Taksometriem rosina ieviest patentmaksu, bet baltajiem numuriem nodokli no apgrozījuma 

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Zane Atlāce - Bistere, 2019. gada 13. februāris plkst. 9:58

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Reaģējot uz saspringto situāciju nozarē, biedrība BASE veica pētījumu par pasažieru pārvadājumu ar vieglo automobili nozari- to saprotot gan kā klasiskos taksometrus, gan tos, kuri pakalpojuma reģistrēšanai un norēķiniem izmanto mobilās aplikācijas un brauc ar «baltajiem numuriem»- tās ekonomiskajiem rādītājiem, normatīvo regulējumu, uzņēmējdarbības modeļiem, citu valstu nozares regulējumu. Pētījums balstās uz esošās statistikas un nozares likumdošanas analīzi, padziļinātām intervijām ar publiskā sektora un nozares pārstāvjiem, kā arī citu, ar nozari saistīto datu, analīzi.

Pētījums apliecina, ka nozare ir ļoti sadrumstalota un tajā valda ļoti asa konkurence. Kopumā nozarē darbojas divi galvenie biznesa modeļi un to variācijas: klasiskie taksometri («dzeltenie numuri») un pasažieru pārvadājumi ar vieglo automobili («baltie numuri»). Pētījuma rezultāti liecina, ka nozarei ir nesamērīgs un nelietderīgs administratīvais slogs: licences, atļaujas, taksometru skaitītāji, zonējums, ierobežotas uzņēmējdarbības formas un. tml., un tās uzraudzībai tiek tērēti nesamērīgi resursi.

Kā uzsver biedrības BASE dalībnieki- pētījuma autori, pētījuma ietvaros tika izstrādāti priekšlikumi nozares likumdošanas pilnveidošanā un «algas nodokļu» nomaksas uzlabošanā, kuriem būtu pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem: pirmajā ieviešanas gadā papildus 2,825 mil.eiro, otrajā gadā - 5.075 milj. eiro, trešajā gadā - 7,315 milj. eiro. Pētnieki arī uzsver, ka izstrādājot priekšlikumus risinājumiem vieglo pasažieru pārvadājumu nozarē tika ņemti vērā atšķirīgie uzņēmējdarbības modeļi un to darbības īpatnības. Piemēram, dzelteno taksometru gadījumā ir ļoti grūti iegūt patiesu priekšstatu par uzņēmēju ienākumiem, jo pastāv dažādi veidi, kā tiek apiets taksometru skaitītāju kontroles mehānisms. Pieļaujot, ka pilnveidojot skaitītāju tehniskās prasības ir kļuvis grūtāk ietekmēt to rādītājus, tomēr tiek izmantoti citi apiešanas veidi - atlaides pēc brauciena vai skaitītāja neieslēgšana vispār. Turklāt dzeltenajos taksometros ir iespējams norēķināties skaidrā nauda.

Savukārt baltie taksometri kā biznesa modelis atšķiras ar to, ka tajos norēķini ir atļauti tikai bezskaidrā naudā, izsaukumi tiek veikti mobilajā lietotnē jeb platformā, kurā klients redz arī tarifu un apmaksas summu. Būtībā platforma nodrošina taksometra skaitītāja funkciju no klienta viedokļa. Turklāt visa informācija par ienākumiem un arī finanšu līdzekļi nonāk platformā. Balto taksometru modelis pēc būtības ir elastīgāks un dod lielākas iespējas tajās darboties nepilnu darba laiku, tai skaitā papildus pamatdarbam, izmantojot personisko automašīnu. Līdz ar to šiem atšķirīgajiem uzņēmējdarbības modeļiem būtu veidojams atšķirīgs nodokļu regulējums, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgu nodokļu slogu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Šādam regulējumam būtu jābūt vienkārši piemērojamam, samazinot administratīvo slogu un izvairīšanās iespējas.

Ņemot vērā nozares specifiku, pēc pētījuma autoru domām, «svarīgs aspekts veidojot nākotnes nodokļu regulējumu ir nepieciešamība nodrošināt labāku nozarē nodarbināto sociālās apdrošināšanas risku segumu. Līdz ar to nodoklim ir jāietver valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (jāveido lielāko tā daļu), ar daudz plašāku risku apdrošināšanu un tām jābūt sasaistītām ar vadītāju.». BASE pārstāvji arī uzsver, ka, ņemot vērā to, ka nozarē šobrīd ēnu ekonomikas apjoms ir 80%, šāds regulējums būtu ieviešams pakāpeniski, dodot laiku nozares uzņēmējiem pārkārtoties un pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem. Proti, pētījuma rezultātā tika izstrādāti sekojoši priekšlikumi attiecībā uz «algas nodokļiem»:

• Klasiskie taksometru vadītāji maksā patentmaksu 1.gadā 250 euro mēnesī, 2.gadā - 335 euro, 3.gadā - 420 euro. Ārpus Rīgas, Pierīgas, Mārupes, Jūrmalas patentmaksa ir par 50% mazāka.

• «Baltie numuri» maksā nodokli % no apgrozījuma: 1.gadā 7,5% no apgrozījuma, 2.gadā - 10% , 3.gadā - 12,5%, saglabājot ierobežojumu - norēķinus veikt tikai bezskaidrā naudā.

Kā skaidro pētījuma autori, patentmaksas/ nodokli % no apgrozījuma ieviešana noteikti neatrisinās visas taksometru nozares, un arī ēnu ekonomiku nozarē pilnībā nelikvidēs. Tomēr šāda pieeja lielā mērā sakārtos aplokšņu algas jautājumu un nodrošinās sociālās garantijas taksometru vadītājiem. BASE piedāvātais modelis paredz «algas nodokļu» sasaisti tikai un vienīgi ar taksometru vadītāju- nevis automašīnu, kā tas tika darīts līdz šim. Atbilstoši BASE modelim, taksometru vadītājiem būs jāizvēlas viens no diviem uzņēmējdarbības modeļiem: vai nu «dzeltenie» vai «baltie» numuri un vadītāji drīkstēs darboties tikai kā fiziskas personas, saimnieciskās darbības veicēji. Proti, vadītājiem nebūs darba attiecību klasiskajā izpratnē. Kā norāda pētījuma veicēji: «… faktiski darba attiecības jau šobrīd nepastāv lielākajā daļā taksometru pārvadājumu sektora. Šobrīd normatīvajā regulējumā paredzētā prasība reģistrēties Uzņēmumu reģistrā faktiski tikai veicina dažādu izvairīšanās no nodokļu nomaksas shēmu veidošanu. Nav arī noslēpums, ka negodīgi komersanti regulāri veido jaunus uzņēmumus, atstājot iepriekšējos nenomaksātu nodokļu parādus. Patentmaksas, kuras maksātu fiziska personu un kuras samaksa būtu saistīta ar reģistrāciju Autotransporta direkcijas vadītāju reģistrā būtu daudz vieglāk administrēt un šāds risinājums būtiski samazinātu izvairīšanās no nodokļu nomaksas iespējas.».

Pētījuma autori arī noraida no dažādām ministrijām izskanējušās bažas par to, ka pārejot uz modeli, kurā fiziska persona ir nodokļu maksātājs, palielināsies riski, kas saistīti ar pārvadājuma pakalpojuma sniegšanu un pārvadātāja atbildību, un, ka šo risku segšanai var rasties apstākļi, kas veicinās obligātās transportlīdzekļa civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) prēmijas pieaugumu: «Uzskatām, ka šādām bažām nav pamata, jo fiziska persona ir atbildīga ar visu savu mantu. Savukārt pie pašreizējā regulējuma pārvadātājs var būt komersants, piemēram, arī mazkapitāla SIA, kuras atbildības līmenis ir apšaubāms. OCTA prēmijas pieaugums taksometriem ir arī pašlaik, neatkarīgi no regulējuma.».

Modelis arī paredz, ka «flotēm», dispečerdienestiem, auto nomām u.c. tiks piemērots parastais nodokļu režīms, t.sk. nodrošinot pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ieņēmumu nodokļa ieņēmumus. BASE pārstāvji gan uzsver: «Jau šobrīd taksometru nozare ir ļoti sadrumstalota un daudzi tās dalībnieki nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni. Daudzos gadījumos lielo autoparku īpašnieki nodarbojas ar automašīnu pārvaldīšanu un iznomāšanu, zīmola mārketingu un dispečerdienesta uzturēšanu un nav nekāda pamata uzskatīt, ka šis biznesa modelis mainīsies arī gadījumā, ja darba tiesisko attiecību vietā pastāvēs nomas attiecības ar šoferiem un šādi uzņēmumi varētu nemaksāt PVN.».

BASE piedāvātajā modelī klasiskie taksometru vadītāji («dzeltenie numuri») patentmaksu maksā paši, bet par «baltajiem numuriem» nodokli ietur un budžetā nomaksā mobilās aplikācijas īpašnieks, to personificējot un sniedzot informāciju VID. Atbilstoši BASE priekšlikumam, platformām ir jābūt reģistrētām Latvijā: nereģistrētām platformām nebūtu tiesību strādāt Latvijā un šoferiem nebūtu tiesību strādāt caur nereģistrētām platformām. Pārkāpumu gadījumā šoferi tiktu izslēgti no vadītāju reģistra: «Šāda kārtība efektīvi attīrītu tirgu no negodīgiem komersantiem, kuri šobrīd nemaksā nodokļus.», pauž pētījuma veicēji. Vienlaikus ar vadītāju sociālo apdrošināšanu, modelis paredz arī pastiprinātu taksometru vadītāju atbildību un kontroli. Tāpat modelis paredz esošā «Taksometru vadītāju reģistra» sasaisti ar nodokļu nomaksu (dati tiek saņemti no VID), proti, pakalpojumu sniegšanā var piedalīties tikai tie taksometru vadītāji, kuri ir nomaksājuši nodokļus: klasiskie taksometru vadītāji - avansā par tekošo mēnesi, «baltie numuri» - par iepriekšējo mēnesiBASE priekšlikumi ietver nepieciešamību veikt izmaiņas citos normatīvajos aktos, kā, piemēram:

• Taksometru skaitītāji vairs nepildītu nodokļu iekasēšanas funkciju, bet gan patērētāja tiesību aizsardzības funkciju un čeks kalpotu kā darījumu apliecinošs dokuments.
• Jāturpina atļauju un licenču centralizācija Autotransporta direkcijā, kā rezultātā ne tikai samazinātos administratīvais slogs, bet arī uzlabotos informācijas ieguves kvalitāte un priekšstats par nozari kopumā.
• Jāievieš mobilo lietotņu jeb aplikāciju licencēšana, tādejādi nostiprinot to pienākumus un atbildību: gan reģistrējot pakalpojumu sniedzējus, gan nomaksājot nodokļus un sniedzot informāciju VID. Iespējams, nepieciešams reģistrēt arī klasiskos dispečerdienestus.

Minētie priekšlikumi un pētījums ir iesniegti Ministru prezidentam, atbildīgajām Saeimas komisijām un ministrijām.

Baltic Taxi izpilddirektors Viktors Jankovičs norāda, ka ierosinājums par patentmaksas ieviešanu, lai sakārtotu ēnu ekonomikas jautājumu taksometru nozarē, ir atbalstāms. Tomēr, viņaprāt, tā jāievieš pēc modeļa, kurā patentmaksa ir attiecināta uz automašīnu, nevis vadītāju: «Taksometru nozarē situāciju pasliktina negodīgā komercdarbība no pasažieru pārvadātāju ar vieglo transportlīdzekli jeb balto numuru puses. Visām ar nozari saistītajām prasībām ir jāattiecas gan uz taksometru pārvadājumiem, gan uz pasažieru pārvadājumiem ar vieglo automašīnu, jo gan taksometri, gan baltie numuri patērētājiem nodrošina identisku pakalpojumu. Pretējā gadījumā turpināsies situācija, kad ir 1800 reģistrētas automašīnas un vēl neapzināts skaits nereģistrētu, bet adekvātu nodokļu nomaksu veic vien proporcionāli neliels skaits automašīnu, tostarp ar Baltic Taxi zīmolu braucošie uzņēmuma sadarbības partneri. Tas nozīmē, ka pakalpojuma aplikāciju turētāji ir jādefinē kā pasažieru pārvadātāji Autopārvadājumu likuma izpratnē, ar atbildību par nodokļu nomaksu, kā arī par savu un savu partneru komercpārvadātaju nodrošināto pakalpojumu».

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 25. septembris plkst. 11:22

Rīgas domes Pasažieru  komercpārvadājumu licencēšanas komisijā paredzēts lemt par...

2012. gada 14. augusts plkst. 14:51

«Man nav tādas nekaunības, lai «piesūktos» pie valsts budžeta caur valstij tobrīd...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2019. gada 26. marts plkst. 8:39

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs...

2019. gada 04. marts plkst. 14:29

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko...

2019. gada 13. februāris plkst. 7:52

Beļģijā notiekošā nacionālā streika dēļ trešdien atcelti plānotie Latvijas nacionālās aviokompānijas...

2019. gada 12. februāris plkst. 7:38

Sarīkojumi reģionos palīdz atslēgties no ikdienas, kā arī uzlabot tūrisma rādītājus....

2019. gada 11. februāris plkst. 16:19

Francijā netālu no Parīzes pirmdien nozudis inkasācijas automašīnas šoferis kopā ar aptuveni...

2019. gada 11. februāris plkst. 11:58

Autostāvvietu operators SIA «Cityparks Latvija» Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā...

2019. gada 11. februāris plkst. 11:27

PNB Banka un «Mēness aptieka» izstrādājusi jaunu, Baltijā līdz šim nebijušu pakalpojumu senioriem...

2019. gada 11. februāris plkst. 9:07

Pašvaldībām nereti nav pietiekamu resursu un instrumentu, kā pašām radīt dažādus mehānismus...

2019. gada 11. februāris plkst. 7:41

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

2019. gada 11. februāris plkst. 7:08

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) un pilnsabiedrība «Rīgas mikroautobusu satiksme» (RMS)...