Pakalpojumi

Taksometriem rosina ieviest patentmaksu, bet baltajiem numuriem nodokli no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Reaģējot uz saspringto situāciju nozarē, biedrība BASE veica pētījumu par pasažieru pārvadājumu ar vieglo automobili nozari- to saprotot gan kā klasiskos taksometrus, gan tos, kuri pakalpojuma reģistrēšanai un norēķiniem izmanto mobilās aplikācijas un brauc ar «baltajiem numuriem»- tās ekonomiskajiem rādītājiem, normatīvo regulējumu, uzņēmējdarbības modeļiem, citu valstu nozares regulējumu. Pētījums balstās uz esošās statistikas un nozares likumdošanas analīzi, padziļinātām intervijām ar publiskā sektora un nozares pārstāvjiem, kā arī citu, ar nozari saistīto datu, analīzi.

Pētījums apliecina, ka nozare ir ļoti sadrumstalota un tajā valda ļoti asa konkurence. Kopumā nozarē darbojas divi galvenie biznesa modeļi un to variācijas: klasiskie taksometri («dzeltenie numuri») un pasažieru pārvadājumi ar vieglo automobili («baltie numuri»). Pētījuma rezultāti liecina, ka nozarei ir nesamērīgs un nelietderīgs administratīvais slogs: licences, atļaujas, taksometru skaitītāji, zonējums, ierobežotas uzņēmējdarbības formas un. tml., un tās uzraudzībai tiek tērēti nesamērīgi resursi.

Kā uzsver biedrības BASE dalībnieki- pētījuma autori, pētījuma ietvaros tika izstrādāti priekšlikumi nozares likumdošanas pilnveidošanā un «algas nodokļu» nomaksas uzlabošanā, kuriem būtu pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem: pirmajā ieviešanas gadā papildus 2,825 mil.eiro, otrajā gadā - 5.075 milj. eiro, trešajā gadā - 7,315 milj. eiro. Pētnieki arī uzsver, ka izstrādājot priekšlikumus risinājumiem vieglo pasažieru pārvadājumu nozarē tika ņemti vērā atšķirīgie uzņēmējdarbības modeļi un to darbības īpatnības. Piemēram, dzelteno taksometru gadījumā ir ļoti grūti iegūt patiesu priekšstatu par uzņēmēju ienākumiem, jo pastāv dažādi veidi, kā tiek apiets taksometru skaitītāju kontroles mehānisms. Pieļaujot, ka pilnveidojot skaitītāju tehniskās prasības ir kļuvis grūtāk ietekmēt to rādītājus, tomēr tiek izmantoti citi apiešanas veidi - atlaides pēc brauciena vai skaitītāja neieslēgšana vispār. Turklāt dzeltenajos taksometros ir iespējams norēķināties skaidrā nauda.

Savukārt baltie taksometri kā biznesa modelis atšķiras ar to, ka tajos norēķini ir atļauti tikai bezskaidrā naudā, izsaukumi tiek veikti mobilajā lietotnē jeb platformā, kurā klients redz arī tarifu un apmaksas summu. Būtībā platforma nodrošina taksometra skaitītāja funkciju no klienta viedokļa. Turklāt visa informācija par ienākumiem un arī finanšu līdzekļi nonāk platformā. Balto taksometru modelis pēc būtības ir elastīgāks un dod lielākas iespējas tajās darboties nepilnu darba laiku, tai skaitā papildus pamatdarbam, izmantojot personisko automašīnu. Līdz ar to šiem atšķirīgajiem uzņēmējdarbības modeļiem būtu veidojams atšķirīgs nodokļu regulējums, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgu nodokļu slogu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Šādam regulējumam būtu jābūt vienkārši piemērojamam, samazinot administratīvo slogu un izvairīšanās iespējas.

Ņemot vērā nozares specifiku, pēc pētījuma autoru domām, «svarīgs aspekts veidojot nākotnes nodokļu regulējumu ir nepieciešamība nodrošināt labāku nozarē nodarbināto sociālās apdrošināšanas risku segumu. Līdz ar to nodoklim ir jāietver valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (jāveido lielāko tā daļu), ar daudz plašāku risku apdrošināšanu un tām jābūt sasaistītām ar vadītāju.». BASE pārstāvji arī uzsver, ka, ņemot vērā to, ka nozarē šobrīd ēnu ekonomikas apjoms ir 80%, šāds regulējums būtu ieviešams pakāpeniski, dodot laiku nozares uzņēmējiem pārkārtoties un pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem. Proti, pētījuma rezultātā tika izstrādāti sekojoši priekšlikumi attiecībā uz «algas nodokļiem»:

• Klasiskie taksometru vadītāji maksā patentmaksu 1.gadā 250 euro mēnesī, 2.gadā - 335 euro, 3.gadā - 420 euro. Ārpus Rīgas, Pierīgas, Mārupes, Jūrmalas patentmaksa ir par 50% mazāka.

• «Baltie numuri» maksā nodokli % no apgrozījuma: 1.gadā 7,5% no apgrozījuma, 2.gadā - 10% , 3.gadā - 12,5%, saglabājot ierobežojumu - norēķinus veikt tikai bezskaidrā naudā.

Kā skaidro pētījuma autori, patentmaksas/ nodokli % no apgrozījuma ieviešana noteikti neatrisinās visas taksometru nozares, un arī ēnu ekonomiku nozarē pilnībā nelikvidēs. Tomēr šāda pieeja lielā mērā sakārtos aplokšņu algas jautājumu un nodrošinās sociālās garantijas taksometru vadītājiem. BASE piedāvātais modelis paredz «algas nodokļu» sasaisti tikai un vienīgi ar taksometru vadītāju- nevis automašīnu, kā tas tika darīts līdz šim. Atbilstoši BASE modelim, taksometru vadītājiem būs jāizvēlas viens no diviem uzņēmējdarbības modeļiem: vai nu «dzeltenie» vai «baltie» numuri un vadītāji drīkstēs darboties tikai kā fiziskas personas, saimnieciskās darbības veicēji. Proti, vadītājiem nebūs darba attiecību klasiskajā izpratnē. Kā norāda pētījuma veicēji: «… faktiski darba attiecības jau šobrīd nepastāv lielākajā daļā taksometru pārvadājumu sektora. Šobrīd normatīvajā regulējumā paredzētā prasība reģistrēties Uzņēmumu reģistrā faktiski tikai veicina dažādu izvairīšanās no nodokļu nomaksas shēmu veidošanu. Nav arī noslēpums, ka negodīgi komersanti regulāri veido jaunus uzņēmumus, atstājot iepriekšējos nenomaksātu nodokļu parādus. Patentmaksas, kuras maksātu fiziska personu un kuras samaksa būtu saistīta ar reģistrāciju Autotransporta direkcijas vadītāju reģistrā būtu daudz vieglāk administrēt un šāds risinājums būtiski samazinātu izvairīšanās no nodokļu nomaksas iespējas.».

Pētījuma autori arī noraida no dažādām ministrijām izskanējušās bažas par to, ka pārejot uz modeli, kurā fiziska persona ir nodokļu maksātājs, palielināsies riski, kas saistīti ar pārvadājuma pakalpojuma sniegšanu un pārvadātāja atbildību, un, ka šo risku segšanai var rasties apstākļi, kas veicinās obligātās transportlīdzekļa civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) prēmijas pieaugumu: «Uzskatām, ka šādām bažām nav pamata, jo fiziska persona ir atbildīga ar visu savu mantu. Savukārt pie pašreizējā regulējuma pārvadātājs var būt komersants, piemēram, arī mazkapitāla SIA, kuras atbildības līmenis ir apšaubāms. OCTA prēmijas pieaugums taksometriem ir arī pašlaik, neatkarīgi no regulējuma.».

Modelis arī paredz, ka «flotēm», dispečerdienestiem, auto nomām u.c. tiks piemērots parastais nodokļu režīms, t.sk. nodrošinot pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ieņēmumu nodokļa ieņēmumus. BASE pārstāvji gan uzsver: «Jau šobrīd taksometru nozare ir ļoti sadrumstalota un daudzi tās dalībnieki nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni. Daudzos gadījumos lielo autoparku īpašnieki nodarbojas ar automašīnu pārvaldīšanu un iznomāšanu, zīmola mārketingu un dispečerdienesta uzturēšanu un nav nekāda pamata uzskatīt, ka šis biznesa modelis mainīsies arī gadījumā, ja darba tiesisko attiecību vietā pastāvēs nomas attiecības ar šoferiem un šādi uzņēmumi varētu nemaksāt PVN.».

BASE piedāvātajā modelī klasiskie taksometru vadītāji («dzeltenie numuri») patentmaksu maksā paši, bet par «baltajiem numuriem» nodokli ietur un budžetā nomaksā mobilās aplikācijas īpašnieks, to personificējot un sniedzot informāciju VID. Atbilstoši BASE priekšlikumam, platformām ir jābūt reģistrētām Latvijā: nereģistrētām platformām nebūtu tiesību strādāt Latvijā un šoferiem nebūtu tiesību strādāt caur nereģistrētām platformām. Pārkāpumu gadījumā šoferi tiktu izslēgti no vadītāju reģistra: «Šāda kārtība efektīvi attīrītu tirgu no negodīgiem komersantiem, kuri šobrīd nemaksā nodokļus.», pauž pētījuma veicēji. Vienlaikus ar vadītāju sociālo apdrošināšanu, modelis paredz arī pastiprinātu taksometru vadītāju atbildību un kontroli. Tāpat modelis paredz esošā «Taksometru vadītāju reģistra» sasaisti ar nodokļu nomaksu (dati tiek saņemti no VID), proti, pakalpojumu sniegšanā var piedalīties tikai tie taksometru vadītāji, kuri ir nomaksājuši nodokļus: klasiskie taksometru vadītāji - avansā par tekošo mēnesi, «baltie numuri» - par iepriekšējo mēnesiBASE priekšlikumi ietver nepieciešamību veikt izmaiņas citos normatīvajos aktos, kā, piemēram:

• Taksometru skaitītāji vairs nepildītu nodokļu iekasēšanas funkciju, bet gan patērētāja tiesību aizsardzības funkciju un čeks kalpotu kā darījumu apliecinošs dokuments.

• Jāturpina atļauju un licenču centralizācija Autotransporta direkcijā, kā rezultātā ne tikai samazinātos administratīvais slogs, bet arī uzlabotos informācijas ieguves kvalitāte un priekšstats par nozari kopumā.

• Jāievieš mobilo lietotņu jeb aplikāciju licencēšana, tādejādi nostiprinot to pienākumus un atbildību: gan reģistrējot pakalpojumu sniedzējus, gan nomaksājot nodokļus un sniedzot informāciju VID. Iespējams, nepieciešams reģistrēt arī klasiskos dispečerdienestus.

Minētie priekšlikumi un pētījums ir iesniegti Ministru prezidentam, atbildīgajām Saeimas komisijām un ministrijām.

Baltic Taxi izpilddirektors Viktors Jankovičs norāda, ka ierosinājums par patentmaksas ieviešanu, lai sakārtotu ēnu ekonomikas jautājumu taksometru nozarē, ir atbalstāms. Tomēr, viņaprāt, tā jāievieš pēc modeļa, kurā patentmaksa ir attiecināta uz automašīnu, nevis vadītāju: «Taksometru nozarē situāciju pasliktina negodīgā komercdarbība no pasažieru pārvadātāju ar vieglo transportlīdzekli jeb balto numuru puses. Visām ar nozari saistītajām prasībām ir jāattiecas gan uz taksometru pārvadājumiem, gan uz pasažieru pārvadājumiem ar vieglo automašīnu, jo gan taksometri, gan baltie numuri patērētājiem nodrošina identisku pakalpojumu. Pretējā gadījumā turpināsies situācija, kad ir 1800 reģistrētas automašīnas un vēl neapzināts skaits nereģistrētu, bet adekvātu nodokļu nomaksu veic vien proporcionāli neliels skaits automašīnu, tostarp ar Baltic Taxi zīmolu braucošie uzņēmuma sadarbības partneri. Tas nozīmē, ka pakalpojuma aplikāciju turētāji ir jādefinē kā pasažieru pārvadātāji Autopārvadājumu likuma izpratnē, ar atbildību par nodokļu nomaksu, kā arī par savu un savu partneru komercpārvadātaju nodrošināto pakalpojumu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centieni sakārtot taksometru nozari pagaidām nav vainagojušies ar īpašiem panākumiem; ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē joprojām saglabājas rekordaugsts.

Pēdējos gados atbildīgās iestādes un taksometru nozares pārstāvji dažādi mēģinājuši sakārtot taksometru nozari. Veikti arī grozījumi normatīvajā regulējumā, tomēr rezultāts nav vainagojies ar lieliem panākumiem. Jaunākie Finanšu ministrijas (FM) un biedrības Business against shadow economy (BASE) pētījumu dati liecina, ka taksometru nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas augstā līmenī, veidojot 80% apmēru. BASE savā pētījumā ir secinājusi, ka 130 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās ikmēneša minimālās iemaksas (VSAOI) ieviešana taksometriem ar dzeltenajiem numuriem nav atrisinājusi izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Drīzāk šīs iemaksas radot problēmas nodokļa personificēšanai un sadalei. Arī taksometru skaitītāji nenodrošina pilnīgu ieņēmumu uzskaiti, bet kontrole un sodi ir neefektīvi. Nozarei esot arī daudz nesaprotamu birokrātisku prasību. Savukārt attiecībā uz vieglo komerctransportu, kas veic pasažieru pārvadājumus (baltie numuri), atklājies, ka nav pieejama informācija par to apgrozījumu, pārvadātāju ieņēmumiem, kā arī pārvadātāji nesniedz informāciju vai arī tā ir nepilnīga. Tirgū darbojas ārvalstu platformas, kuras nav iespējams kontrolēt. BASE arī izstrādājusi priekšlikumus, kā varētu sakārtot nozari. Tos tuvākā laikā plānots virzīt tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlmi sakārtot taksometru nozari vērtē pozitīvi, tomēr nav pārliecības, vai priekšlikumi efektīvi darbosies arī reālajā dzīvē.

Valdības sēdē šodien tiks skatīti grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas ietver arī jaunā satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumus taksometru nozares sakārtošanai. Pirmais no regulējumiem definēs, ka mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību iespējams izsaukt taksometru ar balto numuru, ir nevis parastas interneta platformas, bet komersanti, kas sniedz taksometra pakalpojumus. Tas nozīmēs, ka uz mobilajām aplikācijām attieksies reģistrēšanas nosacījumi un platformai būs jāpakļaujas noteiktām prasībām un kontrolēm.

Grozījumi arī paredz paaugstinātas prasības pie starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektiem – lidostām, autoostām, dzelzceļa stacijām un ostām. Taksometru kompānijām būs iespēja noteikt konkrētu pārvadājuma cenu no šiem infrastruktūras objektiem. Pasažieris norēķinu varēs veikt arī ar īpašu kuponu, ko būs iespēja iegādāties vai nu tam paredzētā interneta vietnē, vai tirdzniecības vietās konkrētajos objektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados kopbraukšanas platformu tirgus daļa transporta jomā varētu sasniegt 20-40%, paredz igauņu kopbraukšanas platformas Taxify līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig).

Taxify tiek uzskatīts par vienīgo patieso Igaunijas t.s. vienradzi, jo tam izdevies pārliecināt investorus ieguldīt tieši Igaunijas kompānijā, nevis caur mātesuzņēmumu – investoru jurisdikcijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas varētu mainīties nākotnē?

Nākotnē augs platformu tirgus daļa urbānajā transportā. Šobrīd lielākajā daļā pilsētu mobilitātes platformas veido dažus procentus no pilsētu transporta tirgus; parasti pusi veido sabiedriskais transports un otru – privātie auto. Domāju, ka nākamajos desmit gados platformu tirgus daļa palielināsies galvenokārt uz privāto auto rēķina un cilvēki vairāk lietos kopbraukšanas platformu sniegtās iespējas un mazāk savu auto. Ja skatāmies uz jaunāko paaudzi, daļa no viņiem ir uzauguši dalīšanās ekonomikā un drīzāk īrē, nevis pērk dzīvokli, izmanto tādus pakalpojumus kā Taxify un nepērk savu auto. Desmit gados platformu īpatsvars transporta jomā var sasniegt 20, 30 un varbūt 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pērnās vasaras, kad Autotransporta direkcijā (ATD) izveidots Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies teju 6000 šoferu, bet mašīnas reģistrētas 30 reizes mazāk, apgalvo ATD

«Licenču kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks nekā reģistrēto autovadītāju skaits. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus. Jau no 1. septembra visām tīmekļa vietnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā,» Dienas Biznesu informēja ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, ka ne visas vieglās automašīnas, kas pārvadā pasažierus, mūsu valstī ir uzskatāmas par taksometriem. Īstos taksometrus no citiem pasažieru pārvadātājiem iespējams atšķirt pēc numuriem. Taksometriem numuri ir dzelteni, bet pasažieru pārvadātājiem balti. Reāli pasažierim tas neko neizsaka, jo visi viņu ir gatavi aizvest līdz galamērķim par kaut kādu samaksu. Atšķirības ir izveidojušās birokrātiskajās cīņās par nodevu ieņēmumiem, precīzāk – pašvaldībām arī no kaut kā jādzīvo. Proti, vēsturiskajiem taksometriem licences izsniedz plānošanas reģioni un republikas nozīmes pilsētas. Taksometrus, kas ir taksometri ne tikai pēc savas eksistences jēgas, bet arī pēc likuma burta, stingrāk pieskata. Piemēram, uz taksometriem noteikti ir jābūt pazīšanās zīmēm, gaismas kontrolsignāliem, jābūt īpašai taksometra numurzīmei, kas ir dzeltena. Arī licencēšana ir skarbāka – ir jāsaņem licence uzņēmumam un licence mašīnai katrā plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētā, kurā tiek veikti pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien jaunuzņēmumi izvēlas stimulēt darbiniekus, piešķirot tiem akciju opcijas, kas nākotnē, augot kompānijas vērtībai, dod iespēju opcijas pārvērst akcijās un tās pārdot.

Pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu. «Jaunuzņēmumiem ir būtiski panākt, lai darbinieki, it īpaši nozīmīgākie, ir maksimāli ieinteresēti uzņēmuma attīstībā un tā vērtības palielināšanā. Lai to panāktu, jaunuzņēmumu darbības specifika prasa, lai darbinieki no savas puses iegulda ļoti intensīvu darbu, taču bieži vien kompānija nevar atļauties darbiniekiem par to maksāt atalgojumu, kādu, iespējams, tie saņemtu, strādājot tikpat intensīvi, bet lielākā uzņēmumā. Tādēļ ļoti bieži jaun- uzņēmumi visā pasaulē izvēlas stimulēt darbiniekus, piešķirot tiem akciju opcijas. Tas darbiniekiem piešķir iespēju nākotnē, augot uzņēmuma vērtībai, opcijas pārvērst akcijās un attiecīgi pārdot, saņemot papildu ienākumu par darbu uzņēmumā,» skaidro Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere. Vienlaikus jaunuzņēmuma dibinātāji tādējādi demonstrē, ka viņi ir gatavi dalīties uzņēmuma veiksmē ar darbiniekiem uz vienlīdzīgiem pamatiem – jebkurā brīdī, augot dibinātāju akciju vērtībai, tikpat proporcionāli pieaug arī darbinieku opciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā Carguru, arī CityBee kopš oktobra sākuma Rīgā piedāvā vieglo auto koplietošanas pakalpojumu.

Sākumā galvaspilsētā būs pieejamas 200 CityBee koplietošanas automašīnas, un ar laiku to skaits tiks palielināts. «Braucieni ar CityBee būs aptuveni par 40% lētāki, salīdzinot ar taksometru pakalpojumiem, un par 10 līdz 15% lētāki par Carguru,» apgalvo Luks Īla (Lukas Yla), CityBee vadītājs. Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs nav informēts par CityBee cenas un tarifu sistēmu, tāpēc, nesalīdzinot divus pakalpojumu sniedzējus, norāda, ka viņam ir prieks, ka kaimiņi lietuvieši redz lielu potenciālu auto koplietošanai Rīgā un izvēlas mūsu valsti kā tirgu, kurā darboties. «Uzskatu, ka tas ir labs signāls šim segmentam kopumā. Mēs no savas puses turpināsim iet dziļāk IT risinājuma attīstībā, piedāvājot arvien labāku un ērtāku servisu lietotājiem. Carguru jaunā versija ir tikai divus mēnešus veca, un mums padomā ir daudz kas, ar ko pārsteigt lietotājus un konkurentus,» sola V. Reskājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CityBee: Pirmais mēnesis Rīgā ir bijis tiešām labs

Anda Asere, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā mēnesī CityBee auto koplietošanas pakalpojumu Latvijā ir izmēģinājuši astoņi tūkstoši cilvēku, kuri veikuši tuvu pie 30 tūkstošiem braucienu

«Pirmais mēnesis Rīgā ir bijis tiešām labs. Bijām pārsteigti par tirgus atsaucību. CityBee jau bija diezgan labi zināms mobilitātes pakalpojumu zīmols, taču esam pārsteigti par to, ar cik lielu uzmanību mediji un cilvēki Latvijā pieņēma pakalpojumu un vēlējās to pamēģināt,» saka Luks Īla (Lukas Yla), Lietuvas kompānijas CityBee vadītājs.

Auto koplietošanas platforma Carguru darbojas jau vairāk nekā divus gadus. Vaicāts, vai šī mēneša laikā ir jūtamas izmaiņas lietotāju uzvedībā, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs teic, ka šobrīd nekādas specifiskas izmaiņas nejūt. «Turpinās izaugsme, kas ir vērojama kopš paša pirmā mēneša, kad Carguru parādījās Rīgā. Lietotāju skaits ar katru dienu kļūst arvien lielāks. Pieaug gan privātais, gan korporatīvais segments. Izaugsme saglabājas arī pārējos rādītājos – braucienu skaitā, nobrauktajos kilometros un braucienos pavadītajā laikā. Kopš paša sākuma koncentrējāmies uz kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu, to novērtē arī lietotāji un turpina ieteikt Carguru citiem,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūra, latviešu valoda, mediju brīvība, veselības aprūpes reforma, nesadarbošanās ar to vai citu partiju – ko tik valdību izveidot gribošie politiķi neizceļ kā sev būtiskus jautājumus! Taču ir viena sfēra, par kuru pagaidām nerunā.

Vai esat dzirdējuši, ka kāds būtu izsaucies: mūsu partija stāv un krīt par autoceļu fonda atjaunošanu, tranzīta noturēšanu, autopārvadātāju konkurences saglabāšanu starptautiskajā arēnā, kvalitatīvu ritošo sastāvu kā dzelzceļa, tā autobusu pārvadājumos, šādu vai tādu viena vai otra infrastruktūras projekta īstenošanu? Vai varētu būt, ka no 7. oktobra līdz pirmā sarunu raunda beigām ceturtdienas vakarā tas nemaz nav apspriests?

Lai kā arī būtu, te neliels atgādinājums, ar ko jaunajam satiksmes ministram būs jānodarbojas bez jebkādas 100 dienu iesildīšanās. Sāksim ar to sfēru, kur patlaban it kā maz bēdu. Latvijas nacionālā lidsabiedrība uzrāda labus rezultātus, papildina floti ar jaunām lidmašīnām, līdz ar to aug pasažieru skaits arī galvaspilsētas lidostā. Taču atklāts jautājums ir, vai airBaltic beidzot atradīsies ilgi meklētais stratēģiskais investors, vai ambiciozās ieceres ir ilgtspējīgas, jo pārāk ātra izaugsme bez naudasmaisu atbalsta asās konkurences apstākļos pa skuju taku aizlaidusi ne vienu vien Eiropas kompāniju. Izaicinājumu netrūkst arī pasažieru pārvadājumos tuvāk zemei. Jaunu vilcienu kā nav, tā nav, bet no to esamības būs atkarīgi nākamgad izsludināmā reģionālo autobusu pārvadājumu iepirkuma apjomi. Turpinās haoss taksometru biznesā. Tikai jūras pārvadājumos nav problēmu, jo šīs jomas kompāniju mums pašiem vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā jauno sezonu atsākuši koplietošanas skrejriteņu nomas uzņēmumi, tirgum pievienojies jauns dalībnieks "Scoot911".

"Covid 19" radītās ārkārtas situācijas un ierobežojumu dēļ, kā arī reaģējot uz Eiropas Komisijas rekomendācijām mazāk izmantot sabiedrisko transportu, ievērot distanci un braukt ar alternatīviem transportlīdzekļiem (velosipēdiem, elektriskajiem skrejriteņiem), sezonu nolemts uzsākt pēc iespējas ātrāk.

"Jau no 1. aprīļa ielās "palaidām" vairāk nekā 200 skrejriteņus. Brauciens ar tiem ir ne tikai ātrāks un lētāks, salīdzinot ar braucienu ar automašīnu, bet arī drošāks, salīdzinot ar sabiedrisko transportu," saka Ričards Šukis, koplietošanas uzņēmuma "Scoot911" vadītājs.

"Scoot911" preču zīmi pārvalda "RSInvestment Group OU", kas darbību veic Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos. "Scoot911" skrejriteņi ir ražoti speciāli dalīšanās pakalpojuma vajadzībām: ar lielākiem riteņiem, platāku platformu, īpaša dizaina (tumšajā diennakts laikā atstaro gaismu), ar iespēju bez uzlādes nobraukt 65 km attālumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Komentāri

Pievienot komentāru