pārvietoti.

Salīdzinot ar 2024.gada pirmajā ceturksni, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma tranzīts 2025.gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 83,6%, rīsu - par 48,6%, auzu - par 91,1%, kukurūzas - par 99,9%, bet griķu, sāres un miežabrāļu - par 86,9%. Savukārt rapšu un rapšu sēklu tranzīts būtiski palielinājās - aptuveni 39 reizes, salīdzinot ar 2024.gada pirmo ceturksni.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmumu grupas izaugsmi, ir vienojies par stratēģisko partnerību ar vienu no vadošajiem Eiropas graudaugu pārstrādes uzņēmumiem “H. & J. Brüggen KG”.

Lai veicinātu Latvijā ražotu augstas kvalitātes produktu eksportu, “H. & J. Brüggen KG” caur savu meitas sabiedrību kļūs par “Dobeles dzirnavnieka” meitas uzņēmuma AS “Rīgas dzirnavnieks” 50% daļu īpašnieku. Kopuzņēmuma izveidošana ļaus kāpināt graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā un veicinās “Rīgas dzirnavnieka” ražoto produktu konkurētspēju globālajā tirgū.

Uzņēmumu darījums iekļauj tikai auzu graudu pārstrādi.

““H. & J. Brüggen KG” ir spēcīgs, pasaules tirgū labi zināms zīmols, ar ko mums ir veiksmīga sadarbība vairāku gadu garumā, nodrošinot viņiem Dobelē ražotu auzu pārslu un citu graudaugu produktu piegādes. Kopuzņēmuma izveidošana stiprinās abu uzņēmumu sadarbību, veicinot “Rīgas dzirnavnieka” ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinot stabilus graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā,” komentē Kristaps Amsils, AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

A/s Agrofirma Tērvete pagājušo gadu pabeidza ar 7,1 miljonu latu apgrozījumu, kas ir lielāks, nekā gadu iepriekš, kad uzņēmums strādāja ar 6,60 miljonu Ls apgrozījumu.

Savukārt kompānijas peļņa pērn bija aptuveni 1,4 miljoni latu, kas ir iepriekšējā gada līmenī. Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks pastāstīja, ka gads bijis stabils, bez lielām svārstībām. Šogad apgrozījumu un peļņu Tērvete plāno aptuveni pagājušā gada līmenī. Agrofirma nodarbojas ar piena un alus ražošanu, kā arī graudkopību, zirgkopību un tirdzniecību un sniedz ēdināšanas pakalpojumus.

Db veidotajā lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāja TOP 100, Agrofirma Tērvete pēc 2010. gada apgrozījuma ierindojās 1. vietā, aiz sevis atstājot a/s Jēkabpils labība un SIA Sabiedrība Mārupe. 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, uzņēmums apgrozījumu palielinājis par 13 %.